Saeimas deputāts Gatis Eglītis vērsies Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā ar prasību pret Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāju Ilzi Znotiņu prasot nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu.

Žurnālā Dienas Bizness jau 30.martā rakstījām par Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēm, kurās notika asas debates par atvērtā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma proliferācijas finansēšanas likuma izmaiņu niansēm.

Veselu rindu ierosinājumu uz komisiju bija atnesis deputāts Gatis Eglītis, paredzot gan formālu pārsūdzības tiesību sakārtošanu, gan precizēt citas nianses likumā. Pašas likuma izmaiņas ir attīstības procesā un šobrīd tas top Saeimā.

Tobrīd debatēs I. Znotiņa, aizstāvot institūcijas viedokli, cita starpā izmantoja argumentu, ka deputāts iesniedzot likuma izmaiņu priekšlikumus pārstāv ABLV bank kreditoru vai pašas ABLV bank aizsardzību. Saeimas komisijas sēdes 16. martā un 23. martā bija publiskas un klausītājiem no I. Znotiņas izteikumiem var rasties iespaids, ka deputāts nevis cenšas risināt kopējas likumdošanas problēmas, bet gan vienas bankas intereses, kas nepārprotami ir lobisms un lai arī lobija regulējuma Latvijā nav, rosina pārdomas par deputāta godaprātu.

Latvijas Universitātes Astronomijas institūts, kurš apvieno divas lielas observatorijas - Baldones astrofizikas observatoriju un Lāzerstaciju «Rīga», šobrīd spiests iztikt ar valsts finansējumu vien 53 tūkstošu eiro apmērā, taču nesen saņemta bēdīga vēsts - finansējums būtiski samazināsies. Cenšoties izdzīvot, Baldones observatorija spērusi kāju arī izklaides lauciņā, bet tas pagaidām lielu atbalstu nesniedz.

Pērn Baldones observatoriju apmeklēja vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku, taču ieņēmumi no ekskursantiem bija vien aptuveni viens tūkstotis eiro. Tas tāpēc, ka Baldones observatorijas apmeklējuma cenas noteiktas ļoti zemas, dodot iespēju tajā ielūkoties plašākam interesentu lokam, biznesa portālam db.lv stāsta Baldones observatorijas vadītājs Ilgmārs Eglītis, kurš observatorijā strādā kopš 1974. gada. 2017. gadā I. Eglītis saņēmis Gada balvu zinātnē..

«Pamazām mēs visu cenšamies atjaunot, bet tas notiek ļoti lēni, jo diemžēl ieguldījums no valsts puses ir neliels,» stāsta observatorijas vadītājs. Baldones observatorijas telpām kosmētiskais remonts nav veikts kopš astoņdesmitajiem gadiem. Tāpat būtu nepieciešama remontdarbu veikšana atsevišķām fasādes daļām. Finansējums aptuveni 200 tūkstošu eiro apmērā dotu iespēju veikt Baldones Šmita teleskopa pilnīgu automatizāciju, kas ļautu darbināt teleskopu attālināti, līdz ar to piesaistot ārzemju astronomu interesi par novērojumiem Latvijā.

No šā gada 1. septembra valsts apmaksātas brīvpusdienas saņems arī 4. klases skolēni, - to paredz otrdien, 11. augustā, valdībā apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi.

Patlaban brīvpusdienas par valsts budžeta līdzekļiem tiek nodrošinātas 1.-3. klases skolēniem. Atbilstoši statistikas datiem 2015./2016. mācību gadā vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības iestādēs 1.-4. klasē mācīsies 82 282 skolēni. Lai arī 4. klases skolēni saņemtu brīvpusdienas, šogad papildus nepieciešami 2 150 947 eiro, bet 2016. gadā - 4 473 384 eiro.

Nodrošinot dotāciju pašvaldībām sākumskolas skolēnu ēdināšanai, tiek sniegts atbalsts ģimenēm ar bērniem, nepiešķirot naudu tiešā veidā, bet nodrošinot bērniem vismaz vienu sabalansētu, kvalitātes prasībām atbilstošu ēdienreizi dienā.

Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra amatā plāno iecelt bijušo «Microsoft Latvia» vadītāju Ēriku Eglīti, aģentūrai LETA apliecināja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Patlaban Eglītis strādā Būvniecības valsts kontroles birojā, kur pilda būvniecības informācijas sistēmas (BIS) projekta vadītāja pienākumus.

