«Daudzi par to mūs ir apcēluši,» tā uz laikraksta Diena jautājumu par Ekonomistu apvienības 2010 nosaukumu atbildējis tās prezidents Ojārs Kehris.
«Kad pirms 18 gadiem dibinājāmies, es pats uzdevu šo jautājumu, ko darīsim 2010. gadā, un tad man atbildēja - ja vispār tik ilgi izdzīvosim, tad arī domāsim. Tā nu sanāca, ka 2010. gads bija tāds krīzes kulminācijas un izejas no krīzes gads… un, tā kā neesam vienojušies ne par ko citu, tad paliekam pie šī paša nosaukuma,» stāstījis apvienības vadītājs.
Jautāts, vai tagad top kāda jauna programma, piemēram, 2020, viņš teicis: «Tagad ir pavisam cits laiks. Toreiz, kad tapa programma 2010, bija laiks, kad īsti nevienam nekādu programmu nebija, katrs skatījās pa savu logu. Tagad, šķiet, ir pretējā galējība, programmu varbūt ir pat par daudz. Jautājums, vai ir skaidra stratēģija. Kā valstij virzīties.
Kaut vai jezga ap referendumu parāda, ka nav īsti politiskās gribas valsts kopējās stratēģijas definēšanā. Bet dažādu programmu ir pietiekami. Mums bija doma pastrādāt pie scenārijiem, bet mūsu valsts gadījumā tie tik ļoti ir atkarīgi no apkārtējās pasaules.»
«Viss jau ir saistīts ar ārējiem pieņēmumiem, bet es tiešām ceru, nerunājot pašreiz par eiro, ka Eiropas Savienība - ar Lielbritāniju vai bez tās vai kādas citas valsts - saglabāsies. Pat ja tur paliktu tikai Vācija un Igaunija, mums tur būtu vieta. Latvijai, cik nu tā var, ir jāiekļaujas Eiropas ziemeļu blokā, kuru raksturo vieni no skaidrākajiem biznesa vides nosacījumiem, zemākais korupcijas indekss un arī - visaugstākais dzīves līmenis. Igauņi to jau ir darījuši agrāk. Tas nozīmē - par to nav jākaunas - ir jākopē tie skandināvu modeļi. Kāds var teikt, ka tas ir drusku garlaicīgs modelis, kas varbūt arī atbilst patiesībai, tomēr vismaz skaidrs. Nevis mēģināt atrasties starp visiem un visu ko,» uzskata Kehris.