Nekustamo īpašumu apsaimniekotājam SIA «Tineo» mainījies īpašnieku sastāvs un turpmāk to pārvaldīs SIA «Maxima Latvija». Šāds lēmums pieņemts, lai vienkāršotu un padarītu efektīvāku uzņēmuma administratīvo pārvaldību, informē «Maxima Latvija».

Pašlaik ir atrisināti administratīvie jautājumi, kas bija saistīti ar «Tineo» īpašuma Priedaines ielā 20 sakārtošanu, zemes īpašumtiesību atdāvināšanu Rīgas domei Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveidei, kā arī atbalsta sniegšanu Zolitūdes traģēdijā cietušajiem.

«Maxima Latvija» norāda, ka ņemot vērā, ka pašlaik uzņēmums «Tineo» neveic saimniecisko darbību, noslēdzoties tiesvedībām, tā darbību plānots izbeigt atbilstoši spēkā esošajai kārtībai un uzņēmuma statūtiem.

Abiem uzņēmumiem ir saistīta īpašnieku struktūra, tādēļ uz pilnvaras pamata «Maxima Latvija» jau iepriekš darbojusies «Tineo» vārdā, jo tai ir lielāki administratīvie resursi. Līdz šim SIA «Tineo» administratīvās funkcijas pildīja amatpersonas no Lietuvas.

Gan SIA «Maxima Latvija», gan SIA «Re&Re» nepiekrīt valsts apsūdzības viedoklim par uzņēmumu atbildību Zolitūdes traģēdija, ceturtdien notikušajā tiesas sēdē liecināja abu uzņēmumu pārstāvji.

«Re&Re» vārdā liecības nolasīja Kaspars Krūmiņš, kurš skaidroja, ka valsts apsūdzība, nododot lietu tiesai, ir norādījusi, ka traģēdija ir saistīta ar nelikumībām, kas veiktas uzņēmuma interesēs. Krūmiņš tiesai norādīja, ka «absurdi būtu uzskatīt, ka būvkompānijas interesēs būtu ēkas sagrūšana».

Tāpat «Re&Re» pārstāvis uzsvēra, ka uzņēmums neuzskata, ka lietā apsūdzētais būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš būtu veicis viņam inkriminēto noziegumu jeb strādājis nolaidīgi.

Savukārt «Maxima Latvija» vārdā liecības tiesā nolasīja uzņēmuma pārstāve Elīna Stībele.

Savās liecības viņa lielākoties atkārtoja «Maxima Latvija» bijušās vecākās darba drošības speciālistes Innas Šuvajevas liecībās sacīto, uzsverot, ka sagruvušā veikala darbinieki rīkojušies atbilstoši spēkā esošajām instrukcijām. Stībele arī vairākkārt slavēja Šuvajevas kompetenci darba aizsardzības jomā.

Spēkā stājies Vidzemes apgabaltiesas 31. maija lēmums, noraidot Zolitūdes traģēdijā bojā gājušā ģimenes prasību pret SIA «Maxima Latvija» par 70 miljonu eiro piedziņu, informē SIA «Maxima Latvija» vadītājs Andris Vilcmeiers.

Viņš norāda, ka tiesa savā spriedumā ir attaisnojusi uzņēmumu, secinot, ka «Maxima Latvija» nevarēja konstatēt ēkas jumta sabrukšanas cēloni un ugunsgrēka viltus trauksmes atskanēšana neilgi pirms ēkas jumta sabrukuma ir sagadīšanās.

A. Vilcmeiers: «Saprotam, ka šis ir bijis smags process traģēdijā bojā gājušo tuviniekiem un, neskatoties uz tiesas lēmumu, mēs joprojām esam gatavi cietušo ģimenei sniegt atbalstu 100 000 EUR apmērā.»