Ašeradens norādīja, ka, meklējot līdzšinējā EM valsts sekretāra Jura Stinkas aizvietotāju, ministrs meklējis kandidātus EM resorā, kā arī konsultējies ar ekspertiem, kuri ieteikuši, kādas prasmes būtu jāpārvalda nākamajam EM valsts sekretāram. Kā viena no svarīgākajām prasmēm tika minēta korporatīvās zināšanas un prasmes.

«Es vērtēju pieejamos kandidātus, vērtēju EM vadības cilvēkus, bet manu uzmanību pievērsa cilvēks, kurš kritiskā brīdī iesaistījās BIS projektā un panāca lielu progresu,» stāstīja Ašeradens.

Maksātnespējīgajā uzņēmumā «KVV Liepājas metalurgs» varētu atjaunot ražošanu, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

Šodien ministri aiz slēgtām durvīm uzklausīja informatīvo ziņojumu par esošo situāciju «KVV Liepājas metalurgā». Pēc sēdes Eglītis gan pārrunātā detaļas neatklāja, vien norādīja, ka pastāv vairākas iespējas, kā attīstīt «KVV Liepājas metalurga» teritoriju, tostarp esot daži piedāvājumi, kas paredz atjaunot metalurģijas uzņēmuma darbību.

Pēc EM valsts sekretāra teiktā, piedāvājumi «KVV Liepājas metalurga» teritorijas attīstīšanai ir dažādi - sākot ar ražošanas atjaunošanu un beidzot ar projektiem, kas nav saistīti ar metalurģiju. Eglītis piebilda, ka ir vairāki piedāvājumi, kas paredz atjaunot «KVV Liepājas metalurga» ražotnes darbību, turklāt optimistiskākais piedāvājums paredz atjaunot ražošanu 18 mēnešu laikā. Tiesa, šis piedāvājums paredz ražot atšķirīgu produktu klāstu no tā, ko savulaik ražojis «KVV Liepājas metalurgs».

Veselības nozares pārvaldes reforma bijusi nepieciešama un to veikt veselības ministram būtu pieticis politiskās drosmes arī bez krīzes diktētās nepieciešamības.

To Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē atzina Veselības ministrs Ivars Eglītis. «Fakts ir, ka slimnīcu mums ir par daudz, tāpat kā gultu tajās. Reģionālās slimnīcas par pašvaldību līdzekļiem ir sapirkušās dārgas iekārtas, kas pienācīgi netiek noslogotas. Tāpat ir fakts, ka reformu rezultātā 3 slimnīcu vietā būs jāatstāj 1, ne tikai Starptautiskā Valūtas fonda prasību dēļ,» atzina I. Eglītis. Viņš sola, ka jau līdz šī gada 1. jūnijam esošās 16 200 slimnīcu gultas vietas tiks samazinātas par 1500 gultām, kas ir puse no Starptautiskā Valūtas fonda prasītā.

Lai sniegtu veselības aprūpes pakalpojumus galvaspilsētā, pietiktu ar trīs slimnīcām, Latvijas Televīzijas raidījumam 100. pants norādīja veselības ministrs Ivars Eglītis.

"Uzskatu, ka galvaspilsētā ir pārāk daudz slimnīcu, pilnīgi pietiktu ar akadēmiskajām slimnīcām, lai sniegtu pilnvērtīgu pakalpojumu," norādīja I. Eglītis. Viņš uzsvēra, ka Rīgai pietiktu ar Paula Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu, Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu un Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu.

"Pēc iespējamās reorganizācijas veselības pārvaldē paliktu četras iestādes un no patlaban strādājošiem kopumā 1 300 ierēdņiem atlaisti tiktu 300 līdz 350 darbinieki," uzsvēra I. Eglītis.

Sākot ar šā gada 1.septembri, no valsts budžeta līdzekļiem plānots nodrošināt brīvpusdienas arī 4.klases skolēniem, - to paredz šodien, 16.jūlijā, valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos, kas izstrādāti saskaņā ar Saeimas pieņemto lēmumu, liecina ministrijas sniegtā informācija.

