Cilvēkiem svarīgs komforts, un viņi vēlas, lai telpās būtu silti un jauki un mēs varētu justies moži. Taču, lai tā justos, ir vairāki priekšnosacījumi.

Ventilācija. Visi zina, kas tā ir. Teorētiski zina. Bet kā ir praktiski? Nelielam atgādinājumam noteikti noderēs definīcija. Vairumā gadījumu ar terminu „ventilācija” mēs varam apzīmēt gaisa masu apmaiņu starp āru un iekštelpām, kuras rezultātā no telpām tiek izvadīts gaiss ar paaugstinātu CO2 un no āra ievadīts svaigs gaiss, kurš nepieciešamības gadījumā tiek filtrēts, sildīts vai dzesēts un mitrināts.

Kļūdaini ir starp ventilāciju un kondicionēšanu likt vienādības zīmi. To atšķirība ir funkcijās. Ventilācija nodrošina svaigā gaisa pieplūdi iekštelpām no āra. Gaisa kondicionēšana nodrošina gaisa dzesēšanu un mitruma līmeņa samazinājumu, ja tas ir nepieciešams. Piemēram, ja ēkā ierīkota tikai ventilācija, tad telpām pieplūdīs svaigs gaiss, bet bez dzesēšanas un mitruma kontroles. Ja ir tikai kondicionēšana, tad telpā esošais gaiss tiks dzesēts, bet svaigā gaisa pieplūde būs nepieciešama no cita avota.

Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas (PVO) aplēsēm 2014. gadā atmosfēras gaisa piesārņojums pasaulē kopumā bija aptuveni 3,7 miljonu cilvēku nāves cēlonis, savukārt kopējais nāves gadījumu skaits, ņemot vērā gan atmosfēras gaisa piesārņojumu, gan gaisa piesārņojumu telpās, sasniedz septiņus miljonus cilvēku gadā, piektdien raksta laikraksts Diena.

PVO paspārnē esošā Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra uzskata, ka gaisa piesārņojums ir viens no galvenajiem onkoloģisko saslimšanu cēloņiem. Kā norāda nekomerciālās klimata izpētes organizācijas Berkeley Earth eksperti, visdramatiskākā situācija ir Ķīnā, kurā atmosfēras gaisa piesārņojums ik gadu kļūst par 1,6 miljonu cilvēku nāves cēloni. Tas nozīmē, ka gaisa piesārņojums izraisa aptuveni 4400 nāves gadījumu dienā jeb 17% visu nāves gadījumu Ķīnā. Jāpiebilst, ka Ķīnas varas iestādes cenzē statistisku par gaisa piesārņojuma izraisītajiem nāves gadījumiem un saslimšanām, tamdēļ dažādu organizāciju aplēses atšķiras, bet 1,6 miljoni ir vidējais rādītājs.

Gaisa piesārņojums Eiropas pilsētās izmaksā to iedzīvotājiem vairāk nekā 160 miljardus eiro gadā, novērtējot naudas izteiksmē tā ilgtermiņa un īstermiņa ietekmi uz veselību, teikts trešdien publicētā pētījumā.

Pētījumu veica neatkarīga pētniecības un konsultāciju organizācija "CE Delft", kas specializējusies vides problēmu inovatīvu risinājumu izstrādē.

Analizējot gaisa kvalitātes, iedzīvotāju veselības un transporta datus vairāk nekā 400 pilsētās, tika konstatēts, ka fosiliju degvielas radītais piesārņojums 2018.gadā katram pilsonim izmaksājis vidēji 1250 eiro - apmēram 4% no gada ienākumiem.

Gaisa piesārņojums palielina iespējamību, ka var rasties apstākļi, kas zināmi kā Covid-19 riska faktori, teikts pētījumā.

"Mūsu iegūtie dati sniedz papildu pierādījumu tam, ka gaisa piesārņojuma samazināšanai Eiropas pilsētās vajadzētu būt starp galvenajām prioritātēm jebkurā mēģinājumā uzlabot Eiropas pilsētu iedzīvotāju labklājību," uzskata pētījuma autori. "Tagadējā Covid-19 pandēmija tikai to uzsver."

Lai samazinātu gaisa piesārņojuma riskus pilsētās, jāmaina saimniekošanas metodes, jāattīsta bezizmešu sabiedriskais transports un alternatīvo transportlīdzekļu infrastruktūra'.