Šī ir pēdējā civillieta, kas tika izskatīta Zolitūdes traģēdijas kontekstā saistībā ar bojā gājušo tuvinieku prasību pret uzņēmumu «Maxima Latvija». SIA «Maxima Latvija» atzīmē, ka konkrētajā tiesvedībā bojā gājušā ģimenes prasība par kompensācijas piedziņu no citiem lietā iesaistītajiem uzņēmumiem joprojām tiek uzturēta.

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā par vainīgu tika atzīta viena persona.

Izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa konstatēja, ka pret pārējiem lietā apsūdzētājiem ir taisāms attaisnojošs spriedums, jo viņu rīcībā nevarēja saskatīt prokuratūras inkriminētos noziegumus, šodienas preses konferencē par Zolitūdes traģēdijas tiesas spriedumu sacīja tiesnesis Erlens Ernstsons.

Tiesnesis uzsvēra, ka no deviņām fiziskām personām notiesāts tikai viens apsūdzētais, jo tiesa nevarēja izvērtēt, kuras normas pārējie apsūdzētie nevarēja ievērot vai izpildīt. "Vērtējot tiesā sniegtās ekspertīzes, izkristalizējas, ka galvenais jeb tiešais cēlonis veikala sabrukšanai bija nepareizs kopnes apakšējā mezgla aprēķins, līdz ar to, prokuratūra nebija sniegusi pierādījumus, vai citas nu jau attaisnotās personas ir vainīgas pie šī cēloņa," sacīja Ernstsons.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa otrdien ar blakuslēmumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā aicināja prokuratūru lemt par kriminālprocesa uzsākšanu pret sabrukušās ēkas kopņu ražotāja, nu jau likvidētā SIA "Vikom Industries" bijušajām amatpersonām un darbiniekiem.

Blakuslēmumu var pārsūdzēt tikai kopā ar pilno spriedumu.

Tiesa otrdien arī nolēma kaitējuma kompensācijās Zolitūdes traģēdijā cietušajiem un bojāgājušo radiniekiem no apsūdzētā būvinženiera Ivara Sergeta, kurš vienīgais šajā lietā atzīts par vainīgu, kopumā piedzīt vairāk nekā 5,47 miljonus eiro.

Tiesa otrdien nolasīja saīsināto spriedumu, kurā norādītās piedzenamās morālā kaitējuma kompensācijas, kas variē no 1000 eiro līdz 150 000 eiro.

Tiesa spriedumu ar pārtraukumiem lasīja teju sešas ar pusi stundas.

Savā spriedumā tiesa arī atstāja spēkā arestu Sergeta kustamajai mantai līdz brīdim, kad tiks nomaksātas visas kompensācijas. Tāpat tiesa Sergetam nosprieda uzdot segt kompleksās ekspertīzes izmaksas, kas sastādīja 244 469 eiro, kā arī lietisko pierādījumu glabāšanas izmaksas - 97 681 eiro.

Zolitūdes lielveikala «Maxima» jumta sagrūšanu varēja izraisīt iepriekš būvniecības laikā notikušais ugunsgrēks un vēl citi iemesli, savās pirmstiesas izmeklēšanas sniegtajās liecībās paudis Zolitūdes traģēdijā apsūdzētais sagruvušā lielveikala būvinženieris Ivars Sergets.

Šodien Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa nolasīja Sergeta pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, kurās viņš paudis viedokli par jumta sagrūšanas iemesliem.

«Mans viedoklis par jumta iegruvuma iemesliem ir tāds, ka to varēja ietekmēt celtniecības laikā notikušais ugunsgrēks, jo tā rezultātā kopne varēja sasilt līdz 600 grādiem pēc Celsija un tad tā kļūst trausla, līdz ar to arī jānomaina,» teikts Sergeta iepriekš sniegtajā liecībā. Aģentūra LETA jau ziņoja, ka ugunsgrēks uz lielveikala jumta izcēlās 2011.gadā.

