Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar auditēto peļņu 33,652 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2022.gadu, palielinājās par 33,5%, sasniedzot 667,982 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija. Vēl "airBaltic" plāno piesaistīt papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā, teikts kompānijas auditētajā 2023.gada pārskatā.

Gada pārskatā norādīts, ka 2024.gada jūlijā beidzas 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklēs ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.

"Aviokompānija plāno ne tikai refinansēt 200 miljonus eiro, bet arī piesaistīt papildu 100 miljonus eiro, lai tādējādi uzlabotu naudas līdzekļu atlikumu un sekmētu turpmāku kapitālieguldījumu finansēšanu, kas saistīti ar uzņēmuma kapacitātes palielināšanu," skaidrots gada pārskatā.

Tajā arī minēts, ka "airBaltic" ir nolīgusi starptautiskas investīciju bankas un finanšu konsultantus un paralēli strādā pie dažādām refinansēšanas iespējām, tostarp pie iespējām piesaistīt līdzekļus publiskā parāda tirgū un privātā parāda tirgū.

Aviokompānija "Norse Atlantic Airways" nākotnē plāno nodrošināt reisus maršrutā Rīga-Ņujorka, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Pirmdien, 10.februārī, tikšanās laikā ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktori Ievu Jāgeri, "Norse Atlantic Airways" dibinātājs un izpilddirektors Bjorns Tore Larsens paziņoja par uzņēmuma paplašināšanās plāniem Latvijā, tostarp ilgtermiņa mērķi sākt transatlantiskos lidojumus no Rīgas uz ASV.

Aviokompānijas pārstāvji norāda, ka reiss Rīga-Ņujorka ir daļa no aviokompānijas ilgtermiņa vīzijas. Tomēr, lai tas kļūtu par realitāti, ir jāizpildās vairākiem priekšnoteikumiem. Viens no šādiem priekšnoteikumiem ir laba sadarbība ar partneriem Latvijā un Baltijas valstīs.

Vienlaikus aviokompānijas pārstāvji informē, ka "Norse Atlantic Airways" Latvijā izveidojusi operāciju vadības centru. Operāciju vadības centrs nodrošinās lidojumu plānošanu, apkalpes grafiku izstrādi un tiešsaistes komunikāciju ar pilotiem, dispečeriem un citām dienesta komandām, lai pārvaldītu izmaiņas un nodrošinātu drošas un efektīvas operācijas.

Krievijas karš Ukrainā ļoti sarežģījis visas līdzšinējās piegādes ķēdes, kuras jau bija ietekmētas Covid-19 ierobežojumu dēļ, tādēļ aviācijas nozare pašlaik saskaras ar milzīgu rezerves daļu trūkumu, atzīmē Deniss Žilkins, SmartLynx Airlines operatīvais vadītājs.

Šī problēma bija aktuāla arī pirms kara sākuma, taču šobrīd cīņa par detaļām ir sīvāka nekā jebkad agrāk, norāda D.Žilkins, uzsverot, ka pašlaik uz katru pieejamo rezerves daļu pretendē aptuveni desmit aviokompānijas. Rezerves daļu krājumi izsīkst, un tirgū pieejamās detaļas savā īpašumā iegūst tikai tie komersanti, kas piegādātājam var piedāvāt augstāku cenu vai izdevīgākus līguma nosacījumus, teic SmartLynx Airlines operatīvais vadītājs, prognozējot, ka šī problēma nozarē, visticamāk, būs aktuāla vēl vismaz divus, trīs gadus.

Risinājuma nav

Aviācija ir stingri regulēta joma, kas pakļauta dažādām prasībām, tajā skaitā tehniskām, pauž D.Žilkins. “Pat pilnīgi jaunai lidmašīnai atsevišķas detaļas ir jāmaina pēc iepriekš noteikta stundu skaita vai nolidotajiem cikliem, kas nozīmē, ka arī jaunām lidmašīnām ir nepieciešamas rezerves daļas, bet to šobrīd ļoti trūkst. Gatavojoties lidojumu skaita pieaugumam pavasarī, aviokompānijas sāka pārbaudīt un apkopt lidmašīnas, kas Covid-19 laikā stāvēja dīkstāvē, kas nozīmē, ka rezerves daļas bija kritiski nepieciešamas, taču to vienkārši nebija, tādēļ daudzas lidmašīnas nevarēja atsākt lidojumus,” norāda D.Žilkins, piebilstot, ka šobrīd aviācijas nozare saskaras arī ar strauju degvielas cenu pieaugumu, kā arī darbinieku trūkumu.

Latvijas valdību veidojošās partijas šodien koalīcijas sanāksmē plāno spriest par lidsabiedrības "airBaltic" vadības maiņu, piektdien vēstīja Latvijas Televīzija (LTV).

