Ekonomistu Apvienība 2010 atkal aicina ieteikt kandidātus ikgadējai Spīdolas balvai ekonomikā. Balvas līdzšinējie laureāti ir Mihails Hazans, Rūta Dimanta, Juris Biķis, Andrejs Žagars, Vaira Vīķe – Freiberga, Ingrīda Blūma, Bertolts Fliks, Einars Repše un Andris Šķēle.

Kopš 2003. gada, kad apvienība atjaunoja Spīdolas balvu ekonomikā, tā tiek piešķirta par konkrēta cilvēka – valstsvīra, uzņēmēja vai sabiedriskā darbinieka ieguldījumu ekonomiskās brīvības veicināšanā Latvijas tautsaimniecībā. Pērn, par sabiedrībai svarīgiem pētījumiem demogrāfijas jomā, balvu saņēma Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.

Ikviens aicināts izvirzīt kandidātu interneta vietnē www.draugiem.lv/ekonomisti, pamatojot savu izvēli.

«Sekmīgai attīstībai ir svarīga gan konstruktīva kritika, gan spēja nostāties līdzās uzņēmīgiem un ilgtermiņā domājošiem cilvēkiem. Spīdolas balvai aicinu ieteikt kandidātus, kuru veikums līdzcilvēku labā ir iedvesmas un jūsu atzinības vērts,» rosina Ekonomistu Apvienības 2010 prezidents Ojārs Kehris.

Šogad Spīdolas balva ekonomikā piešķirta izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim, paziņojusi Ekonomistu apvienība 2010.

Apbalvojums R. Ķīlim piešķirts par konkurētspējīgas izglītības vīzijas radīšanu un pirmajiem panākumiem, reformējot nozari kvalitatīvas izglītības virzienā, pausts Ekonomistu apvienības 2010 paziņojumā.

Spīdolas balvas piešķiršana Robertam Ķīlim signalizē izglītības sistēmas reformu nozīmīgumu Latvijas

tautsaimniecības attīstībā, norādīja Ekonomistu apvienības 2010 prezidents Ojārs Kehris. Viņš atzinīgi vērtēja visu pretendentu spējas savā jomā radīt vidi sekmīgām pārmaiņām.

Šogad balvai ekonomikā tika nominēti vēl četri kandidāti - Lato Lapsa, Egons Mednis, Vilnis Rantiņš un Andris Vilks.

Ekonomistu Apvienības 2010 ikgadējai Spīdolas balvai ekonomikā šogad izvirzīti pieci kandidāti – Roberts Ķīlis, Lato Lapsa, Egons Mednis, Vilnis Rantiņš un Andris Vilks.

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis sabiedrības atbalstu ir guvis ar uzdrīkstēšanos sākt strukturālas reformas izglītībā, lai celtu tās konkurētspēju pasaulē, norāda Ekonomistu Apvienība 2010.

Žurnālists Lato Lapsa Spīdolas balvai tiek izvirzīts par centieniem izzināt, apkopot un izplatīt informāciju par ar varu apveltītajiem dažādās jomās un līmeņos, tādejādi veicinot informācijas brīvību, visatļautības ierobežošanu un vairojot procesu caurskatāmību.

Vadoša informācijas tehnoloģiju produktu un komponenšu vairumtirdzniecības uzņēmuma Elko Grupa prezidents Egons Mednis spējis sekmīgi savienot austrumu un rietumu tirgus, turklāt viņa vadītais uzņēmums 2011. gadā iekļauts Centrāleiropas 500 lielāko uzņēmumu sarakstā.

Gadu pēc vēlēšanām valdības darbs bijis daļēji atbilstošs pirmā gada darbības un rezultātu iespējām, uzskata Ekonomistu apvienības 2010 ekspertu grupa, kas novērtējusi varas partiju solījumu izpildi un valdības rīcību.

Ekonomisti analizējuši divpadsmit jomas, kuras veicinātu Latvijas ilgtspējīgu izaugsmi un tajās darīto salīdzinājuši ar pirmsvēlēšanu solījumiem. Valdības darba atbilstībai pirmā gada darbības un rezultātu iespējām eksperti kopējo atzīmi jeb vidējo aritmētisko iznākumu piešķīruši 66% apmērā.