Vēl jumta sagrūšanu varēja izraisīt ūdens uzkrāšanās uz jumta, kas savukārt varēja radīt pārslodzi. Sergets pirmstiesas liecībās pieļāvis, ka jumta iebrukumu varēja izveidot materiālu krājumi uz tā.

Apvienības Attīstībai/ Par! kampaņa pret lielāko oponentu kopē populistu retoriku, otrdien raksta laikraksts Diena.

Par apvienības Attīstībai/ Par! (A/P) priekšvēlēšanu kampaņas virzītājelementu pēdējā mēnesī pirms 14. Saeimas vēlēšanām kļuvusi agresīva kampaņa pret premjeru Krišjāni Kariņu un viņa pārstāvēto Jauno Vienotību (JV). Kampaņa, pēc formas un satura soctīklos un publiskajā vidē kopējot populistisko politisko spēku retoriku. Vadošo kandidātu savstarpējās cīņas un nesaprašanās ar Vienotību un JV gan sakņojas senākos notikumos.

Kritizē Kariņu

A/P programmā teikts, ka "valsts var ilgstoši "iestrēgt" savā attīstības līmenī, iekļūt "attīstības slazdā", bieži dēļ strukturālajai transformācijai nepieciešama darbaspēka vai infrastruktūras kritiskās masas trūkuma". Vērojot A/P kampaņu, jāsecina, ka slazdi ir vairāki. Kampaņa arogancē atgādina ASV vēlēšanas – atrast sabiedrībai sāpīgu tēmu (apkure, drošība utt.) un tad vainot oponentu. Internetā redzami "dzelteni" Arta Pabrika un Jura Pūces video, kur visai tieši ar pirkstu rāda uz K. Kariņu. Kampaņā aktīvi piedalās arī Daniels Pavļuts, kurš daudz kritizēts saistībā ar Covid-19 krīzes risinājumiem. Viņš tagad kopā ar partijas kolēģiem izmanto visai radikālas nomelnošanas metodes pret premjeru, kura valdībā pats strādā.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa otrdien pabeidza uzklausīt apsūdzēto pēdējo vārdu tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā un paziņoja, ka spriedums tiks pasludināts 18.februārī plkst.10.

Atbilstoši Kriminālprocesa likumam, tiesa var paziņot saīsināto spriedumu, bet pēc tam rakstīt pilno spriedumu, pēc kura pieejamības datuma iesaistītās puses var lemt par tā pārsūdzēšanu.

Šodien notikušajā tiesas sēdē apsūdzētie, sakot savu pēdējo vārdu, noliedza sev izvirzītās apsūdzības, pauda līdzjūtību cietušajiem un to tuviniekiem, kā arī pauda neizpratni par viņiem izvirzītajām apsūdzībām.

Attiecīgi apsūdzētais būvinženieris Ivars Sergets savā pēdējā vārdā norādīja, ka viņam ir žēl, ka notikusi šāda traģēdija, taču, pretēji valsts apsūdzības viedoklim, viņam tā neesot izprotama. Sergets skaidroja, ka šī iemesla dēļ viņam nav bijusi iespēja pilnvērtīgi īstenot savu aizstāvību. Līdzīgu viedokli pauda arī pārējie apsūdzētie.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa otrdien sākusi nolasīt spriedumu tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā, būvinženieriem Ivaram Sergetam piespriežot sešu gadu cietumsodu, kā arī uz pieciem gadiem aizliedzot ieņemt savu amatu.

Tiesa arī atstāja spēkā viņam piemērotos drošības līdzekļus.

Prokuratūra Sergetam bija lūgusi piemērot septiņus gadus un sešus mēnešus ilgu brīvības atņemšanu.

Savukārt tiesa visās apsūdzībās attaisnoja veikala projekta būvekspertīzes veicēju Andri Gulbi, arhitektu Andri Kalinku, kā arī par nevainīgu atzina būvuzraugu Mārtiņu Draudiņu un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītāju Staņislavu Kumpiņu.

