Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro trešdien pacēla benzīna cenu no 0,01 līdz 0,60 ASV dolāriem litrā, kas ir pirmais benzīna cenas paaugstinājums 20 gadu laikā, un devalvēja nacionālo valūtu bolivaru, mēģinot glābt valsts ekonomiku no krīzes.

Naftas lielvalsts Venecuēlas vadītājs paziņoja, ka benzīna cena uzpildes stacijās pieaugs no nepilna 0,1 bolivara līdz sešiem bolivariem litrā, kas nozīmē līdzšinējās superzemās cenas kāpumu par apmēram 6000%.

Saskaņā ar jauno valūtas maiņas kursu benzīna cena būs ekvivalenta 0,60 ASV dolāriem litrā, tomēr tā vēl arvien ir zemākā benzīna cena pasaulē.

Venecuēlai pieder pasaulē lielākās zināmās naftas atradnes, un pēdējos gados benzīnu uzpildes stacijās šajā valstī varēja nopirkt gandrīz par velti. Venecuēla tomēr ir cietusi no pasaules naftas cenu krituma, kas notiek kopš 2014.gada vidus.

Valdība ar ievērojamo benzīna cenas paaugstināšanu riskē izraisīt protestus, jo pilsoņus ir smagi skārusi augoša inflācija un svarīgāko preču deficīts.

Rietumeiropas priekšrocības vienotas valūtas apstākļos atstāj negatīvu efektu uz monetārās savienības spēlētājiem eirozonas perifērijā

Šodien ES Vispārējo lietu padomē Lietuva saņems galīgo apstiprinājumu eiro ieviešanai. Tādiem Latvijā pamatīgi noenkurotiem zīmoliem kā Maxima, Apranga, ACME u.c. līdz ar to būs vienkāršāka dzīve. Tāpat arī Latvijas eksportētājiem, lai gan mazākā mērā, jo Latvijas bilance ar mūsu lielāko importa un eksporta partneri Lietuvu pērn bijusi negatīva – divi miljardi eiro pret 2,8 miljardiem. Tiesa, tendence šajās divpusējās attiecībās ir uz līdzsvarošanās pusi.

Tīri teorētiski eiro vajadzētu lietuviešiem palīdzēt savas pozīcijas divpusējā bilancē stiprināt, tomēr reālajā dzīvē var notikt jebkas. Tā domāt liek eiro ieviešana abās pārējās Baltijas valstīs, kur vienotā valūta ienāca apritē ar ļoti marginālu efektu uz ekonomiku. Citādi nevar skaidrot, piemēram, to, ka tik līdzīgās ekonomikās kā Igaunija un Latvija pēc eiro ieviešanas pirmajā gadījumā bija inflācijas lēciens gandrīz līdz 5%, bet otrajā inflācija bija 0%. Līdzīgi ir ar iekšzemes kopprodukta izaugsmi un ārvalstu investīcijām – par spīti garastāvokļa inženieru pravietojumiem eiro ieviešanai uz tām acīmredzami nav nekāda efekta. Tas nenozīmē, ka Lietuvai eiro nevajadzētu, un faktiski tas ir arī neizbēgami. Pāris galvenie apsvērumi tehnokrātiski flegmatiskai galvas māšanai par eiro nepieciešamību Lietuvā ir jau pieminētā ciešā tirdzniecības saikne ar pārējām Baltijas valstīm un, protams, šajos platuma grādos itin visam piemītošais stratēģiskās drošības arguments. Eiro tas savā ziņā pat piestāv, jo nav noslēpums, ka šī vienotā valūta ne savā iecerē, ne īstenojumā nav ekonomiski, bet gan politiski pamatots pasākums.

Krievijas rubļa būtisko svārstību dēļ vairākas autobūves kompānijas pārtraukušas automašīnu piegādes tirdzniecības pārstāvjiem valstī, tādējādi izraisot automobiļu deficītu.

Otrdien piegādes autodīleriem Krievijā apturējuši trīs ASV autobūves koncerna General Motors zīmoli - Opel, Chevrolet un Cadillac.

Šādi rīkojušies arī autoražotāji Audi un Land Rover.

