Ja kapitāla pieauguma nodoklis tiks piemērots īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā uzreiz pēc šo īpašumu izsoles, tad kredītdevējiem nāksies paaugstināt pirmās iemaksas apmēru no 20% līdz 40% nekustamo īpašumu pircējiem, kuri tos iecerējuši renovēt.

Tāda situācija atklājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, skatot kapitāla pieauguma nodokļa problemātiku.

"Fundamentālu problēmu nav, izņemot vienu jomu par topošajiem normatīvu grozījumiem attiecībā uz kapitāla pieauguma nodokļa piemērošanu īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā," skaidroja Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Viņš norādīja, ka pienākums maksāt kapitāla pieauguma nodokli iestājas cilvēkam, kurš ir maksātnespējīgs un viņam, piemēram, ir divi īpašumi, turklāt tas jāmaksā nevis rezultāta, kāds rodas pēc maksātnespējas procesa, kad ir notikusi norēķināšanās ar pārējiem kreditoriem, bet gan uzreiz pēc šo nekustamo īpašumu pārdošanas. "Tādējādi veidojas situācija, ka personai jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis tur, kur nekāda pieauguma nav un tas notiek no kreditoriem izmaksājamās summas rēķina," skaidroja E. Pastars.

Saimnieciskās darbības ieņēmumu konta pakalpojumu pašlaik Latvijā gatavojas piedāvāt viena banka, otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Amatniecības un mazās uzņēmējdarbības apakškomisijas sēdē sacīja Finanšu nozares asociācijas padomnieks Edgars Pastars.

Viņš gan neatklāja bankas nosaukumu, norādot, ka banka par to plāno paziņot tuvākajā laikā.

Starp iemesliem banku neieinteresētībai piedāvāt šo pakalpojumu Pastars minēja pārāk mazo potenciālo lietotāju skaitu, tehnoloģiski sarežģīto risinājumu, kas nav standartizēts un katrai bankai būtu jāveido atsevišķi, kā arī ļoti augstās šāda risinājuma izmaksas, kas vienai bankai būtu no 50 000 eiro līdz 80 000 eiro.

Sāksies saimnieciskās darbības ieņēmumu konta ēra  

Mazā biznesa ērtībām no 2022. gada ir paredzēts saimnieciskās darbības ieņēmumu konts,...

Pastars sacīja, ka šāds risinājums paredzēts tikai fiziskajām personām, kuras nav pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājas un ir ar apgrozījumu zem 40 000 eiro gadā, līdz ar to patlaban Latvijā ir aptuveni 9000 šī pakalpojuma potenciālo lietotāju, bet nākotnē to skaits varētu pieaugt līdz aptuveni 15 000.

Tāpat bankai ir nepieciešams uz divām dienām bloķēt katru saimnieciskās darbības ieņēmumu kontā ienākušo maksājumu 40% apmērā, līdz no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiek saņemta informācija, kāds nodokļu režīms konkrētajam nodokļu maksātājam ir piemērojams.

Pastars informēja, ka Igaunijā šādu pakalpojumu piedāvā tikai "LHV Bank", un to izmanto aptuveni 3000 klientu. Savukārt Lietuvā saimnieciskās darbības ieņēmumu konta pakalpojumu plānots attiecināt uz visiem pašnodarbinātajiem, kas nav PVN maksātāji, tādā veidā aptverot aptuveni 100 000 pakalpojuma lietotāju.

Pastars sacīja, ka banka orientējas uz pakalpojuma piedāvāšanu no 1.jūlija, bet prognozēja, ka tas varētu notikt gada trešajā vai ceturtajā ceturksnī.

Kā iespējamu saimnieciskās darbības ieņēmumu konta pakalpojuma vienkāršošanu Pastars minēja iespēju izmantot e-rēķina modeli, kad VID kontam piesūta e-rēķinu par maksājamo nodokļa apmēru un no konta tiek automātiski veikta šī e-rēķina apmaksa.

Vienlaikus Pastars atzina, ka šādā gadījumā pastāv iespēja, ka nodokļu maksātājs ir paspējis iztērēt visu kontā esošo naudu un "nodokļu e-rēķinu" nespēj apmaksāt. Pastars pieļāva iespēju, ka tādos gadījumos varētu lūgt nodokļa nomaksas pagarinājumu.

Finanšu ministrijas (FM) Nodokļu administrēšanas un sabiedrības interešu politiku departamenta direktore Olga Bogdanova sacīja, ka e-rēķina princips iepriekš izdiskutēts, taču nav atzīts par pietiekami labu. Gadījumā, ja kontā esošā nauda ir iztērēta, bet "nodokļu e-rēķins" vēl nav izrakstīts, VID būtu jāvēršas pret nodokļu maksātāju ar parāda piedziņu. Tāpat par e-rēķiniem tiek iekasētas komisijas maksas.

