Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar auditēto peļņu 33,652 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2022.gadu, palielinājās par 33,5%, sasniedzot 667,982 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija. Vēl "airBaltic" plāno piesaistīt papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā, teikts kompānijas auditētajā 2023.gada pārskatā.

Gada pārskatā norādīts, ka 2024.gada jūlijā beidzas 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklēs ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.

"Aviokompānija plāno ne tikai refinansēt 200 miljonus eiro, bet arī piesaistīt papildu 100 miljonus eiro, lai tādējādi uzlabotu naudas līdzekļu atlikumu un sekmētu turpmāku kapitālieguldījumu finansēšanu, kas saistīti ar uzņēmuma kapacitātes palielināšanu," skaidrots gada pārskatā.

Tajā arī minēts, ka "airBaltic" ir nolīgusi starptautiskas investīciju bankas un finanšu konsultantus un paralēli strādā pie dažādām refinansēšanas iespējām, tostarp pie iespējām piesaistīt līdzekļus publiskā parāda tirgū un privātā parāda tirgū.

Nacionālās aviokompānijas airBaltic akciju pārdošanas cena būs jānosaka atbilstoši darījuma struktūrai, šodien intervijā LTV raidījumam Labrīt, Latvija atzina premjers Valdis Dombrovskis (V).

Jau ziņots, ka Latvijas Satiksmes ministrija (SM) pirmdien laikraksta Financial Times Eiropas un Lielbritānijas izdevumos publicējusi sludinājumu, piedāvājot potenciālajiem investoriem līdz 1.novembrim izteikt piedāvājumus par airBaltic akciju iegādi. Valdība investoriem piedāvā iegādāties līdz 50% mīnus vienu akciju.

Premjers skaidroja, ka investorus paredzēts uzrunāt gan individuāli, gan arī plašāk, tāpēc arī notikusi sludinājumu ievietošana. Dombrovskis arī norādīja, ka būtu nepieciešams iegūt vienu stratēģisku investoru, piemēram, lielu lidsabiedrību, ar plānu aviokompānijas attīstībai.

Ja investors parādītos, tad notiktu padziļināta izpēte, pēc kuras varētu noteikt darījuma cenu. «Akciju cena jānosaka atbilstoši darījuma struktūrai,» teica valdības vadītājs.

Latvijas aviokompānijas airBaltic prasības apmērs pret starptautisko lidostu Rīga sasniedzis 34 miljonus eiro (23,895 miljonus latu), pastāstīja airBaltic korporatīvās komunikācijas viceprezidents Jānis Vanags.

Viņš klāstīja, ka katru mēnesi prasības summa palielinās par vienu miljonu eiro (703 tūkstošiem latu).

«Rīgas lidosta joprojām diskriminē airBaltic, no nacionālās aviokompānijas prasot vairākkārt lielākus maksājumus nekā no [Īrijas zemo izmaksu aviokompānijas] Ryanair,» teica Vanags.

Pēc airBaltic pārstāvja paustā, mierizlīguma noslēgšanu starp lidostu un airBaltic joprojām kavē Rīgas lidostas diskriminējošā attieksme pret airBaltic.

Starptautiskās lidostas Rīga valdes loceklis Andis Damlics ceturtdien, 10.martā, Latvijas Televīzijas raidījumā 100.pants sacīja, ka airBaltic ir finansiālas grūtības. «airBaltic ir finansiālas grūtības, to mēs redzam,» norādīja Damlics. Viņš pavēstīja, ka airBaltic nespējot norēķināties arī par kārtējiem rēķiniem, kā arī uz airBaltic finanšu grūtībām norādot aviokompānijai savlaicīgi nepiegādātās jaunās lidmašīnas un aviokompānija kavējot arī komunālo pakalpojumu samaksu.

Aviokompānija "Norse Atlantic Airways" nākotnē plāno nodrošināt reisus maršrutā Rīga-Ņujorka, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Pirmdien, 10.februārī, tikšanās laikā ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktori Ievu Jāgeri, "Norse Atlantic Airways" dibinātājs un izpilddirektors Bjorns Tore Larsens paziņoja par uzņēmuma paplašināšanās plāniem Latvijā, tostarp ilgtermiņa mērķi sākt transatlantiskos lidojumus no Rīgas uz ASV.

