Šonedēļ Db.lv piedāvā aplūkot ražotni Riga Parket Ķekavā. Ozolkoks tiek pirkts un zāģēts Ukrainā, savukārt pārējie dēļu ražošanas procesi notiek Latvijā – Ķekavā. Aptuveni 90% saražoto grīdas dēļu nonāk eksporta tirgos.
Ozolkoks, kas izmantots grīdas dēļu ražotnē, tiek pirkts Ukrainā, turpat notiek arī dēļu zāģēšana. Pēc tam dēļi tiek apmaloti, pakoti un sūtīti uz Ķekavu. Piedāvājam aplūkot, kā top ozolkoka grīdas dēļi Ozols Wild galerijā augstāk! !
Ražošanas procesā svarīgākās ir divas lietas – pareiza mitruma nodrošināšana un špaktelēšana, kas tiek veikta ar rokām. «Saražot dēļu dimensijas ir salīdzinoši vienkārši. Tam, kam jāpievērš uzmanība, ir dēļu mitrums. Mitrumam dēļos jābūt no 7% līdz 10%; Riga Parket dēļiem mitrums ir 8% +/- viens procentpunkts. Otra lieta, kurai tiek pievērsta sevišķa uzmanība, ir špaktelēšana. Vietas, kuras tiek aizpildītas ar špakteli, tiek apstrādātas ar rokām, kas ir arī vienīgais veids, kā var garantēt špaktelēšanas kvalitāti,» stāstīja M. Eglītis.
Lielākā daļa Riga Parket grīdas dēļu nonāk eksporta tirgos – Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Vācijā, Francijā.
«Mērķtiecīgi pievērsāmies eksportam 2006. gadā, un «taustāmi rezultāti» ārvalstu tirgos parādījās 2008. gadā. Eksporta uzsākšana veiksmīgi sakrita ar krīzes iestāšanos Latvijā, un palīdzēja iet uz priekšu recesijas laikā. Latvijā tobrīd tirgus «krita», bet eksporta tirgus palīdzēja turpināt iesākto,» stāsta Mārtiņš Eglītis, Riga Parket valdes loceklis un līdzīpašnieks.
Riga Parket pērn veica investīcijas - ražošanas procesa efektivizēšanā ieguldīti ap 230 tūkstoši eiro. Lielākajai daļai investīciju piesaistīts arī Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums.
Ozolkoka grīdas dēļu ražošana prasa salīdzinoši lielus kapitālieguldījumus, jo ražošanas un realizācijas cikls no apaļoka iegādes līdz gatavam grīdas dēliem, kurš piegādāts klientam, svārstās no četriem līdz sešiem mēnešiem. Šāda biznesa nodrošināšanai nepieciešami apmēram 1,5 miljoni eiro. Tāpat ir regulāri jāveic modernizāciju un jādomā, kā efektivizēt ražošanu, stāstīja uzņēmuma valdes loceklis.
Vidēji gadā Riga Parket tiek saražoti aptuveni 40 tūkstoši kvadrātmetru parketa, vidēji mēnesī – aptuveni 3 – 3,5 tūkstoši kvadrātmetru koka grīdas dēļu, zināja stāstīt M. Eglītis. Kopumā uzņēmuma darbības laikā pašu spēkiem ieklāti vairāk kā 120 tūkstoši kvadrātmetru masīvkoka dēļu, kas salīdzināms ar parketu, kas būtu nepieciešams 20 Gaismas pilīm, pauda M. Eglītis.
Salīdzinot ar nozares lielajiem spēlētājiem Eiropā, Riga Parket apgrozījums ir aptuveni trīs četras reizes mazāks (1,3 miljoni eiro gadā), pauda uzņēmuma valdes loceklis. Šogad un nākamgad uzņēmums apņēmies augt par 20 – 30%, īpaši pievēršoties Vācijas tirgus iekarošanai, kā arī audzējot apjomus Skandināvijas valstīs. Runājot par nākotni, uzņēmuma īpašnieki ir pārliecināti par nozares attīstību, jo, lai arī tendences un klientu vēlmes dažādās valstīs atšķiras, visus tirgus vieno pieaugoša interese par dabīgu materiālu, stāsta M. Eglītis.
#1/44
Apmeklējot Riga Parket ražotni, Db.lv šonedēļ piedāvā aplūkot, kā Ķekavā bāzētā uzņēmumā Riga Parket tiek ražoti grīdas dēļi Ozols Wild no Ukrainā iepirktiem ozola dēļiem. Riga Parket Ukrainā ir arī sava dēļu zāģētava.
#2/44
Uzņēmuma līdzīpašnieki - Aldis Balodis, kuram pieder 60% Riga Parket kapitāldaļu, (no kreisās) un Mārtiņš Eglītis (40% uzņēmuma kapitāldaļu) norāda, ka šā un nākamā gada ambīcija ir augt par 20 - 30%. Tas nav neiespējami, jo vienota tendence, kas iezīmējas dažādos tirgos, ir pieprasījuma kāpums pēc dabīga materiāla.
#3/44
Apmeklējot Riga Parket ražotni, Db.lv skatījās, kā top grīdas dēļi Ozols Wild. Parketa ražošanas process sākas Ukrainā, no kurienes Latvijas uzņēmums iegādājas zāģbaļķus. Pēc tam tie tiek sazāģēti dēļos, kas vēlāk tiek žāvēti speciālā kamerā. No zāģbaļķa iepirkšanas līdz sausa dēļa iegūšanai paiet trīs mēneši. Pēc tam Riga Parket ražotnē Ķekavā sagataves tiek kalibrētas un ēvelētas, Db.lv stāstīja uzņēmuma valdes loceklis Mārtiņš Eglītis. Attēlā varat redzēt materiālu kalibrēšanas procesu. Laikā, kad ražotnē viesojās Db.lv netika kalibrēti Ozols Wild, bet gan cita materiāla - priedes - dēļi.