Bogdanova piebilda, ka valsts no savas puses jau ir izdarījusi visu nepieciešamo, lai saimnieciskās darbības ieņēmumu konts varētu sākt darboties un tagad viss atkarīgs no bankām.

Iepriekš 14.februāra Saeimas Nodokļu politikas apakškomisijā VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme pavēstīja, ka VID saimnieciskās darbības ieņēmumu konta ieviešanai bija gatavs jau 2021.gadā, taču tad nebija pieteikusies neviena banka, kas būtu gatava nodrošināt šādu pakalpojumu.

VID mājaslapā ir norādīts, ka saimnieciskās darbības ieņēmumu konts ir paredzēts, lai aprēķinātu, ieturētu un uzskaitītu nodokļa maksājumus no saimnieciskajā darbībā gūtajiem ieņēmumiem un automātiski pārskaitītu šos nodokļu maksājumus vienotajā nodokļu kontā.

Saeima 2021.gada vidū pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām" par šāda vienkāršota nodokļa nomaksas risinājuma ieviešanu. Tas paredzēts kā brīvprātīga iespēja nodokļu maksātājiem nodokļa nomaksā izmantot īpašu saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu.

FM likuma grozījumus pamatoja ar nepieciešamību radīt motivējošu vidi nodokļu samaksai, mazināt administratīvo slogu, ierobežot ēnu ekonomiku, radīt modernu un uz jaunākajām tehnoloģijām balstītu nodokļu administrēšanas rīku. Vienlaikus ar šāda konta ieviešanu iecerēts sekmēt mazā biznesa attīstību.

Noslēdzot COBALT un Borenius advokātu biroju apvienošanās procesu Latvijā, no šodienas zvērinātu advokātu birojā COBALT darbu kopā sāk apvienotās Borenius un COBALT advokātu un juristu komandas. Tādējādi ir noslēdzies arī viss kompleksais COBALT un Borenius Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Baltkrievijas komandu apvienošanās process, liecina medijiem sniegtā informācija.

Daces Silavas-Tomsones un Laura Liepas vadībā COBALT Latvijas birojā praktizēs 50 advokāti un juristi, to vidū 8 partneri - Dace Silava-Tomsone, Lauris Liepa, Ģirts Lejiņš, Indriķis Liepa, Guntars Zīle, Gatis Flinters, Ingrīda Kariņa-Bērziņa un Toms Šulmanis.

«Ņemot vērā ciešos tirdzniecības sakarus starp Baltijas un Baltkrievijas reģiona uzņēmumiem, nešaubāmies par šādas vienotas pārrobežu pieejas nepieciešamību,» norāda Lauris Liepa, COBALT Latvija vadošais partneris.

COBALT Igaunijas birojā praktizē 60 advokātu un juristu komanda, tai skaitā 13 partneri. Lietuvas birojā darbojas 65 juristu un advokātu komanda 6 partneru vadībā. Baltkrievijas birojā praktizē 5 advokāti un juristi.

Izveidojot lielāko advokātu biroju apvienību reģionā, no nākamā gada 1. janvāra kopā sāks strādāt divu vadošu advokātu biroju – COBALT (Latvijā iepriekš - Raidla Lejiņš & Norcous) un Borenius – komandas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Baltkrievijā. Pēc apvienošanās jaunajā apvienībā visā reģionā praktizēs vairāk nekā 180 advokātu un juristu, un tā turpinās darbu, izmantojot COBALT zīmolu, teikts paziņojumā medijiem.

Latvijas biroja 50 advokātu un juristu komandu vadīs Dace Silava-Tomsone un Lauris Liepa. Abu biroju pārstāvji kā galveno apvienošanās ieguvumu redz iespēju klientiem nodrošināt vēl lielāku pievienoto vērtību lietu risināšanā. Tas saistīts gan ar reģiona vadošo advokātu plašo pieredzi, gan iespēju biroja juridiskajam personālam daudz dziļāk specializēties konkrētās tiesību nozarēs.

Latvijas COBALT birojā strādās 8 partneri - Dace Silava-Tomsone, Ģirts Lejiņš, Guntars Zīle, Ingrīda Kariņa-Bērziņa un Toms Šulmanis no COBALT, un Lauris Liepa, Indriķis Liepa un Gatis Flinters, kuri līdz šim praktizēja Borenius.