Aviokompānijas pārstāvji norāda, ka reiss Rīga-Ņujorka ir daļa no aviokompānijas ilgtermiņa vīzijas. Tomēr, lai tas kļūtu par realitāti, ir jāizpildās vairākiem priekšnoteikumiem. Viens no šādiem priekšnoteikumiem ir laba sadarbība ar partneriem Latvijā un Baltijas valstīs.

Vienlaikus aviokompānijas pārstāvji informē, ka "Norse Atlantic Airways" Latvijā izveidojusi operāciju vadības centru. Operāciju vadības centrs nodrošinās lidojumu plānošanu, apkalpes grafiku izstrādi un tiešsaistes komunikāciju ar pilotiem, dispečeriem un citām dienesta komandām, lai pārvaldītu izmaiņas un nodrošinātu drošas un efektīvas operācijas.

Eiropas gaisa telpa pārdzīvo jau otrā vulkāna izvirduma rezultātā radušās sekas. Lai arī lielākos zaudējumus neapšaubāmi cieš tūrisma nozares pārstāvji, tomēr situācija ievērojami sarežģījusi jebkura cilvēka ikdienu. Aizvadītajā nedēļa arī man bija jāsaskaras ar ceļojuma plānu maiņu, ko bija radījusi Barselonas lidostas slēgšana. Šī situācija lika aizdomāties – vai aviokompānijas ir izstrādājušas efektīvu komunikācijas modeli ar saviem klientiem un vai tās ir pietiekami sagatavotas, lai šo komunikācijas modeli arī veiksmīgi izmantotu?

Amerikāņu valstsvīrs un zinātnieks Bendžamins Franklins teicis – «tādēļ, ka trūka nagla, pazuda pakavs, bez pakava klupa zirgs, un līdz ar viņu gāja bojā jātnieks. Un viss notika tikai nevērības dēļ pret vienu pakava naglu». Šādi var raksturot arī aviokompāniju nepieciešamību pēc efektīvas komunikācijas laikā, kad aviācija piedzīvo līdz šim nepieredzētu situāciju. Šajos haosam līdzvērtīgos apstākļos klients nesaprot, kā rīkoties, ko darīt un kur vērsties, tāpēc cer uz aviokompānijas palīdzību un pretimnākšanu. Un tas, kādu atgriezenisko saiti kompānija sniedz, ietekmē gan tās reputāciju, gan klientu lojalitāti, kas savukārt ilgtermiņā var iespaidot arī uzņēmuma attīstību un tā konkurētspēju.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic akcionāru starpā sarunas par vienošanās noris pozitīvā gultnē un, iespējams, jau šodien tā tiks parakstīta, biznesa norādīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Viņš uzsvēra, ka mērķis vienošanos ir parakstīt šodien, taču sliktākajā gadījumā tas varētu notikt pirmdien.

Augulis pauda neizpratni par šodien publiskajā telpā izskanējušajiem finanšu ministra Andra Vilka (V) izteikumiem un norādīja, ka ministrs acīmredzot nav iepazinies ar situāciju, jo realitātē notiekot pretējais - sarunas pozitīvi virzoties uz priekšu.

Kā ziņots, finanšu ministrs Vilks norādījis, ka progress nacionālās aviokompānijas airBaltic glābšanā joprojām nav pietiekams. Šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumam 900 sekundes Vilks norādīja, ka patlaban progress tomēr nav panākts, komentējot nacionālās aviokompānijas akcionāru sarunu gaitu. «Situācija ir tieši tāda pati kā līdz šim - nenoteiktība,» tā Vilks.

Eiropas lidsabiedrību pasažieriem neizmaksāto kompensāciju apjoms varētu būt ap 5-7 miljardiem eiro, intervijā aģentūrai LETA norādīja Lietuvas uzņēmuma, kas nodarbojas ar aviopasažieru tiesību aizstāvību, Skycop izpilddirektors Marjus Stonkus.