Politiķu vidū neapmierinātība ar "airBaltic" vadību pastiprinājusies pēc tam, kad uzņēmums gada sākumā paziņoja par 4760 šovasar plānoto reisu atcelšanu, turklāt "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks norādīja, ka pašreizējās obligāciju saistības un to procentu likmes nav ilgtspējīgas Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" ilgtermiņa darbībai, tādēļ papildu kapitāla ieguldījums no valsts, visticamāk, ir neizbēgams.

Koalīcijā ietilpstošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) 3.janvārī valdes sēdē vērtēja ar "airBaltic" saistītos jautājumus. ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze pēc tam aģentūrai LETA paziņoja, ka "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss ir zaudējis ZZS uzticību un nevar turpināt vadīt uzņēmumu.

Situācija, kas sabiedrībā un publiskajā vidē izveidojusies pēc Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" paziņojuma par gandrīz 5000 reisu atcelšanu, ir nesamērīgi pārspīlēta politisku iemeslu dēļ, aviokompānijas "A" plāns ir šogad veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un sasniegt rezultātus, lai nebūtu nepieciešams papildu ieguldījums no valsts, aģentūrai LETA sacīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Komentējot to, ka Latvijas valdību veidojošās partijas pirmdien, 6.janvārī, skatīs jautājumu par lidsabiedrības "airBaltic" vadības maiņu, Gauss norādīja, ka "pieprasījums par starptautiskas aviokompānijas izpilddirektora atstādināšanu lidojumu atcelšanas dēļ parāda, ka tā ir politiski virzīta rīcība".

Gauss uzsvēra, ka viņš ir aviācijas nozares profesionālis daudz gadus. "Es varu vadīt aviokompāniju, bet es nevaru nodarboties ar politiku, un arī nenodarbošos ar politiku. Tomēr es, protams, cienu un respektēju lēmumus, kas mani ietekmē," sacīja Gauss.

Gauss uzskata, ka pēc 13 gadiem amatā, veidojot lielāko reģiona aviokompāniju un arī aviokompāniju ar vismodernāko floti, viņš ir paveicis labu darbu, kamēr tajā pašā laikā trīs Baltijas valstīs piecas aviokompānijas ir bankrotējušas.

Atsākt lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju pašlaik būtu milzīga kļūda, tāpēc mēs aktīvi meklējam iespējas, kā šos zaudētos tirgus aizstāt ar citiem, norāda Martins Gauss, AS AirBaltic Corporation (airBaltic) valdes priekšsēdētājs.

Pašlaik airBaltic ir pilnībā pārtraucis lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju, kā arī Ukrainu, kas nozīmē, ka Rīgas lidosta ir zaudējusi lielu daļu transfēra pasažieru, atzīmē M.Gauss, uzsverot, ka kara ietekme uz aviācijas nozari ir milzīga. Aviokompānijas visā Eiropā pašlaik cieš milzīgus zaudējumus, taču mēs ceram, ka konflikts drīz atrisināsies un mēs varēsim atkal atsākt lidojumus uz Ukrainu, to esam gatavi darīt kaut rīt, norāda M.Gauss.

Kopš mūsu pēdējās sarunas nav pagājis pat gads, taču pasaule šajā laikā piedzīvojusi neskaitāmus satricinājumus, tajā skaitā Krievijas agresiju Ukrainā. Kā šis notikums kopumā ietekmējis aviokompāniju darbu?

Latvijas premjere Evika Siliņa (JV) ir politiski uzrunājusi Igaunijas un Lietuvas valdības, lai tās apsvērtu savu potenciālo interesi par ieguldīšanu aviokompānijas "airBaltic" plānotajā akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā (IPO).

Siliņa intervijā TV3 atzīmēja, ka kaimiņu atbildi pagaidām vēl nezina, bet Latvijas valdība mēģināšot turpināt strādāt šajā virzienā.

No Siliņas teiktā bija saprotams, ka tieši veiksmīgs "airBaltic" IPO bija gan galvenā prasība atlaistajam aviokompānijas vadītājam Martinam Gausam, gan galvenais nosacījums jaunajai vadībai.

Taujāta, vai viņa atbalstīja Gausa nomaiņu, Siliņa sacīja, ka "airBaltic" jau labu laiku saskārās ar izaicinājumiem. Kompānijas vadībai divas reizes neesot izdevies labi sagatavot un īstenot IPO, tāpēc vispirms nomainīta tās padome, bet tagad jaunā padome izvērtējusi valdes vadītāja darbu, un Siliņai neesot pamata apšaubīt tās lēmumu, kas tapis pēc Satiksmes ministrijas (SM) vadības izteiktās neuzticības.

Latvijā bāzētā aviokompānijas “SmartLynx Airlines” izpilddirektora vietnieka amatā (Deputy CEO) iecelts Jans Belina (Jan Bělina).

Belina pievienosies “SmartLynx” vadības komandai un strādās kopā ar uzņēmuma izpilddirektoru Edvinu Demeņu (Edvinas Demenius). Vadības komandas paplašināšana ir likumsakarīgs solis uzņēmuma izaugsmē, lai uzlabotu efektivitāti un aviokompānijas darbības rezultātus.