Ekonomistu apvienības 2010 ekspertu grupa norāda, ka pie vienota slēdziena par šādu novērtējumu nonākuši salīdzinot kvantitatīvos rādītājus un vērtējot valdības rīcību četrās būtiskās sadaļās - sabiedrības attīstība, makro un mikroekonomika, kā arī tiesiskuma stiprināšana, norādīja vērtētāju grupas vadītājs Mārtiņš Bondars.

«Manai dzīvei pašlaik ir divas daļas. Viena saistās ar iztikas pelnīšanu ģimenei, un tie ir divi nelieli uzņēmumi. Otra ir sabiedriskā darbība – Ekonomistu apvienībā 2010 esmu valdes loceklis,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze, jautāts, ar ko patlaban nodarbojas, stāstījis uzņēmējs Mārtiņš Bondars.

«Šobrīd, piemēram, tajā gatavojam valdības gada darba vērtējumu, ko publicēsim 15. novembrī. Tajā pašā reizē pasniegsim Spīdolas balvu. Partijām pagājšruden uzdevām jautājumus, saņēmām atbildes. Apskatīsim, kā veicies ar plānotā izpildi. Sabiedriskais darbs man patiešām patīk un mani interesē, tas ir veids, kā varu turpināt akadēmiskumu, ko esmu ieguvis studijās ASV,» runājot par darbu ekonomistu apvienībā, sacījis M. Bondars.

Jautāts par amatiem, viņš arī atklājis: «Es neslēpju – esmu atvērts piedāvājumiem, kas man liktos interesanti. To esmu darījis zināmu cilvēkiem, kam ir noteicošais vārds, lemjot par šiem jautājumiem. Līdz šim citi acīmredzot likušies vērtīgāki kandidāti, bet tā dzīvē notiek.»

«Privātajā sektorā ir ļoti maz spēlētāju, kas balstās uz Latvijas ilgtermiņa izaugsmi desmit un vairāk gadu perspektīvā. Arī valsts sektorā lēmumu pieņēmējiem pārsvarā ir īsāka perioda skatījums, turklāt daudzos gadījumos nav izpratnes par to, ka pamatotu un kvalitatīvu lēmumu pieņemšanai ekonomiskā izpēte ir svarīga,» uzskata Swedbank ekonomists un Ekonomistu Apvienības 2010 pārstāvis Mārtiņš Kazāks.

Savukārt Latvijā veiktajiem ekonomiskajiem pētījumiem vien reti ir praktiska atdeve, jo tiem neseko politiskā rīcība vai arī tie tiek pakārtoti, lai attaisnotu pagātnes rīcību un ietekmētu sabiedrības viedokli par nākotnes darbību, norāda Ekonomistu Apvienības 2010 pārstāvji. Kvalitatīva pētījuma galvenais uzdevums būtu konstatēt problēmas un piedāvāt risinājumus to novēršanai, uzskata apvienības biedri.

Apvienība skaidro, ka šādai situācijai ir dažādi cēloņi. Viens no tiem ir nesabalansētība, kas tiek pētīts. Dažādos valsts stratēģiskās attīstības dokumentos, piemēram, Nacionālajā attīstības plānā (NAP2020), ir izvirzīti ambiciozi plāni, bet norādītie praktiskie risinājumi pie izvirzītā mērķa nenoved. «Latvijā ir populāri pētīt makroekonomisko situāciju, bet mikroekonomikas jautājumi paliek novārtā, tāpēc starp vīzijām un praktiskajiem soļiem ir milzīga plaisa,» norāda M. Kazāks.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Administratoru asociācija aicina uz konferenci „Maksātnespējas ietekme uz ekonomiku”

2012.gada 9.novembrī Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija (turpmāk – Administratoru asociācija) sadarbībā ar laikrakstu „Dienas bizness” organizē konferenci „Maksātnespējas ietekme uz ekonomiku”.

Kopš 2010.gada 1.novembra, kad stājās spēkā pašreizējā Maksātnespējas likuma redakcija, tūlīt būs pagājuši divi gadi, un tas ir laiks, kas ļauj atskatīties un izvērtēt likuma normu pielietojumu praksē.