Attaisnota tika arī Rīgas pilsētas būvvaldes Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperte Marika Treija, kā arī būvvaldes būvinspekcijas priekšnieka vietniece Aija Meļņikova un būvvaldes darbinieks Jānis Balodis.

Tāpat par nevainīgu atzīta uzņēmuma "Maxima Latvija" darba aizsardzības vecākā eksperte Inna Šuvajeva.

Igaunijas banka AS «Coop Pank» Zolitūdes traģēdijas teritorijā, Priedaines ielā 20, nākotnē gribētu izbūvēt projektu ar dzīvojamo namu, pazemes autostāvvietām un labiekārtotu parku, kurā atrastos arī memoriāls traģēdijas upuriem.

Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisija šodien skatīja jautājumu par daudzstāvu ēkas Priedaines ielā 20 uzturēšanas trūkumiem. Tas ir nams, kas atrodas vietā, kur 2013.gada novembrī iebruka veikals «Maxima», kā rezultātā bojā gāja 54 cilvēki.

Pirms tam nams piederēja SIA «Homburg Zolitude», kas bija attīstītājs visam Priedaines ielas 20 projektam - gan sabrukušajam tirdzniecības centram, gan tam blakus esošajai daudzdzīvokļu mājai. Pērnā gada jūnijā izsolē par 3,9 miljoniem eiro namu ieguva Igaunijas banka «Eesti Krediidipank», kas bija šī īpašuma ķīlas turētājs. Patlaban ēka pieder SIA «Prana Property» un «Firmas.lv» pieejamā informācija liecina, ka tas ir meitas uzņēmums Igaunijas bankai AS «Coop Pank».

Zolitūdes traģēdijas tiesas sēdē apsūdzētais sagruvušās «Maxima» ēkas būvprojekta eksperts Andris Gulbis savās liecībā noliedza savu vainu, skaidrojot, ka ēkas sagrūšanu izraisīja divdaļīgā kopne, kas nebija iekļauta projektā, kuram viņš veica ekspertīzi.

Gulbis tiesai skaidroja, ka viņš savu ekspertīzi Būvvaldei nodeva 2009.gada 4.novembrī, savukārt pirmie rasējumi, kuros parādās divdaļīgā kopne ir datēti ar 2010.gada 30.decembri, tādējādi viņš nevar būt atbildīgs par ēkas sagrūšanu, jo viņa veiktajā ekspertīzē nemaz nebija šādu divdaļīgo kopņu mezglu.

Viņš norādīja, ka viņam bija pamats sniegt pozitīvu atzinumu par Būvvaldē iesniegto projektu, jo ekspertīzes laikā viņš pamata līmenī analizējis un pārbaudījis slodžu aprēķinu korektumu. Gulbis piebilda, ka arī šajā gadījumā divdaļu kopnē varētu izturēt slodzi, ja konstrukcijas laikā būtu ievēroti visi būvnormatīvi. Taču viņš vēlreiz uzsvēra, ka brīdī, kad viņš veica būvekspertīzi, kopne bija viengabalaina.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa šodien apmierināja Zolitūdes traģēdijā apsūdzētā aizstāvju pieteikto lūgumu veikt papildu būvprojekta būvkonstrukcijas sadaļas ekspertīzi, kas prasīs vairākas nedēļas.

Papildu ekspertīzi tiesa uzdeva veikt ekspertiem Kasparam Kurtišam un Gatim Vilkam. Viņi jau iepriekš bija iesaistīti ekspertīžu veikšanā šajā lietā. Viņi arī tiks brīdināti par apzināti nepatiesu atzinuma došanu.

Tiesa norādīja, ka lūgums ir pamatots un apmierināms, lai nodrošinātu lietas izskatīšanu taisnīgā un objektīvā un neatkarīgā tiesā, kā arī kriminālprocesā nozīmīgu jautājumu noskaidrošanai.