Belinam ir vairāk nekā 20 gadu pieredze aviācijas nozarē dažādos vadošos amatos. Viņš ir pieredzējis aviācijas nozares vadītājs ar panākumiem komercaviācijas segmenta procesu vadībā. Jans Belina pildīs “SmartLynx” izpilddirektora atbalsta funkciju, aviokompānijas vadības komandas un ikdienas darbības pārvaldībā, fokusējoties uz operacionāliem un tehniskajiem procesiem.

“SmartLynx Airlines” izpilddirektora vietnieks Jans Belina: “Pirms aptuveni desmit gadiem man bija iespēja sadarboties ar “SmartLynx” savā iepriekšējā amatā, un es augsti vērtēju aviokompānijas ievērojamo izaugsmi un sasniegumus šo gadu laikā. Pilnībā uzticoties “SmartLynx” vīzijai, esmu priecīgs par iespēju ar savu pieredzi sniegt ieguldījumu mūsu kopīgo mērķu sasniegšanā.”

Eiropas Komisijas (EK) lēmums, kas ļauj valstij ieguldīt Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pamatkapitālā 250 miljonus eiro, paredz Latvijai piecu līdz septiņu gadu laikā ieguldījumu atgūt, sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Valdība 14.jūlijā pēc atļaujas saņemšanas no EK atbalstīja 250 miljonu eiro ieguldīšanu "airBaltic" pamatkapitālā, līdzdalību uzņēmumā palielinot līdz 91%. Linkaits skaidroja, ka EK lēmums ir "ļoti biezs dokuments", bet pamata doma paredz, ka piecu līdz septiņu gadu laikā valstij ir jāatgūst "airBaltic" ieguldītie līdzekļi.

"Nosacīti ir paredzētas arī soda sankcijas, ja šie līdzekļi netiek atgūti savlaikus. Saskaņā ar lēmumu Latvijas valstij ir jāiesniedz konkrēts plāns, kā valsts šos līdzekļus atgūs. Mēs esam vienojušies, ka aviokompānijas vadība nākamo sešu mēnešu laikā nāks klajā ar detalizētu redzējumu, kā tālāk var strādāt, lai samazinātu valsts ieguldījumu "airBaltic"," teica ministrs. Jautāts, vai jau ir domas, kā valsts varētu šo naudu atgūt, Linkaits norādīja, ka jau pirms Covid-19 izraisītās krīzes "airBaltic" vadība strādāja pie akciju starptautiskā publiskā piedāvājuma jeb IPO.

Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" ir nepieciešama jauna vadība, piektdien intervijā Latvijas Radio pauda ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Lai uzņēmums veiksmīgi darbotos tālāk un tiktu galā ar izvirzītajiem stratēģiskajiem mērķiem, uzņēmumam būtu nepieciešama jauna vadība," teica ministrs.

Savukārt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" ekonomikas ministrs piektdien sacīja, ka lēmums par aviokompānijas reisu atcelšanu neliecina par pietiekamu plānošanu un risku pārvaldību.

"Šāda rīcība ne tikai kaitē uzņēmuma reputācijai, bet arī negatīvi ietekmē Latvijas ekonomikas attīstību," pauda ekonomikas ministrs. Vienlaikus Valainis arī atgādināja, ka "airBaltic" vairākas savas lidmašīnas ir izīrējusi citai aviokompānijai.

Tāpat ekonomikas ministrs sacīja, ka "airBaltic" vadītājam ir jāuzņemas atbildība par šo situāciju. "Šobrīd, manuprāt, pats uzņēmums ir ļoti labs, bet uzņēmuma vadībai sabiedrības uzticība jau kādu laiku ir zudusi," teica Valainis, piebilstot, ka vienīgais veids, kā atjaunot sabiedrības uzticību uzņēmumam, ir iecelt jaunu vadību, kas turpina strādāt ar uzstādītajiem mērķiem un pārskata tos.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" akciju publisko piedāvājumu plāno izsludināt gada otrajā pusē, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja aviokompānijas izpilddirektors Martins Gauss.

Viņš norādīja, ka pirms akciju publiskā piedāvājuma aviokompānijai ir jāpārfinansē obligācijas, un šobrīd "airBaltic" ir šo obligāciju pārfinansēšanas procesā. "Sāksim ar to, ka pārfinansēsim obligācijas. Pēc tam, kad būsim to veiksmīgi izdarījuši, mēs izsludināsim šo akciju publisko piedāvājumu," sacīja Gauss.

Viņš arī atzīmēja, ka "airBaltic" akcijas plānots iekļaut akcijas biržā "Nasdaq Riga".

Tāpat Gauss pauda, ka tas būs lielākais akciju publiskais piedāvājums Baltijā.

Vienlaikus aviokompānijas vadītājs norādīja, ka "airBaltic" ar potenciālajiem investoriem runā arī par 100 miljonu eiro piesaisti.

