Valdība šodien atbalstīja priekšlikumu nosūtīt līdz desmit civilos ekspertus dalībai Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) speciālajā novērošanas misijā Ukrainā.

Kā informatīvajā ziņojumā skaidro Ārlietu ministrija (ĀM), saskaņā ar Starptautiskās palīdzības likuma 12.panta 1.daļu civilie eksperti piedalās starptautiskajās misijās pēc to starptautisko organizāciju, savienību vai kopienu rezolūcijas, rekomendācijas vai lūguma, ar kurām Latvijai ir noslēgti starptautiskie līgumi, kā arī pēc Eiropas Savienības (ES) vai NATO dalībvalsts aicinājuma. Saskaņā ar šī paša panta 2.daļu lēmumu par civilā eksperta piedalīšanos starptautiskajā misijā pieņem Ministru kabinets.

EDSO speciālo misiju Ukrainā apstiprināja EDSO Pastāvīgā padome šī gada 21.martā. Saskaņā ar apstiprināto mandātu misijas sākotnējais personāls būs 100 civilie novērotāji ar iespēju paplašināt misiju līdz 400 novērotājiem. Misija ir apstiprināta uz sešu mēnešu darbības termiņu ar iespēju to pagarināt, kam būtu nepieciešams jauns EDSO Pastāvīgās padomes lēmums.

Pēc svētdien notikušas ilgas telefonsarunas ar Krievijas Federācijas prezidentu Vladimiru Putinu, kurš ar parlamenta atbalstu sācis izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā, Vācijas kanclere Angela Merkele paziņojusi, ka V. Putins ir zaudējis saikni ar realitāti, ziņo Korrespondent.

Tādu viedokli viņa pauda ASV prezidentam Barakam Obamam. Tāpat A. Merkelei, runājot ar V. Putinu, esot bijusi sajūta, ka Krievijas līderis atrodas «citā pasaulē».

Tikmēr Kremļa mājaslapā saistībā ar notikušo telefonsarunu pausts, ka tās laikā V. Putins pievērsis uzmanību bažām par «ultranacionālistu» spēku vardarbību, kas rada draudus Krievijas pilsoņu un visu krievvalodīgo dzīvībai un likumīgajām interesēm. Tāpat esot uzsvērts, ka Krievijas spertie soļi ir pilnībā adekvāti, ņemot vērtā neordināro situāciju. V. Putins un A. Merkele vienojušies turpināt kā divpusējas, tā daudzpusējas konsultācijas, lai normalizētu sabiedriski politisko situāciju Ukrainā, teikts Kremļa oficiālajā interneta vietnē.

Vācija, ASV un Šveice pēc Kijevas lūguma nosūtījusi uz Ukrainu neapbruņotus kara novērotājus, ziņo Korrespondent.

Lēmums uz Ukrainu nosūtīt Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotājus tika pieņemts pēc tam, kad Ukraina nosūtīja organizācijas biedriem šādu lūgumu.

«Uz šo aicinājumu pagaidām ir atsaukusies Vācija, ASV un Šveice,» teikts EDSO paziņojumā. Tiesa gan, uz Ukrainu nosūtīti novērotāji nevis no pašas EDSO, bet gan no minētajām valstīm.

Novērotāju mērķis ir uzraudzīt un novērst konfliktu, nodrošināt minoritāšu cilvēktiesību aizsardzību, veicināt teritoriālās integritātes ievērošanu un miera uzturēšanu, kā arī stabilitāti un drošību reģionā.

Eiropas Savienībai (ES) ir jāpastiprina sankcijas pret konkrētiem Krievijas pilsoņiem un jābūt gatavai arī nekavējoties piemērot ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, norāda Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā.

Viņi arī prasa īstenot pasākumus pret Krievijas enerģētikas uzņēmumiem un pret Krievijas ieguldījumiem un līdzekļiem Eiropas Savienībā, ņemot vērā Krievijas agresiju ar mērķi destabilizēt stāvokli Ukrainas austrumos un dienvidos.

Parlaments pauž bažas par pieaugošo destabilizāciju un asinsizliešanu Ukrainas austrumu un dienvidu daļā. Tas mudina Krieviju nekavējoties pārtraukt atbalstu vardarbīgajiem separātistiem un bruņotajiem grupējumiem, kas sagrābuši valdības ēkas Slovjanskā, Doņeckā un citās pilsētās, kā arī atsaukt karaspēku no Ukrainas austrumu robežas.