Autobūves uzņēmumi izvēlējušies nogaidīt, kamēr norims satraukums valūtas tirgū un stabilizēsies maiņas kursi, lai varētu attiecīgi koriģēt automašīnu cenas.

Autoražotāji cenu koriģēšanu jau aizsāka novembrī, taču tad to galvenokārt veica automašīnu importētāji. Savukārt decembrī automobiļu cenas sāka paaugstināt gandrīz visi.

Krievijas aģentūras Avtostat apkopotā informācija liecina, ka automašīnu cenas valstī paaugstinājušas 24 autobūves kompānijas, tostarp Chevrolet, Opel, Peugeot un Ford.

Venecuēla par 96% devalvējusi nacionālo valūtu bolivāru, liecina centrālās bankas otrdien izsludinātie jaunie valūtu apmaiņas kursi.

Šāds solis sperts dienu pēc tam, kad apgrozībā nāca jaunās bolivāru banknotes, no kurām svītrotas piecas nulles. Tas veikts Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro plāna ietvaros cīņai ar hiperinflāciju, taču biznesa līderi to nosaukuši par neproduktīvu.

Venecuēlas centrālā banka jauno kursu noteikusi 68,65 bolivāri par eiro.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) jūlijā paziņoja, ka inflācija Venecuēlā šogad varētu sasniegt miljons procentu un valsts varētu iekļūt vienā no smagākajām hiperinflācijas krīzēm mūsdienu vēsturē.

SVF prognozē, ka Venecuēlas ekonomika šogad samazināsies par 19%. Kā iemeslus SVF min naftas ražošanas samazināšanos, kā arī ekonomiskos izkropļojumus, ieskaitot naudas drukāšanu valdības finansēšanai.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome sēdē ceturtdien nolēma vēl samazināt negatīvo noguldījumu iespējas uz nakti likmi un no 1.novembra atsākt aktīvu uzpirkšanas programmu.

Noguldījumu iespējas uz nakti likmi, kas līdz šim bija -0,40%, nolemts samazināt līdz -0,50%.

Abas pārējās svarīgākās procentlikmes - bāzes procentlikmi un aizdevumu iespējas uz nakti likmi - ECB nolēma nemainīt. Līdz ar to bāzes procentlikme tiek saglabāta 0% līmenī, bet aizdevumu iespējas uz nakti likme paliks 0,25% līmenī.

1.novembrī atsāksies aktīvu uzpirkšanas programma, mēnesī uzpērkot aktīvus par 20 miljardiem eiro.

Centrālās bankas paziņojumā norādīts, ka aktīvu uzpirkšanas programma tiks turpināta, «cik ilgi vien tas būs nepieciešams», kā arī procentu likmes «pašreizējā vai zemākā līmeni tiks saglabātas, līdz inflācijas prognozes stabili atbildīs līmenim, kas ir pietiekami tuvu» ECB noteiktajam patēriņa cenu pieauguma mērķlīmenim nedaudz zem 2%.

Jau vairākus gadus graudi ir viena no ienesīgākajām Latvijas eksporta precēm. Šī iemesla dēļ regulāri tiek izteiktas prognozes par to, cik daudz graudu tiks eksportēts attiecīgajā sezonā. Kāda ir esošā un gaidāmā graudaugu eksporta līkne šogad, un kas šo rādītāju ietekmē? To uzzināsiet raksta turpinājumā!

Neliels ieskats iepriekšējo gadu statistikā

Ieskatoties statistikas ailēs, iespējams secināt, ka graudu eksports regulāri piedzīvo visai lielas svārstības. Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati liecina, ka 2018./2019. tirdzniecības gadā Latvija eksportēja 1,97 miljonus tonnu ar graudaugiem (kvieši, mieži, rudzi, auzas, kukurūza, rīsi, griķi, tritikāle), un tas bija zemākais rādītājs piecu gadu ietvarā. Savukārt pagājušajā gadā piedzīvota rekordliela raža (3,2 miljoni tonnu), turklāt nepieauga iekšējā tirgus patēriņš, līdz ar to eksportēti tika 2,68 miljoni tonnu ar Latvijā audzētiem graudiem.