Šogad, īsi pēc Lieldienām, sausuma, vēja, ugunsgrēku un citu faktoru dēļ daudzviet Eiropā, tostarp arī Latvijā, ievērojami pasliktinājās gaisa kvalitāte. Sīko putekļu daudzums gaisā Brīvības ielā, Rīgā, vairāk nekā trīs reizes pārsniedza pieļaujamo normu, sasniedzot sliktāko rādītāju kopš novērojumu stacijas darbības sākuma 2008. gadā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) operatīvie dati. Brīvības ielā izvietotajā monitoringa stacijā sīko putekļu (PM10) vidējais daudzums 18. aprīlī sasniedza aptuveni 170 mikro- gramu kubikmetrā. Normatīvajos aktos noteiktais gaisa piesārņojuma robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai ir 50 mikrogrami kubikmetrā. Savukārt novērojumu stacijā Kronvalda bulvārī gaisā suspendēto cieto daļiņu ar diametru līdz desmit mikrometriem jeb PM10 diennakts vidējā koncentrācija 18. aprīlī pārsniedza 80 mikrogramu kubikmetrā, kas ir sliktākais rādītājs kopš 2014. gada. Tomēr pārāk lielam satraukumam nav pamata, jo pavasarī tradicionāli ir lielākā putekļu un ziedputekšņu koncentrācija gaisā un sausos pavasaros, kāds ir šogad, gaisa kvalitāte mēdz būt īpaši slikta.

Paplašinot Ķīpsalas viedo kvartālu, oktobrī atklāta vides un gaisa kvalitātes monitoringa stacija, kuras veikto mērījumu dati uz Ķīpsalā, Zunda krastmalā izvietotā ekrāna ir pieejami visiem. Tas ļauj apkaimes iedzīvotājiem sekot līdzi vides un gaisa kvalitātei, kas ir būtiska iedzīvotāju drošības sastāvdaļa.

Tāpat dati pieejami arī pašvaldībai, tā palīdzot identificēt raksturīgākos piesārņotājus, kā arī izvērtēt ieviesto aktivitāšu rezultātus piesārņojuma mazināšanai. Savukārt zinātnieki, strādājot ar iegūtajiem datiem, varēs veikt nākotnes situācijas prognozēšanu pie dažādiem scenārijiem.

Ķīpsalas vides un gaisa kvalitātes monitoringa stacijas uzstādīšanu un apkopi nodrošina Tet. Tā mēra gaisa kvalitāti, atbilstoši Eiropas gaisa kvalitātes indeksam, kā arī trokšņa līmeni vidē. Savukārt monitoringa stacijas noteiktais vēja virziens un stiprums palīdz identificēt potenciālos gaisa piesārņojuma avotus. Līdzīga veida mērījumi pieejami arī smaku noteikšanai, lietus stiprumam, redzamībai un citiem vides aspektiem, tomēr tie vēl nav testēti mūsu apstākļos.

Mitruma līmenim ir liela nozīme iekštelpu klimatā. Pārāk daudz vai pārāk maz mitruma būtiski ietekmē mūsu veselību un komfortu.

Mitrums ir ūdens daudzums gaisā. Iedomājieties, ka gaiss ir kā sūklis. Dažreiz šis sūklis var saturēt daudz ūdens, dažreiz mazāk. Mērot gaisa mitrumu, tiek lietots apzīmējums “relatīvais mitrums”, kas nozīmē cik mitrs ir gaiss salīdzinot ar to, cik mitrs tas varētu būt. Relatīvais mitrums vienmēr tiek mērīts un izteikts procentos.

Labs mitruma līmenis mājās ir no 40% līdz 60%. Šajā diapazonā cilvēki jūtas labi un nepiedzīvo veselības problēmas. Mitruma līmenis no 30% līdz 40% joprojām ir salīdzinoši labi panesams, taču jutīgāki cilvēki var justies nekomfortabli.

Iekštelpu mitruma diapazons:

• Mazāk nekā 30%: Sauss gaiss, kas var izraisīt sausu ādu un elpceļu kairinājumu.

Sabiedrības iniciatīvu portālā «Manabalss.lv» sākta parakstu vākšana «par tīra gaisa nodrošināšanu Rīgā».

Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Andis Vaičulis, kurš iniciatīvu plānojis iesniegt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Kā uzskata Vaičulis, neskatoties uz normatīvajos un tiesību aktos noteikto, Rīgā jau 15 gadus cilvēki elpojot piesārņotu gaisu. Ja nekas nemainīšoties, pilsētnieki turpināšot to elpot arī turpmāk, kaitējot savai veselībai.

«Ar likumiem ir noteikts, ka, ja ir piesārņots gaiss, tad jauni gaisu piesārņojoši uzņēmumi nevar sākt strādāt, esošie uzņēmumi nevar paplašināties, un tiem ir jāsamazina savu emisiju apjoms. Savukārt uz autotransporta radīto gaisa piesārņojumu likums pašvaldībai piešķir tiesības ierobežot autotransporta kustību,» raksta iniciatīvas autors. Idejas iesniedzējs sūkstās, ka Rīgas dome neizmanto šīs tiesības un neierobežo autotransporta kustību.

Cīnoties pret gaisa piesārņojumu, Norvēģijas galvaspilsētā otrdien aizliegtas automašīnas ar dīzeļdzinējiem.

Šī ir pirmā reize, kad Oslo ieviests šāds aizliegums. Izņēmums ir taksometri, gadījumi, kad cilvēks jānogādā slimnīcā vai pie ārsta vai jāpaspēj uz prāmi.

Oslo amatpersonas pagājušā gadā pieņēma jaunus noteikumus, kas paredz šāda aizlieguma īstenošanu, ja vairākas dienas pieturas augsts gaisa piesārņojums.

Aizliegums ir spēkā no plkst.6 līdz plkst.22 un, domājams, netiks atcelts arī trešdien, kad meteorologi prognozē laikapstākļu uzlabošanos.

Gaisa piesārņojums apgrūtina dzīvi galvenokārt gados veciem cilvēkiem un cilvēkiem, kas cieš no astmas.

Gaisa piesārņojumu izraisījusi temperatūras inversija - gaisa temperatūras paaugstināšanās atmosfēras augstākos slāņos, kā rezultātā aukstais piesārņotais gaiss tiek nosprostots tuvu pie zemes virsmas.

Valsts vides dienests (VVD) ir veicis katlu māju testēšanu un secinājis, ka vairums testēto iekārtu piesārņo gaisu un siltumu ražo neefektīvi, informē VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.

VVD veic sadedzināšanas iekārtu valsts kontroli. No veikto pārbaužu rezultātiem secināts, ka katlu mājās nereti nepareizi noregulēts degšanas režīms, kas rada normas pārsniedzošas cieto daļiņu PM, oglekļa oksīda (CO) un slāpekļa oksīdu (NOx) emisijas.

Šogad VVD veicis testēšanu 15 katlu mājās, no testētajām iekārtām tikai piecas atbilda visām vides prasībām, bet desmit gadījumos tika konstatēts, ka tiek pārsniegts pieļaujamais piesārņojošo vielu daudzums.

Visiem operatoriem VVD uzdos veikt sadedzināšanas iekārtu regulēšanas darbus un nodrošināt atkārtotus emisiju mērījumus, lai pierādītu atbilstību normatīviem.

Pērn testēšanai tika izvēlēta 31 sadedzināšanas iekārta, kurā, izmantojot Eiropas Savienības finanšu atbalstu, bija veikta katlu māju rekonstrukcija. Toreiz testēšanas rezultāti uzrādīja neatbilstības deviņās katlu mājās.

Pirmdienas rīts Latvijas lielākajā daļā ir aukstāks par -20 grādiem, austrumu novados sals dažviet sasniedz 30 grādus, liecina dati no meteoroloģisko novērojumu stacijām.

Iepriekš līdzīgs sals Latvijā valdīja 2021. un 2017.gada janvārī. Līdz pieciem rītā pārspēts viens aukstuma rekords - Madonā ar -29 grādiem. Tiesa, novērojumu stacija Madonā darbojusies īsāku laika periodu nekā citas novērojumu stacijas.

Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem gaisa temperatūra plkst.5 bija no -14 grādiem Kolkā un -15 grādiem Ventspils lidostā līdz -27..-29 grādiem Daugavpilī, Madonā, Skrīveros, Staļģenē, Rēzeknē un Zosēnos.

Atbilstoši "Latvijas valsts ceļu" datiem daudzviet Latgalē un vietām Vidzemē sals pastiprinājies līdz 30 grādiem, zemākā gaisa temperatūra reģistrēta Kārsavas un Zilupes apkaimē, kur termometra stabiņš noslīdējis līdz -31 grādam.