Viņš atzīmēja, ka caur Eiropu ik gadu lido 900 miljoni cilvēku, taču tikai aptuveni 1% no viņiem ir tiesīgi uz kompensācijām atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai Nr. 261/2004, kas paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgstošu kavēšanos noteiktajam. «Pārvēršot to naudas izteiksmē, skaitļi ir iespaidīgi. Vidējā kompensācija ir 400 eiro, tātad ik gadu tas 3,6 miljardu eiro tirgus. Turklāt kompensācijas var pieprasīt arī par iepriekšējos gados nenotikušiem, kavētiem lidojumiem, attiecīgi kompensāciju tirgus ir krietni lielāks. Protams, to nevar noteikt precīzi, taču, aptuvenais neizmaksāto kompensāciju apjoms šobrīd varētu būt 5-7 miljardi eiro. Līdz ar to skaidrs, kāpēc aviokompānijas vilcinās maksāt kompensācijas, runa ir par ļoti lieliem naudas apjomiem,» sacīja Stonkus.

Latvijas valdību veidojošās partijas šodien koalīcijas sanāksmē plāno spriest par lidsabiedrības "airBaltic" vadības maiņu, piektdien vēstīja Latvijas Televīzija (LTV).

Politiķu vidū neapmierinātība ar "airBaltic" vadību pastiprinājusies pēc tam, kad uzņēmums gada sākumā paziņoja par 4760 šovasar plānoto reisu atcelšanu, turklāt "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks norādīja, ka pašreizējās obligāciju saistības un to procentu likmes nav ilgtspējīgas Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" ilgtermiņa darbībai, tādēļ papildu kapitāla ieguldījums no valsts, visticamāk, ir neizbēgams.

Koalīcijā ietilpstošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) 3.janvārī valdes sēdē vērtēja ar "airBaltic" saistītos jautājumus. ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze pēc tam aģentūrai LETA paziņoja, ka "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss ir zaudējis ZZS uzticību un nevar turpināt vadīt uzņēmumu.

Šā gada novembrī varētu būt zināmi nacionālās aviokompānijas airBaltic potenciālie stratēģiskie investori, šodien pēc valdības sēdes, kurā tika skatīts jautājums par airBaltic stratēģiskā investora piesaistes procesu, žurnālistus informēja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Ministrs atgādināja, ka ar nacionālās aviokompānijas stratēģiskā investora piesaisti nodarbosies starptautisks finanšu konsultants Lazard, kura izdevumus segs airBaltic pēc pozitīviem rezultātiem.

Lazard uzdots līdz šā gada novembra beigām atrast risinājumu "airBaltic" stratēģiskā investora piesaistei. «Lazard redz iespējas līdz novembra beigām nākt klajā ar konkrētu piedāvājumu,» piebilda Augulis.

Pēc satiksmes ministra teiktā, interese par airBaltic ir vairākiem investoriem, un valdībai nāksies izvērtēt visus. «Svarīgākais, lai lēmums būtu kvalitatīvs un valstij izdevīgs,» norādīja ministrs.

Auglis uzsvēra, ka valstij ir vairāki nosacījumi, ar kuriem jārēķinās potenciālajiem stratēģiskajiem investoriem, proti, airBaltic jāsaglabā lidosta Rīga kā bāzes lidosta, jāsaglabā visi lidojumi, kā arī jāturpina ievērot aviokompānijas biznesa plānu Horizon.

Situācija, kas sabiedrībā un publiskajā vidē izveidojusies pēc Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" paziņojuma par gandrīz 5000 reisu atcelšanu, ir nesamērīgi pārspīlēta politisku iemeslu dēļ, aviokompānijas "A" plāns ir šogad veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un sasniegt rezultātus, lai nebūtu nepieciešams papildu ieguldījums no valsts, aģentūrai LETA sacīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Komentējot to, ka Latvijas valdību veidojošās partijas pirmdien, 6.janvārī, skatīs jautājumu par lidsabiedrības "airBaltic" vadības maiņu, Gauss norādīja, ka "pieprasījums par starptautiskas aviokompānijas izpilddirektora atstādināšanu lidojumu atcelšanas dēļ parāda, ka tā ir politiski virzīta rīcība".

Gauss uzsvēra, ka viņš ir aviācijas nozares profesionālis daudz gadus. "Es varu vadīt aviokompāniju, bet es nevaru nodarboties ar politiku, un arī nenodarbošos ar politiku. Tomēr es, protams, cienu un respektēju lēmumus, kas mani ietekmē," sacīja Gauss.

Gauss uzskata, ka pēc 13 gadiem amatā, veidojot lielāko reģiona aviokompāniju un arī aviokompāniju ar vismodernāko floti, viņš ir paveicis labu darbu, kamēr tajā pašā laikā trīs Baltijas valstīs piecas aviokompānijas ir bankrotējušas.