Jau vēstīts, ka "airBaltic" plāno piesaistīt arī papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā. 2023.gada pārskatā norādīts, ka 2024.gada jūlijā beidzas 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklēs ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.

Rīgas lidostā 30.aprīlī atklāta aviokompānijas “Norwegian” bāze Rīgas lidostā. Pastāvīgas bāzes atvēršana stiprinās uzņēmuma klātbūtni Latvijā. Rīgas lidosta būs bāzes lidosta 30 aviokompānijas pilotiem un 60 lidojumu ekipāžas darbiniekiem, nodrošinot tiešos savienojumus ar sešiem galamērķiem.

“Mums ir bijusi ļoti laba pieredze sadarbībā ar Latviju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA). Esam gandarīti oficiāli atklāt savu bāzi ar pilotiem un salona apkalpi. Šajā nedēļas nogalē uzsākam lidojumus uz Tivatu un Korfu, tādējādi palielinot mūsu maršrutu tīklu uz un no Latvijas līdz sešiem maršrutiem. Mūsu mērķis ir turpināt paplašināties šajā reģionā,” tā Geirs Karlsens, “Norwegian Air Shuttle ASA” izpilddirektors.

Aviokompānija “Norwegian” nodrošinās tiešos savienojumus no Rīgas ar Oslo, Trondheimu, Kopenhāgenu, Stokholmu, Korfu un Tivatu.

“Liels paldies LIAA par ieguldīto darbu sarunās ar aviokompāniju “Norwegian” un “Norwegian” par izdarīto izvēli savai jaunajai bāzei. Es esmu pārliecināts, ka šī izvēle bija pareizā, jo mēs – Ekonomikas ministrija un valdība – šobrīd intensīvi strādājam pie tā, lai Latviju padarītu par investīcijām pievilcīgāko vietu reģionā. Man ir gandarījums, ka “Norwegian” ir novērtējusi Latvijas izaugsmes potenciālu, kas mūsu skatījumā nozīmē valsts ekonomikas apjoma dubultošanos nākamo desmit gadu laikā”, uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" 2025.gada vasaras atcelto reisu ietekme uz tūrisma plūsmu Latvijā, visticamāk, būs ierobežota, jo galvenie un stratēģiski svarīgie maršruti aviokompānijas plānos ir saglabāti, pauda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Kalniņš.

Tomēr viesmīlības nozarei bažas rada "airBaltic" amatpersonu publiskie paziņojumi par radušos situāciju, kas esot pretrunā ar iepriekš sacīto, norādīja Kalniņš, papildinot, ka bažas rada nepieciešamība pēc papildu finansējuma no valsts puses, lai nodrošinātu aviokompānijas turpmāku darbību un veiksmīgu sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO).

"Avioindustrijai ir izšķiroša nozīme ārvalstu tūristu piesaistē Latvijai, un jebkura nestabilitāte šajā sektorā rada riskus viesmīlības nozarei kopumā," atzīmeja Kalniņš.

Līdztekus viņš pauda, ka, ņemot vērā "airBaltic" nozīmi Latvijas tūrisma infrastruktūrā, viesmīlības nozare cer uz skaidriem un ilgtermiņā ilgtspējīgiem risinājumiem, lai nodrošinātu stabilu aviosatiksmes attīstību. "Šāda stabilitāte ir būtiska, lai saglabātu konkurētspēju un veicinātu Latvijas kā pievilcīga tūrisma galamērķa attīstību," viņš uzsvēra.

Valdība otrdien atbalstīja Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" obligāciju iegādi līdz 136 miljonu eiro vērtībā, 30.aprīlī preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Valsts šīs obligācijas varētu iegādāties līdzās privātajiem investoriem, ar tādiem pašiem nosacījumiem kā privātie investori, sacīja Briškens. Šāda veida obligāciju investīcijas būšot saskaņā ar tirgus noteikumiem un Eiropas Savienības (ES) valsts atbalsta nosacījumiem.

Briškens skaidroja, ka valdība lēmusi piedalīties obligāciju emisijā līdz 136 miljonu eiro vērtībā, jo esot skaidri redzams ekonomiskais pienesums no procentu maksājumiem, ko valsts saņemtu tādā pašā apmērā kā privātie investori, kā arī tas būtiski veicinātu Latvijas kapitāla tirgus attīstību.

“Valsts iesaistītos ne tikai kā investors finanšu sektorā, bet arī stratēģiski svarīgos valsts uzņēmumos,” sacīja Briškens.

Saeima 2.maijā nolēma piekrist valsts dalībai Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" obligāciju iegādē.

Atbilstoši satiksmes ministra Kaspars Briškens (P) lūgumam Saeima piekrita, ka finanšu ministrs veiks "airBaltic" obligāciju iegādi ne vairāk kā 100 miljonu eiro vai ekvivalentā apmērā.

Noteikts, ka šajā lietā valsts ieguldījumu apmērs pret "airBaltic" nepārsniegs 136 miljonus eiro vai ekvivalentu apmēru. No minētās summas uzņēmuma "airBaltic" parāds Valsts kasei 36 miljonu eiro apmērā tiktu pārvērsts par jaunām obligācijām.

