Lielbritānijas un Vācijas bankas cietušas vislielāko potenciālo finanšu ietekmi jaunākajos tā dēvētajos stresa testos, ko publiskojusi Eiropas Banku iestāde (EBA).

Vienlaikus gan EBA un Eiropas Centrālā banka (ECB) norāda, ka šie stresa testi kopumā liecina par Eiropas banku labāku stāvokli, pateicoties pasākumiem, kas īstenoti kopš 2008.gada globālās finanšu krīzes.

Jaunākajā stresa testa scenārijā ar smagu Eiropas Savienības (ES) mēroga ekonomisko recesiju, kas ilgtu līdz 2020.gadam, vissmagāk ciestu britu «Lloyds Banking Group», «Barclays» un «Royal Bank of Scotland», kā arī «Deutsche Bank» un vairākas Vācijas reģionālās bankas.

Šie rezultāti palīdzēs pieņemt EBA lēmumu, vai likt šīm bankām palielināt savu pamatkapitāla pietiekamību, lai pasargātu sevi no potenciāliem zaudējumiem.

«Rezultāti apstiprina, ka stresa testos piedalījušās bankas ir krietni izturīgākas pret makroekonomikas satricinājumiem, nekā pirms diviem gadiem, kad tika veikti iepriekšējie stresa testi,» norāda ECB uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī. «Bankas ir ievērojami palielinājušas savu kapitālu, vienlaikus samazinot slikto kredītu apjomu un arī uzlabojot iekšējās kontroles un risku pārvaldes pasākumus.»

ASV būtu regulāri jāpārbauda tās lielāko finanšu kompāniju elastība ar tā sauktajiem stresa testiem, ņemot vērā šī pasākuma panākumus pagājušajā gadā, atsaucoties uz ASV centrālās bankas - Federālo rezervju sistēmas (FRS) - pārstāvja sacīto, vēsta MarketWatch.

FRS pārstāvis Daniels Tarullo (Daniel Tarullo) stāstījis, ka stresa testi, kas tika veikti pagājušajā gadā, bija būtiskākais faktors finanšu krīzes pārvarēšanā, piebilstot, ka ASV rīkojās pareizi atklājot specifisku informāciju par pārbaudītajām bankām. Eiropa bijusi mazāk pārskatāma, jo tā atteicās sniegt konkrētāku informāciju.

Šis jautājums ticis plaši apspriests FRS, stāstījis D. Tarullo, piebilstot: «Daži jo īpaši baidījās, ka vājākām bankām varētu būtiski kaitēt šāda informācija. Galu galā tirgus dalībnieki aizstāvēja mūsu lēmumu.» Pēc viņa domām, stresa testi palīdzējuši stabilizēt finanšu sistēmu.

Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošā Astravjecas atomelektrostacija (AES) neatbilst mūsdienu drošības standartiem, atzinusi Lietuvas ekspertu darba grupa, kas izvērtējusi Minskas sagatavoto pārskatu par spēkstacijas stresa testiem.

Līdz 25.janvārim Lietuva iesniegs šos secinājumus starptautiskajai darba grupai, ko izveidojusi Eiropas Komisija un Eiropas Kodoldrošības regulatoru grupa. (ENSREG).

Kā paziņojusi Lietuvas Valsts kodoldrošības inspekcija (VATESI), Lietuva formulējusi vairāk nekā 100 aizrādījumu un jautājumu par Astravjecas AES noturību pret dažādu ekstremālu parādību ietekmi.

Vienlaikus uzsvērts, ka Baltkrievijas pārskatā nav aplūkots Lietuvai svarīgākais jautājums par spēkstacijas būvlaukuma vietas izvēli, tādēļ paliek neatbildēts gan šis, gan citi Lietuvai būtiski jautājumi par ietekmes uz vidi novērtējumu, par būvdarbu un gaidāmās ekspluatācijas kvalitāti un drošības kultūras garantēšanu.

Eiropas Centrālā banka (ECB), sākot no šā gada novembra līdz nākamā gada novembrim veiks eirozonas lielāko banku par visaptverošu novērtējumu, kas tiks īstenots, gatavojoties vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros pilnībā uzņemties uzraudzības pienākumus, liecina ECB paziņojums.

Patlaban ir noteiktas 124 bankas, kuras varētu tikt pārbaudītas, tomēr galīgais saraksts tiks publiskots nākamgad.