Savā lēmumā tiesa ekspertiem uzdevusi izlemšanai vairākus jautājumus, piemēram, vai vidējā virsbetona slāņa svars virs pārseguma paneļiem ir lielāks nekā paredzēts projektā.

Tiesa norādīja, ka ekspertīzes veikšanai prognozējamais laiks ir no divām līdz trīs nedēļām un to, ka šodien uz tiesas sēdi slimības dēļ nebija ieradusies apsūdzētā Marika Treija tiesa lietas izskatīšanu atlikta līdz 12.martam plkst.10.

Finanšu izlūkošanas dienests ir apturējis labdarības fonda "Novum Riga Charitable Foundation" darbību. Ir izdots rīkojums par pilnīgi visu fonda ziedojumu un līdzekļu iesaldēšanu, "Dienas Biznesam" apliecina fonda dibinātāji.

"Novum Riga Charitable Foundation" ir mecenātu Ernesta Berņa un Oļega Fiļa labdarības fonds, kas ir viens no ilglaicīgākajiem un lielākajiem labdarības fondiem Latvijā. Tas dibināts 2006.gadā un šo gadu laikā sniedzis atbalstu vairāk nekā 370 sabiedriskā labuma projektiem, piešķirot tiem gandrīz 6 miljonus eiro. 2019.gadā atbalsts sasniedza 655 000 eiro.

Mecenāti norāda, ka pēdējo divu gadu laikā daudziem viņu darbiem, iniciatīvām un projektiem ir likti brīžiem pat šķietami nepārvarami šķēršļi.

"To var saukt par nevienlīdzīgu attieksmi, vai vienkārši uzdot jautājumu - vai tā ir patiesi taisnīga un tiesiska pieeja, vai tomēr ļaunprātīga varas izmantošana?" - vienprātīgi uzskata dibinātāji.

Prokuratūra Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētajām personām prasa piespriest brīvības atņemšanu no pieciem līdz 7,5 gadiem, kā arī piecu gadu aizliegumu pildīt noteiktu amatu pienākumus.

Šodien prokurori noslēdza savas debašu runas lasīšanu, kā arī lūdza piemērot deviņām apsūdzētajām personām sodu.

Septiņu gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu prokuratūra prasa piemērot būvinženierim Ivaram Sergetam, veikala projekta būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim, būvuzraugam Mārtiņam Draudiņam, arhitektam Andrim Kalinkam un uzņēmuma «Re&Re» būvdarbu vadītājam Staņislavam Kumpiņam.

Tikmēr piecu gadu cietumsodu prokuratūra lūdza tiesai piemērot trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai. Piecu gadu cietumsodu prokuratūra prasa piemērot arī uzņēmuma «Maxima Latvija» darba aizsardzības vecākai ekspertei Innai Šuvajevai.

Arī Rīgas apgabaltiesa, apelācijas kārtībā izskatot tā dēvēto Zolitūdes traģēdijas krimināllietu, šodien par vainīgu tajā atzina tikai būvinženieri Ivaru Sergetu, bet pārējos apsūdzētos attaisnoja.

Pirmās instances tiesa Sergetam bija piespriedusi sešu gadu cietumsodu, bet apelācijas instances tiesa šodien viņam piesprieda par sešiem mēnešiem ilgāku brīvības atņemšanu. Tāpat tika nolemts no viņa piedzīt vairāku tūkstošu eiro morālā kaitējuma kompensāciju, kā arī noteikt aizliegumu piecus gadus strādāt savā profesijā.

Savukārt visus pārējos apsūdzētos tiesa attaisnoja.

Iepriekš prokuratūra lūdza apgabaltiesu apmierināt apelācijas protestu un atcelt pirmās instances spriedumu par apsūdzēto Andra Gulbja, Andra Kalinkas, Staņislava Kumpiņa, Mārtiņa Draudiņa, Marikas Treijas, Aijas Meļņikovas, Jāņa Baloža un Innas Šuvajevas atzīšanu par nevainīgiem.