Ministru kabinets šodien pēc četru stundu apspriešanās lēma atbalstīt Prudentia atrasto nacionālās aviokompānijas airBaltic investoru, Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Montāga-Girmesa piedāvājums paredz ieguldīt aviokompānijā 52 miljonus eiro, bet valstij attiecīgi būtu jāiegulda 80 miljoni eiro.

Par minētas valdības lēmums vēl būs jāskata Saeimā. Tomēr Montāgs-Girmess būs aviokompānijas finanšu investors, bet arvien tiek meklēts uzņēmuma stratēģiskais investors.

Matīss pēc valdības sēdes atzina, ka tas ir bijis labākais investors no sliktākajiem variantiem.

LETA jau ziņoja, valdība šā gada 20.oktobra sēdē vēl nelēma par airBaltic investora piesaistes procesu. Toreiz pēc valdības sēdes aviokompānijas vadītājs Martins Gauss žurnālistiem sacīja, ka viņš vēlējās no valdības saņemt lēmumu par airBaltic investoru.

Pēc tam, kad Oslo lidostā tika aizturēta aviokompānijas airBaltic lidmašīnas apkalpe, kurai pārbaudes uzrādīja nepieļaujamu alkohola līmeni, aviokompānija pastiprinājusi drošības pasākumus.

Kā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma teica airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags, alkohola pārbaudes lidmašīnu apkalpēm tiek veiktas izlases kārtībā. Taču tās ir krietni stingrākas nekā citās Eiropas valstīs.

Šādas pārbaudes notiekot katru dienu. Šobrīd pārbaužu skaits esot četrkāršots.

Vanags uzsvēra, ka šāds gadījums ir pirmo reizi aviokompānijas vēsturē

airBaltic pārstāvis nevarēja atklāt citus faktus par notikušo, jo ar aizturētajiem apkalpes locekļiem aviokompānijas pārstāvji var sazināties tikai caur juristiem.

Ja izmeklēšanā apstiprināsies aizturēto apkalpes locekļu vaina, šie cilvēki nevarēs turpināt strādāt airBaltic, teica Vanags. Viņš piebilda, ka aizturēta ļoti pieredzējusi apkalpe.

Neskatoties uz darbības atsākšanu, aviokompānijas 2020. gada otrajā pusē sadedzinās 77 miljardus dolāru skaidrā naudā, brīdina Starptautiskā gaisa transporta asociācija (IATA).

Prognozējams, ka lēnās lidojumu atgūšanās dēļ aviokompānijas turpinās sadedzināt skaidru naudu arī nākamgad, aptuveni 5 līdz 6 miljardus ASV dolāru mēnesī, lēš IATA.

IATA aicinājusi valdības nākamajā ziemas sezonā atbalstīt nozari ar papildu palīdzības pasākumiem, tostarp finansiālu atbalstu, kas nepievieno vairāk parādu nozares jau tā lielo parādu bilancei. Līdz šim valdības visā pasaulē ir sniegušas atbalstu 160 miljardu ASV dolāru apmērā, ieskaitot tiešo atbalstu, algu subsīdijas, uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus un īpašus nozares nodokļu atvieglojumus, tostarp degvielas nodokļus.

"Mēs esam pateicīgi par šo atbalstu, kura mērķis ir nodrošināt, lai gaisa transporta nozare joprojām būtu dzīvotspējīga un gatava atjaunot ekonomikas savienojumu un atbalstīt miljoniem darba vietu ceļošanā un tūrismā. Bet krīze ir dziļāka un garāka, nekā kāds no mums varēja iedomāties. Sākotnējās atbalsta programmas ir beigušās. Šodien mums atkal jāzvana trauksmes zvans. Ja šīs atbalsta programmas netiks aizstātas vai pagarinātas, sekas jau tā aplaupītajai nozarei būs briesmīgas, ”teic IATA ģenerāldirektors un izpilddirektors Aleksandrs de Žunjaks.

Pēc pēdējo mēnešu notikumiem ap nacionālo lidsabiedrību airBaltic, visticamāk, cilvēki divreiz padomās, pirms iegādāsies airBaltic biļetes, atzina zīmolu konsultants, interneta žurnāla parbrendu.lv autors Krišjānis Papiņš.