Vērtēšana tiks īstenota sadarbībā ar to dalībvalstu, kuras piedalās vienotajā uzraudzības mehānismā, nacionālajām kompetentajām iestādēm un saņems neatkarīgu trešo personu atbalstu visos līmeņos ECB un nacionālajās kompetentajās iestādēs.

Novērtējumam ir trīs galvenie mērķi: caurredzamība - lai uzlabotu par banku stāvokli pieejamās informācijas kvalitāti, korekcijas - lai vajadzības gadījumā noteiktu un īstenotu nepieciešamos pasākumus, kā arī uzticības stiprināšana, lai sniegtu visām iesaistītajām pusēm pārliecību, ka bankas pamatā ir stabilas un uzticamas.

Eiropas Savienības banku aktīvi kopš 2011. gada ir sarukuši par vairāk nekā 1,1 triljonu dolāru, ko veicina augošās kapitāla rezerves, raksta Bloomberg.

Tādējādi banku Tier 1 kapitāls, kas raksturo to, cik lielā mērā bankas spēj absorbēt zaudējumus, šajā laikā ir audzis no 10% līdz 11,7%.

Pēc finanšu krīzes pasaules bankas ir palielinājušas kapitālu par aptuveni 500 miljardiem dolāru.

Banku ieguldījumi Eiropas Savienības valstu parādzīmes šogad palikušas esošajos apmēros – 1,7 triljonu eiro vērtībā. Bankas 2011. gadā pārdeva 9,3% no sava valstu parādzīmju ieguldījumiem, bet pēc tam tos palielināja par 9,5%.

Db.lv jau rakstīja, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) sākot no šā gada novembra līdz nākamā gada novembrim veiks eirozonas lielāko banku par visaptverošu novērtējumu, kas tiks īstenots, gatavojoties vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros pilnībā uzņemties uzraudzības pienākumus, liecina ECB paziņojums.

Stresa testa, kas tiek veikts, lai pārliecinātos, vai Eiropas bankas var izturēt atkārtotus ekonomiskos šokus, rezultāts tiks publiskots šomēnes, vēsta BBC.

Francijas ekonomikas ministre Kristīne Lagarde (Christine Lagarde) informējusi, ka testa rezultāts, kura mērķis ir palielināt uzticību nozarei, būs zināms 23.jūlijā.

Viņa arī prognozējusi, ka testi parādīs - Eiropas bankas ir «spēcīgas un veselīgas».

BBC atgādina, ka banku pārbaude tika veikta pēc tam, kad investori sāka bažīties par Eiropas banku nozares «veselību».

Testa mērķis ir pārbaudīt, kā klātos konkrētām bankām, ja finanšu krīze atkārtotos. Nezūd bažas, ka dažu Eiropas banku bilancēm slogu uzlikušas Grieķijas, Spānijas un Portugāles obligācijas. Šīs obligācijas ir zaudējušas ievērojamu vērtību pašreizējās parādu krīzes laikā.

Īrija ceturtdien gatavojas uzzināt banku krīzes patiesās izmaksas, gaidot banku stresa testa rezultātus. Tiek paredzēts, ka tie norādīs, ka Īrijas bankām ir nepieciešama palīdzība vēl vairāku miljardu apmērā, vēsta ABC News.

Īrijas banku stresa testi var uzrādīt, ka lielākajām Īrijas komercbankām būs nepieciešams papildus finansējums vismaz 18 miljardu, sliktākajā gadījumā pat 25 miljardu eiro apmērā.

Šī summa būs nepieciešama papildus 46 miljardiem eiro, kurus Īrijas valdība kopš 2008. gada jau ir iepludinājusi banku sistēmā, lai novērstu tās sabrukumu. Īrijai ir jau nācies vairākas reizes palielināt savas prognozes par to, cik īsti banku krīze būs galarezultātā izmaksājusi, pateicoties tam, ka joprojām pasliktinās stāvoklis tās nekustamo īpašumu sektorā.

Īrijas Fondu birža ir arī paziņojusi, ka tā kopīgi ar Īrijas Centrālo banku ir pārtraukusi darījumus ar Īrijas Bankas un Allied Irish Banks vērtspapīriem.

Mazāk nekā mēnesi pēc tam, kad stresa testi mazināja bažas par Eiropas banku «veselību», jaunas problēmas Īrijas banku sektorā atkal investorus padara nervozus, vēsta The Wall Street Journal.