„Jautājumi un viedokļi par maksātnespējas procesu un tā tiesisko regulējumu izskan diezgan regulāri, tomēr kvalitatīva un profesionāla diskusija par tā ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un ekonomiku kopumā līdz šim nav bijusi,” norāda Administratoru asociācijas valdes priekšsēdētāja Agnese Strode, piebilstot, ka maksātnespējas process ir cieši saistīts ar uzņēmējdarbībai un investīcijām labvēlīgas vides veidošanos Latvijā, tādēļ šobrīd, kad norit darbs pie Maksātnespējas likuma grozījumiem, ir ļoti svarīgi izvērtēt gan likuma normu pielietojumu praksē, gan Latvijas uzņēmējdarbības vides attīstības tendences.

Ārvalstu investoru uzņēmējdarbības vides uztveres indeksā zemāko vērtējumu saņēmis demogrāfijas jautājums. Vērtējums indeksā tiek sniegts skalā no viens līdz pieci, kur viens ir ļoti zemas konkurētspējas novērtējums, bet pieci - ļoti augstas konkurētspējas novērtējums.

Indeksā demogrāfija novērtēta ar diviem punktiem, veselības aprūpe un sociālās aizsardzības kvalitāte novērtēta ar 2,6 punktiem, izglītības kvalitāte ar 2,8 punktiem, darbaspēka kvalitāte saņēmusi trīs punktus, pieprasījums pēc produktiem un pakalpojumiem - 3,1 punkts, pamata infrastruktūra - 3,2 punkti, uzņēmējdarbības likumdošanas kvalitāte - 3,2 punkti, attieksme pret ārvalstu investoriem - 3,2 punkti, darbaspēka efektivitāte - 3,2 punkti.

Indekss FICIL Sentiment Index 2015 ir izstrādāts pirmo reizi. Indekss ir Latvijā strādājošo ārvalstu investoru novērtējums Latvijas ekonomikas konkurētspējas potenciālam. Indekss un pētījums Investīciju klimats Latvijā: ārvalstu investoru skatījums izstrādāts, balstoties uz kvalitatīvām intervijām ar lielākajiem ārvalstu investoriem Latvijā. Respondentiem lūdza identificēt trīs līdz piecas jomas, kas viņu satrauc Latvijas attīstībā, īpaši attiecībā uz investīciju vidi un ilgtermiņa tautsaimniecības attīstību. Tika jautāts arī, kurās jomās Latvijai ir sekmējies vislabāk un kurās būtu jāturpina darbs. Respondenti ir lielākie līdzšinējie ārvalstu investori valstī, tāpēc tika vaicāts, vai un pie kādiem nosacījumiem viņi turpinātu investēt. Pētījums Latvijā veikts pirmo reizi ciešā sadarbībā starp Ārvalstu investoru padomi Latvijā (ĀIPL), Rīgas Ekonomikas augstskolu un Rīgas Ekonomikas augstskolas docentu Arni Sauku.

Salacgrīvas novada pašvaldība kopā ar vietējiem iedzīvotājiem sadarbībai ar Rail Baltica trases plānotājiem izveidojusi konsultatīvo darba grupu. Noteikti trīs svarīgākie darba uzdevumi: kompensāciju jautājums, optimālākā trases varianta izvēle un jautājums par Salacgrīvas stacijas izveidi, teikts paziņojumā medijiem.

«Salacgrīvas novadam Rail Baltica trases plānotāji ir piedāvājuši divus jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa trases variantus. Šobrīd iedzīvotāju vidū nav vienprātības, ir dažādas intereses un ir dažādi viedokļi par trases iespējamo novietojumu. 21. aprīlī uz kopsapulci un tikšanos ar trases plānotājiem pašvaldībā bija ieradušies aptuveni 60 iedzīvotāju, un tika izveidota darba grupa, kas līdzdarbosies trases plānošanas laikā,» stāsta RB Latvija telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis.

«Ir jāstrādā pie tā, lai mēs - pašvaldība un iedzīvotāji būtu ieguvēji, ne zaudētāji. Šo dzelzceļa līniju mēs būvējam sev - ne igauņiem vai lietuviešiem. Šobrīd tas ir kā apgrūtinājums, bet ir jāskatās nākotnē,» saka Salacgrīvas domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Jānis Cīrulis.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P) ir pieņēmusi lēmumu paaugstināt Latvijas kredītreitingu par vienu pakāpi, nosakot arī reitingam pozitīvu nākotnes prognozi.