#4/44
Dēļu kalibrēšanas iekārta.
#5/44
Pēc kalibrēšanas notiek dēļu špaktelēšana - nelīdzenumu, plaisu un citu negludumu aizziešana ar špakteļmasu. Attēlā tiek sagatavoti zīmola Ozols Wild dēļi. Šo dēļu špaktelēšanai tiek izmantota melnas krāsas špakteļmasa.
#6/44
Plaisa ozolkoka grīdas dēlis ar plaisu zara vietā.
#7/44
Dēļa virsma, kurā vēlāk tiek ieklāts špaktelis, tiek palielināta ar speciālu ierīci. Materiāla pirmsapstrāde nepieciešama, lai iepildītais špaktelis neizkristu no dēļa arī pēc trim četriem gadiem, stāstīja M. Eglītis.
#8/44
Plaisa pēc apstrādes ar speciālo ierīci, kas redzama iepriekšējā attēlā. Dēlis vēl nav špaktelēts.
#9/44
Masīvkoka ražotājiem parasti ir paredzēts brāķa procents - klientam jārēķinās, ka aptuveni 5% iegādāto dēļu varētu izrādīties brāķis. «Mums nav šī brāķa procenta - labāk pārdodam nedaudz dārgāk, bet produkts ir 100% izmantojams. Tādējādi klientam nav jāsūta dēļu apjoms ar rezervi, un neveidojas situācijas, ka pasūtītājiem pietrūkst materiāla,» stāsta M. Eglītis. Brāķu iespējamības izslēgšanu nodrošina špaktelēšana ar rokām.
#10/44
Špektelēšanas process.
#11/44
Ozolkoka grīdas dēlis pēc špaktelēšanas, bet vēl pirms virsmas slīpēšanas.
#12/44
#13/44
Nākamais posms ozolkoka dēļu ražošanas procesā ir grīdas dēļu slīpēšana. To paveic šāda iekārta.
#14/44
Riga Parket ražošanas cehā strādā 13 cilvēki. Ieskaitot biroja darbiniekus, uzņēmums nodarbina aptuveni 25 cilvēkus.
#15/44
Šādi izskatās rezultāts - ozolkoka grīdas dēļi pēc slīpēšanas. Nākamais ražošanas posms būs dēļu defektēšana.
#16/44
Ozolkoka grīdas dēļi pēc slīpēšanas.
#17/44
Tāpat dēļi ir jāstrukturē. Šo posmu sauc arī par birstēšanu, un tas ir jāveic, lai izceltu koksnes tekstūru.
#18/44
Dēļu strukturēšana
#19/44
Dēļu strukturēšana
#20/44
Iekārta, kas veic dēļu strukturēšanu jeb birstēšanu.
#21/44
90% uzņēmumā saražoto dēļu nonāk eksporta tirgos.
#22/44
Lielākie eksporta tirgi ir Zviedrija, Norvēģija, Somija un Vācija.
#23/44
Ražotnē tiek veikta arī dēļu defektēšana, proti, tiek likvidētas lielāko zaru vietas. Tas nozīmē dēļu sazāģēšanu mazākos posmos, lai vēlāk kvalitatīvos dēļus atkal līmētu kopā.
#24/44
Dēļu defektēšana.
#25/44
#26/44
#27/44
Attēlā redzams masīvkoka grīdas dēļa un līmētā trīs slāņu grīdas dēļa paraugs.
#28/44
Viens no pēdējiem posmiem ir gala ierieves jeb tapas frēzēšana.
#29/44
To paveic šī iekārta.
#30/44
#31/44
#32/44
Riga Parket darbinieks
#33/44
#34/44
#35/44
#36/44
Šis dēļu ražošanā faktiski ir pēdējais posms. Tālāk vai dēļi tiek eļļoti ar dabisku eļļu vai vasku klienta izvēlētā tonī vai arī netiek eļļoti. Eļļošana nenotiek tādā gadījumā, ja dēļu apstrāde plānota uz vietas objektā pēc to ieklāšanas
#37/44
Riga Parket grīdas dēļi Ozols Wild apstrādāti ar baltu, pelēku un brūnu eļļu.
#38/44
Vidēji gadā Riga Parket saražo aptuveni 40 tūkstošus kvadrātmetrus parketa. Mēnesī tiek saražoti aptuveni 3 – 3,5 tūkstoši kvadrātmetru parketa.
#39/44
Dažreiz Norvēģijas vidienē transporta izmaksas ir daudz augstākas nekā materiāla cena, tādēļ sevišķi svarīgi, lai nav dēļu brāķu, stāsta M. Eglītis. Viņš norāda, ka to nodrošina jau iepriekš pieminētā špaktelēšana - tā tiek veikta ar rokām, kā arī rūpīga dēļu iepakošana plēvē pirms to sūtīšanas eksportam.
#40/44
«Ļaunākais, kas var notikt ar dēli - tam var piekļūt mitrums, tādēļ dēļiem jābūt labi sapakotiem. Eksportējot lielākais risks, ka materiāls tiek sabojāts, ir sūtīšanas procesā, tādēļ dēļi tiek pakoti ar speciāliem plēves stiprinājumiem iepakojuma galos,» stāsta M. Eglītis.
#41/44
Dēļi tiek pakoti plēvē vidēji pa diviem kvadrātmetriem pakā.
#42/44
Gatavā produkcija tiek sagatavota sūtīšanai klientam.
#43/44
Gatavā produkcija tiek sagatavota sūtīšanai klientam.