Likumprojekts, kas Latvijas nodokļu maksātājam dos iespēju atbrīvoties no relatīvi nelielām parādsaistībām – no 2000 līdz 5000 eiro – , Saeimā varētu nonākt šoruden, bet jautājumu par to vēl daudz

Tāds iespējamais laika grafiks izskanēja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēdē.

Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta direktore Olga Zeile skaidroja, ka pie likumprojekta, kas atvieglotu maksātnespējas regulējumu fiziskajām personām, kam nav hipotekāro kredītu, nav mantas, ko varētu pārdot, un arī parādsaistību apjoms nav liels, tiek strādāts. Paredzētais izstrādes termiņš ir šā gada 31. maijs, taču valsts sekretāru sanāksmē šāds likumprojekts varētu tikt pieteikts šā gada jūlijā, un tādējādi parlamentā tas varētu nonākt jau šā gada rudenī. Skanēja arī viedoklis, ka šim likumprojektam parlamentā bija jābūt jau pērn rudenī. Cik ilgs laiks būs nepieciešams deputātiem attiecīgā likumprojekta pieņemšanai, nav skaidrs, taču diskusijas par tajā ietverto tiek prognozētas pietiekami spraigas. Proti, ideja neapmierināt kreditoru prasījumus, tos vienkārši norakstot, nebūt visus neapmierinās.

Viena no aktuālām diskusijām saistībā ar Saeimas vēlēšanām un kandidātu vētīšanu premjerministra amatam ir par ievēlēto deputātu pielaidi valsts noslēpumam – vai Saeimā ievēlētiem deputātiem tā pienākas automātiski vai nē, vai neiznāk tā, ka dienestiem ir lielāka teikšana nekā tautai, kas leģitīmās vēlēšanās izraudzījusies savus priekšstāvjus.

Partijas KPV LV deputāts Didzis Šmits pat tvīto: tautas vēlētu pārstāvju tiesību ierobežošana bez tiesas lēmuma ir demokrātijas pārkāpums. Savukārt konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars, komentējot izskanējušos viedokļus, uzsver, ka jānošķir divas lietas. Pirmā – par Saeimas deputātiem var būt visi, kas ievēlēti parlamentā. Otrā - ir pilnīgi leģitīmi, ka ir klasificēta informācija, kura nav pieejama visiem deputātiem. Turklāt visiem parlamentāriešiem arī nav nepieciešamības pēc pielaides valsts noslēpumam, jo viņiem savā darbā ar to nemaz nenākas saskarties.

Taču ir pilnīgi leģitīmi, ka šāda pielaide ir nepieciešama, piemēram, Saeimas Nacionālās drošības komisijas pārstāvjiem. Tāpat pielaide valsts noslēpumam ir nepieciešama ministriem un premjeram, citādi viņu darbs ir ļoti apgrūtināts. E. Pastars gan norāda, ka nevienā likumā tieši nav noteikts, ka kritērijs ministra vai premjera amata ieņemšanai ir pielaide valsts noslēpumam, taču faktiski bez šādas pielaides premjers savus amata pienākumus pilnvērtīgi pildīt nevar. Lielais jautājums ir, vai cilvēkiem, kas ievēlēti Saeimā un kas ir premjera amata kandidāti, pielaide valsts noslēpumam būtu jāpiešķir automātiski. E.Pastars skaidro, ka Latvijas Republika nav izvēlējusies šādu ceļu un pielaides piešķiršanai ir izvirzīti citi kritēriji, nevis ievēlēšanas fakts. Tādēļ, pēc E. Pastara domām, svarīgākais ir, lai šie kritēriji būtu pamatoti, objektīvi un samērīgi.

Politiķiem pieņemot lēmumu par 50% atlaidi hipotekāro kredītu procentu likmēm, tiks ietekmēta kreditēšana nākotnē, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Finanšu nozares asociācijas vecākais juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Viņš atzīmēja, ka, veicot grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un paredzot 50% atlaides piemērošanu hipotekāro kredītu konsolidētajām procentu likmēm uz vienu gadu, ir saskatāmi būtiski tiesvedību riski.

"Nevar mazināt cenas iepriekš noslēgtiem līgumiem jebkurā nozarē. Ja mēs gribētu uz priekšu regulēt to, kā veidojas procentu likmes, cik tās ir mainīgas, tas ir cits jautājums, kuram mēs esam atvērti diskusijai," sacīja Pastars.

Vienlaikus viņš gan uzsvēra, ka arī šādu tiesvedību gadījumā bankas nevērsīsies pret kredītņēmējiem. "Kredītņēmēji var būt mierīgi - viņu mājoklis ir drošībā. Bankām nav mērķis izlikt viņus no mājokļiem, vēl jo vairāk piedzīt zaudējumus par nepamatotiem, populistiskiem politiķu lēmumiem. Par tiem atbild politiķi," sacīja Pastars.