Saeima 2015.gada 18.jūnijā ir pieņēmusi grozījumus likumā Par akcīzes nodokli, kas stāsies spēkā šā gada 1.augustā. Paredzēto izmaiņu rezultātā no akcīzes nodokļa gūtie ienākumi tiks novirzīti bērnu ēdināšanas izdevumu segšanai.

Patlaban brīvpusdienas par valsts budžeta līdzekļiem tiek nodrošinātas 1.-3.klases skolēniem. Atbilstoši statistikas datiem 2015./2016.mācību gadā vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības iestādēs 1.-4.klasē mācīsies 82 282 skolēni. Lai arī 4.klases skolēni saņemtu brīvpusdienas, šogad papildu nepieciešami 2 150 946 eiro, bet 2016.gadā - 4 473 384 eiro.

Nodrošinot dotāciju pašvaldībām sākumskolas skolēnu ēdināšanai, tiek sniegts atbalsts ģimenēm ar bērniem, nepiešķirot naudu tiešā veidā, bet nodrošinot bērniem vismaz vienu sabalansētu, kvalitātes prasībām atbilstošu ēdienreizi dienā.

Šogad pirmo reizi skolas gaitas sāk 22,3 tūkstoši bērnu, bet kopumā Latvijā no 1. līdz 12. klasei mācīsies aptuveni 202 tūkstoši skolēnu.

Rīgā 1. septembrī uz skolām un bērnudārziem dosies aptuveni 89 tūkstoši bērnu un jauniešu. Šajā mācību gadā Latvijā strādās 755 pašvaldību pamata un vidējās vispārējās izglītības iestādes un 60 privātās pamata un vidējās vispārējās izglītības iestādes. Rīgas pašvaldībā darbosies 115 vispārējās izglītības iestādes, 150 pirmsskolas izglītības iestādes, 11 bērnu un jaunatnes sporta skolas, 13 bērnu un jauniešu interešu centri, deviņas bērnu mākslas un mūzikas skolas. Skolotāju skaits vispār­izglītojošajās dienas skolās 2014./2015 mācību gadā bija 22323. Jaunākie statistikas dati par šo gadu vēl nav apkopoti. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) informē, ka ik gadu pašvaldība kā izglītības iestāžu dibinātāja publicē sludinājumus par pieejamām skolotāja vakancēm. No tām secināms, ka biežāk tiek meklēti skolotāji pirmsskolas izglītības iestādēm un eksakto mācību priekšmetu skolotāji.

No šā gada 1.septembra Rīgā daļai vecāku par bērna pusdienām izglītības iestādē var nākties piemaksāt 1-2 eiro dienā, kamēr daļai bērnu tiktu saglabātas brīvpusdienas, šodien preses brīfingā paziņoja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Lai pārtikas cenu un citu saistīto izmaksu straujā pieauguma apstākļos nodrošinātu prasībām atbilstoša ēdināšanas pakalpojuma nepārtrauktību Rīgas izglītības iestādēs, Rīgas pašvaldība no 1.septembra palielinās maksu par ēdināšanu galvaspilsētas izglītības iestādēs no 1,42 eiro līdz 2 eiro dienā skolās, kā arī no 2,77 eiro līdz 4 eiro dienā pirmsskolas izglītības iestādēs. Par to vienojušās Rīgas domes koalīciju veidojošās frakcijas "Par!/Progresīvie", "Jaunā vienotība", frakcija "Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK, Latvijas Reģionu apvienība" un "Latvijas attīstībai".

Brīvpusdienas saglabāsies 1.-4.klašu skolēniem, daudzbērnu, trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu skolēniem. Savukārt 5.-12.klašu skolēnu vecākiem nāksies piemaksāt 50% līdzfinansējumu jeb 1 eiro. Savukārt bērnudārza bērniem par trīsreizēju - brokastis, pusdienas, launags - ēdināšanu pašvaldība un vecāki maksās solidāri pa 2 eiro dienā katrs.

Pasaules finanšu tirgi piedzīvojuši prāvas korekcijas vai akciju kritumus, kas nepārsniedz 10% atzīmi, bet Eiropā akciju cenu lejupslīde bijusi vēl iespaidīgāka. Līdztekus strauji krīt Krievijas rubļa vērtība, un pašu mājās inflācija sasniedz 10%, kas kopumā rada pārdomas par pensionāru nodrošinātību nākotnē.