Šīs nedēļas sākumā Īrija saņēma Eiropas Komisijas apstiprinājumu vēl 10 miljardiem eiro valstij piederošajai Anglo Irish Bank, kas papildina 14,3 miljardus eiro, ko valdība šajā bankā jau ir iepludinājusi. Trešdien Bank of Ireland, kuras 36% pieder valdībai, paziņoja par pirmā pusgada pirmsnodokļu zaudējumiem, kas ir gandrīz divreiz lielāki nekā zaudējumi tajā pašā laika posmā iepriekšējā gadā. Šī notikumu kombinācija ir sadārdzinājusi Īrijas aizņemšanās izmaksas.

Kā norāda medijs, jaunās nepatikšanas dod mājienus, ka nesenie 91 Eiropas bankas stresa testi nav izpildījuši to galveno mērķi: mazināt bažas par kontinenta finanšu institūciju veselību, un, plašākā nozīmē, par dziļos parādos ieslīgušajām valstīm, tādām kā Īrija.

ASV Federālo rezervju sistēma gatavojas veikt sešu lielāko valsts banku stresa testus, lai pārbaudītu to gatavību hipotētiskam tirgus satricinājumam. Scenārijos iekļauta arī situācija, kas iestātos eirozonas sabrukuma gadījumā.

Plānots, ka stresa testi tiks veikti sešām bankām – Bank of America, Citigroup, Goldman Sachs, JPMorgan Chase, Morgan Stanly un Wells Fargo.«Ir noprotams, ka viņi ir satraukti par notiekošo Eiropā,» Reuters sacīja analītiķi.

ASV varasiestādes norāda, ka plānoto stresa testu laikā tiks analizētas iespējamās sekas, kuras uz bankām varētu atstāt līdzīgi finanšu tirgu satricinājumi, kādi tika novēroti 2008. gada otrajā pusē, kā arī iespējamas «Eiropas finanšu sektora strauju tirgus cenu svārstības».

Federālo rezervju banku stresa testu scenārijā pieļauts, ka ASV bezdarba līmenis sasniegs 13%, bet valsts IKP samazināsies par 8%.

Gēniem ir ļoti liela nozīme prāta un ķermeņa darbībā. Gēnu izmaiņas mijiedarbībā ar vides faktoriem var ietekmēt izskatu, uzvedību un veselību kopumā. Latvijā ir iespējams veikt ģenētiskos DNS testus, kas palīdzēs labāk izprast sevi un noteikt vispiemērotāko dzīvesveidu. Ģenētikas centrs iVF Riga DNS testi palīdzēs iegūt informāciju, kas ļaus pieņemt vispareizākos lēmumus dažādās dzīves jomās.

DNS sekvenēšana var atklāt pārmantotas organisma īpatnības, kas ietekmē izskatu un labsajūtu. Proti, ģenētiskajā kodā sākotnēji ir iekodēta katra cilvēka individuālā novecošanās procesa programma. Ādas diagnostikas DNS tests parādīs, kādas kosmētikas sastāvdaļas būs jums vispiemērotākās; kādiem pārtikas produktiem jums vajadzētu pievērst uzmanību; kādi uztura bagātinātāji jums ir piemēroti; kādas personīgās kopšanas procedūras izvēlēties; kādi ir striju un celulīta riski; oksidatīvā stresa līmeņus; telomēru reģeneratīvās spējas - sava veida hromosomas aizsargājošs uzgalis, kas atrodas šūnas kodolā.

Biznesa vide kļūst arvien sarežģītāka un vadītājiem jāspēj veidot saderīgas darbinieku komandas, kas spēj veiksmīgi izpildīt darba uzdevumus ļoti mainīgos un stresa pilnos apstākļos. Tāpēc par arvien lielāku izaicinājumu Baltijas reģionā kļūst spēja atrast katram darba uzdevumam piemērotākos darbiniekus.

No darbinieku piemērotības un spējas sastrādāties būs atkarīga komandas darba produktivitāte un bieži vien arī biznesa veiksmes stāsts vai noteikta projekta veiksmīga īstenošana. Tāpēc par arvien populārāku darbinieku atbilstības novērtēšanas metodi kļūst analītisko spēju testēšana pirms pieņemšanas darbā.

Darbinieku intelektuālo spēju novērtēšana šobrīd ir ikdienas prakse lielākajos personāla atlases uzņēmumos. Pēdējo 10 gadu periodā Baltijā ik gadu tiek testēti apmēram 30 000 kandidātu un tiek prognozēts, ka šogad testējamo skaits varētu pieaugt pat par 30%.