Četru bijušo Valsts prezidentu nodrošināšana ar dzīvokli, eksprezidenta pensiju, sekretāri, transportu un apsardzi, valstij 2018. gadā izmaksājusi vairāk nekā pusmiljonu eiro, liecina raidījuma «LNT TOP 10» aplēses.

Precīzu summu eksprezidentu nodrošināšanai gan nevar noteikt, ņemot vērā necaurspīdīgos izdevumus par eksprezidentu transportu un apsardzi, ko nodrošina Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošā Militārā policija. Jūlijā Raimonds Vējonis pievienosies Guntim Ulmanim, Vairai Vīķei-Freibergai, Valdim Zatleram un Andrim Bērziņam, kļūstot par Latvijas bijušo prezidentu. Eksprezidentiem Latvijas valsts sniedz sociālo nodrošinājumu un cita veida atbalstu. Tas ir visnotaļ dāsns – vairumam, bet ne visiem eksprezidentiem, valsts nodrošina dzīvokli.

Ja neskaita transporta izdevumus, par kuriem ir grūtāk pārliecināties, visvairāk Valsts prezidenta kancelejai izmaksā Vairas Vīķes-Freibergas nodrošināšana – 2018. gadā šim mērķim kanceleja iztērējusi 128 tūkstošus eiro. Zatlera uzturēšanai tērēti 75 tūkstoši eiro, Ulmaņa vajadzībām izlietoti 70 tūkstoši eiro, tikmēr vismazāk – 47 tūkstošus eiro – pērn izmaksājis Bērziņš, kurš ir atteicies no valsts garantētā dzīvokļa. Kopumā, bez transporta izmaksām, četru prezidentu uzturēšanai gada laikā tērēti 320 tūkstoši eiro. Vīķes-Freibergas nodrošināšanas paaugstinātās izmaksas veido augstā dzīvokļa nomas maksa, ko prezidenta kanceleja maksā Valsts nekustamajiem īpašumiem. Prezidenta kancelejā gan skaidro, ka Vīķes-Freibergas, Ulmaņa un Zatlera dzīvokļi ir līdzvērtīgi. Ikgadējo nomas maksas atšķirību veidojot katra dzīvokļa savulaik izvēlētais finansēšanas modelis, kā arī tirgus cenas konkrētā īpašuma iegādes brīdī.

Šodien stājas spēkā grozījumi Valsts kontroles likumā, kas paredz paplašināt Valsts kontroles (VK) tiesības - piedzīt zaudējumus no atbildīgajām personām par revīzijās konstatētajām nelikumībām.

Ar grozījumiem likums tiek papildināts ar jaunu nodaļu, kas noteiks zaudējumu piedziņas procesuālo kārtību.

Grozījumi paredz, - ja revīzijās tiks konstatēta pretlikumīga rīcība, kas valstij radījusi zaudējumus, VK būs tiesības sākt zaudējumu piedziņas procesu pret vainīgajām amatpersonām. Sākotnēji zaudējumu piedziņas pienākums būs revidējamai vienībai, bet, ja tā neveiks nepieciešamās darbības, tad iesaistīsies VK, kura izdos administratīvo aktu par zaudējumu piedziņu. Apsūdzētajām amatpersonām būs tiesības pārsūdzēt to tiesā.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa iepriekš skaidroja, ka rosinātie grozījumi ir par amatpersonu nelikumīgu darbību, nevis nelietderīgas rīcības rezultātā radītu iespējamu kaitējumu. Piedziņa paredzēta gadījumos, kad būs pārkāpts normatīvais akts un konstatēti zaudējumi, turklāt vērā tiks ņemti vainu mīkstinoši apstākļi, piemēram, ja tiesību norma bijusi neskaidra. VK vispirms ļaus rīkoties pašai iestādei, kurā konstatēts pārkāpums, un tikai tad, ja tā nevēlēsies piedzīt zaudējumus, piedziņas procesu uzsāks VK.

Pēc Dienas Biznesa aptaujāto tiesību ekspertu paustā pašreizējā krīze nav klasisks biznesa risks, bet situācija, kad ir iestājušies ārēji, ārkārtēji apstākļi, kur izeja jāmeklē koordinēti valstiskā līmenī, tostarp valsts iepirkumos, kas šobrīd jau ir izpildes procesā, svarīgi ir abām pusēm meklēt kompromisu, lai pēc iespējas amortizētu milzīgā sadārdzinājuma sekas gan uzņēmējiem, gan arī pasūtītājam.