Latvijas novērtējums ilgtermiņa un īstermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā ir paaugstināts no BBB-/A-3 uz BBB/A-2. Savukārt novērtējums naudas brīvajai plūsmai un konvertācijai ir paaugstināts no A- uz A.

«Šis ir nozīmīgs Latvijas tautsaimniecības attīstības novērtējums un būtisks signāls ārvalstu investoriem. Esmu gandarīts par šo lēmumu, jo patlaban vairumam Eiropas Savienības valstu kredītreitings gluži pretēji − tiek samazināts. Latvija spēj apliecināt konsekventas politikas īstenošanu, sakārtojot savas publiskās finanses, samazinot pārmērīgo budžeta deficītu, kā arī nodrošinot stabilu un prognozējamu nodokļu sistēmu. Jau vairākus gadus Latvijas makroekonomiskie un fiskālie rādītāji konstanti ir labāki nekā tiek prognozēts,» norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Kopš 2016. gada maija ir uzlabojies iedzīvotāju vērtējums par savas ģimenes materiālo stāvokli. Pozitīvi pakāpies gan ģimenes materiālā stāvokļa pašreizējais novērtējums (+2), gan tā nākotnes prognozes (+2), liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs.

Kopumā iedzīvotāju noskaņojums vairākās pozīcijās ir kļuvis kritiskāks nekā pērn. Tomēr, neskatoties uz iedzīvotāju skepsi, ir notikušas arī pozitīvas izmaiņas.

Kā liecina dati, salīdzinot ar pagājušo gadu, iedzīvotāji ir bijuši kritiskāki, vērtējot valsts kopējās situācijas attīstību. Tā vērtējums noslīdējis par 9 punktiem – no -21 līdz -30. Tai skaitā par pieciem punktiem pasliktinājies arī Latvijas pašreizējā ekonomiskā stāvokļa izvērtējums (no -26 līdz -31), kā arī valdības darba izvērtējums (no -33 līdz -38), kas iedzīvotāju vidū jau ilgāku laiku tiek vērtēts skeptiski.

Tikmēr pozitīvākas tendences vērojamas, vērtējot ģimenes materiālo situāciju. Jau pagājušajā mēnesī ģimenes materiālā stāvokļa prognozes bija pakāpušās rekordaugstu. Salīdzinot šā mēneša rezultātus ar situāciju pirms gada, ģimenes materiālās situācijas novērtējums ir kļuvis pozitīvāks, no +4 līdz +6 punktiem. Tāpat uzlabojies arī pašreizējā ģimenes materiālā stāvokļa novērtējums – no -11 līdz -9.

Jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta pētnieki – pilnsabiedrības RB Latvija eksperti, līdzdarbojoties pašvaldību un iedzīvotāju darba grupām, izstrādājuši trīs alternatīvas Rail Baltica trases novietojumam, tuvojas noslēgumam arī risinājumu meklējumi blīvāk apdzīvotās vietās, liecina šodien izplatīts paziņojums.

Neils Balgalis, RB Latvija telpiskās plānošanas eksperts, skaidro: «Risinājumu meklējumos mums jāsabalansē iedzīvotāju, pašvaldības, vēstures un vides faktori. Latvijas teritorijā vietās, kur ir visasākā interešu sadursme, ir izstrādātas trīs Rail Baltica trases alternatīvas jeb jauni trases novietojumi. Tāds tagad ir Mārupes novadam, kas izveidots, ņemot vērā iedzīvotāju un pašvaldības viedokļus. Par ieguvumiem, ja tiks realizēts šis variants, trases pētnieki kopā ar mārupiešiem varēs spriest papildu sabiedriskajā apspriešanā augusta mēnesī. Vēl divas dzelzceļa trases alternatīvas izstrādātas Salacgrīvas novadam, arī ar tām varēs iepazīties papildu sabiedriskajā apspriešanā Salacgrīvā, kas notiks vēl pirms sabiedriskās apspriešanas oktobrī, kas norisināsies trases skartajās pašvaldībās Latvijā.»

Ministru kabinets otrdien, 20. jūnijā, Konkurences padomes (KP) priekšsēdētajas amatā uz otru pilnvaru termiņu apstiprināja Skaidrīti Ābramu, kas šos pienākumus atzinīgi veikusi jau kopš 2012. gada jūnija, biznesa portālu db.lv informēja Ekonomikas ministrijā.