Finanšu ministrs obligāciju iegādi veiks atbilstoši nesen pieņemtajiem grozījumiem "Likuma par budžetu un finanšu vadību" un valdībā jau pieņemtam pozitīvajam lēmumam par to.

Šajā lēmumā noteikto ieguldījumu īstenošanā valsts piedalīsies uz tādiem pašiem nosacījumiem un līdzvērtīgā apmērā kā privātie investori.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis pārbaudi, lai izvērtētu Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" valdes priekšsēdētāja Martina Gausa rīcības atbilstību likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktajiem ierobežojumiem un aizliegumiem, tostarp aizliegumu darboties interešu konflikta situācijā, informēja KNAB pārstāvji.

KNAB norāda, ka ir birojs ir saņēmis privātpersonu iesniegumus par Gausa iespējamo atrašanos interešu konflikta situācijā.

Janvāra sākumā sociālajos medijos Nacionālās apvienības (NA) pārstāvis Ģirts Lapiņš publicējis, ka "Martinam Gausam pieder Vācijas uzņēmums "MaGau GmBH", kuram savukārt pieder uzņēmums "2e systems gmbh". Šis "2e systems" ir piegādātājs "AirBaltic".

Savukārt "airBaltic" pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka "2e systems" ir "airBaltic" sadarbības partneris kopš 2006.gada jeb vairāk nekā četrus gadus pirms tam, kad Gauss tika uzaicināts pievienoties "airBaltic" kā valdes priekšsēdētājs.

Sākot vadīt "airBaltic" un uzzinot, ka "2e systems" ir "airBaltic" piegādātājs, Gauss deklarēja saistību ar šo kompāniju. Gausa valsts amatpersonu deklarācijas liecina, ka viņam pieder 100% akciju kompānijā "Magau GmbH". Vienlaikus "Magau GmbH" pieder 1,25% no "2e systems" akcijām, skaidroja aviokompānijā.

Piemēroti tirgus apstākļi Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" iziešanai biržā, iespējams, varētu būt pavasarī, intervijā sacīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš skaidroja, lai "airBaltic" veiktu akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un palielinātu kapitālu, kapitāla tirgos ir jābūt labvēlīgai situācijai.

"Tā tāda nebija pagājušajā gadā, tā tāda nav arī šodien. Situācija varētu mainīties pavasarī, jo mēs redzam, ka pēc ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurācijas, iespējams, ir gaidāmas pārmaiņas. Bet šodien mēs to vēl nezinām," teica Gauss.

Komentējot, kāda ir pašreizējā situācija ar stratēģisko investoru, Gauss sacīja, ka tas ir akcionāru jautājums, kurā Latvijas valsts jau ir sniegusi paziņojumus. "Es varu tikai atkārtot to pašu, ka tas ir sagaidāms un notiek pozitīva virzība. Gala lēmums, protams, ir abu pušu - jaunā akcionāra un Latvijas valsts - ziņa," sacīja Gauss.

No ceturtdienas, 16.jūlija, regulāros starptautiskos lidojumus no un uz lidostu "Rīga" atsāk Polijas aviokompānija "LOT Polish Airlines".

Ar aviokompānijas gaisa kuģiem četras reizes nedēļā - otrdienās, ceturtdienās, piektdienās un svētdienās - būs iespējams doties uz Polijas galvaspilsētu Varšavu.

Kopumā no šīs nedēļas no lidostas "Rīga" ir iespējams doties uz 49 galamērķiem un regulāros starptautiskos pasažieru pārvadājumus no Rīgas atsākušas septiņas aviokompānijas - nacionālā lidsabiedrība "airBaltic", Vācijas aviokompānija "Lufthansa", Somijas gaisa pārvadātājs "Finnair", Īrijas zemo cenu pārvadātājs "Ryanair", Ungārijas zemo cenu aviokompānija "Wizz Air", Norvēģijas pārvadātājs "Norwegian" un "LOT".

airBaltic jūnijā pārvadājusi 60 000 pasažieru

Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" 2020. gada jūnijā no visām trīs Baltijas valstu galvaspilsētām pārvadājusi...

Lidosta atgādina, ka uzturoties lidostā "Rīga", pasažieriem obligāti jānēsā sejas maska. Ieeja terminālī atļauta tikai pasažieriem ar iekāpšanas kartēm – sagaidītāji un pavadītāji terminālī uzturēties nevar. Lidosta arī aicina pasažierus ievērot distancēšanos tur, kur tas ir iespējams, kā arī regulāri mazgāt un dezinficēt rokas. Lai palīdzētu pasažieriem ievērot šīs prasības, lidostas terminālī ir izvietotas distancēšanās atzīmes, kā arī roku dezinfekcijas aparāti.