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Sagruvušās Zolitūdes Maximas būvinženiera Ivara Sergeta uzņēmums SIA HND Grupa atzīts par maksātnespējīgu, liecina Lursoft dati.

Maksātnespējas procesu augustā pasludinājusi Kurzemes rajona tiesa, par maksātnespējas administratori ieceļot Sandu Kraukli.

Uzņēmuma juridiskā adrese ir Mērsrags, Ozolu iela 21 un tas Komercreģistrā ierakstīts 2007.gadā. Kompānijas apmaksātais pamatkapitāls ir 2845,74 eiro. Kompānijas darbības veids ir inženierdarbības un ar tām saistītās tehniskās konsultācijas.

Pērn uzņēmumam apgrozījuma nebija, bet zaudējumi sasniedza 13,7 tūkstošus eiro. Kompānijas nodokļu parādi Valsts ieņēmumu dienestam sasniedza 89,5 tūkstošus eiro.

Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Ivars Sergets.

Kā ziņots, 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam «Maxima», dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti secināja, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.

Ēka Rīgā, Jaunsaules ielā 1 iegādāta par privātiem līdzekļiem 290 000 eiro apmērā. Vairākās kārtās paredzēts piesaistīt finansējumu un dzīvokļu projekta kopējās izmaksas lēšamas ap 1 miljonu eiro, biznesa portālam db.lv pastāstīja projekta attīstītājs Viesturs Vucāns.

Db.lv jau vēstīja, ka vietnē Crowdestate publicētā informācija liecināja par to, ka notiek sagatavošanās darbi šīs ēkas atjaunošanai. Tādēļ sazinājāmies ar projekta attīstītāju, lūdzot sniegt plašāku informāciju.

Jaunie dzīvokļu saimnieki ēkā varētu ievākties jau nākamā gada pavasarī - vasaras sākumā.

Trīsstāvīgā māja nopirkta 2014. gadā, tam sekojusi tā saukto loft dzīvokļu (īpašums, kas savulaik kalpojis industriāliem mērķiem, tiek pārbūvēts mūsdienīgā izpildījumā, saglabājot seno auru) projekta izstrāde. «Ar to bija aizķeršanās, jo notika Zolitūdes traģēdija, mainījās likumdošana un noteikumi. Mēs nomainījām arhitektu un pārstrādājām arī projektu,» stāsta V.Vucāns. Ēkas projektu izstrādājis arhitektu birojs «Pils M», bet kā ģenerāluzņēmējs izvēlēts SIA «AMBK».

Pakāpeniski darbību atsācis Ernesta Berņa un Oļega Fiļa labdarības fonds, kas turpmāk būs pazīstams ar nosaukumu Novum Riga Charitable Foundation, liecina paziņojums fonda mājaslapā.

Fonds turpinās sava priekšteča ABLV Charitable Foundation darbus un vairākas no tā programmām.

Ņemot vērā notikumus ap ABLV Bank, kur tika glabāta lielākā daļa labdarības fonda finanšu līdzekļu, šobrīd Novum Riga Charitable Foundation ierobežoti strādā piecās jomās: Bērni un ģimene, Izglītība, Pilsētvide, Mecenātu projekti un Laikmetīgā māksla.

Fonda uzmanības lokā joprojām būs vājdzirdīgo bērnu programmai, izsniedzot viņiem digitālos dzirdes aparātus, kā arī Zolitūdes traģēdijā cietušo atbalsts. Pakāpeniski, tai skaitā pēc kreditora prasījuma apmierināšanas, fonds paredz uzsākt arī jaunas iniciatīvas sociālajā un kultūras jomā, kā arī turpinās veicināt sakārtotāku pilsētvidi. Paredzams, ka fonda darbība varētu pilnvērtīgi tikt atjaunota 2019. gada otrajā pusē.