Graudu eksportu ietekmē dažādi faktori

Vērtējot kādu tirgus situāciju vai ieguldīšanas iespēju, tirgus apskatnieki un finanšu pasaules komentētāji bieži piesauc teicienus vai sakāmvārdus, kurus populārus ir padarījusi gadu gaitā uzkrātā tirgus pieredze vai kāda leģendāra investora kodolīgs padoms, kā sasniegt labu investīciju rezultātu.

Sastopoties ar finanšu tirgiem raksturīgo nenoteiktību, ir liels kārdinājums paļauties uz kādu šādu īsu un trāpīgu investīciju likumu. Šoreiz gribu pavērtēt trīs šādus populārus sakāmvārdus, balstoties uz nesenu pagātni un notikumiem finanšu tirgos šobrīd. Cik īsti tie var būt noderīgi?

Esi alkatīgs, kad citi ir bailīgi; esi bailīgs, kad citi ir alkatīgi

Šis sakāmvārds liek veikt ieguldījumus brīdī, kad finanšu tirgū valda liels satraukums, nenoteiktība un lielas cenu svārstības, brīžiem pat atklāta panika. Investoram, kas seko šim principam, ir jārēķinās ar ārkārtīgi lielu psiholoģisko diskomfortu, jo viņš iet pret kopējo tirgus tendenci. Praksē to izturēt spēj retais.

Pārstrādātāji par pienu ar zemniekiem dāsnāk norēķinās valstīs, kur ir lielāks pašpatēriņš – vācieši izdzer 85% savā valstī saražotā piena, latvieši – tikai 50% , otrdien raksta lauikraksts Dienas Bizness.

Latvijas piena nozare pašlaik lielā mērā ir atkarīga no eksporta tirgiem – pārstrādātājiem tie dod ienākumus, no kā savukārt ir atkarīga piena iepirkumu cena, ko uzņēmumi gatavi maksāt piena ražotājiem. Zemnieki apsūdz pārstrādātājus iepirkuma cenas sarunātā nospiešanā, bet pārstrādātāji vērš uzmanību uz lielveikalu mazo konkurenci un lielo uzcenojumu pienam.

Cenas ārējā tirgū ir ļoti mainīgas, taču Latvijas gadījumā tās ietekmē 50% no valstī saražotā piena apjoma, uzsver Food Union padomes priekšsēdētāja vietnieks Harijs Panke, kurš vairāk nekā 25 gadus vadījis a/s Valmieras piens, bet pašlaik nodarbojas ar jautājumiem, kas skar Latvijā lielākā piena pārstrādes uzņēmuma piena iepirkumus un attiecības ar zemniekiem.

Uz liesā obligāciju ienesīguma fona eksperti izvēlas akcijas, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Neskatoties uz to, ka globālā ekonomikas krīze ir aiz muguras, šogad aptuveni 30 pasaules centrālās bankas ir paziņojušas par ekonomikas stimulēšanas pasākumiem (piem., samazinājušas procentlikmes), kas daudzviet ļāvis turpināties vērtspapīru cenu pieaugumam. Valdot šādam fonam, eksperti norāda, ka par pievilcīgu ieguldījumu joprojām ir uzskatāmas akcijas, jo obligāciju ienesīgums kļuvis jau nepieklājīgi zems.

«Kvantitatīvās mīkstināšanas programma (QE), ko Eiropas Centrālā banka uzsāka martā, ir devusi gaidīto efektu, jo apjomīgie parādzīmju pirkumi atspoguļojas vājākā eiro valūtā pret citām valūtām. Pirmajos gada mēnešos eiro investora peļņa no globālajām akcijām bija aptuveni 15%, kur vairāk par pusi no peļņas veidoja labvēlīgāki valūtas maiņas kursi. Var teikt, ka eirozona piedzīvo daudz pozitīvu pārmaiņu periodu. Ekonomikas dati ir pārspējuši gaidas, un vājāka eiro valūta apvienojumā ar zemākām naftas cenām ir veicinājusi eksporta un ekonomikas izaugsmi. Virzītājspēks dabiski ir Vācija. Savukārt Grieķija joprojām ir tumšs laukums uz horizonta, jo par spīti ilgstošajām sarunām vēl nav atrisināta valsts finansiālā situācija. Tā rezultātā Grieķijas valdības obligāciju ienesīgums ir atgriezies krīzes līmenī. Tomēr šoreiz bažas par Grieķiju investoru vidū nav spējušas izplatīties, jo pārējo eirozonas dalībvalstu ekonomiskās saites ar Grieķiju ir ievērojami brīvākas nekā iepriekš, » norāda Nordea Private Banking ieguldījumu speciālists Raivis Palmakovskis.