Ukrainas iestādes ir tiesīgas veikt visus nepieciešamos pasākumus, tostarp īstenot tiesības uz pašaizsardzību saskaņā ar ANO statūtiem, uzsver deputāti, un brīdina Krieviju par to, ka Ukrainas leģitīmās tiesības aizstāvēt savu teritoriālo integritāti nedrīkst izmantot par plaša mēroga militāram iebrukumam.

Četru valstu līderu sarunās Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā tiek izstrādāts vienošanās dokuments, kas paredz uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos no 14.februāra un drošības zonas izveidošanu, ceturtdien paziņoja Ukrainas vēstniecība Baltkrievijā.

«Dokuments, kas tiek gatavots parakstīšanai Minskā, paredz uguns pārtraukšanu no 14.februāra, smago ieroču atvilkšanu, drošības zonas izveidošanu,» pavēstīja vēstniecība savā Twitter kontā.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko ceturtdien paziņoja, ka sarunas Minskā vēl turpinās, jo Krievija uzspiež «nepieņemamus» nosacījumus.

Informācijas aģentūra Bloomberg, atsaucoties uz Vācijas informācijas aģentūru DPA, pirms tam ziņoja, ka sarunās Minskā esot panākta vienošanās, kas paredz uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos 48 stundu laikā.

Ukrainas prezidenta Petro Porošenko, Krievijas prezidenta Vladimira Putina, Vācijas kancleres Angelas Merkeles un Francijas prezidenta Fransuā Olanda sarunas Minskā sākās trešdienas vakarā un turpinājās apmēram 14 stundas līdz ceturtdienas rītam. Tajās tika apspriesta Merkeles un Olanda iniciatīva Ukrainas konflikta izbeigšanai.

Prokrieviski noskaņotie separātisti Austrumukrainā atzinuši, ka tur gūstā četrus starptautiskus novērotājus, kā arī solīja viņus drīz atbrīvot, ziņo Krievijas ziņu Krievijas medijs Interfax.

«Mēs noskaidrojām, kas viņi ir, kurp viņi dodas, mēs viņus atbrīvosim,» Krievijas ziņu aģentūrai pauda pašpasludinātais Slovjanskas mērs Vjačeslavs Ponomarjovs.

Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāji tika aizturēti pirmdien netālu no Doņeckas. Četri pazudušie novērotāji nāk no Turcijas, Šveices, Igaunijas un Dānijas.

«Mēs zinām, kur viņi ir. Ar viņiem viss ir kārtībā,» pauda V. Ponomarjovs. Viņš pauda, ka četri novērotāji esot izlēmuši ceļot separātistu kontrolētajā zonā par spīti tam, ka novērotājiem tika izteikts brīdinājums «nekur kādu laiku nedoties». «Protams, viņi tika aizturēti,» apliecināja Slovjanskas pašpasludinātais mērs.

NATO svētdien nosodīja Krievijas realizēto militāro eskalāciju Krimā un aicināja nosūtīt uz Ukrainu starptautiskus novērotājus.

«Ziemeļatlantijas Padome nosoda Krievijas Federācijas militāro eskalāciju Krimā un pauž dziļas bažas par Krievijas parlamenta doto atļauju pielietot Krievijas Federācijas bruņotos spēkus Ukrainas teritorijā,» teikts NATO ārkārtas sanāksmes noslēgumā izdotajā paziņojumā.

Militārā alianse norāda, ka Krievijas rīcība «pārkāpj starptautiskos likumus un šis solis ir pretrunā NATO un Krievijas Padomes un Miera partnerattiecību principiem. Krievijai ir jāievēro tās pienākumi saskaņā ar ANO Hartu un EDSO principus, uz kā balstīts miers un stabilitāte Eiropā.»

NATO aicina Krieviju mazināt saspīlējumu, kā arī ievērot savas starptautiskās saistības, tostarp 1994.gada parakstīto Budapeštas memorandu, 1997. gadā parakstīto Krievijas un Ukrainas Draudzības un sadarbības līgumu un likumus, kas regulē Krievijas Melnās jūras flotes klātbūtni Ukrainā.

Maskava paudusi bažas par «bezprecedenta» ASV un NATO militārajām aktivitātēm netālu no Krievijas robežas.