Pensiju indeksācija tiks veikta ātrāk, top labojumi Likumā par pensijām, bet svārstības finanšu tirgos vēl nav kritiskas, Dienas Biznesam komentē labklājības ministrs Gatis Eglītis.

Cer, ka svārstības finanšu tirgos būs īslaicīgas

“Akciju cenu krišanās pasaules tirgos patlaban nesasniedz kritiskas robežas, un lielam satraukumam nav pamata,” uzskata G. Eglītis, norādot, ka arī Covid-19 krīzes sākuma posmā bija līdzīga situācija, bet vēlākā laika periodā finanšu tirgi atgriezās ierastajā gultnē. “Katra krīze iespaido finanšu tirgus, un Ukrainas karš ir pietiekami liels notikums visai pasaulei, tādēļ arī sākumposmā akciju vērtības kritumu var vērtēt kā reakciju uz krīzes sākumu. Mēs, protams, sekojam stāvoklim finanšu tirgos un ietekmei uz mūsu pensiju plāniem. Pagaidām ir pāragri izdarīt dramatiskus secinājumus,” tā G. Eglītis.

Šonedēļ Db.lv piedāvā aplūkot ražotni Riga Parket Ķekavā. Ozolkoks tiek pirkts un zāģēts Ukrainā, savukārt pārējie dēļu ražošanas procesi notiek Latvijā – Ķekavā. Aptuveni 90% saražoto grīdas dēļu nonāk eksporta tirgos.

Ozolkoks, kas izmantots grīdas dēļu ražotnē, tiek pirkts Ukrainā, turpat notiek arī dēļu zāģēšana. Pēc tam dēļi tiek apmaloti, pakoti un sūtīti uz Ķekavu. Piedāvājam aplūkot, kā top ozolkoka grīdas dēļi Ozols Wild galerijā augstāk! !

Ražošanas procesā svarīgākās ir divas lietas – pareiza mitruma nodrošināšana un špaktelēšana, kas tiek veikta ar rokām. «Saražot dēļu dimensijas ir salīdzinoši vienkārši. Tam, kam jāpievērš uzmanība, ir dēļu mitrums. Mitrumam dēļos jābūt no 7% līdz 10%; Riga Parket dēļiem mitrums ir 8% +/- viens procentpunkts. Otra lieta, kurai tiek pievērsta sevišķa uzmanība, ir špaktelēšana. Vietas, kuras tiek aizpildītas ar špakteli, tiek apstrādātas ar rokām, kas ir arī vienīgais veids, kā var garantēt špaktelēšanas kvalitāti,» stāstīja M. Eglītis.

Visticamāk, daļai nozaru Latvijā vakcinēšanās pret Covid-19 būs obligāta, šorīt intervijā TV3 pieļāva labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP).

Lai arī plašāka diskusija valdībā par vakcinēšanās veicināšanu bija plānota jau šonedēļ, pašlaik tā ir nozīmēta uz nākamo valdības sēdi. Eglītis atzina, ka valdībā notiek virzīšanās uz to, ka noteiktu darba pienākumu veikšanai vakcinēšanās būs obligāta.

Piemēram, viņa pārraudzītajā labklājības resorā šāda prasība varētu tikt izvirzīta sociālās aprūpes centru (SAC) darbiniekiem un sociālo dienestu darbiniekiem, bet valdības lēmums, visticamāk, skaršot arī vairākas citas ministrijas.

Eglītis pauda viedokli, ka šāds lēmums būtu pareizs, jo Latvijai nepieciešams, lai tā būtu sagatavojusies nākamajam Covid-19 vilnim rudenī.

Ministrs cer, ka SAC darbiniekus šādi resors nezaudēs, jo paralēli viņš sola censties šīs darba vietas padarīt pievilcīgākas, tostarp, atalgojuma jomā.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis brīdina, ka vēlme nomainīt atsevišķus ZZS ministrus var būt ar smagām sekām.

«Mēs kategoriski iebilstam pret tām baumām, ka kāds no mūsu ministriem varētu tikt nomainīts. Katrā gadījumā es gribu brīdināt tos, kas vēlas šādu soli spert bez nopietniem argumentiem, ka tas [ministru nomaiņa] varētu būt ar smagām sekām,» sacīja Brigmanis žurnālistiem pirmdien pēc ZZS valdes sēdes, kurā arī pausts stingrs atbalsts apvienības ministriem.