Viņš gan aicināja ņemt vērā, ka globālajos zīmolu jeb brendu topos aviokompānijas neiekļauj un to zīmolu vērtību nerēķina, jo pārāk bieži cilvēki ir bez izvēles situācijā attiecībā uz aviokompānijas izvēli.

Tāpat nereti aviokompānijas esot pakļautas nepārvaramās varas situācijām, kurām, protams, ir ietekme uz cilvēku uzticību, bet tajā pat laikā šie faktori nav pakļaujami aviokompāniju menedžmenta kontrolei. «Ja lidmašīna nokrīt, protams, cilvēki būs paralizēti izvēlēties šīs kompānijas lidmašīnas, vismaz kādu laiku. Bet krīt jau visas un visur. Tāpēc aviobiznesā liela loma ir maz kontrolējamiem vai pat nekontrolējamiem fiziskiem un psiholoģiskiem faktoriem,» sacīja Papiņš.

Atsākt lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju pašlaik būtu milzīga kļūda, tāpēc mēs aktīvi meklējam iespējas, kā šos zaudētos tirgus aizstāt ar citiem, norāda Martins Gauss, AS AirBaltic Corporation (airBaltic) valdes priekšsēdētājs.

Pašlaik airBaltic ir pilnībā pārtraucis lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju, kā arī Ukrainu, kas nozīmē, ka Rīgas lidosta ir zaudējusi lielu daļu transfēra pasažieru, atzīmē M.Gauss, uzsverot, ka kara ietekme uz aviācijas nozari ir milzīga. Aviokompānijas visā Eiropā pašlaik cieš milzīgus zaudējumus, taču mēs ceram, ka konflikts drīz atrisināsies un mēs varēsim atkal atsākt lidojumus uz Ukrainu, to esam gatavi darīt kaut rīt, norāda M.Gauss.

Kopš mūsu pēdējās sarunas nav pagājis pat gads, taču pasaule šajā laikā piedzīvojusi neskaitāmus satricinājumus, tajā skaitā Krievijas agresiju Ukrainā. Kā šis notikums kopumā ietekmējis aviokompāniju darbu?

Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic biļešu cenas varētu nedaudz sarukt arī nākamgad, intervijā aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma izpilddirektors Martins Gauss.

«Šogad cenas ir nedaudz samazinājušās, un paredzam, ka tās turpinās nedaudz sarukt arī nākamgad, ja izmaksu pozīcijas īpaši nemainīsies. Protams, ja naftas cenas un ASV dolāra vērtība pieaugs, tad šīs prognozes nepiepildīsies. Cenas nosaka tirgus, nevis mēs. Mūsdienās cilvēki izvēlas lētāko lidojuma piedāvājumu, kuru viņiem piedāvā kāda biļešu iegādes sistēma. Lojalitāte kādai aviokompānijai vairs teju nepastāv attiecībā uz ekonomisko klasi. Biznesa klasē šajā ziņā situācija ir nedaudz labāka. Tāda pati situācija ir arī citās aviokompānijās. Mums ir jāpielāgojas pieprasījumam,» klāstīja Gauss.

Taujāts, kā vērtē iniciatīvu vākt parakstus, lai aviokompānijas nevarētu pārdot vairāk biļešu, nekā ir vietu lidmašīnā, viņš atzīmēja, ka airBaltic nav no tām lidsabiedrībām, kurām tā būtu liela problēma.

Krievijas karš Ukrainā ļoti sarežģījis visas līdzšinējās piegādes ķēdes, kuras jau bija ietekmētas Covid-19 ierobežojumu dēļ, tādēļ aviācijas nozare pašlaik saskaras ar milzīgu rezerves daļu trūkumu, atzīmē Deniss Žilkins, SmartLynx Airlines operatīvais vadītājs.

Šī problēma bija aktuāla arī pirms kara sākuma, taču šobrīd cīņa par detaļām ir sīvāka nekā jebkad agrāk, norāda D.Žilkins, uzsverot, ka pašlaik uz katru pieejamo rezerves daļu pretendē aptuveni desmit aviokompānijas. Rezerves daļu krājumi izsīkst, un tirgū pieejamās detaļas savā īpašumā iegūst tikai tie komersanti, kas piegādātājam var piedāvāt augstāku cenu vai izdevīgākus līguma nosacījumus, teic SmartLynx Airlines operatīvais vadītājs, prognozējot, ka šī problēma nozarē, visticamāk, būs aktuāla vēl vismaz divus, trīs gadus.