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu (Серге́й Шойгу́) telefonsarunā esot savam ASV kolēģim Čakam Hāgelam (Chuck Hagel) aicinājis «pieklusināt retoriku». Tāpat viņš esot galvojis, ka Krievija neiebruks Ukrainā.

Vienu stundu ilgā S. Šoigu telefonsaruna ar ASV kolēģi esot bijusi «vaļsirdīga», tā pauda Krievijas aizsardzības ministrs. S. Šoigu uzsvēris, ka Maskavu satrauc ASV un NATO militārās aktivitātes Austrumeiropā, kuras turklāt pavada «provokatīvi» paziņojumi par vajadzību «saturēt» Krieviju.

ASV uz Poliju un Baltijas valstīm nosūtījusi 600 karavīrus. Vašingtona skaidroja, ka papildu militārie spēki izvietoti Austrumeiropā, lai nomierinātu satrauktās NATO dalībvalstis, kas atrodas tuvu Krievijai.

Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers ceturtdien atzinīgi novērtēja Krievijas prezidenta Vladimira Putina «konstruktīvo toni» Ukrainas jautājumā.

Ar šādu paziņojumu Vācijas ārlietu ministrs nāca klajā, reaģējot uz Putina aicinājumu promaskaviskajiem separātistiem atlikt 11.maijā ieplānotos referendumus par plašākas autonomijas iegūšanu vai pat neatkarību no Kijevas.

«Es atzinīgi vērtēju konstruktīvo toni, ko prezidents Putins izmantoja pēc sanāksmes ar EDSO prezidentu Didjē Burkhalteru,» teikts Vācijas ārlietu ministra paziņojumā, kurā aicināts nekavējoties ieviest «Maskavā pārrunāto».

«Situācija ir kritiska, taču joprojām ir izredzes izvairīties no jaunas vardarbības eskalācijas un ar diplomātiskiem līdzekļiem censties panākt, ka netiek pilnībā zaudēta kontrole Ukrainas austrumos,» sacīja ministrs.

Latvija sniegs palīdzību Ukrainai 20 000 eiro vērtībā, šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē informēja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).

Ministrs norādīja, ka Latvija var sniegt arī dažādu citu veidu atbalstu Ukrainai, galvenokārt ekspertu jomā. «Mums ir pieredze tieslietu sistēmas stiprināšanā, kā arī korupcijas novēršanā. Ukraiņiem ir jālemj, kāda veida palīdzība viņiem ir nepieciešama, jo tā dzīvot vairs nevar,» sacīja ministrs.

Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) komisijas sēdē norādīja, ka Ukrainai ir jārēķinās ar divām prezidenta vēlēšanu kārtām, tādēļ būtu jāmobilizē spēki, norādot uz Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāju darbības nodrošināšanu visā Ukrainas teritorijā.

«Būtu vēlams, lai EDSO spēki būtu izvietoti visā valsts teritorijā, taču novērotāju drošība ir Ukrainas atbildība,» atzina Rinkēvičs, piebilstot, ka pašlaik Ukrainā darbojas pieci novērotāji no Latvijas un drīzumā varētu tikt lemts par papildu trīs ekspertu nosūtīšanu.

Latvijā nav redzama mērķtiecīga valsts iestāžu darbība, lai sabiedrībai kompensētu izložu un azartspēļu tirgus pieauguma izraisītās negatīvās sekas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Par nozari atbildīgā Finanšu ministrija (FM) rūpējas tikai par nodokļiem un nodevām no šīs nozares, nevērtējot, kādi un cik finansiāli ietilpīgi pasākumi būtu jāveic, lai valsts sociāli atbildīgā veidā kompensētu azartspēļu radīto kaitējumu sabiedrībai.

Tādēļ VK aicina atbildīgās amatpersonas izstrādāt nozares politiku, kas apliecinātu, ka esošā nozares organizācija tiešām vislabāk atbilst sabiedrības interesēm.

2013.gadā apgrozījums no izlozēm un azartspēlēm pārsniedza 176 miljonus eiro, no kuriem 89% apgrozījuma nodrošināja azartspēles organizējoši, savstarpēji konkurējoši komersanti. 9% apgrozījuma (19,3 miljonus eiro) nodrošināja monopolstāvoklī esošā VAS Latvijas Loto, kurai vienīgajai ir tiesības organizēt valsts mēroga izlozes.