Darba pienākumi kļūst sarežģītāki, bet vadītāju iespējas veltīt laiku un uzmanību karam atsevišķam darbiniekam samazinās. Līdz ar to, vadītāji no darbiniekiem sagaida lielāku patstāvību darbu veikšanā. Tas, savukārt, vadītājiem liek vairāk paļauties uz savu darbinieku intelektuālajām spējām, māku atbilstoši ievākt, apkopot un analizēt informāciju. Bet, kā pieņemot cilvēku darbā nekļūdīties un pēc iespējas precīzāk novērtēt viņa analītiskās un intelektuālās spējas, ja ierastās darba intervijas šādam nolūkam būtībā nav piemērotas?

Arī apdrošinātājiem līdzīgi kā bankām jāveic stresa testi, lai pārliecinātos par spēju pildīt saistības, ziņo Dienas bizness.

Prasība, kas iestrādāta Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā un stājusies spēkā no šā gada 1. janvāra, paredz apdrošinātājiem vismaz reizi gadā veikt kritiskās situācijas analīzi jeb stresa testus. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) biroja vadītāja Anna Dravniece atzina, ka komisija vēl ne no vienas apdrošināšanas sabiedrības nav saņēmusi informāciju par veiktās kritiskās situācijas analīzes rezultātiem un pieņemto lēmumu par veicamajām darbībām, kas atbilstoši likumā noteiktajam ir jāiesniedz FKTK 10 dienu laikā pēc šā lēmuma pieņemšanas.

Vismaz daļa apdrošinātāju pēc pašu vēlmes šādus stresa testus ir veikušas, kas ir vispārpieņemta starptautiskajā praksē, lai nodrošinātu savas darbības stabilitāti. «Protams, tā nav gatava recepte tam, kā apdrošinātājam tikt galā ar neparedzētiem attīstības scenārijiem, tomēr tas zināmā mērā veicinās apdrošināšanas tirgus stabilitāti, jo šai procedūrai tagad ir paredzēta arī FKTK uzraudzība,» atzina BTA valdes locekle Jeļena Alfejeva.

Gada sākums mēdz būt piesātināts ar mēģinājumiem pildīt dažādas jaunas apņemšanās. Gluži vai tradīcija ir solījumi, piemēram, vairāk sportot, ēst veselīgāk, nomest svaru utt. Šajā periodā gan var padomāt vēl par to, kā nākamajiem gadiem izveidot kādu daudzmaz jēdzīgu finanšu plānu.

Piemēram, Fidelity Investments aptauja rāda, ka gandrīz 70% ASV iedzīvotāji gada beigās apcer to finanšu sakārtošanu vai uzlabošanu. Turklāt eksperti mēdz teikt - patiesībā gadu mija tam nebūt nav tas pats sliktākais mirklis.

Nosacīti sliktākas ziņas jau ir tās, ka ar kādu pliku mērķu, lai kādi tie arī nebūtu, nospraušanu parasti nepietiek. Lai tos piepildītu, jāieliek zināms darbs. Vērā gan var ņemt dažus padomos, lai palielinātu iespējamību, ka šie mērķi tomēr tiks sasniegti.Katrā ziņā krāšana ir ļoti svarīga dzīves daļa, kas paredz, ka tiek izveidots kāds labklājības spilvens, kuru pēc tam var tērēt vai nu aktuālajām vajadzībām, vai turpināt glabāt mazāk baltām dienām. Šāda spilvena esamībai vajadzētu nozīmēt arī mierīgāku ikdienas naktsmieru. Dažādi pētījumi un arī prakse gan rāda, ka liela daļa cilvēku par krāšanu domā vai nu nepietiekami vai novēloti.

Tas, ka bankas izturēs gaidāmos Eiropas regulatoru tā dēvētos stresa testus, obligāti nenozīmē, ka tām ir visi nepieciešamie līdzekļi, lai turpinātu izdzīvošanu, pirmdien paziņoja Vācijas Banku federācijas vadītājs Jirgens Fitšens.

«Būs arī tādas bankas, kas izturēs šo testu, bet joprojām tām nebūs nākotnes. Testu rezultāti negarantē, ka bankas var turpināt veiksmīgi pastāvēt,» intervijā Vācijas ziņu aģentūrai DPA norādīja Fitšens.