Risinājuma nav

Aviācija ir stingri regulēta joma, kas pakļauta dažādām prasībām, tajā skaitā tehniskām, pauž D.Žilkins. “Pat pilnīgi jaunai lidmašīnai atsevišķas detaļas ir jāmaina pēc iepriekš noteikta stundu skaita vai nolidotajiem cikliem, kas nozīmē, ka arī jaunām lidmašīnām ir nepieciešamas rezerves daļas, bet to šobrīd ļoti trūkst. Gatavojoties lidojumu skaita pieaugumam pavasarī, aviokompānijas sāka pārbaudīt un apkopt lidmašīnas, kas Covid-19 laikā stāvēja dīkstāvē, kas nozīmē, ka rezerves daļas bija kritiski nepieciešamas, taču to vienkārši nebija, tādēļ daudzas lidmašīnas nevarēja atsākt lidojumus,” norāda D.Žilkins, piebilstot, ka šobrīd aviācijas nozare saskaras arī ar strauju degvielas cenu pieaugumu, kā arī darbinieku trūkumu.

Nacionālās aviokompānijas airBaltic akcionāru sapulcē izsludināts pārtraukums. Aviokompānijas akcionāru sapulci turpinās pēc tam, kad starp akcionāriem - valsti un Baltijas aviācijas sistēmām (BAS) - tiks parakstīta vienošanās. Tas varētu notikt tuvāko dienu laikā, pēc akcionāru sapulces paziņoja valsts pārstāvis, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss un BAS pārstāve Inga Piterniece.

Jau iepriekš tika panākta vienošanās par to, ka airBaltic prezidents Bertolts Fliks atstāj amatu, kā arī tiek izbeigts pēc daudzu domām valstij neizdevīgais lidsabiedrības akcionāru līgums. Taču saglabājās tehniskas problēmas ar finansējuma piesaisti airBaltic pamatkapitāla palielināšanai.

Kā ziņots, šodien ar pirmo mēģinājumu neizdevās sākt nacionālās aviokompānijas airBaltic akcionāru sapulci.

Akcionāru sapulces norises vietā - airBaltic birojā lidostā - īsi pirms plkst.12 ieradās akcionāru pārstāvji, kuri devās apspriesties atsevišķā telpā.

Pirms akcionāru sapulces Matīss žurnālistiem atzina, ka vienošanās starp akcionāriem vēl neesot panākta. Sīkākus komentārus viņš nesniedza.

Ķīnas Civilās aviācijas pārvalde pirmdien devusi rīkojumu iekšzemes aviokompānijām pārtraukt komerciālos lidojumus ar «Boeing 737 MAX 8» lidmašīnām, ņemot vērā pēdējā laikā notikušās Etiopijas aviokompānijas «Ethiopian Airlines» un Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» šī modeļa lidmašīnu katastrofas.

Ņemot vērā šo abu negadījumu līdzības, pārvalde paziņojusi, ka Ķīnas lidsabiedrībām ir laiks līdz plkst.18 (plkst.12 pēc Latvijas laika), lai pārtrauktu lidojumus ar visām «Boeing 737 MAX 8» lidmašīnām.

Pārvalde norāda, ka lidojumi ar šī modeļa lidmašīnām tiks atļauti vien tad, kad tiks garantēta lidojumu drošība.

Ķīnas Civilās aviācijas pārvalde paredzējusi sazināties ar ASV aviobūves uzņēmumu «Boeing» un ASV Federālo aviācijas pārvaldi.

Ķīna ir nozīmīgs «Boeing» importa tirgus, un uzņēmums Ķīnas aviokompānijām piegādājis 76 lidmašīnas.

Jau ziņots, ka Etiopijā svētdien avarējusi nacionālās aviokompānijas «Ethiopian Airlines» lidmašīna «Boeing 737 8 MAX» ar 157 cilvēkiem, kas visi gājuši bojā. Lidmašīna bija ceļā no Etiopija galvaspilsētas Adisabebas uz Kenijas galvaspilsētu Nairobi. Pēc šīs katastrofas «Ethiopian Airlines» pārtrauca reisus ar visām šī modeļa lidmašīnām.