Lūgts precizēt, kādas varētu būt sekas un vai to vidū ir arī jaunas valdības izveide, Brigmanis vien noteica: «Dažādas, dažādas.»

Viņaprāt, šīs baumas par ministru nomaiņu ir konkurentu inspirētas, un viņš apšaubīja, ka ZZS apvienības "Vienotība" kolēģu vidū valda viedoklis, ka šie ministri būtu jāmaina.

Latvijas Infektoloģijas centra direktore Baiba Rozentāle ir piemērota kandidatūra veselības ministra amatam. Šādu uzskatu LNT raidījumam 900 sekundes pauda demisionējušais veselības ministrs Ivars Eglītis.

Bijušais veselības ministrs norādīja, ka B. Rozentāle ir profesionāls cilvēks no veselības nozares ar atbilstošu akadēmisko izglītību. Turklāt B. Rozentālei ir arī liela politiskā pieredze, kas pašreizējā situācijā nepieciešama.

Jau vēstīts, ka Parlaments šodien lems par uzticības izteikšanu veselības ministra amata kandidātei B. Rozentālei.

Komentējot savu demisiju, I. Eglītis norāda, ka ir panācis to, ka premjers Valdis Dombrovskis ir atzinis, ka veselības nozares finansējumam turpmāk ir jāturas virs 3% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).

Līdz ar budžeta grozījumiem nozares finansējums šī gada otrajai pusei ir zem 3% no kopprodukta. Radušos situāciju veselības nozarē Eglītis vērtē, izmantojot sakāmvārdu «neliec roku pie karstas plīts, būs sāpīgi». Patlaban pacientu plūsma tiek virzīta ārā no slimnīcām uz ambulatoro aprūpi, uz poliklīnikām, taču arī tur ir samazināts finansējums par 20%, tāpēc pakalpojums nevarēs tikt nodrošināts. Līdz ar to pacienti atkal akūtā stāvoklī tiks vesti uz slimnīcu, skaidro I. Eglītis.

Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (APTL) valdē ievēlēts jauns valdes loceklis – Microsoft Latvia vadītājs Ēriks Eglītis.

Ē. Eglītis stājas amatā Valda Sikšņa vietā, kurš atkāpās no amata ATPL valdē, palielinoties viņa pienākumu apjomam Nordea bankas Polijas un Baltijas reģionā.

Jaunieceltais ATPL valdes loceklis kopš 2011. gada 9. maija darbojas Microsoft Latvia vadītaja amatā. Vairāk nekā 20 gadus viņš ir strādājis informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē gan kā tehnoloģiju eksperts, gan dažādos vadības amatos Latvijas un starptautiskajā biznesa vidē. Pirms pievienošanās Microsoft komandai viņš strādājis vadošos amatos uzņēmumos Samsung Electronics Baltic, Latvijas Pasts, IBM Latvija u.c.

Šā gada sākumā Rīgas motormuzejs ir saņēmis dāvinājumu – 1961. gadā Rīgā uzbūvēto mini motociklu Mikrons. To muzejam ziedojis Valdis Eglītis, kura tēvs Teodors Eglītis bija šī motocikla konstruktors un izgatavotājs.

Motociklu izgudroja un vienā eksemplārā uzbūvēja VEF inženieris T.Eglītis. Tas ir veidots uz bērnu velosipēda (tā dēvētā samokata) bāzes, iebūvējot PSRS rūpnieciski ražoto IRTIŠ velosipēdu piekaramo motoru. Mazā, motorizētā braucamrīka svars bija 16 kilogrami, tas spēja attīstīt ātrumu līdz 30 km/h un patērēja maz benzīna Mazo izmēru dēļ braucamrīks bija ērti pārvadājams un uzglabājams. «Uz liliputu motocikla gana ērti varēja iekārtoties kā liels tā arī mazs. Mocīts skrēja labi,» atceras V.Eglītis. «Rīgas motormuzejs ir īstā vieta, kur atrasties vēsturiskajam, mazajam spēkratam. Tā tiks atspoguļota transportlīdzekļu attīstības vēsture, kā arī saglabāta mana tēva- slavenā VEF konstruktora piemiņa». Apskatīt šo braucamo var Rīgas motormuzeja eks pozīcijā.