«Es nedomāju, ka visas šobrīd Eiropā sastopamās bankas turpinās izdzīvot ilgtermiņā,» sacīja Fitšens.

Viņš prognozē, ka banku sektorā turpināsies apvienošanās.

«Meklējumi pēc veiksmīga biznesa modeļa joprojām ir apgrūtinoši, ņemot vērā zemās procentu likmes un noteikumu un nodevumu jaunos slogus,» uzsver Fitšens.

Eiropas bankas sagaida stresa testi, kas paredzēti, lai noskaidrotu, vai finanšu sektors spētu pārciest jaunas krīzes.

Veicot pārdomātas investīcijas, kabelizējot elektropārvades līnijas, ir izdevies samazināt elektroenerģijas atslēgumu skaitu vairāk nekā trīs reizes no 40 000 līdz 13 000 – 14 000 gadā, turklāt perspektīvā līnijas kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons. Viņš norāda, ka pašlaik būtiskākais izaicinājums ir nevis inflācija, bet gan aizvien pieaugošās izkliedētās elektroenerģijas ģenerācijas jaudas un arī iecerētā virzība uz autotransporta elektrifikāciju.

Kādā stāvoklī Latvijā ir elektroenerģijas pārvades un sadales tīkli, jo īpaši, ja Eiropas Savienība un arī Latvija virzās uz elektrifikāciju?

Lai nebūtu subjektīvs skatījums par elektroenerģijas sadales tīklu stāvokli, tad šie tīkli gan no to drošības, gan tehniskajiem, gan ekonomiskajiem parametriem jāsalīdzina visās trijās Baltijas valstīs, kurām ir kopīga pagātne un šo tīklu izveides laiks, kā arī tieši tāds pats tehniskais risinājums un ir līdzīga ekonomiskā situācija. Latvijā esošie tīkli salīdzinājumā gan ar ziemeļu, gan arī dienvidu kaimiņiem izskatās salīdzinoši labi. Viens no drošības parametriem ir nepārtraukta elektroenerģijas piegāde, kuru raksturo tādi parametri kā SAIDI un SAIFI, kas parāda, cik reizes vidēji gadā un cik minūtes vidēji gadā klients paliek bez elektroenerģijas. Abos šajos rādītājos Latvijas tīkliem ir līdzīgi vai labāki rādītāji (tie svārstās gadu no gada). Taču kopumā varam teikt, ka Latvijā atslēgumu skaits ir mazāks un klienti bez elektrības vidēji dzīvojuši īsāku laiku nekā Igaunijā vai Lietuvā. Protams, nekas nestāv uz vietas un visi gan Latvijā, gan Igaunijā un Lietuvā meklē iespējas, kā samazināt elektroenerģijas padeves atslēgumu skaitu un kā samazināt minūšu daudzumu, kurās nav iespējams piegādāt elektrību. Latvijā, piemēram, kailvadi pakāpeniski tiek aizstāti ar gaisa vai zemē ieraktu vadu kabeļu līnijām. Kopš 2022. gada līniju rekonstrukcijās vairs netiek izmantoti kailvadi, un pašlaik 65% visa tīkla ir kabelizēti. Mērķis ir līdz 2031. gadam kabelizēt visu zemsprieguma tīklu. Protams, pazemes kabeļu izmaksas ir divas līdz trīs reizes augstākas nekā gaisa vadu kabeļu līniju ierīkošana, tāpēc, lai tīkla attīstības izmaksas saglabātu optimālas, variējam ar abiem šiem risinājumiem. Rezultātā Sadales tīkla līnijas jau ir kļuvušas un kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors, tādējādi arī mazāk elektroenerģijas atslēgumu un īsāks laiks bez šī būtiskā energoresursa patērētājiem. Interesanti, ka pēdējos gados no Latvijas vairākkārt esam braukuši palīdzēt novērst bojājumus Igaunijas elektroenerģijas sadales tīklā. Protams, pilnībā novērst elektroenerģijas padeves traucējumus pagaidām nav iespējams, taču virzība uz to visu laiku notiek.

Latvija ir viena no sešām energoatkarīgākajām valstīm Eiropas Savienībā (ES) attiecībā uz gāzes piegādēm. Tādēļ Latvijai ir svarīga Eiropas Komisijas (EK) iniciatīva līdz 2020. gadam izveidot Enerģētikas savienību (EnS), kas nozīmētu vienotu ES iekšējo enerģētikas tirgu, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Latvijai īpaši nozīmīga šajā kontekstā būtu gāzes starpsavienojumu izbūve ES iekšienē, lai mēs nebūtu atkarīgi tikai no viena piegādātāja – Krievijas, kas patlaban Latvijai piegādā dabasgāzi.