«Iepriekšējo piecu gadu laikā Konkurences padome kļuvusi par spēcīgu godīgas konkurences aizstāvi, vienlaikus esot valsts iestādes paraugs sadarbībā ar uzņēmējiem. Šajā laika periodā būtiski augusi iestādes darba efektivitāte, nodrošināts līdzsvars starp smagāko konkurences pārkāpumu atklāšanu un sodīšanu, un mazāku pārkāpumu novēršanu ar brīdinājumiem un mediācijām, jau kopš 2013. gada īstenojot principu «konsultē vispirms»,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, kurš pauž gandarījumu par valdības atkārtoti pausot uzticību S.Ābramai.

Viņš atzīmē, ka Konkurences padome bijusi aktīvs sarunu dalībnieks dialogā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Konkurences komiteju, kā rezultātā Latvija kļuva par pilntiesīgu organizācijas dalībvalsti. Tāpat KP regulāri sniegusi priekšlikumus Konkurences likuma pilnveidošanai, kā arī aktīvi veicinājusi sabiedrības izpratni par konkurences tiesībām un konkurences kultūras attīstību Latvijā.

Patēriņa nodokļu ieņēmumi Latvijā pēdējos gados auguši pamatā uz preču un pakalpojumu cenu kāpuma rēķina, taču situācijā, kad inflācija Latvijā ir samazinājusies, bet privātais patēriņš vēl nav atguvies, patēriņa nodokļu ieņēmumi vairs nepieaug un šogad iekasēti mazāk, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Jānis Mauris.

Savukārt darbaspēka nodokļu ieņēmumus pēdējos gados sekmējusi labvēlīgā situācija darba tirgū. Pašlaik bezdarbs Latvijā nav būtiski pieaudzis, atalgojuma kāpums aizvien saglabājas spēcīgs, tādējādi šo nodokļu ieņēmumi budžetā turpina augt.

Nodokļu ieņēmumi Latvijā šogad vairs neaug tik strauji kā iepriekšējos gados, un, bremzējoties nodokļu ieņēmumiem, var pasliktināties situācija valsts budžetā, turklāt šogad Latvija var pārsniegt Eiropas Komisijas (EK) noteikto budžeta deficīta slieksni 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ekonomists atgādina, ka nodokļu ieņēmumi pēdējos gados pildījuši Latvijas budžetu straujāk, nekā ierasts, - 2022.gadā nodokļu ieņēmumi pieauga par 15,2%, bet 2023.gadā - par 9% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šogad situācija vairs nav tik iepriecinoša, piecos mēnešos nodokļu ieņēmumi auguši par 6% salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pērn.

Aizvadīto gadu no uzņēmējdarbības vides attīstības viedokļa raksturo virkne notikumu, kuru ietekmi uz tautsaimniecību un uzņēmējiem varēs novērtēt tikai ilgākā laika periodā. 2016.gada pozitīvās tendences vērtē Latvijas Darba devēju konfederācija.

Šī gada sākumā darbu sāka Māra Kučinska vadītais Ministru Kabinets, un jau pirms apstiprināšanas amatā M. Kučinskis un sociālie partneri vienojās par kopīgām prioritātēm. LDDK aicināja valdību strādāt, lai jau nākamajā gadā sasniegtu izaugsmi apliecinošus rādītājus, kas veicinātu IKP pieauguma straujāku palielināšanos, lai sasniegtu uz vienu iedzīvotāju 70% apmērā no Eiropas Savienības vidējā rādītāja. Šajā ziņā gan nav veicies tik labi kā cerēts un, jāatzīst, ka Lietuva un Igaunija šo rādītāju uzlabo daudz straujāk.

Viens no gada svarīgākajiem notikumiem ir kļūšana par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalsti, kas noslēdza vairākus gadus ilgo pievienošanās procesu. Pievienošanās process OECD ir devis konkrētus ieguvumus un uzlabojumus – tas ir bijis dzinējspēks valsts kapitālsabiedrību pārvaldes reformai un kalpojis kā papildu stimuls, lai celtu valsts iestāžu kapacitāti cīņā ar kukuļošanu starptautiskajos biznesa darījumos.