Krievijas agresija Ukrainā un tam sekojošās rietumvalstu bezprecedenta sankcijas Krievijai radījušas nopietnas ekonomiskas problēmas ne tikai agresoram, bet arī pamatīgi satracinājis teju visas pasaules ekonomikas, tostarp radot dažādu resursu deficītu un tam sekojošo cenu milzīgu lēcienu.

“Eiropas Savienības lēmums par sankcijām ir Eiropas Regula, kas jāpiemēro arī Latvijā. Protams, līgumi ir dažādi, un tajos ir dažādas klauzulas, kā rīkoties dažādās situācijās, tāpat arī situācijas ir dažādas – vai līgums par darbu izpildi jau ir noslēgts, vai ir noslēgts līgums par materiālu piegādēm un citām niansēm. Taču šajā gadījumā ir jāsaprot, ka ES regula paredz sankcijas, par kuru neievērošanu draud kriminālatbildība. Un šajā aspektā līguma pusēm būtu jādara viss iespējamais, lai regulas prasības tiktu izpildītas. Proti, nevis ietiepšanās vienā pusē – man ir līgums, un, lūdzu, to izpildi! Manuprāt, šādā situācijā pusēm ir jādara viss iespējamais, lai līgumu uzturētu spēkā, nodrošinātu tā izpildi atbilstoši reālajām iespējām. Ja, piemēram, tērauda piegādes no Krievijas vairs nav iespējamas, tad skaidrs, ka darba uzdevumu nevar izpildīt. Šis ir risks, ko, slēdzot līgumu pērn septembrī vai novembrī, nevarēja paredzēt, līdz ar to jāskatās gan līguma noslēgšanas datums, gan nosacījumi un citas nianses, taču virsmērķim tomēr jābūt nodrošināt līguma izpildi atbilstoši faktiskajām iespējām, kuras ietekmē ES normatīvais akts, par kura neievērošanu draud kriminālatbildība,” pauž zvērināts advokāts, zvērinātu advokātu biroja Cobalt vadošais speciālists Edgars Pastars.

Lai cīnītos ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nākamgad Latvijā tiks veidots kontu reģistrs, tajā būs visu – gan fizisko, gan juridisko – personu konti, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To paredz valdībā akceptētais Kontu reģistra likumprojekts. Kontu reģistra pārzinis būs Valsts ieņēmumu dienests, tajā iekļautajai informācijai būs ierobežotas pieejamības statuss. Ziņas tajā būs jāsniedz ne tikai bankām, bet arī krājaizdevu sabiedrībām un maksājumu iestādēm. Fizisku personu gadījumā būs jāsniedz ne tikai viņas identifikācijas dati, bet arī konta numurs, tā atvēršanas un slēgšanas datums. Par ārvalstniekiem - viss tieši tas pats, plus vēl arī dati par šis personas rezidences valstī izdotu personas identifikācijas dokumentu. Latvijas komercbankas atbalsta kontu reģistra likumprojekta pieņemšanu.

AS Latvijas Gāze (LG) ir vērsusies Augstākajā tiesā, aicinot pārskatīt Konkurences Padomes (KP) sodu par uzņēmuma pēckrīzes gadu rīcību, atgūstot parādus no lietotājiem. KP piemērojusi sodu, neskatoties uz citu valsts iestāžu un pašas KP pozitīviem atzinumiem par LG rīcību, kas liek bažīties par valsts iestādes lēmuma atbilstību vispārpieņemtām publisko tiesību normām, t.s. tiesiskās paļāvības principa ievērošanu. Pievienojoties LG iebildumiem un apzinoties lēmuma nozīmi vispārējā valsts un indivīda attiecību kontekstā, tālāku lietas vešanu uzņēmies zvērināts advokāts, ZAB BORENIUS partneris un LU pasniedzējs Lauris Liepa.

Būtiski apzināties, ka Konkurences padomes lēmums var atsaukties uz indivīdu uzticību valsts varai, kas jau tā ir ļoti zema, jo tas apdraud jebkura uzņēmuma un iedzīvotāja tiesības paļauties uz valsts iestāžu lēmumiem.

KP piespriestais sods skar vairākus ļoti nozīmīgus valststiesību jautājumus, tostarp valsts iestāžu pienākumu ievērot savus iepriekš izdotos lēmumus un praksi, valsts pienākumu nodrošināt tiesību normu un valsts iestāžu prakses vienotību, soda nepiemērošanu ar atpakaļejošu spēku un vairākus citus nozīmīgus publisko tiesību jautājumus un principus, kurus KP uzņēmuma un tā pārstāvju ieskatā nav ņēmusi vērā.