Plānojot ceļojumu, lidosta aicina pasažierus rūpīgi iepazīties gan ar lidostas, gan aviokompānijas izvirzītajām epidemioloģiskās drošības prasībām, gan uzturēšanās ierobežojumiem galamērķa valstī. Piemēram, nacionālās aviokompānijas "airBaltic" gaisa kuģos netiek ielaistas personas, kuru ķermeņa temperatūra pārsniedz 37,8 grādus. Temperatūras kontrole pasažieriem tiek veikta lidostā pirms drošības kontroles zonas.

Kopumā gada pirmajos sešos mēnešos lidostā apkalpoti 1,3 miljoni pasažieru. Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, lidostā "Rīga" apkalpoto pasažieru skaits samazinājies par 62,9%.

Jaunajam Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" valdes priekšsēdētājam papildu būtu jāpievēršas darba efektivitātes nodrošināšanai, sacīja "airBaltic" pagaidu padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.

Viņš sacīja, ka jaunās prasības "airBaltic" valdes priekšsēdētājam tiks nodefinētas tuvākajās dienās.

Tomēr Martinovs piebilda, ka no vispārējās loģikas ir nepieciešams tik labs un profesionāls izpilddirektors kā līdzšinējais aviokompānijas vadītājs Martins Gauss, bet varbūt papildu būtu nepieciešams paskatīties darba efektivitātes nodrošināšanā.

Martinovs norādīja, ka tuvākajā laikā tiks pasludināts konkurss, kā arī atlase noteikti būs plaša. "Mums nederēs labs kandidāts, bet izcils kandidāts," piebilda Martinovs.

Vienlaikus viņš skaidroja, ka "airBaltic" ir jāturpina domāt par akcionāru interesēm, lai arī viņi gūtu labumu no šīs aviokompānijas darbības ne tikai atstarpināti, bet redzētu arī vērtības pieaugumu.

Lietuva neapsvērs Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akciju iegādi, paziņoja satiksmes ministra amata kandidāts Eugenijus Sabutis.

"Pašlaik varu pārliecināti teikt, kamēr mums šajā jomā ir tik dziļas problēmas - nevis aviācijā, bet kopumā, piemēram, bedraini ceļi, brūkoši tilti, viadukti un tā tālāk - mēs neapsvērsim," intervijā ziņu aģentūrai BNS sacīja Sabutis, komentējot iespējamo Latvijas nacionālās aviokompānijas akciju iegādi.

"Noteikti ne pašlaik. Nedomāju, ka atbilde mainīsies gada vai divu laikā," piebilda bijušais Jonavas rajona mērs, kuru ministra amatam virza oktobrī notikušajās Seima vēlēšanās uzvarējušie sociāldemokrāti.

Līdzšinējais satiksmes ministrs Marjus Skuodis janvārī paziņoja, ka Lietuva apsver "airBaltic" akciju iegādi. Tolaik viņš atklāja, ka turpinās sarunas par iespējamā darījuma nosacījumiem, piemēram, atsevišķu aviokompānijas lidmašīnu bāzēšanu Lietuvā.

Pašreizējās obligāciju saistības un to procentu likmes nav ilgtspējīgas Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" ilgtermiņa darbībai, tādēļ papildu kapitāla ieguldījums no valsts, visticamāk, ir neizbēgams, vietnē "LinkedIn" raksta "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks.

Lai izpildītu saistības un sasniegtu stratēģiskos mērķus, "airBaltic" nevar turpināt darboties ar jau gadiem uzkrātu negatīvu pašu kapitālu, norāda Vasks, piebilstot, ka tādēļ papildu kapitāla ieguldījums no valsts, visticamāk, ir neizbēgams, ja vien valsts nav gatava pilnībā atteikties no sava ieguldījuma par labu citiem investoriem.

Vasks arī atzīmē, ka pat tad nepieciešamā summa uzņēmuma ilgtspējīgai attīstībai varētu izrādīties nepietiekama, ja vien šāds ieguldījums nenotiek kā daļa no akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) procesa, kas ļautu sasniegt biznesa plānā paredzēto nepieciešamo kapitāla summu.

Dzinēju apkopes kavēšanās dēļ airBaltic atcels 4670 lidojumus

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2025. gada vasaras sezonā ir spiesta atcelt kopumā 4...

Vienlaikus Vasks raksta, ka pašlaik "airBaltic" IPO agrākais iespējamais datums ir 2025.gada pavasarī atkarībā no gala vienošanās noslēgšanas laika ar stratēģisko investoru un finanšu tirgus situācijas. Tomēr Vasks atzīst, ka laiks nav "airBaltic" sabiedrotais.

Tāpat Vasks atzīst, ka sarunas ar stratēģisko investoru, kas tika iecerēts gan kā "airBaltic" biznesa modeļa validators, gan IPO procesa veicinātājs, nav noritējušas tik raiti, kā bija cerēts.

Vasks norāda, ka šāda investora piesaiste nav tikai būtisks finansiāls atbalsts uzņēmuma kapitālam, tas kalpo arī kā kritisks uzņēmuma darbības un nākotnes izaugsmes iespēju apliecinājums.