AS "Gaso" vērsusies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, lūdzot ministram Artūram Tomam Plešam atcelt Rīgas domes lēmumu, ar kuru no 2025.gada paredzēts aizliegt galvaspilsētā uzstādīt vai nomainīt apkures katlus, kas darbināmi ar dabasgāzi.

""Gaso" klientu centros ik dienas saņemam klientu zvanus no dažādiem galvaspilsētas mikrorajoniem, kas pēc Rīgas domes lēmuma secina, ka viņiem nepieciešams rast un veikt milzu investīcijas, lai nomainītu apkures sistēmu mājsaimniecībā, jo gāzes katli vai to remonts turpmāk būs aizliegts. Lai privātmājā uzstādītu jaunu apkures sistēmu, jārēķinās ar izdevumiem vismaz 10 tūkstošu eiro apmērā, turklāt daudzviet iedzīvotājiem nemaz nav iespēju pieslēgties pie centralizētās siltumapgādes," uzsver AS "Gaso" valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane.

Rīgas domes "Gaisa piesārņojuma mērījumu rezultāti Rīgā 2020.gadā" liecina, ka galvenais slāpekļa dioksīda NO2 piesārņojuma avots Rīgā ir automašīnas, turklāt lielākais NO2 piesārņojums rodas augustā, kad apkures iekārtas nestrādā. Arī smalko daļiņu PM10 un PM2.5 piesārņojums nav saistīts ar dabasgāzes iekārtām. Piemēram, Brīvības ielas monitoringa stacijā lielākais PM piesārņojums bija 2020.gada augustā, kas tiek saistīts ar mežu ugunsgrēkiem Baltkrievija un Ukrainā, un būtisku piesārņojumu rada smiltis un sāls.

Dūmi no Kanādas mežu ugunsgrēkiem trešdien ietinuši Ņujorku biezā smogā, un pilsētas ASV austrumu piekrastē izsludinājušas gaisa kvalitātes trauksmi.

Kanādā mežu ugunsgrēku dēļ bijuši spiesti evakuēties vairāk nekā 20 000 cilvēku, un liesmas izdedzinājušas jau aptuveni 3,8 miljonus hektāru zemes.

Valsts premjerministrs Džastins Trudo nodēvēja šo par postošāko ugunsgrēku sezonu Kanādas vēsturē.

ASV brīdinājumi par gaisa piesārņojumu izsludināti plašā teritorijā no Čikāgas līdz Atlantai un attiecas uz vairāk nekā 100 miljoniem cilvēku.

Ņujorkas mērs Ēriks Adamss aicināja iedzīvotājus palikt iekštelpās. Pilsētas debesis ieguvušas nedabīgi dzeltenu spīdumu. Ņujorkā trešdien bija traucēta gaisa satiksme, valsts skolās atceltas visas ārpustelpu aktivitātes, kā arī atlikti daudzi sporta pasākumi.

Ņujorkieši sūdzējās par dūmu smaku, asarojošām acīm, kņudināšanu kaklā un daudzi uzlika sejas maskas, dodoties ārā.

Lidostā attīsta vides aizsardzībai svarīgus infrastruktūras uzlabošanas projektus. Aktuāli kļūst tā dēvētie zaļie lidojumi, pirmdien vēstīja laikraksts Diena.

Pašlaik visā pasaulē par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem tiek uzskatīta oglekļa dioksīda (CO2) izmešu samazināšana. Transports ir atbildīgs apmēram par ceturtdaļu Eiropas Savienības (ES) siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām.

Eiropas Komisijas aplēses liecina, ka aviācijas radītais gaisa piesārņojums veido 3% no kopējā ES radītā piesārņojuma. Biedējošs šķiet fakts, ka, piemēram, uz vienu pasažieri reisā no Londonas uz Ņujorku un atpakaļ tiek radīts tik daudz izmešu, cik vienas privātmājas apkure gada laikā. Tomēr aptaujātie Latvijas aviācijas nozares eksperti šādu salīdzinājumu uzskata par nekorektu un norāda, ka pasaulē reģistrēto lidaparātu skaits ir nesalīdzināmi mazāks par privātmāju skaitu, tāpēc gaisakuģu radīto izmešu apjomu, kam jau lidaparātu dzinēju ražošanas procesā noteiktas striktas prasības, nevar salīdzināt ar autotransporta izraisīto gāzu emisiju apjomu.