Attiecībā uz elektrības piegādēm vienotais enerģētikas tirgus ļautu iegūt energoresursus par zemākām cenām, jo, piemēram, varētu iepirkt lētāku elektrību no Igaunijas, Lietuvas un Polijas, kuru starpsavienojumi ar Skandināvijas valstīm ļautu arī Latvijas patērētājiem piekļūt pie šo valstu lētākās elektrības.

Kā uzsver Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs, Latvija savas prezidentūras laikā Eiropas Padomē ir bijusi aktīva EnS izveides procesa dalībniece un ietekmētāja. Pateicoties Latvijas iniciatīvai, topošajā EnS liels uzsvars tiks likts tieši uz patērētāju ieguvumiem.

Pasaulē vecākā banka - Itālijas Banca Monte dei Paschi di Siena (BMPS) - otrdien paziņoja, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) aicinājusi to saņemt valsts glābšanu 8,8 miljardu eiro apmērā.

ECB paziņojusi, ka BMPS rekapitalizācijas nepieciešamība ir par vairāk nekā trīs miljardiem eiro lielāka salīdzinājumā ar iepriekš uzskatīto.

BMPS norāda, ka ECB paudusi šādu viedokli vēstulē, kas nosūtīta Itālijas Finanšu un ekonomikas ministrijai.

ECB šajā vēstulē skaidro, ka tā dēvētie stresa testi 2016.gadā uzrādījuši, ka BMPS kapitālam nepieciešami 8,8 miljardi eiro. Tāpat banka vēsta, ka BMPS likviditāte pasliktinājusies laika periodā no 30.novembra līdz 21.decembrim.

Tikmēr laikraksts Il Sole 24 Ore ziņo, ka Itālijas valdība bankā varētu investēt aptuveni sešus miljardus eiro, bet pārējie līdzekļi tiktu iegūti ar obligāciju pārdošanu.

Spānijas Banco Santander un BBVA varētu tikt atzītas kā divas «veselīgākās» bankas Eiropā, kad Eiropas Savienība tuvākajās nedēļās publicēs tā saukto stresa testu rezultātus. Analītiķi prognozē, ka starp vājākajām varētu būt Vācijas biržā nekotētās bankas, ziņo MarketWatch.

ES līderi ceturtdien vienojās publicēt testu rezultātus ne vēlāk kā jūlija otrajā pusē. Spānijas Bankas vadītājs pirms tam norādīja, ka viņš publiskos rezultātus par Spānijas bankām, neraugoties uz to, vai tiks panākta ES līderu vienošanās.

Testu mērķis ir novērtēt, vai banku bilances ir pietiekami spēcīgas, lai tiktu galā ar vēl vienu krasu situācijas pasliktināšanos ekonomikā.

Spānijas prese, atsaucoties uz avotiem valdībā, informējusi, ka Santander un BBVA varētu būt spēcīgākās no lielākajām Eiropas bankām, bet analītiķu domas par stresa testiem dalās.

UBS analītiķis Alastērs Raians norādījis, ka testi nav brīnumlīdzeklis un kopumā par tiem izteicies skeptiski.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) paredzētie eirozonas banku stresa testi var kļūt par pamatīgu triecienu iestādes uzticamībai, ja atkārtosies līdzīgs scenārijs kā 2011. – 2012. gadā, kad ECB vairākas bankas atzina par darboties spējīgām, bet nedaudz vēlāk tās piedzīvoja ievērojamas problēmas.

No nākamā gada septembra lielākās eirozonas uzraudzīs Eiropas Centrālā banka (ECB). Pirms tam ECB veiks banku bilances novērtējumu, kā arī 130 banku stresa testus, vēsta Wall Street Journal. Procesa veiksme būs atkarīga no ECB spējām stāties pretim spēcīgām politiskajām interesēm un tās administratīvā aparāta sekmīgai darbībai.