"airBaltic" padomes priekšsēdētājs min, ka "neviena kompānija pasaulē nav veiksmīgi izvesta biržā bez skaidrām izaugsmes ambīcijām, labi definētas stratēģijas un spējīgas vadības komandas, kas iedvesmo investoru uzticību". Vaska ieskatā "airBaltic" atbilst šiem kritērijiem, taču tam ir nepieciešama visu iesaistīto pušu vienota vīzija un virzība uz mērķi, lai nodrošinātu panākumus.

Tāpat Vasks skaidro, ka aviokompānijas ietekme uz Latvijas ekonomiku sniedzas daudz tālāk par tās operacionālo darbību. Kā galvenais ekonomiskās izaugsmes, eksporta potenciāla un reģionālās savienojamības veicinātājs "airBaltic" ieguldījums Latvijas ekonomikas asinsritē ir neaizvietojams, uzsver Vasks.

Viņš norāda, ka stipra uzņēmuma veidošana un attīstība ir daudz ilgāka un sarežģītāka, nekā iespēja to īsā laikā sagraut, pieņemot neapdomātus vai īstermiņa politiski motivētus lēmumus.

Tāpēc Vasks aicina visus iesaistītos izrādīt pacietību, sapratni un optimistiskāku skatījumu uz priekšdienām. "Ar skaidru vīziju un kopīgu rīcību mēs varam nodrošināt ne tikai "airBaltic" panākumus, bet arī plašāku ekonomisko izaugsmi," pauž Vasks.

Jau ziņots, ka 2024.gada 30.augustā valdība slēgtajā daļā vienojās, ka "airBaltic" pamatkapitāls, gatavojoties IPO procesam, tiks samazināts par 571,293 miljoniem eiro un tiks vienkāršota esošā uzņēmuma akciju struktūra, taču līdz šim izmaiņas atbilstoši "Firmas.lv" datiem nav veiktas.

Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka "airBaltic" pamatkapitāls tiks samazināts līdz 25,179 miljoniem eiro.

Patlaban aviokompānijas pamatkapitālu veido 25 647 282 A kategorijas akcijas, kur katras akcijas nominālvērtība ir desmit eiro, 74 323 152 B kategorijas akcijas, kur katras akcijas nominālvērtība ir trīs eiro, 113 164 518 C kategorijas akcijas, kur katras akcijas nominālvērtība ir viens eiro, kā arī 38 660 300 D kategorijas akciju, kuru nominālvērtība ir desmit centi.

Paredzēts, ka visu A, B un C kategoriju akciju nominālvērtība tiks samazināta līdz desmit centiem un 571,293 miljonus eiro novirzīs iepriekšējo gadu uzkrāto zaudējumu segšanai.

Ziņots arī, ka Latvijas valdība 30.augustā sēdes slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" akciju IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) iepriekš skaidroja, ka ar "airBaltic" stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO.

Tāpat vēstīts, ka biznesa ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz informētiem avotiem, iepriekš ziņoja, ka Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" apsver iespēju iegādāties "airBaltic" akcijas.

Savukārt Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" 2024.gada septembrī, atsaucoties uz tā rīcībā esošo informāciju, ziņoja, ka tiek apsvērts "airBaltic" stratēģiskajam investoram pārdot 10% akciju.

Briškens līdz šim oficiāli nav atklājis, vai potenciālais stratēģiskais investors ir Vācijas aviokompānija "Lufthansa", kā arī, cik daudz "airBaltic" kapitāldaļu un par kādu summu investoram varētu pārdot. "Darbs turpinās. Ir jābūt abpusējai vienošanās, lai šādu informāciju izpaustu. Līdz ko darījuma dokumenti būs noslēgti, nekavējoties abas puses to komentēs," iepriekš teica ministrs.

Vienlaikus ministrs iepriekš uzsvēra, ka atbildība par kapitāla piesaisti gulstas uz "airBaltic" izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu un "airBaltic" padomes priekšsēdētāju Vasku. "Uzņēmuma vadības darbs tiks vērtēts pēc sasniegtajiem rezultātiem," pauda ministrs.

Tāpat vēstīts, ka "airBaltic" 2023.gadā pārvadāja kopumā 4,536 miljonus pasažieru, kas ir par 35,7% vairāk nekā 2022.gadā, un veica 44 100 lidojumu, kas ir par 18,3% vairāk nekā gadu iepriekš.

"airBaltic" auditētais apgrozījums 2023.gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.

Igaunijas valstij piederošā nacionālā aviokompānija "Nordic Aviation Group", kas darbojas ar zīmoliem "Nordica" un "XFly", pēdējo trīs mēnešu laikā spējusi sasniegt rentabilitātes stabilitāti, paziņoja kompānija.

Kopš pagājušā gada augusta "Nordic Aviation Group" ir koncentrējusies uz aviokompānijas darbības pārveidošanu, lai pārvarētu problēmas, kuru dēļ iepriekš uzņēmumam radās grūtības.