Ievērojot Eiropas Aviācijas drošības pārvaldes (EASA) noteikto aizliegumu no Viļņas lidostas otrdien netika atļauts pacelties Polijas čārterreisu aviokompānijas «Smartwings» lidmašīnai «Boeing 737 MAX 8», kam bija paredzēts nogādāt Madeirā Polijas tūroperatora «Itaka» klientus.

154 pasažieri nogādāti Madeirā ar citu lidmašīnu, ziņu aģentūrai BNS pastāstīja Lietuvas valsts lidostu operatora «Lietuvos oro uostai» sabiedrisko sakaru vadītājs Marjus Zeleņus.

Jau ziņots, ka otrdien EASA aizliedza visus «Boeing 737 MAX» lidojumus Eiropas Savienības gaisa telpā, jo ir bažas par šo lidmašīnu drošību, ņemot vērā pēdējā laikā notikušās Etiopijas aviokompānijas «Ethiopian Airlines» un Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» šī modeļa lidmašīnu katastrofas.

Etiopijā svētdien avarēja nacionālās aviokompānijas «Ethiopian Airlines» lidmašīna «Boeing 737 MAX 8» ar 157 cilvēkiem, kas visi gājai bojā. Lidmašīna bija ceļā no Etiopijas galvaspilsētas Adisabebas uz Kenijas galvaspilsētu Nairobi.

Aviokompānijas Air India darbinieki atsaukuši streiku, kurš ietekmēja desmitiem tūkstošu pasažieru, jo Indijas tiesa likusi viņiem atgriezties darbā, vēsta BBC.

Kā vēstīts, viens no streika iemesliem bija aviokompānijas vadības aizliegums pēc nesen notikušās lidmašīnas avārijas, kurā bojā gāja 158 cilvēki, darbiniekiem runāt ar medijiem. Streika dēļ bija jāatceļ vairāk nekā 100 lidojumi.

Saskaņā ar aviokompānijas pārstāvja sniegto informāciju vairāki streikojošie darbinieki atlaisti no darba.

Trešdien Deli tiesa lēma, ka streikojošajiem darbiniekiem jāatgriežas darbā, un valdība streiku nodēvēja par bezatbildīgu rīcību.

Vienas no streikojošajām arodbiedrībām līderis Viveks Rao medijiem sacījis, ka ir panākta neliela Air India vadības izpratne par problēmām, tāpēc streiks pārtraukts. «Nav tā, ka mūsu mugurkauls būtu salauzts,» viņš piebildis.

Pēc personāla atlases kompānijas veiktās analīzes, kā arī ņemot vērā kandidātu iniciatīvas un saskatītās perspektīvas attiecībā uz airBaltic tālāku attīstību, par «viscerīgāko» pretendentu airBaltic vadītāja amatam patlaban tiek uzskatīts Ungārijas aviokompānijas Malev vadītājs Martins Gauss.

Tā LNT raidījumam 900 sekundes norādīja satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Viņš skaidroja, ka sākotnēji jaunais airBaltic vadītājs tiks pieņemts darbā uz kompānijas restrukturizācijas laiku. Pēc šī perioda, kas tiek minēts divi mēneši, tiks vērtēts airBaltic vadītāja darbs un, iespējams, darba attiecības varētu tikt pagarinātas.

Runājot par nākamā airBaltic vadītāja atalgojumu, Augulis sacīja, ka «Flika alga tā nebūs». Viņš pauda uzskatu, ka Latvijas lidsabiedrības vadītāja atalgojums nedrīkstētu pārsniegt 20 tūkstošus latu mēnesī.

Atspēkojot presē iepriekš izskanējušo informāciju, ka M. Gausa līdzšinējā darbība Ungārijas aviokompānijas Malev vadītāja amatā neesot bijusi diez ko spīdoša, satiksmes ministrs norādīja, ka Ungārijas aviokompānijas stāstu nevar salīdzināt ar airBaltic.

Prognozējot, ka šis gads aviācijas nozares dalībniekiem neļaus atslābt, kompānijas mēģinās pelnīt gūt ar papildus ieņēmumiem no dažādiem pakalpojumiem.