Ministru kabinets šā gada 3. aprīlī Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amatā apstiprināja Ēriku Eglīti, kurš iepriekš pildīja Būvniecības valsts kontroles biroja Metodiskās vadības un informācijas pārvaldības departamenta direktora vietnieka pienākumus. Ē. Eglītis valsts sekretāra pienākumus sāks pildīt šā gada 3. aprīlī.

Ē. Eglītim ir ilggadēja darba pieredze privātajā un nevalstiskajā sektorā, kā arī valsts pārvaldē. Ē. Eglītim ir nozīmīga pieredze, pārstāvot uzņēmēju un investīciju vides intereses valsts un starptautiskajās institūcijās, vadītprasme un praktiskā darba pieredze organizācijas procesu attīstības un stratēģisko jautājumu īstenošanā, vienlaikus integrējot tos plašākā uzņēmējdarbības un investīciju vides attīstības ietvarā.

«Ekonomikas ministrijai ir komplicēts uzdevums: tai jābūt jūtīgam sensoram, kas uztver kā Latvijas, tā pasaules ekonomikas izmaiņas, un tai jāreaģē uz šiem signāliem, nodrošinot stabilu valsts tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā. Vadīt un attīstīt komandu, kura veic šādu uzdevumu, ir liels pagodinājums un milzīga atbildība. Iepazīstot šos cilvēkus un līdz šim paveikto, redzu daudzsološu un pozitīvu pamatu - esmu pārliecināts, ka atrisināsim gan pašlaik dienas kārtībā esošos jautājumus, gan spēsim organizēties sarežģītiem ilgtermiņa uzdevumiem,» uzsver Ē. Eglītis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) otrdien nav izdevies saskaņot Rīgas domes atlaišanas likumprojekta redakciju, jo pret to iebildusi Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Lielo pilsētu asociācija, informēja ministrijā.

Likumprojektu atbalstījuši Tieslietu ministrija, Valsts kanceleja un Pārresoru koordinācijas centrs. Savukārt to nesaskaņo Latvijas Pašvaldību savienība, uzskatot, ka tajā nav ietverts domes atlaišanas pamatojums un Latvijas Lielo pilsētu asociācija, galvenokārt, uzskatot, ka likumprojekta anotācijā nav informācijas, kas apstiprinātu un pierādītu šāda pārkāpuma esamību, norādīja ministrijā.

Pēc VARAM paustā, Tieslietu ministrija sanāksmē uzsvērusi, ka Rīgas domes darbībā ir konstatēti sistemātiski pārkāpumi, savukārt Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas viedoklis nav uzskatāms par objektīvu, jo tās ik gadu saņem dotāciju no Rīgas domes.

Zināšanu ekonomikas attīstībā nefinanšu atbalstam no valsts puses ir tikpat liela nozīme kā finanšu instrumentu pieejamībai, turklāt Latvijā nopietni ir jādomā par esošo un topošo uzņēmēju biznesa iemaņu un izglītības stiprināšanu, tika secināts «Events Worth Attending» organizētajā diskusijā.

«Svarīgi veidot uzņēmējdarbības ekosistēmu pēc iespējas efektīvāku. Nevajadzētu tik ļoti koncentrēties tikai uz jaunuzņēmumiem un t.s. «vienradžiem» (uzņēmumiem, kuri nesuši lielu peļņu dibinātājiem un ieguldītājiem), bet ir jādomā arī par pretējo pusi – it kā parastiem, nelieliem uzņēmumiem, kas ir dibināti, piemēram ģimenes vajadzību apmierināšanai. Mēs, protams, visi vēlamies redzēt šos «vienradžus», taču, ja runājam par to, kā vairot labklājību un radīt darba vietas, tad jāatceras arī par vienkāršu kafijas veikaliņu īpašniekiem. Šādiem uzņēmējiem vienkārši vajag pamata zināšanas, kā veidot efektīvu biznesu,» teica Bobs Dorfs, investors un dižpārdokļa «The Startup Owner’s Manual» līdzautors.