Uzņēmums koncentrējas aviokompānijas galveno darbības rādītāju uzlabošanai, jo īpaši lidojumu atcelšanas novēršanai, atcelto lidojumu skaita samazināšanai un lidojumu regularitātes uzlabošanai. Tās ir galvenās problēmas, kas izraisīja aviokompānijas finanšu grūtības un zaudējumus 2023.gadā.

Pagājušā gada jūnijā un jūlijā "Nordica" atcēla 480 lidojumus, un tās lidojumu regularitātes rādītājs bija 92,98%. Šogad tajā pašā periodā tika atcelti tikai 48 reisi un lidojumu regularitāte bija 99,18%, kas ir desmit reizes mazāk. Uzņēmuma lidojumu regularitāte, kas ir viens no svarīgākajiem rādītājiem aviosabiedrību nozarē, pēdējā laikā ir bijusi augstāka par nozares vidējo rādītāju - 99,4% jūlijā, 98,8% augustā un 99,2% septembrī.

Lidosta "Rīga" ziemas sezonā, kas sāksies 30.oktobrī, piedāvās tiešos lidojumus uz 74 galamērķiem, informēj VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" pārstāvji.

Visplašāko galamērķu klāstu no lidostas "Rīga" nodrošinās nacionālā aviokompānija "airBaltic", kas plāno lidojumus 45 tiešajos maršrutos. To vidū būs arī divi īpaši jaunumi - Marrākeša Marokā un Grankanārija Kanāriju salās.

Līdz ar šo maršrutu atklāšanu 31.oktobrī un 1.novembrī "airBaltic" nodrošinās tiešu regulāro aviosatiksmi starp Latviju un Āfriku. Lidojumi abos jaunajos maršrutos plānoti līdz nākamā gada marta beigām.

Vairākos "airBaltic" maršrutos, tai skaitā uz Tallinu, Helsinkiem, Stokholmu un Briseli lidojumu biežums ziemas sezonā būs lielāks nekā iepriekšējā ziemā. Tāpat pasažieri varēs doties uz ziemas atpūtas galamērķiem Zalcburgā un Veronā, četras reizes nedēļā notiks lidojumi uz Dubaiju un sešas reizes nedēļā - uz Tenerifi.

Latvijā bāzētā aviokompānija "SmartLynx Airlines" ies ārā no kravu pārvadājumu biznesa un veidos ciešāku sadarbību ar Taizemē izveidoto māsasuzņēmumu "Thai SmartLynx", intervijā sacīja "SmartLynx" īpašnieka "Avia Solutions Group" valdes priekšsēdētājs Ģedimins Žiemelis.

Viņš uzsvēra, ka aviopārvadājumi Eiropā ir sezonāli un ziemā, kad nav atvaļinājumu laiks un ir mazāks pasažieru skaits, praktiski visām aviokompānijām ir zaudējumi. Savukārt vasaras lidojumu sezonā pasažieru skaits Eiropā ir par vidēji 45% lielāks, bet ieņēmumi ir pat par vairāk nekā 50% lielāki nekā ziemas lidojumu sezonā.

"Taču, ko darīt ziemā? Tādēļ pat "airBaltic" iznomā savas lidmašīnas no ziemas sākuma, jo vasarā viņiem nebūs pietiekamas peļņas, lai segtu ziemas zaudējumus. Faktiski tas ir visu Eiropas aviosabiedrību darba kārtībā, un tādēļ ir vairāk nekā 60 Eiropas pārvadātāju, kas izmanto [lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumu jeb] ACMI pakalpojumus," sacīja Žiemelis.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" investora piesaistes procesā šobrīd tiek gaidīts gala lēmums no potenciālā investora par dalību aviokompānijā, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks.

Viņš norādīja, ka Latvijas pusē visi darbi stratēģiskā investora piesaistes procesā ir izdarīti, tostarp ir saskaņots līgums, kā arī valdībā ir pieņemti nepieciešamie lēmumi. Attiecīgi šobrīd ir nepieciešams saņemt gala piekrišanu no stratēģiskā investora puses.

"Sporta terminoloģijā - šobrīd mēs esam izdarījuši piespēli un gaidām, kad mūsu partneris atbildēs," teica "airBaltic" padomes priekšsēdētājs.

Vasks arī atzīmēja, ka sākotnēji tika cerēts, ka investors lēmumu pieņems 2024.gada nogalē, taču lēmuma pieņemšana šobrīd ir pārcelta uz šā gada sākumu. "Ir cerība, ka tas notiks tuvākajās nedēļās," sacīja Vasks.

Savukārt jautāts, vai būtu nepieciešams no amata atlaist "airBaltic" valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu, Vasks atbildēja, ka, sekmīgai "airBaltic" akciju kotācijai biržā, process ir jāīsteno ar esošo vadības komandu. "Lai mēs veiksmīgi izietu biržā, mums tas ir jāizdara ar esošo menedžmentu, ar esošo vadības komandu," teica Vasks.