Produktu vai pakalpojumu iegādē Latvijas iedzīvotājiem svarīgākie aspekti ir kvalitāte (99%), cena (97%) un uzņēmuma reputācija (89%), liecina pētījumu kompānijas TNS veiktais pētījums.

Absolūtajam vairākumam iedzīvotāju, kvalitātes aspekts ir noteicošais, iegādājoties apģērbu, mājsaimniecības preces, pārtikas produktus, kā arī pērkot medikamentus un ilgstošas lietošanas preces.

Otrs svarīgākais aspekts produktu vai pakalpojumu izvēlē ir cena. Absolūtais vairākums iedzīvotāju norādījuši, ka cena ir noteicošais kritērijs telekomunikācijas pakalpojumu izvēlē. Savukārt, izvēloties finanšu pakalpojumus, cena ir tikai trešais svarīgākais faktors.

Trešais svarīgākais aspekts, ko iedzīvotāji ņem vērā preču un pakalpojumu izvēlē, ir uzņēmuma reputācija, kas kā svarīgākais aspekts salīdzinoši biežāk norādīts izvēloties finanšu pakalpojumus. Salīdzinoši retāk uzņēmuma reputāciju kā svarīgu aspektu iedzīvotāji norādījuši, izvēloties telekomunikāciju pakalpojumus un apmeklējot veikalus, tirdzniecības vietas.

Tikai neliela daļa no Latvijas Top 500 uzņēmumiem proaktīvi atklāj informāciju par sevi.

Lai gan lielākajai daļai (85%) Top 500 uzņēmumu ir izstrādātas interneta vietnes, vidēji visi Latvijas lielākie uzņēmumi publisko tikai trešo daļu jeb 36% no informācijas, kuru svarīgi zināt klientiem, sadarbības partneriem un citām ietekmes pusēm. Pat uzņēmumi ar 500 un vairāk darbiniekiem publiskojuši informāciju atbilstoši tikai 50% kritēriju.

Ceturtdien Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane, Borenius partneris un Ilgtspējas indeksa eksperts Indriķis Liepa un McCANN Consulting valdes priekšsēdētājs un Ilgtspējas indeksa eksperts Arnis Vērzemnieks prezentēja jaunākā pētījuma rezultātus par lielāko Latvijas uzņēmumu atklātību.

Pēc ļoti gausa ekonomikas pieauguma pērn šogad ekonomistu prognozes ir daudz iepriecinošākas, un tradicionāli juridiskā joma piedzīvo izaugsmi, kas vienlīdzīga vai nedaudz apsteidz IKP pieaugumu valstī, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

2016. gada beigās Latvijā bija 1,4 tūkstoši advokātu un to palīgu, vienlaikus 137 ir bijusi apturēta darbība un divi ir atstādināti. Savukārt reģistrēti bijuši 242 advokātu biroji. Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja Jāņa Rozenberga ieskatā, gada laikā izmaiņas advokātu un biroju skaitā ir vērtējamas kā samērā nenozīmīgas. 2016. gadā advokātu skaits, salīdzinot ar 2015. gadu, ir pieaudzis par 13, un visai līdzīgas advokātu skaita izmaiņas ir bijušas jau vairākus pēdējos gadus. «Advokātu biroju skaita samazinājums no 253 birojiem 2015. gadā līdz 242 birojiem 2016. gadā ir pietiekami neliels. Tas ir samazinājies gan tāpēc, ka advokāti, kas agrāk praktizējuši skaitliski nelielos birojos ir mainījuši savu prakses formu uz individuāli praktizējošiem advokātiem, gan arī sakarā ar vairāku biroju apvienošanos,» skaidro J. Rozenbergs. Piemēram, Cobalt 2016. gads bija pirmais pēc apvienošanās ar Borenius Rīgas biroju. Šā gada sākumā Ellex Kļaviņš apvienojās ar Glimstedt & Partneri biroju Latvijā.

Rīgas Pašvaldības policija (RPP) 19. februārī prezentēja viedtālruņu lietotni, kura rīdziniekiem ļauj augšupielādēt video un fotoattēlus no piefiksētajiem noziegumiem. Tomēr, par spīti labajiem mērķiem, īsi pēc lietotnes publiskās prezentācijas sociālajos tīklos RPP lietotne tika nodēvēta par «stukaču rīku», pirmdien raksta laikraksts Diena.

Iepazīstinot ar jauno lietotni, RPP uzsvēra, ka «mobilā aplikācija izveidota, lai uzlabotu komunikāciju iedzīvotāju un Rīgas pašvaldības policijas starpā», un pauda cerību par aktīvu sabiedrības iesaisti kārtības nodrošināšanā. Šī ir jau otrā lietotne, kuras mērķis ir uzlabot iedzīvotāju saziņu ar atbildīgajiem dienestiem, – janvārī ar tādu nāca klajā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.