Japānas reitingu aģentūra Rating and Investment Information (R&I) paaugstinājusi Latvijas kredītreitingu par vienu pakāpi, nosakot tam stabilu kredītreitinga nākotnes prognozi. Latvijas novērtējums ilgtermiņa saistībām ārvalstu valūtā ir paaugstināts no BBB- uz BBB.

Paziņojumā par kredītreitinga paaugstināšanu reitingu aģentūra norāda, ka jau kopš 2010. gada otrās puses Latvijas ekonomika ir atguvusies no globālās finanšu krīzes un turpinājusi sabalansētu izaugsmi. Aģentūra atzīst, ka Latvijas valdības īstenotā fiskālā konsolidācija realizēta ātrāk un produktīvāk, nekā iepriekš plānots. Savukārt ekonomiskā attīstība norāda, ka valsts fiskālā un finanšu sistēma stabilizējas.

Japānas aģentūra atzīmē, ka vispārējais valdības parāds, kas globālās finanšu krīzes laikā strauji palielinājās, pret reālo iekšzemes kopproduktu (IKP) samazinās. Aģentūra norāda, ka banku sektorā rentabilitāte uzlabojas, kaut arī aizdevumu izsniegšanas kvalitāte joprojām ir zema.

Latvijas kritums par piecām vietām Globālajā konkurētspējas indeksā ir tikai ārējā pazīme iekšķīgām tautsaimniecības kaitēm. Kā izsitušās pumpas. Ik gadu veidotajā Pasaules ekonomikas foruma Globālā konkurētspējas indeksā Latvija šogad ieņem 54. vietu 137 valstu lokā. Var diskutēt par to, cik precīzs un objektīvs ir konkrētais mērījums, jo, kā izskanējis, Latvijas kritumu drīzāk izraisījusi metodoloģijas maiņa nevis reālās svārstības valsts konkurētspējā. Un līdzīgs iemesls radīja Latvijas kāpumu citā nozīmīgā un investorus saistošā pētījumā – Pasaules Bankas indeksā Doing Business 2017, kur 190 valstu konkurencē Latvija tika ierindota 14. vietā, kas bija kāpums par trim vietām un ir mūsu valsts vēsturiski augstākais sniegums. Tomēr, kā pēc Globālās konkurētspējas indeksa medaļu sadalīšanas sacīja Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Arnis Sauka, ļoti piesardzīgi jāattiecas uz valstu salīdzinājumu, izdarot pāragrus secinājumus par reālo valsts konkurētspēju, balstoties tikai uz pētījumiem.

Iespējams, lielākā ūdens šalts, ko indekss uzlējis Latvijai uz sejas agri no rīta, ir inovāciju zemais novērtējums, kas sakrīt ar tirgus lieluma novērtējumu. Mūsu iekšējais tirgus sarūk, taču tam nav nekāda sakara ar nespēju radīt inovācijas. Indekss noniecina Latvijas spēju inovēt, tajā pašā laikā Microsoft Inovāciju centrs sadarbībā ar Latvijas Universitāti atvērts tieši mūsu zemē. Kā intervijā DB (27.09.) atzina Microsoft Centrālās un Austrumeiropas publiskā sektora vadītājs Kostass Lūkass, izvēlei par labu ir vairāku apstākļu kopums, tostarp valdības digitālā programma, piemēroti vietējie partneri un šeit jau esošās IT prasmes.

Galvenais secinājums – inovācijā Latvijai ir iespēja sevi pierādīt. Ņemot vērā pašreizējos notikumus, nākamajā gadā, visticamāk, sagaidāms labāks novērtējums šajā Latvijai tomēr daudzsološajā jomā. Citējot L. Lūkasu, tagad ir pārbaudes brīdis – vai tas viss aizies un vai tas īstenosies inovācijā, savedot kopā idejas, studentus, kompānijas un citus spēlētājus.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) publicējis darba ziņojumu par pirmās pēcprogrammas uzraudzības misijas rezultātiem. Tajā pausts, ka Latvijai jāsamazina nabadzība un jāierobežo bezdarbs, tomēr kopumā Latvija starptautisko aizdevuma programmu ir pabeigusi veiksmīgi.