Nākamnedēļ valdība lems par ekonomikas ministra ierosinājumu izveidot augsta līmeņa darba grupu, kurai līdz 1. augustam būs jāizstrādā rīcības plāns elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ministra iniciatīvu jau konceptuāli atbalstījusi partijas Vienotība valde un valdības koalīcijas sadarbības padome. Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Ēriks Eglītis, kam paredzēts uzticēt darba grupas vadību, norāda, ka šobrīd ir identificēts iespējamais darba grupas sastāvs un tiek strādāts pie rīcības plāna. Iesaistītās puses ministra Arvila Ašeradena ierosinājumu vērtē pozitīvi, uzsverot, ka situācija pilnīgi noteikti ir jāsakārto.

Paredzams, ka darba grupa varētu sākt strādāt ne vēlāk kā divas nedēļas pēc apstiprinājuma gūšanas no valdības, informē Ē.Eglītis. «Apzināmies, ka laika nav daudz, taču pēc būtības jautājumu saraksts visām pusēm ir vairāk vai mazāk zināms - ir jāapsēžas un jāstrādā,» pauž EM valsts sekretārs. Viņš uzskata, ka no administratīvās puses neesot nekādu būtisku šķēršļu, tāpēc paredzams, ka gala lēmumu par darba grupas izveidi valdība varētu pieņemt jau nākamnedēļ.

No 2023.gada Latvijā varētu ieviest bāzes pensiju 136 eiro apmērā, šādu ieceri intervijā laikrakstam "Diena" paudis labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP).

"Ja būs atbalsts valdībā un Saeimā, tad bāzes pensiju 136 eiro apmērā varētu ieviest no 2023.gada," sacījis politiķis, gan atzīstot, ka šādām izmaiņām būtu liela fiskālā ietekme - ap 300 miljoni eiro. Ar Finanšu ministriju Labklājības ministrija (LM) pašlaik primāri runājot par 2022.gada budžetu, bet Finanšu ministrija labi zinot arī par ieceri 2023.gadam.

Taujāts par izmaiņām piemaksās par darba stāžu līdz 1996.gadam, Eglītis stāstījis, ka LM ir iesniegusi priekšlikumu Finanšu ministrijai, ka šīm piemaksām būtu jābūt no nākamā gada 1.janvāra. ŠĪ priekšlikuma fiskālā ietekme esot 7 miljoni eiro. "Viss būs atkarīgs no lielās budžeta cīņas, cik mēs varēsim dabūt," piebildis politiķis.

Kā viens no variantiem, kur nākamgad atrast līdzekļus pirmsskolas pedagogu algu celšanai, varētu būt atteikšanās no valsts finansētām brīvpusdienām 1.-4.klases skolēniem, nododot šo funkciju pašvaldībām, intervijā laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze norāda izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).

Viņš atgādina, ka skolotāju algām šogad no septembra līdz decembra beigām ir vajadzīgi deviņi miljoni eiro, bet visam nākamajam gadam - 27 miljoni eiro. «Taupīgi saimniekojot, šādas summas būs,» pārliecināts ministrs.

Skaidrojot, kur minētajam mērķim varētu ņemt naudu nākamā gada budžetā, Šadurskis kā vienu no iespējamiem variantiem min proporcijas mainīšanu iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalē, lai pašvaldība saņemtu lielāku daļu no šiem ieņēmumiem.

Otrs variants varētu būt papildu dotācijas «atrašana» valsts budžetā, lai pašvaldības «var pacelt savu daļu», norāda Šadurskis.

Vairāku skolu audzēkņi, kuriem pusdienas skolā nodrošina pašvaldība, Jelgavā šodien palikuši bez tām, jo nav nostrādājusi skolēna apliecība, ar kuru no šodienas jānorēķinās par brīvpusdienām. Pašvaldība sola – rīt problēma būs novērsta, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza, kura patlaban atrodas atvaļinājumā, teikusi, ka par notikušo ir informēta. Viņa skaidro, ka šo situāciju izraisījusi tehniska kļūme, ko programmatūras nodrošinātāji sola līdz rītdienai novērst. Ja tomēr tas nebūs noticis, pārvaldes vadītāja aicina vecākus sazināties ar skolas vadību vai Izglītības pārvaldes speciālistiem.

«Tas nebija pieļaujams, ka bērni palika neēduši, tāpēc atvainojos šīm ģimenēm. Taču bija arī tādi ēdinātāji, kuri izsniedza porcijas, neskatoties uz to, ka nestrādā karte. Katrā ziņā šī situācija bija risināma,» norādījusi G.Auza.