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Likvidējamās ABLV Bank īpašnieku Ernesta Berņa un Oļega Fiļa labdarības fonds Novum Riga Charitable Foundation (iepriekš ABLV Charitable Foundation) kopumā pērn atbalstīja projektus pusmiljona eiro apmērā, norādīts fonda mājaslapā.

Reorganizējot fonda darbību, 2018. gadā tas turpināja darbu piecās jomās: «Bērni un ģimene», «Izglītība», «Pilsētvide», «Mecenātu projekti» un «Laikmetīgā māksla», atbalstot 22 iesāktus un jaunus projektus, to īstenošanai piešķirot 479 840 eiro. Fonds turpināja piesaistīt ziedojumus, kopumā pērn saņemot 139 012 eiro.

2018. gadā Novum Riga Charitable Foundation turpināja darboties sociālajos projektos, palīdzot vājdzirdīgiem bērniem, Zolitūdes traģēdijā cietušajām ģimenēm un smagu slimību skartajiem. Programmā «Palīdzēsim dzirdēt!», kas ir viena no fonda ilglaicīgākajām programmām un viena no plašākajām vājdzirdīgo bērnu atbalsta platformām Latvijā, augstas kvalitātes digitālos daudzkanālu dzirdes aparātus saņēma 20 bērni.

Rīgas dome un igauņu uzņēmums SIA «Prana property» izbeigs kopīpašuma tiesības īpašumam Zolitūdē, Priedaines ielā 20, kur 2013.gada novembrī sagruva lielveikals «Maxima», šodien lēma Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteja.

Līdz ar komitejas lēmumu, abas puses turpmāk būs atbildīgas par savu īpašuma daļu un turpmākās apbūves ieceres jāsaskaņo nebūs. Nams Priedaines ielā 20 sastāv no zemesgabala 10 065 kvadrātmetru platībā un nepabeigtas dzīvojamās mājas. Rīgas pašvaldībai piederēs 5782 kvadrātmetri un pazemes autostāvvietas daļa, bet «Prana property» - 4494 kvadrātmetri, kur atrodas dzīvojamā ēka un pazemes autostāvvieta.

Pēc īpašuma sadales, «Prana property» savā īpašumā apņemas nodrošināt virszemes daļas, kas ir brīva no apbūves, labiekārtošanu un jaunizveidotā zemesgabala fizisku nošķiršanu. Savukārt dome par saviem līdzekļiem nodrošinās pazemes autostāvvietas daļas nojaukšanu, lai izveidotu pilnvērtīgu piemiņas vietu traģēdijā cietušajiem un ierīkotu skvēru.

Latvijas Zvērinātu advokātu padome (LZAP) ir atbalstījusi Ministru prezidenta amatam nominētā politiķa Alda Gobzema (KPV LV) izslēgšanu no advokatūras, apstiprināja LZAP vadītājs Jānis Rozenbergs.

Viņš apstiprināja, ka Gobzema izslēgšana bija saistīta ar LZAP disciplinārlietu komisijas lēmumu.

Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka šāds lēmums pieņemts saistībā ar Gobzema vērstajiem izteikumiem pret nogalināto maksātnespējas administratoru Mārtiņu Bunku, kā arī tas esot pieņemts bez paša Gobzema klātbūtnes.

Advokatūras likumā teikts, ka pēc disciplinārlietas izskatīšanas disciplinārlietu komisija pieņem lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu advokātam vai par disciplinārlietas izbeigšanu.

Disciplinārlietu komisijai ir tiesības uzlikt dažādus sodus - izteikt piezīmi, rājienu, noteikt citu prakses vietu vai aizliegt praktizēt noteiktā vietā uz laiku līdz trim gadiem, aizliegt izpildīt advokāta pienākumus uz laiku ne ilgāku par gadu.