Gaisa kvalitāte Parīzē šonedēļ sasniedza sliktāko līmeni sešu gadu laikā. Rets, ļoti augsta līmeņa cieto daļiņu PM10 gaisa piesārņojums Francijas galvaspislētu ietina smogā, kādu vairāk pierasts redzēt Ķīnā, vēsta thelocal.fr.

Gaisa piesārņojums bijis augstākajā līmenī kopš 2007. gada, informējusi Francijas Vides ministrija. Airparif, nacionālā gaisa kvalitātes un piesārņojuma aģentūra, vēstījusi, ka problēma lielā mērā saistīta ar ziemas anticiklonu.

Parīzes iedzīvotāji saņēmuši ieteikumu izvairīties no liekas fiziskas slodzes, nepieciešamības gadījumā lietot elpošanas inhalatorus, kā arī, ņemot vērā ierobežoto redzamību, samazināt braukšanas ātrumu uz ceļiem.

Lielākajai daļai ASV firmu Ķīnā ir grūtības atrast vadošus darbiniekus hroniskā gaisa piesārņojuma dēļ, konstatēts trešdien publicētā aptaujā, kuru veikusi Amerikas Tirdzniecības palāta Ķīnā.

53% respondentu atzīst, ka gaisa kvalitātes problēmu dēļ viņu organizācijai ir grūti atrast talantīgus cilvēkus, kas strādātu vadošos amatos Āzijas ekonomikas milzī Ķīnā.

Šogad ir pirmā reize, kad šo problēmu atzinis respondentu vairākums. 2014.gadā šī problēma bija skārusi 48% aptaujāto, bet 2013.gadā - 34%.

Amerikas Tirdzniecības palāta Ķīnā veica 17. ikgadējo biznesa klimata aptauju, kurā uz uzdotajiem jautājumiem atbildēja 477 no 1012 šīs organizācijas biedriem.

Ķīnas lielpilsētās bieži ir spēcīgs gaisa piesārņojums, kurā tiek vainota akmeņogļu izmantošana par kurināmo elektrostacijās un rūpniecībā, kā arī liels autosatiksmes līdzekļu skaits. Šī problēma ir kļuvusi par vienu no iemesliem neapmierinātībai ar Ķīnā valdošo Komunistisko partiju.

Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu sarunās otrdien tika panākta vienošanās par stingrākiem gaisa piesārņojuma ierobežojumiem.

Sarunu dalībnieki vienojās par jaunām augšējām robežām piesārņojuma daļiņu daudzumam gaisā, ieskaitot slāpekļa dioksīda un sēra dioksīda daļiņas, informēja Eiroparlaments.

Eiropadomes prezidējošā valsts Beļģija apstiprināja ziņu par šo vienošanos. Tā vēl oficiāli jāpieņem ES dalībvalstīm un Eiroparlamentam, bet tas tiek uzskatīts par formalitāti.

Jaunajiem noteikumiem jānodrošina, ka gaisa piesārņojums Eiropā nekaitē cilvēku veselībai. Pilsoņiem pienāksies kompensācija, ja viņi saslims šo noteikumu neievērošanas dēļ.

Augšējās robežas sēra dioksīda un zināmu citu daļiņu daudzumam gaisā tiks samazinātas uz pusi.

Jaunie noteikumi ļaus uzņemt kursu uz Eiropas Komisijas (EK) rīcības plānu nulles piesārņojumam gaisā, ūdenī un augsnē, ar kuru tā iepazīstināja 2021.gadā.

Lai gan, vērtējot Eiropas kontekstā, Latvijā un Rīgā nav sliktākā gaisa kvalitāte, mūsu galvaspilsētas situācija radījusi bažas Eiropas Komisijā (EK), kur nav pārliecības, ka Latvija spēs laikus tikt galā ar gaisa kvalitātes prasībām, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Savukārt EK direktīvu neievērošana, pēc dažādos medijos lēstā, soda naudās var izmaksāt pat pusmiljonu eiro.