Eirozonas «kodols» tur aizdomās Eiropas Monetārās savienības perifērijas valstis par savu parādu patieso apmēru slēpšanu. Savukārt perifērijas valstīm aizdomīgs šķiet tieši eirozonas kodols, bet Itālija uzticamību nerada nevienam, norāda Wall Street Journal. Tam par iemeslu ir atšķirīgās likumdošanas un metodes, kādas valstis izmanto, lai reģistrētu «sliktos parādus», tādējādi, iespējams, ļaujot bankām noslēpt savu problēmu patiesos apjomus. Saskaņā ar dažādiem aprēķiniem, piemēram, Spānijā un Itālijā, ieviešot vienotu banku pārraudzību, «slikto kredītu» apjoms varētu pieaugt pat par vairākiem procentpunktiem.

Francijas apelācijas tiesa lietu par «Rietumu bankas» iesaisti naudas atmazgāšanā turpinās skatīt 2020.gada pavasarī, informēja bankā.

«Rietumu bankas» preses sekretāre Eleonora Gailiša sacīja, ka Francijas apelācijas tiesa, pēc «Rietumu bankas» lūguma, nodalījusi bankas un bankas bijušā valdes priekšsēdētāja Aleksandra Pankova lietas atsevišķās tiesvedībās, un atlikusi to izskatīšanu līdz 2020.gada pavasarim.

«Ar šādu lūgumu banka vērsās saistībā ar Francijas Augstākās tiesas lēmumu par soda aprēķina kārtību par līdzīgu pārkāpumu citā analoģiskā lietā, kas var būtiski ietekmēt lēmumu mūsu lietā, kā arī saistībā ar klajā nākušiem jauniem apstākļiem un faktiem, kas nebija pieejami pirmās instances tiesai,» skaidroja bankas pārstāve.

Gailiša arī uzsvēra, ka «Rietumu banka» pārkāpumus neatzīst. «Banka ir pilnībā pārliecināta par savu nevainīgumu. Mūsu pozīcija ir izklāstīta apelācijā, un mēs sniegsim tiesai apliecinošus to pārliecinošus argumentus. Mēs ticam, kas Francijas tiesu sistēma pieņems šajā lietā taisnīgu lēmumu,» viņa sacīja.

Eiropas Banku uzraudzības komiteja (CEBS) atklājusi to banku nosaukumus, kuras tiek pakļautas Eiropas mēroga tā sauktajam stresa testam. Sarakstā ietilpst 91 banka, tostarp arī Zviedrijas bankas Nordea Bank, SEB un Swedbank, liecina komitejas interneta vietnē ievietotā informācija.

Vislielākais pārbaudāmo banku skaits ir Spānijā un Vācijā. Sarakstā iekļauts Lielbritānijas lielāko banku četrinieks: HSBC, Royal Bank of Scotland, Lloyds un Barclays, kā arī citas lielas Eiropas bankas, piemēram, Deutsche Bank un BNP Paribas.

Pārbaužu mērķis ir noteikt, vai Eiropas bankas vēl spētu izturēt finanšu satricinājumus, ja tādi rastos.

Banku saraksts ir krietni garāks nekā ES plānoja šā gada jūnijā.

CEBS norādījusi, ka sarakstā iekļautās bankas veido 65% no ES banku sektora.

Iepriekš Francijas ekonomikas ministre Kristīne Lagarde prognozēja - testi parādīs, ka Eiropas bankas ir «spēcīgas un veselīgas».

Ja Slovēnijas aizņemšanās izmaksas turpinās būt augstas, valstij nāksies lūgt starptautisko palīdzību, pavēstījis Slovēnijas Centrālās bankas vadītājs Bostjans Jazbeks. Slovēnijas Centrālā banka arī samazinājusi ekonomikas izaugsmes prognozes.

Paredzēts, ka Slovēnijas IKP šogad samazināsies par 2,6%, kas ir vairāk nekā aprīlī prognozētie 1,9%. Vienlaikus Slovēnijas lielākās bankas pieder valstij un ir apgrūtinātas ar tā dēvētajiem «sliktajiem kredītiem», kas veido aptuveni 22,5% no valsts ekonomikas.

Slovēnijas centrālās bankas vadītājs norādījis, ka viņš apsvērtu palīdzības lūgšanu starptautiskajiem aizdevējiem, ja Slovēnijas obligāciju likmes turpinās būt augstas. Viņš atklāja, ka tiks darīts viss, lai likmes samazinātu. «Taču, ja tas nebūs veiksmīgi, ir iespēja, ka varētu tikt lūgta palīdzība dažādu programmu ietvaros,» sacīja B. Jazbeks.