Pēc sadursmēm, kas otrdien uzliesmoja Kijevā un kurās no abām pusēm pielietoti šaujamieroči, Ukraina faktiski nonākusi uz pilsoņkara sliekšņa. Bojā gājušo skaits sasniedzis 26, un trešdienas rītā speciālā milicijas vienība Berkut atsākusi uzbrukumus protestētājiem ar jaunu sparu.

Sadursmēs ievainoto skaits sniedzas jau tūkstošos.

Naktī uz trešdienu notikušās sarunas starp opozīcijas līderiem un prezidentu Viktoru Janukoviču nav devušas nekādus rezultātus.

Tikmēr valsts rietumdaļā, piemēram, Ļvovā, opozīcijas atbalstītāji sākušu pārņemt savā kontrolē ne tikai reģionālo administrāciju ēkas, bet arī milicijas pārvaldes un armijas arsenālus.

Miliči ielenkuši Neatkarības laukumu, tādējādi palielinot Maidana teritorijas daļu, kas atrodas drošības struktūru kontrolē. Ap plkst.4 protestētāju virzienā atkal lidojušas apdullināšanas granātas, tikuši izmantoti ūdenslielgabali, vēsta laikraksts Ukrainska Pravda.

Pirmdienas pievakarē apkopoti 73,92% Ukrainas prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas rezultātu, kas liecina, ka vairākums – 53,97% - vēlētāju savu balsi atdevuši saldumu ražotāja Roshen īpašniekam un vienam no bagātākajiem Ukrainas pilsoņiem, miljardierim Petro Porošenko (Петро Олексійович Порошенко), vēsta Korrespondent.

Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš jau apsveicis jaunievēlēto Ukrainas prezidentu, kurš kampaņas laikā solīja ciešākju integrāciju ar Rietumvalstīm. Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāji atzinuši, ka vēlēšanas Ukrainā kopumā noritēja leģitīmi.

Laikā no 2007. līdz 2012. gadam P. Porošenko, kurš sava saldumu biznesa dēļ iemantojis iesauku «saldumu karalis» vadīja Ukrainas Bankas padomi. Laikā no 2009. līdz 2010. gadam viņa pārziņā bija Ārvalstu ministrija.

P. Porosošenko dzimis 1965. gadā un izglītību guvis ekonomikas jomā Kijevas Valsts universitātē.

Saeima šodien pieņēma paziņojumu, ar kuru Aleksandru Lukašenko neatzīst par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu.

Saeimas paziņojumā "Par Baltkrievijas prezidenta mandāta leģitimitāti" pausts, ka Saeima neatzīst Lukašenko par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu. "Atkārtoti uzsverot, ka 9.augustā notikušās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas nebija nedz brīvas, nedz godīgas, ka Latvija neatzīst Baltkrievijas varas iestāžu publiskotos vēlēšanu rezultātus, tā norādot, ka šajos vēlēšanu rezultātos balstītais mandāts nav uzskatāms par demokrātiski iegūtu un leģitīmu," pauž parlaments.

Dokumentā norādīts, ka tas tapis, reaģējot uz 23.septembrī Lukašenko kā Baltkrievijas prezidenta inaugurācijas ceremoniju, kas līdz pēdējam brīdim tikusi turēta noslēpumā, un, kuras laikā Lukašenko deva amata zvērestu sestajam pilnvaru termiņam, tā arvien padziļinot Baltkrievijas politisko krīzi.

Opozīcija un Ukrainā pie varas esošās amatpersonas trešdienas vakarā vienojās par pamieru un sarunu sākšanu, pavēstījusi prezidenta Viktora Janukoviča kanceleja.

Sarunas sāktas, lai «pārtrauktu asinsizliešanu un stabilizētu situāciju valstī», kā arī lai panāktu «pilsonisku mieru».

Tāpat šodien ārlietu ministri no Francijas, Vācijas un Polijas piedalīsies sarunās ar Ukrainas valdības vadošajām amatpersonām, kā arī opozīcijas pārstāvjiem. Tikšanās notiks pirms ES valstis Briselē pieņems lēmumu, vai uzsākt sankcijas pret Ukrainu, ziņo BBC.