«Piesārņojumu varētu novērst tikai tad, ja visi pārietu uz elektriskajām mašīnām. Bet tāpat būtu putekļi no riteņiem,» Dienai ironizē Rīgas domes (RD) Mājokļu un vides departamenta eksperts Jānis Kleperis. «Pilsētvidē noteikta piesārņojuma pakāpe būs vienmēr,» piekrīt arī Veselības inspekcijas (VI) eksperte, higiēnas ārste Maija Šnepste.

Aptaujātie eksperti gan atzīst, ka piesārņojumu var un ir nepieciešams samazināt. Tomēr vienlaikus atgādina, ka rūpnīcas un transports ir neatņemama ekonomiski aktīvas pilsētas sastāvdaļa. Tāpat gaisa kvalitāte ir cieši saistīta ar iedzīvotāju ekonomisko labklājību – mazturīgie iedzīvotāji brauc ar vecām, videi nedraudzīgām automašīnām. Un, kā var secināt no Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2014. gada sākumā tikai desmitā daļa no vairāk nekā pusmiljona Latvijā reģistrēto auto bija jaunāki par pieciem gadiem. «Tagad drusku atkopjamies no krīzes – mašīnu paliek vairāk,» piesārņojuma pieauguma tendenci pēdējos gados apraksta J. Kleperis. Zemākais piesārņojuma līmenis bija 2009.–2011. gadā.

Spēcīgā smoga dēļ Indijas galvaspilsētā pirmdien slēgtas skolas, daļēji aizliegta automašīnu satiksme un apturēti būvdarbi, bet cilvēki smok kodīgajā gaisā.

Indīgā dūmaka Deli pārņem katru ziemu. Smoga iemesli ir automašīnu gāzu, rūpniecības un lauksaimniecības radītie izmeši.

Tomēr šoreiz piesārņojuma krīze ir nopietnākā pēdējo trīs gadu laikā, un Deli galvenais ministrs Arvinds Kedžrivals ierosinājis vairākus pasākumus cīņā pret, kā viņš raksturoja, «nepanesamu piesārņojumu».

«Dūmi ir visur, un cilvēkiem, tostarp jauniešiem, bērniem, senioriem, ir grūti elpot,» viņš sacīja tviterī publicētā uzrunā. «Acis dedzina. Piesārņojums ir tik briesmīgs,» piebilda Deli galvenais ministrs.

Viņa valdība ir devusi rīkojumu nedarbināt pusi privāto automašīnu, balstoties uz pāra un nepāra numuru reģistrācijas zīmēm.

Par trim nozīmīgākajām problēmām, vērtējot drošību, gaisa piesārņojumu, troksni, sabiedrisko transportu, veselības aprūpes, sociālos un izglītības pakalpojumus, bezdarbu, mājokļa apstākļus un ceļu infrastruktūru, sešās no astoņām lielajām pilsētām visbiežāk atzītās ir bezdarbs, ceļu infrastruktūra un veselības aprūpes pakalpojumi, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktajā aptaujā, kurā piedalījās iedzīvotāji no Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils.

Tikai Ventspilī ir atšķirīgs iedzīvotāju vērtējums par trim galvenajām problēmām, kur pirmajā trijniekā minēts gaisa piesārņojums (61 % iedzīvotāju).

Bezdarbs ir problēma, kuru iedzīvotāji ir norādījuši kā galveno savā pilsētā, jo īpaši – Daugavpilī (91 %) un Rēzeknē (90 %). Vairāk nekā puse iedzīvotāju bezdarbu kā galveno problēmu minēja arī Liepājā (79 %), Ventspilī (77 %), Jēkabpilī (69 %), Jūrmalā (65 %) un Jelgavā (58 %). Bezdarbs mazāk par pusi iedzīvotāju uztrauca vienīgi Valmierā (49%).

Jaunieši – iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 30 gadiem – bezdarbu kā vienu no galvenajām problēmām visbiežāk bija norādījuši Daugavpilī, kur tā ir problēma 99 % jauniešu (+8 procentpunkti, salīdzinot ar visu iedzīvotāju vērtējumu), Jelgavā (+3 procentpunkti) un Ventspilī (+2 procentpunkti), retāk Jēkabpilī (-15 procentpunkti), Jūrmalā (-12 procentpunkti) un Valmierā (-14 procentpunkti). Rēzeknē jauniešu un visu iedzīvotāju vērtējums bija identisks.