Tomēr, par spīti labajiem mērķiem, īsi pēc lietotnes publiskās prezentācijas sociālajos tīklos RPP lietotne tika nodēvēta par «stukaču rīku» un internetā izplatījās ziņa par potenciāli satraucošu lietošanas nosacījumu 25. punktu, kur minēts, ka RPP saņem un saglabā informāciju no lietotāja izmantotā interneta pārlūka (tostarp IP adresi, sīkfailus). Vienkāršoti sakot – RPP, izmantojot aplikāciju, piekļūst visam, ko lietotājs apskata internetā. Vairāki potenciālie lietotāji pauda sašutumu un paziņoja, ka aplikāciju ir izdzēsuši.

Decembra nogalē tiks atsākta tiesvedība Augstākajā tiesā par Konkurences padomes piemēroto sodu Maxima Latvija, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šī gada 26.novembrī Eiropas Savienības tiesa (EST) pasludināja spriedumu lietā par Konkurences padomes (KP) piemēroto sodu vairāk nekā 35 000 eiro apmērā lielveikalam Maxima. Tagad Latvijas Augstākajai tiesai, ņemot vērā šo EST spriedumu, būs jālemj par KP lēmuma atcelšanu, ar kuru Maxima Latvija tika piemērots administratīvais sods par slēgtajiem tirdzniecības telpu nomas līgumiem.

«Eiropas tiesa savā lēmumā ņēmusi vērā Maxima Latvija viedokli, norādot, ka minētais punkts ir jāvērtē pēc tā, vai tas ir ticis izmantots un vai ietekmējis konkurences apstākļus. Secīgi 2015.gada 29.decembrī tiks atsākta tiesvedība kasācijas instancē (Augstākajā tiesā),» DB sacīja Maxima Latvija pārstāvis Jānis Beseris. Savukārt Konkurences padomes Komunikācijas nodaļas vadītāja Inita Kabanova skaidro, ka «EST nav pieņēmusi spriedumu, bet gan sniegusi atzinumu Latvijas Augstākajai tiesai, kas šobrīd izvērtē Latvijas KP lēmumu. Ar lūgumu pēc atzinuma EST vērsās Augstākā tiesa. Attiecīgi šobrīd tiesvedība Latvijā turpinās un KP vēl ir iespēja aizstāvēt un pamatot savu lēmumu.» Advokāts, zvērinātu advokātu biroja Borenius partneris Indriķis Liepa skaidro, ka «Eiropas Savienības tiesības nosaka to, ka dalībvalstu tiesām ir tiesības vērsties EST ar jautājumiem, lai saņemtu prejudiciālus nolēmumus». Viņš uzskata, ka nav būtisks jautājums, kā katra iesaistītā puse to nosauc, bet tas, ka minētais dalībvalstīm ir jāņem vērā. «Būtiskais šajā spriedumā ir tas, ka ir svarīgi izvērtēt nevis katra šāda līguma mērķi jeb burtu, bet to, kādas ir iestājušās sekas,» saka I.Liepa.

Advokātu biroja Cobalt jaunajā mājvietā tika atrasts kompromiss starp klasisko un moderno interjeru, kā arī ņemti vērā vēsturiskās ēkas izaicinājumi

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Pēc divu advokātu biroju Cobalt un Borenius apvienošanās vienā uzņēmumā radās nepieciešamība pēc lielāka biroja. Apvienošanās darījums notika 2015. gadā, bet zem viena jumta abi uzņēmumi sāka strādāt pirms gada, kad sāka apdzīvot teju 1000 m2 plašas telpas Berga Bazāra divos rekonstruētos korpusos. «Neskatoties uz to, ka ārpus Rīgas centra ir pieejami dažādi lieliski biroju centru projekti, mūsu profesija pieprasa atrasties pilsētas centrā, jo liela daļa organizāciju un iestāžu, ar kurām sadarbojamies, atrodas netālu,» stāsta Cobalt partneris, zvērināts advokāts Gatis Flinters.

Visu rakstu Pieņem vēsturiskās ēkas noteikumus lasiet 26. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.