Jaunākās ziņas liecina, ka otrdien un trešdien vismaz 28 cilvēki miruši sadursmēs starp protestētājiem un miličiem. Vairāki tūkstoši ir ievainoti. Kā vēstīts, jauns mēģinājums iznīdēt protestus sākās pēc tam, kad prezidents Viktors Janukovičs paziņoja, ka vairākus mēnešus ilgstošajos nemieros un cilvēku nāvēs ir vainojama opozīcija.

Kijeva pārkāpj pagājušajā nedēļā Ženēvā panākto vienošanos par spriedzes mazināšanu Ukrainā, ar šādu paziņojumu pirmdien nāca klajā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

«Ženēvas vienošanās ne tikai netiek pildīta, bet tiek sperti tādi soļi, ko galvenokārt dara tie, kas sagrāba varu Kijevā, kas klaji pārkāpj Ženēvā panākto vienošanos,» preses konferencē Maskavā sacīja Lavrovs.

Tikmēr Vašingtona brīdinājusi, ka laiks Ženēvas vienošanās ieviešanai izsīkst.

ASV prezidents Baraks Obama uzsvēris, ka Krieviju sagaida jaunas sankcijas, ja tuvāko dienu laikā netiks panākta situācijas uzlabošanās.

Taču Lavrovs noraidīja risku, ka Krievija varētu nonākt vēl lielākā starptautiskā izolācijā.

«Centieniem izolēt Krieviju nav pilnīgi nekādas nākotnes, jo Krievijas izolēšana no pārējās pasaules nav iespējama,» sacīja Lavrovs.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien paziņoja, ka sarunās Minskā ar Ukrainas, Vācijas un Francijas līderiem vienojies par smago ieroču atvilkšanu no frontes līnijām Ukrainas austrumos un pamieru, kam jāsākas svētdien, 15.februārī.

«Mēs esam spējuši vienoties par galvenajām lietām,» žurnālistiem Minskā sacīja Putins, kura sarunas ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko, Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Francijas prezidentu Fransuā Olandu sākās trešdienas vakarā.

«Mēs esam vienojušies par pamieru,» teica Krievijas prezidents, piebilstot, ka sarunas bijušas tik ilgas tāpēc, ka Ukraina joprojām nevēlas tiešas sarunas ar separātistiem.

«Starp citu, runājot par to, kāpēc tik ilgi notika saskaņošana, es domāju - tas ir saistīts ar to, ka, diemžēl, Kijevas varas iestādes līdz šim atsakās no tiešiem kontaktiem ar Doņeckas un Luganskas tautas republiku pārstāvjiem,» teica Krievijas prezidents.

AS "Rīgas siltums" līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Normundu Talci amatā nomainījis uzņēmuma valdes loceklis Ilvars Pētersons, liecina informācija "Firmas.lv".

Talcis valdes priekšsēdētāja amatu ieņēma kopš 2010.gada oktobra, savukārt kā valdes loceklis kompānijā darbojies laikā no 2000.gada līdz 2010.gadam.

Jaunais "Rīgas siltuma" vadītājs Pētersons, kurš kopš 2021.gada ieņem arī SIA "Tet" padomes locekļa amatu, "Rīgas siltuma" valdē strādā kopš šā gada aprīļa. Viņa kā valdes locekļa pārziņā bija uzņēmuma stratēģiju izstrāde un ieviešana, korporatīvās pārvaldes jautājumi, mārketinga, jaunu biznesa veidu un digitālo risinājumu attīstība un ieviešana.

Kompānijas mājaslapā norādīts, ka Pētersonam ir vairāk nekā 26 gadu darba pieredze vadošos amatos lielākajos starptautiskajos un Latvijas uzņēmumos telekomunikāciju, informācijas tehnoloģiju, enerģētikas un industriālās automatizācijas nozarēs - "Tet", "Marconi", "Ericsson", "Cisco", "Sadales tīkls" un "Siemens".

Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri šopēcpusdien ārkārtas sanāksmē vienojušies piemērot sankcijas pret tiem ukraiņiem, kas atbildīgi par cilvēktiesību pārkāpumiem un vardarbību Ukrainā.

Pret šiem cilvēkiem tiks piemērotas divu veidu sankcijas - ceļošanas ES aizliegumi un finanšu līdzekļu iesaldēšana, pastāstīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).