Dabasgāzes apgādes drošībai vidēji ik gadu sadales sistēmas rekonstrukcijā tiek investēti apmēram četri miljoni eiro. Sprādzienveida cenu pieaugums 2022. gadā ir aizbiedējis daudzus patērētājus, taču patēriņš pakāpeniski atjaunojas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Gaso valdes loceklis Aivars Tihane. Viņš norāda, ka iztikt bez gāzes nebūs iespējams, taču arvien lielāku lomu tirgū spēlēs biometāns, kura ražošanas potenciāls tiek lēsts ap 4 TWh, kas ir nedaudz mazāk par pusi no pērn patērētās gāzes apjoma Latvijā.

Kādā stāvoklī ir dabasgāzes apgādes sistēma?

Gāzes apgādes sistēma Latvijā ir labā stāvoklī, tā ir droša. Normatīvie akti izvirza ļoti augstas tehniskās prasības, kuras arī pilnībā tiek nodrošinātas. Uzsvēršu – gāzes apgādes sistēmā nevar būt un arī nav nekādu kompromisu attiecībā uz tehnisko prasību ievērošanu. Turklāt ik gadu gāzes apgādes sistēmā tiek veikti rekonstrukcijas darbi, kuri lielākoties tiek savlaicīgi plānoti, tiem atvēlēts finansējums. Protams, ir arī ārkārtas situācijas, kad būvdarbu laikā, rokot tranšeju, tiek aizskarts gāzes vads, taču tie vairāk ir izņēmuma gadījumi, nevis ikdiena.

VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS) ir parakstījusi līgumu ar Eiropas Inovācijas un komunikāciju tīklu izpildaģentūru (Innovation and Networks Executive Agency jeb INEA) par 1 930 000 EUR piešķiršanu projekta Airport Collaborative Decision Making (A-CDM) RIGA īstenošanai starptautiskajā lidostā Rīga, informē LGS.

Finansējumu piešķir Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (Connecting Europe Facility jeb CEF). Saskaņā ar līgumu CEF finansē 50 procentus no projekta attiecināmajām izmaksām.

Projekta koordinators ir LGS, kas īsteno projektu sadarbībā ar starptautisko lidostu Rīga.

A-CDM īstenošanas mērķis ir palielināt starptautiskās lidostas Rīga kapacitāti un uzlabot koordinētas rīcības procesus starp visām lidojumu apkalpošanā iesaistītajām pusēm. CDM procedūru ieviešana nodrošinās efektīvāku lēmumu pieņemšanas procesu, balstoties uz daudz precīzāku un savlaicīgāku informācijas apmaiņu un visu iesaistīto vienādu kopainas izpratni.

Francijai ar Valsts padomes lēmumu ir piespriests 10 miljonu eiro naudassods par pārāk lielu gaisa piesārņojumu pilsētās, trešdien paziņoja Valsts padome.

Valsts padome konsultē Francijas valdību, bet arī funkcionē kā augstākā administratīvā tiesa un var piespriest naudassodus.

Valdība pirms gada tika aicināta uzlabot gaisa kvalitāti piecās lielpilsētās, bet pieļaujamās piesārņojuma robežas vēl arvien tiek pārsniegtas Parīzē un Lionā.

Lai gan Covid-19 pandēmijas laikā ir samazinājusies satiksme, gaisa piesārņojums ir tikai nedaudz krities Marseļā, Tulūzā un Grenoblē.

Valsts padome attaisnoja augsto naudassodu arī ar faktu, ka augstākās daļiņu piesārņojuma robežas ir bijušas spēkā jau kopš 2005.gada, bet slāpekļa dioksīda piesārņojuma robežas - kopš 2010.gada.

Valsts padome aicināja spert tālākus soļus lielākai gaisa piesārņojuma kontrolei, kas neaprobežotos ar pāreju uz videi draudzīgākiem automobiļiem un ar pakāpenisku naftas un gāzes apkures aizliegšanu.

Gaisa piesārņojums Eiropas reģiona valstīm ik gadu izmaksā 1,6 triljonus ASV dolāru, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tādas ir Pasaules veselības organizācijas (WHO) aplēses. Šīs izmaksas rodas uz gaisa piesārņojuma izraisīto slimību un aptuveni 600 tūkst. (2010. gada dati Eiropā) priekšlaicīgo nāves gadījumu rēķina. Šāds pētījums par Eiropas reģionu, kurā apkopoti 53 valstu rādītāji, veikts pirmo reizi un šokējošie 1,6 triljoni dolāru atbilst vienai desmitdaļai no Eiropas Savienības IKP 2013. gadā.