«Aviokompānijas sāk līdzināties ceļojumu lielveikaliem un pārdod visu, sākot ar bagāžu un auto nomu un beidzot ar apdrošināšanu, saulesbrillēm un lazanju, tādējādi mainot avionozares biznesa pamatprincipus. Papildu ieņēmumi daudzām pasaules aviokompānijām nodrošina finansiālo dzīvotspēju, jo tie izlīdzina cenu pieaugumu citās jomās,» teikts airBaltic prognozēs par nākamo gadu.

2013. gadā aviokompānijas saviem klientiem piedāvāšot jaunu papildu produktu klāstu, sākot ar individuālu reģistrēšanu lidostā, rokas bagāžu un beidzot ar modernām ierīcēm izklaidei lidojuma laikā.

airBaltic prognozē, ka grūtības Eiropā palielinās spiedienu uz ceļojumu nozari. Draudošo parādu un stingro taupīgas pasākumu dēļ Eiropas ceļojumu nozare visdrīzāk joprojām saskarsies ar grūtībām. Aviācijai tas nozīmē vāju patērētāju pārliecību un nemitīgu korporatīvo braucienu budžetu pārskatīšanu, jo tiek apstiprināti tikai būtiskākie vai kritiski svarīgie komandējumi. Zemo cenu aviokompānijas uzlabos servisu, lai piesaistītu korporatīvos pasažierus (piemēram, sēdvietu rezervēšana, elastīga biļetes maiņa), kamēr tradicionālās, hibrīdaviokompānijas un nišas aviokompānijas turpinās dažādot piedāvājumu un izstrādāt personalizētus pakalpojumus. Turklāt, lai izvairītos no potenciāliem zaudējumiem korporatīvo/ biznesa braucienu jomā, aviokompānijas vasarā lielāku uzsvaru liks uz atpūtas galamērķiem.

Valdība šodien vienojās nacionālās aviokompānijas airBaltic biznesa plānā vairs neparedzēt iepriekš plānoto Krievijā ražoto lidmašīnu Sukhoi iegādi, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Valdība šodien aiz slēgtām durvīm uzklausīja Satiksmes ministrijas (SM) ziņojumu par airBaltic biznesa plānu.

SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš pēc sēdes informēja, ka šodien valdība sprieda par tehniskām izmaiņām airBaltic biznesa plānā, kas paredz, ka, veicot jebkuras izmaiņas airBaltic biznesa plānā, turpmāk tās būs jāsaskaņo valdībā.

«Turpmāk airBaltic būs vismaz divas reizes gadā jāatskaitās Ministru kabinetam par izmaiņām biznesa plānā,» norādīja Ozoliņš.

Tāpat valdība atbalstīja lēmumu aviokompānijas biznesa plānā noteikt vācu uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Grimesu kā aviokompānijas investoru.

Kā ziņots, Saeima piekritusi 80 miljonu eiro aizdevuma piešķiršanai lidsabiedrībai airBaltic.

Divi no būtiskākajiem faktoriem, izvēloties aviokompāniju, ir cena un kompānijas reputācija, īpaši attiecībā uz izlidošanas un ierašanās laiku, un ideāli, ja ceļotājam nav jāizvēlas tikai viens no tiem, raksta portāls 24/7 Wall St.

Daudzi cilvēki meklē lētus ceļojumus, izvēloties zemo cenu aviokompānijas, un šī nozare strauji aug. Zemo cenu aviokompāniju lidojumu daļa ir pieaugusi no 19% 2007.gadā līdz 30% 2016.gadā, liecina dati.

Izpētes un konsultāciju uzņēmuma Allied Analytics aplēses liecina, ka 2016.gadā šī tirgus kopējā vērtība sasniedza gandrīz 118 miljardus dolāru un līdz 2023.gadam apjomi gandrīz dubultosies, sasniedzot 208 miljardus dolāru.

Mūsdienās daudzām valstīm ir zemo cenu aviokompānijas, kas piedāvā gan vietējos, gan starptautiskos lidojumus.

Lai noteiktu precīzākās zemo cenu aviokompānijas, 24/7 Wall St. eksperti izpētīja pārskatus par aviokompāniju un lidostu darbību. Informācija ir balstīta uz datiem par 58 miljoniem lidojumu, un tajos jābūt ietvertiem datiem par vismaz 80% kompānijas lidojumu. Lidojumi tiek uzskatīti par veiktiem laikā, ja lidmašīna ielido vai izlido 15 minūšu laikā no paredzētā laika. Atceltie lidojumi tiek uzskatīti par kavējumu.