Ziņojumā novērtēta Latvijas saistību izpilde - nodrošinātā Latvijas spēja atmaksāt starptautisko aizdevumu un risku, kas varētu apdraudēt valsts makroekonomisko stabilitāti, uzraudzīšana. Par šīm saistībām 2011. gadā tika Latvija un SVF parakstīja Nodomu vēstuli.

Latvija ir veiksmīgi pabeigusi starptautisko aizdevuma programmu, atzīts SVF ziņojumā. Programmas rezultātā budžeta deficīts ir samazinājies un tiek prognozēts 2% apmērā 2012. gadā un vispārējās valdības parāds – ap 40% no IKP. Latvijas ekonomika ir strauji atkopusies un, neskatoties uz nelabvēlīgo situācija ārējos tirgos, SVF pozitīvi vērtē Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozes šim gadam ap 3,5% no IKP, atgādina Finanšu ministrija.

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Vēja enerģijas potenciāls Latvijā pašlaik netiek izmantots, taču perspektīvā vējš kļūs par būtisku spēlētāju enerģētikas sektorā un varēs aizstāt elektroenerģijas importu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns. Viņš norāda, ka iecerēto vēja parku izveide Latvijā prasa ne tikai daudz pūļu un zināšanu, lai varētu iegūt attiecīgās atļaujas, bet arī izskaidrošanas darbu.

Kāda ir pašreizējā situācija ar vēja parku izveidi valsts mežos?

Saskaņā ar 2023. gada 28. novembra Latvijas valdības lēmumu SIA Latvijas vēja parki ir piešķirtas astoņas teritorijas ar kopējo platību 39 941 ha, lai tajās uzstādītu elektroenerģijas ģenerācijas jaudas 800 MW apmērā (aptuveni 120 vēja staciju torņi ar vienas turbīnas jaudu līdz 8MW). Ir noteiktas astoņas vēja parku lokācijas vietas — divas Kurzemē (Ventspils 1 un Ventspils 2) , divas — Vidzemē (Limbaži un Valmiera- Valka), divas Vidzemē - Zemgalē (Ogre- Aizkraukle- Bauska un Bauska - Ķekava - Ogre) un divas Latgalē (Balvi- Ludza un Augšdaugava).

Aizvadītajā gadā ārvalstu investīciju apjoms Latvijā ir būtiski pieaudzis - 2017. gada pirmajos 9 mēnešos piesaistītas investīcijas 710 miljonu eiro apmērā, liecina Ārvalstu Investoru padomes Latvijā prezentētais ikgadējais Ārvalstu investīciju vides indekss 2017, kas tapis sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) asociēto profesoru Arni Sauku.

Indekss atklāj, ka palielinājies ne tikai ārējo tiešo investīciju apjoms, bet arī investoru novērtējums par investīciju vidi Latvijā. Problēmjautājumi, kuru risināšanai nepieciešamas strukturālas reformas, netiek risināti vairāku gadu garumā, kā, piemēram, demogrāfija un darbaspēka pieejamība un augstākā izglītības kvalitāte. Ārvalstu investori Latvijā ir nobažījušies par biežo nodokļu sistēmas maiņu un likumdošanas izmaiņām, kuru dēļ ir grūti plānot darbu ilgtermiņā (laika posmā virs 3 gadiem).

Marta Jaksona, Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) izpilddirektore, norāda: «Ārvalstu investori kopumā ir noskaņoti pozitīvāk nekā iepriekšējos gados. Tas saistāms ar to, ka vairākās jomās reformas ir uzsāktas (nodokļi, izglītība), ekonomika attīstās straujāk, kā arī investori uzteic valdības atvērtību dialogam ar uzņēmējiem. Lielākie riski investoriem Latvijā saistās ar demogrāfiju, darbaspēka pieejamību un veselības aprūpi. Jau trešo gadu šo problēmu risināšanā nav saskatāms pietiekams progress. Tas ir bīstams un nopietns signāls politiķiem – turpinot ignorēt problēmas darba tirgū, uz noturīgu un būtisku investīciju pieaugumu cerēt ir grūti.»

No uzņēmēju puses šobrīd ir pietiekami liels spiediens par nepieciešamību būtiski samazināt darbaspēka nodokļus, lai tie izlīdzinātos ar pārējām Baltijas valstīm, bet tas ir pietiekami kapitālietilpīgi un prasa 500-600 miljonu eiro izmaiņas nodokļu sistēmā, intervijā sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Mēroga saprašanai finanšu ministrs skaidroja, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izmaiņas par vienu procentpunktu nozīmē apmēram 200 miljonu eiro ienākumus budžetā. Tāpat Ašeradens norādīja, ka pasaulē ir divas valstis, kurās ir Latvijā esošā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanas taktika - Latvija un Igaunija.