Gaisa piesārņojuma izraisīto nāves gadījumu izmaksas gan veido 1,4 triljonus ASV dolāru, pārējos 10% pievieno izmaksas no piesārņojuma izraisītajām slimībām. Desmit valstīs no 53 šīs izmaksas veido vismaz 20% no IKP. Šo izmaksu tautsaimnieciskā vērtība – 1,6 triljoni dolāru – atbilst summai, ko sabiedrībai ar nepieciešamo iejaukšanos ir jāmaksā, lai šos nāves gadījumus un saslimšanas novērstu. Šajos aprēķinos katram nāves gadījumam un slimībai tiek piešķirta noteikta vērtība, kas nav saistīta ar konkrētās personas vecumu, un šī vērtība atšķiras atkarībā no katras valsts ekonomiskās situācijas.

Latvijas vasaras nav visparedzamākās un vienmēr vispiemīlīgākās no laika apstākļu viedokļa, bet, kad runa ir par datu centru dzesēšanu, tad mūsu vēsais klimats ir gana pateicīgs. Ārējās vides temperatūras izmantošana jeb air-to-air free cooling ir tikai viens no datu centru dzesēšanas veidiem, bet šobrīd tas ir viens no inovatīvākajiem risinājumiem un piedzīvo savu zvaigžņu stundu gan Eiropā, gan Amerikā. Galvenā priekšrocība šim dzesēšanas veidam ir ārkārtīgi zemās lietošanas izmaksas, kas ļauj iegūt līdzekļu ekonomiju ilgtermiņā, turklāt šāds dzesēšanas veids ir viens no videi draudzīgākajiem.

Vispirms jau jāsaka, ka pastāv divas – un visai fundamentāli atšķirīgas – iespējas, kā šo metodi pielietot datu centru dzesēšanai. Viena no iespējām – ielaižot āra gaisu datu centra telpās, to dzesējot vai nedaudz uzsildot. Otrs variants – āra gaiss tiek laists caur siltummaini, kurā temperatūra tiek nodota no āra gaisa uz datu centra gaisu. Āra gaiss netiek novadīts uz datu centra telpu, bet tiek padots uz āru. No tā arī izriet nosaukums air-to-air free cooling, jo pārsvarā dzesēšanas procesā tiek izmantots tikai aukstais āra gaiss, kas ir par brīvu, kā zināms.

Pirmais air-to-air dzesēšanas veids šobrīd piedzīvo savu popularitātes vilni Eiropā un Amerikā, taču tā izmantošanai ir zināmi ierobežojumi. Viens no ierobežojumiem ir mitrums. Ir vietas, kur vidējais mitruma līmenis gadā ir ļoti augsts. Un nemaz nav tālu jāmeklē. Paveramies pa logu. Kas tad tur notiek? Slapjš sniegs, lietus, mitrums. Tādi apstākļi kā pie mums, Baltijas valstīs vai Skandināvijā, diktē savus noteikumus un saka – nē, mums neder air-to-air metode, kur datu centra telpās gaisu ielaiž no āra. Šādos klimatiskos apstākļos šis risinājums nav izmantojams.

Ķīnas smoga visvairāk skartā pilsēta Šidzjadžuana, Hebei provincē valsts ziemeļaustrumos, trešdien slēgusi skolas, valstij sesto dienu ciešot no spēcīga smoga.

Kopš piektdienas lielu daļu Ķīnas ziemeļaustrumus klāj neveselīgs gaiss, kas jāelpo 460 miljoniem ķīniešu.

Šidzjadžuana bija viena no 20 pilsētām, kurās piektdien tika izsludināta augstākās pakāpes trauksme, kas varasiestādēm lika slēgt gaisu piesārņojošas fabrikas un ierobežojot automašīnu pārvietošanos.

Vislielākais gaisa piesārņojuma līmenis konstatēts tieši Šidzjadžuanā. Tomēr pilsētas Izglītības departaments gaidīja līdz otrdienas vakaram, lai paziņotu par sākumskolu un bērnudārzu slēgšanu, sekojot līdzīgiem lēmumiem kaimiņos esošajā Pekinā un Tjaņdžiņā.

Pilsētas paziņojumā teikts, ka attiecībā uz pamatskolām un vidusskolām lēmumi var tikt pieņemti brīvprātīgi.