ES ministri pieņēmuši politisku lēmumu, taču rīt no rīta sanāks speciāla komiteja, kas lēmumu noformēs juridiski un apstiprinās sarakstu, uz kurām personām šīs sankcijas attiecas. «Latvija iestāsies par nopietnu sarakstu,» sacīja ministrs.

Ja situācija Kijevā nerisināsies, tad ES varēs lemt par sankciju paplašināšanu. Konflikta risināšanai patlaban Kijevā joprojām atrodas Francijas, Vācijas un Polijas ārlietu ministri.

ASV Valsts departaments pirmdien publiskojis fotogrāfijas, kas liecina, ka bruņotie separātisti Ukrainas austrumos patiesībā ir Krievijas bruņoto spēku karavīri vai izlūkdienestu virsnieki.

Fotogrāfijas ASV nodevusi Kijeva ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) starpniecību.

Tajās redzamas «vai nu personas vai liecības par saistību (..) starp Krieviju un daļu bruņoto kaujinieku Ukrainas» austrumos, norādīja Valsts departamenta preses sekretāre Džena Psaki.

Piemēram, fotogrāfijas liecina, ka vīrietis, kas 2008.gadā bijis Gruzijā un tolaik bija ģērbies Krievijas īpašo spēku vienības uniformā, nesen atradies arī Krimā un šomēnes arī Kramatorskā un Slovjanskā.

Fotogrāfijās redzams arī, ka Slovjanskā separātisti ir bruņoti ar raķešu palaidējiem "RPG-26", kādus izmanto Krievijas armija.

Ukrainas, Krievijas un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārstāvji panākuši saprašanos par situācijas noregulēšanu Austrumukrainā, pirmdien vēsta Ukrainas mediji.

Trīspusējās kontaktgrupas locekļi panākuši saprašanos par galveno posmu Ukrainas prezidenta Petro Porošenko plānā situācijas miermīlīgai noregulēšanai Austrumukrainā, atsaucoties uz Ukrainas Ārlietu ministriju, ziņo tīmekļa medijs Korrespondent.net.

Medijs vēsta, ka kontaktgrupas locekļi 8. jūnijā un 9. jūnijā noturējuši trīs sēdes un vienojušies turpināt tikšanās šādā formātā.

Kā ziņots iepriekš, Ukrainas jaunais prezidents svētdien paziņoja, ka uguns pārtraukšana valsts austrumdaļā jāpanāk «jau šonedēļ».

Fotogalerijā augstāk varat aplūkot, kā izskatās Ukrainas austrumu daļas pilsētas Slovjanska pēc sadursmēm starp separātistiem un Ukrainas armijas spēkiem.

Rīgā darbu sācis SIA Nukleārās medicīnas centrs (NMC) ciklotrona komplekss, kura izveide apliecina Latvijas potenciālu un spējas augsto medicīnas tehnoloģiju attīstības un pētniecības jomās, informē NMC pārstāvji.

Ciklotrona komplekss nodrošina radiofarmaceitisko preparātu izstrādi onkoloģisko slimību diagnostikas vajadzībām, kā arī veicinās nukleārās medicīnas, radioķīmijas un radiofarmācijas inovāciju un tehnoloģiju attīstību Baltijas reģionā. NMC ir šobrīd vienīgais uzņēmums Baltijas reģionā, kas nodrošina pilnu ciklu, sākot no diagnostikai nepieciešamo preparātu ražošanas ciklotronā līdz onkoloģisko pacientu izmeklēšanai ar PET/CT metodi.

Līdz ar ciklotrona kompleksa izveidi, Latvijā kļuvusi pieejama pacientu izmeklēšana ar pasaulē progresīvākajām attēldiagnostikas metodēm Jau šobrīd vēža pacientiem vairs nav jābrauc uz ārvalstīm, lai veiktu PET/CT izmeklējumu, jo, pateicoties ciklotronam, tas pieejams Rīgā, diagnostikas centrā MedVision. Nākotnē ciklotronā ražotie preparāti ļaus veikt arī kardiovaskulāro un neirodeģeneratīvo saslimšanu vizuālo diagnostiku. Tāpat NMC plāno ciklotronā izstrādāt radiofarmaceitiskos preparātus arī citu Baltijas reģiona diagnostikas centru vajadzībām.