Satraukums par Eiropas mēroga banku sistēmas «stresa testu» rezultātiem varētu pieaugt. Tiek prognozēts, ka Spānijas, Grieķijas un Vācijas bankām, iespējams, vajadzēs sagādāt vēl 78,6 miljardus eiro, lai apmierinātu regulatorus, vēsta Guardian.

Analītiķi uzskata, ka vairākām Eiropas bankām un finanšu iestādēm varētu rasties nepieciešamība stiprināt savu kapitāla bāzi. Svaigi līdzekļi nepieciešami Spānijas krājbankām, Vācijas federālajām bankām un bankām Grieķijā.

Grieķijas bankas varētu ciest neveiksmi no ieguldījumiem valsts parādzīmēs, savukārt Spānijas finanšu institūcijas pakļautas riskam, jo to vājo kapitāla bāzi graus lielie ieguldījumi nekustamā īpašuma attīstībā un būvkonstrukcijās. Tiks ietekmētas arī Vācijas federālās bankas, jo tās pārāk daudz ieguldījušas nekustamajā īpašumā.

Grieķijas bankas varētu piesaistīt svaigus līdzekļus ar akcionāru īpašumtiesību palīdzību. Savukārt Vācijas un Spānijas bankām varētu būt nepieciešama palīdzība no to valdību radītajiem fondiem, lai veiktu banku sektora rekapitalizāciju.

Ceturtdien ASV dolāra vērtība samazinājās pret lielu daļu no pasaulē tirgotākajām valūtām pēc tam, kad ASV Federālo rezervju bankas (FRS) šefs Bens Bernanke sniedza monetārās politikas atskaiti ASV Senāta Banku komitejai un paziņoja, ka pašlaik viņa skatījums uz ASV ekonomiku esot «neparasti nenoteikts» (unusually uncertain).

ASV galvenais baņķieris arī ziņoja, ka ASV FRS gatava vēl vairāk atvieglot monetārās politikas noteikumus, ja tas būšot nepieciešams (kas nozīmē, kas ASV FRS dolāra bāzes likmi var nepalielināt ievērojami agrāk nekā Eiropas Centrālā banka eiro bāzes likmi).

Valdot šādam fonam, eiro cena pakāpās līdz 1,286 ASV dolāriem. Eiropas kopējai valūtai papildu atbalstu sniedza ekonomikas dati, kuri atklāja, ka jūlijā uzlabojušies gan eiro zonas pakalpojumu, gan ražošanas sektoru iepirkuma menedžeru indeksi.

Pašlaik tirgus gaida rītdienas Eiropas 91 bankas stresa testu rezultātus. Ja minēties stresa testi neatklās kādus nepatīkamus pārsteigumus, eiro cena var no nonākt vēl augstākos līmeņos, raksta Reuters.

Par vienu no galvenajām noteicošajām tēmām pasaulē un sevišķi Eiropā kļuvusi ekonomikas un jebkādu citu procesu zaļināšana.

Liela daļa Vecā kontinenta šā brīža politiķu nobrieduši turpināt veikt veselu ekonomikas transformācijas procesu. Tas paredz to, ka teju jebkas jau tiek un vēl lielākā mērā tiks skatīts caur tādu prizmu, kas izvērtē tā ietekmi uz klimatu.

Šajā procesā arvien vairāk tiek ierautas arī komercbankas, kurām par standartu kļūst tā saucamā zaļā finansēšana. Tas nozīmētu, ka bankām, piešķirot naudu, ir jāizvērtē to klientu zaļuma pakāpe. Attiecīgi, ja tā ir zemāka, tad arī finansējums ir dārgāks vai pat nepieejams. Mērķis šādai pieejai ir novirzīt naudu prom no tradicionālās ekonomikas uz tādas ekonomikas finansēšanu, kas ir klimatam draudzīga.

Protams, dzīvošana zaļāk skan labi, un šis mērķis ir apsveicams. Tomēr šāda mēroga pārmaiņas pašas par sevi līdzi sev nes arī riskus. Zināmas bažas ir par to, ka klimatam draudzīgie risinājumi ne vienmēr patiesībā ir tik zaļi, kā tie tiek sākotnēji mālēti, un gluži par standartu kļūst tas, ka jebkurš tirgus dalībnieks un arī politiskais uzstādījums cenšas sevi pasniegt pēc iespējas zaļākā gaismā, lai gan realitāte var izrādīties cita.