Apsviedīgā nebanku sektora konkurence liek būt inovatīviem; pagaidām gan tikai savā «smilšukastē»

Tehnoloģijām attīstoties ģeometriskā progresijā, bankas pieņem izaicinājumu mainīties, pielāgoties un uzminēt rītdienas vajadzības, lai nezaudētu savas pozīcijas citiem – nebanku ‒ maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Tās eksperimentē un ievieš jaunas iespējas, apzinoties, ka svarīgākais mūsdienu nosacījums ir mobilitāte. Banku mobilās lietotnes gan īpaši populāras vēl nav, bet to izmantošana aug ļoti strauji, un tiek sagaidīts līdz pat 50% lietotāju pieaugums gadā. Atbilstoši steidzīgajam dzīves ritmam banku pakalpojumi tiek vienkāršoti, un to klāsts papildinās. Tiek meklēts balanss starp ātru un drošu pārskaitījumu.

Ņemot vērā aizvien pieaugošo konkurenci gan televizoru, gan viedtālruņu segmentos, LG Electronics trešā ceturkšņa tirdzniecības apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem palielinājies par 0,7% un sasniedzis 12 miljardus dolāru, bet pamatdarbības peļņa šajā periodā pieaugusi līdz 251,5 miljoniem dolāru.

Struktūrvienība Home Appliance & Air Solution Company nodrošinājusi kopējo tīro peļņu šā gada trešajā ceturksnī 106,76 miljonu ASV dolāru apmērā.

LG Home Entertainment Company trešajā ceturksnī strādājusi ar 3,67 miljardu dolāru tirdzniecības apjomu, kas ir par 9% vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī, galvenokārt pateicoties stabilam UHD un OLED televizoru pārdošanas apjomam tādos tirgos kā Ziemeļamerika, Latīņamerika un NVS valstis. Rentabilitāte ceturkšņa salīdzinājumā palielinājusies arī, pateicoties produktu piedāvājumu un izmaksu struktūras uzlabojumiem. Ņemot vērā mēreno televizoru pieprasījumu pasaulē, LG plāno veicināt rentabilitāti, palielinot marketinga koncentrēšanos premium segmentā un vienlaikus turpinot uzlabot izmaksu konkurētspēju.

Lai arī pasaulē kriptovalūtu bums turpinās jau vairākus gadus, Latvijā tas ir novērojams salīdzinoši nesen. Presē un citos medijos parādās raksti par izmaiņām kriptovalūtu tirgū, precēm un pakalpojumiem, par kuriem beidzot var norēķināties ar Bitcoin, kā arī dažādajiem riskiem, kas saistīti ar šiem ieguldījumiem.

Šīs publikācijas mērķis ir sniegt lasītājam īsu «ievadu kriptovalūtās», kā arī atbildēt uz jautājumu, kā fiziskām personām ir piemērojami nodokļi darījumos ar kriptovalūtu.

Ievads kriptovalūtās

Kriptovalūta ir virtuālā valūta, kas, līdzīgi kā jebkuras valsts valūta var tikt izmantota kā maiņas (maksājumu) līdzeklis. Taču atšķirībā no valūtas tradicionālā izpratnē, to neemitē un negarantē nevienas valsts centrālā banka. Darījumi ar kriptovalūtu tiek aizsargāti un kontrolēti, izmantojot kriptogrāfiju. Iepriekš jau pieminētā kriptovalūta Bitcoin tiek uzskatīta par pasaulē pirmo kriptovalūtu, taču tā nebūt nav vienīgā – tirgū ir pieejamas arī citas vairāk vai mazāk pazīstamas kriptovalūtas.