Vairāk nekā 130 Eiropas Parlamenta (EP) deputāti otrdien aicinājuši piemērot bagātajiem īpašu nodokli, kas līdzinātos tam, ar kādu aplikti starptautiskie uzņēmumi, lai finansētu pāreju uz zaļāku ekonomiku.

Eiropas Savienības (ES) plāns par globāla minimālā ienākuma nodokļa noteikšanu 15% apmērā daudznacionāliem uzņēmumiem stāsies spēkā šogad.

"Mūsu priekšlikums ir vienkāršs - noteikt progresīvu nodokli sevišķi bagātiem cilvēkiem starptautiskā mērogā, lai samazinātu nevienlīdzību, vienlaikus palīdzot finansēt investīcijas, kas nepieciešamas zaļajai un sociālajai pārejai," laikrakstā "Le Monde" skaidroja franču EP deputāti un šīs kampaņas autori Orora Laluka un Gabriels Zukmans.

Jau vairāk nekā 130 EP deputāti ir pauduši atbalstu šai iniciatīvai.

Kampaņas iniciatori apgalvo, ka miljardieris Īlons Masks 2018.gadā, kad viņš tika atzīts par otru bagātāko cilvēku pasaulē, "nemaksāja nevienu centu federālajos nodokļos" un "Francijā, kas pazīstama ar saviem augstajiem nodokļiem, 370 bagātākās ģimenes faktiski tiek apliktas ar nodokļiem tikai aptuveni divu līdz trīs procentu apmērā".

Eiro gaidās Lietuva piedzīvo paaugstinātu pieprasījumu pēc nekustamajiem īpašumiem. Latvijas cūku fermā Miķelāni SIA Micro Tech Baltic izvērš kūtsmēslu pārstrādi un karbamīda ražošanu.

Rubrikā «Mazais bizness: Mana pieredze» lasiet par restorāna Kuk Buk veidošanu iepirkšanās centra burzmā, Jāņa Rozes grāmatnīcas vidū .

Rubrikā Dienas Biznesa viedoklis šodien lasiet - augstāks NĪN automātiski noved pie tā, ka mazāk naudas paliks precēm un pakalpojumiem, tātad uzņēmējiem, kas šīs vērtības saražo.

Tikmēr Ukraina, Krievija un EDSO esot panākušas saprašanos par situācijas noregulēšanu Austrumukrainā.

Šīs un citas šodien aktuālākās un svarīgākās ziņas skatiet galerijā augstāk!

Viens no iemesliem, kas vājinājis Korupcijas novēršanas un apakrošanas biroja (KNAB) darbu ir tā vadītāja Jaroslava Streļčenoka darba stils, teikts biedrības Sabiedrība par atklātību - Delna un domnīcas Providus ziņojumā par KNAB darbu.

Ziņojuma mērķis ir vērst valsts amatpersonu uzmanību uz nepieciešamību stiprināt KNAB darba efektivitāti, cīņu ar korupciju Latvijā kopumā un samazināt korupcijas izraisītos zaudējumus, kas Latvijā katru gadu ir no 3,4 līdz 5,1 miljardiem eiro.

Ziņojumā apkopoti galvenie faktori, kas mazinājuši KNAB darba efektivitāti pēdējo piecu gadu laikā, un norādītas rekomendācijas KNAB uzraugiem un nākamajam priekšniekam, biroja stiprināšanai.

Pirmo reizi J.Streļčenoks reorganizēja KNAB struktūru 2014.gadā, likvidējot Korupcijas novēršanas nodaļu un izveidojot Politikas plānošanas nodaļu un Sekretariātu, kas atrodas Streļčenoka tiešā pakļautībā. 2014.gadā Strelčenoks likvidēja arī Juridisko un personālvadības nodaļu un izveidoja jaunu nodaļu ar līdzīgu nosaukumu - Juridiskā nodaļa, likvidēja arī Darbības nodrošinājuma nodaļu un atkal izveidoja nodaļu ar tādu pašu nosaukumu. Pēc diviem gadiem, 2016.gada 1.jūnija reorganizācijas rezultātā, Streļčenoks izveidoja Informācijas analīzes nodaļu, kas analizēs KNAB darba rezultātus un gatavos dažādus pārskatus, un vēlreiz likvidēja Darbības nodrošinājuma nodaļa. Abu reorganizāciju rezultātā kopumā tika likvidētas aptuveni 50 amata vietas.