Ministrs informēja, ka nupat pabeigts UIN reformas ietekmes novērtējums, un nolemts, ka tiks saglabāta nulles UIN likme nesadalītai peļņai, kas ir būtisks atspaids uzņēmumiem.

Vērtēta arī visu Baltijas valstu un Eiropas valstu bilanču vērtība - kāds ir uzņēmumu pašu kapitāls un saistības, teica Ašeradens. Aizdošanas līmenis Latvijas finanšu tirgū kopš 2016.gada ir palicis praktiski nemainīgs. 2016.gadā kreditēšana jeb saistības bija 14 miljardi eiro, 2017.gadā - 14,5 miljardi eiro, 2018.gadā - 14,3 miljardi eiro, 2019.gadā - 14,2 miljardi eiro, 2020.gadā - 13,6 miljardi eiro, 2020.gadā - 13,1 miljards eiro un 2021.gadā - 13,6 miljardi eiro. Bankas ir aizdevušas šo gadu laikā aptuveni to pašu summu, savukārt starplaikā uzņēmumu pašu kapitāls ir audzis un ir augusi arī uzņēmumu peļņa. No zaudējumiem 2015.gadā uzņēmumu peļņa kopumā 2021.gadā ir augusi līdz sešiem miljardiem eiro.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) Finanšu ministrijas (FM) plānotās nodokļu reformas laikā prasa likumā garantēt, ka pašvaldības saņems ne mazāk kā 19,6% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem valstī un to ieņēmumi nebūs mazāki kā iepriekšējā gadā.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) iepriekš tika izteicies, ka valdība piedāvās pašvaldībām garantēt ieņēmumus 19,5% apmērā no kopējiem valsts nodokļu ieņēmumiem.

LPS dome šodien pieņēma savu pozīciju par valsts nodokļu politikas piedāvājumu. Lēmumā norādīts, ka līdz šim darba grupā nodokļu politikas pamatnostādņu 2017.- 2021.gadam izstrādei, kas darbojas FM un kuras sastāvā ir arī LPS pārstāvji, ir bijušas tikai mutvārdu diskusijas par atsevišķiem nodokļu politikas elementiem, kas ir balstījušies uz FM vai citas organizācijas, piemēram, Pasaules Bankas, prezentācijām. Darba grupā apspriešanai neesot virzītas nodokļu pamatnostādnes kā vienots rakstveida dokuments, kas ietver detalizētu esošās nodokļu politikas analīzi un izmaiņu priekšlikumu aprakstu un pamatojumu.

Eiropas Parlaments mudina Eiropas Komisiju iesniegt jaunus priekšlikumus, kā likvidēt atšķirības sieviešu un vīriešu saņemtajā atlīdzībā par vienlīdzīgu darbu, un uzskata, ka jāievieš stingrākas sankcijas darba devējiem. Ceturtdien, 24. maijā pieņemtajā rezolūcijā uzsvērts, ka darba samaksas atšķirības vīriešiem un sievietēm ES joprojām ir aptuveni 16,4% un dažās dalībvalstīs tās pat palielinājušās.

«Mums aiz muguras ir gandrīz 40 gadu acīmredzamu neveiksmju šīs problēmas risināšanā ar tiesību aktu palīdzību, un dalībvalstis ieviesušas vien nelielas izmaiņas savos likumos. Darba devējiem līdz šim vēl nav piemērotas nekādas sankcijas,» pirms balsojuma uzsvēra par rezolūciju atbildīgā Parlamenta deputāte Edita Bauere.

Rezolūcijā deputāti aicina Komisiju ierosināt jaunus pasākumus, lai mazinātu darba samaksas atšķirības, minētos pasākumus īstenojot visās ar šo jautājumu saistītajās ES politikas jomās un dalībvalstu programmās. Deputāti aicina arī dalībvalstu valdības ciešāk sadarboties un strādāt pie jaunām idejām, kā novēst darba samaksas atšķirības starp dzimumiem.