Ar naudas piesaisti startup jomā nekas nebeidzas – nepieciešams abām pusēm nokārtot attiecības un iezīmēt spēles lauku, tāpat biznesa dēļ vecmāmiņas māju ieķīlāt nevajadzētu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai privātais investors jeb biznesa eņģelis ieguldītu agrīnas stadijas uzņēmumā, tam jābūt ar skaidru ideju un jāsaista konkrētā investora interese. «Man visvairāk patīk tāda veida inovācijas, kur visiem redzams, ka ir atrisināts kāds trūkums, defekts, kaut kā neesamība tirgū. Redzami noderīgai lietai ir lielāka varbūtība piesaistīt investīcijas,» tā zvērinātu advokātu biroja Borenius organizētajā un Dienas Biznesa atbalstītajā konferencē Darījumi 2.0 – startup pirkšana un pārdošana norādīja SAF Tehnika valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs, kurš pēdējos gados pastāvīgi ir bijis iesaistīts vairāku uzņēmumu darbībā – kā īpašnieks, investors, biznesa eņģelis, investīciju fondu pārstāvis. Vieglāk vienmēr ir piesaistīt otro investīciju, nekā pirmo, jo to parasti iegulda t.s. FFF (friends, fools, family – draugi, muļķi, ģimene). «Biznesa eņģeļi nav muļķi, tas ir nākamais līmenis. Pārlieciniet brālēnu ieguldīt tūkstoti, pie eņģeļiem jau dabūsiet piecus vai desmit,» viņš turpina. Lielākoties Latvijā visos pasākumos, kur pulcējas iesācējuzņēmumu pārstāvji, redzamas vienas un tās pašas sejas. «Tāpēc sniegtajai informācijai jābūt konsekventai. Nevar katrā reizē stāstīt kaut ko citu, jo komūna kopumā ir maza. Protams, ideja laika gaitā mainās, bet nevar būt tāda situācija, ka vienam stāsta vienu, citam – ko citu. Tad rodas šaubas,» skaidro N. Bergs.

Kompānija AS Northern Horizon Capital pārdos savu nekustamā īpašuma pārvaldības meitas uzņēmumu BPT Real Estate AS privātā kapitāla ieguldījumu fondam BaltCap, informē Porta Finance.

Darījums jāapstiprina konkurences uzraudzības iestādēm, un ir paredzams, ka tas tiks noslēgts 2015. gada septembrī. Puses ir vienojušās neizpaust darījuma finanšu nosacījumus.

«Uzņēmuma BPT Real Estate pārdošana ir loģisks noslēgums procesam, kurš turpinājās dažus pēdējos gadus un kura laikā BPT Real Estate pakāpeniski kļuva par nekustamā īpašuma pārvaldības uzņēmumu, kas ir neatkarīgs no Northern Horizon ieguldījumu pārvaldības pamatdarbības. Uzņēmuma pārdošana ļauj Northern Horizon pilnībā koncentrēties ieguldījumu pārvaldības pamatdarbībai. Šajā segmentā mēs redzam daudzas interesantas iespējas piedāvāt mūsu investoriem jaunus ieguldījumu produktus ne tikai Ziemeļvalstīs un Vācijā, bet arī Baltijas valstīs, kur ir koncentrēta BPT Real Estate darbība. Turklāt pēc darījuma Northern Horizon turpinās uzturēt un paplašināt savu būtisko klātbūtni Baltijas valstīs, izmantojot savas ieguldījumu pārvaldības, fonda administrēšanas un uzņēmumu apkalpošanas komandas,» saka Northern Horizon Capital Group vadītājs Mihaēls Šēnahs.

Parādās izteiktākas atšķirības starp lielajiem un mazajiem advokātu birojiem, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rodoties konkrētākām atšķirībām starp lielākiem un mazākiem birojiem, advokātu pakalpojumu jomā Latvijas tirgus kļūst arvien attīstītāks un līdzvērtīgāks bagātākajām Eiropas valstīm. Tā, šī gada sākumā pabeidzot apvienošanos, Cobalt (iepriekš – Raidla Lejiņš & Norcous) un Borenius komandas izveidoja Latvijā lielāko advokātu biroju pēc zvērināto advokātu un to palīgu skaita, liecina Latvijas Zvērinātu advokātu padomē pieejamie dati. Vērtējot topa datus, jāņem vērā, ka tradicionāli lielāko biroju komandās papildus advokātiem darbojas arī juristi, kas nav advokatūras biedri. Līdz ar to, piemēram, Cobalt kopējais speciālistu skaits ir gandrīz 50, neskaitot administratīvo personālu.

Valdes locekļa atbildība par nenomaksātajiem nodokļiem – kā iebaidīšanas mehānisms

Šī gada sākumā stājās spēkā norma, ka valdes locekļi ir personīgi atbildīgi par nesamaksātajiem nodokļiem. Līdz šim gan neviens valdes loceklis nav sodīts, un, kā ZAB Borenius rīkotajā konferencē norādīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktora vietniece Santa Garanča, iespējams, neviens nekad arī netiks sodīts. VID ir tiesības uzsākt procesu par uzņēmuma nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu no personas, kura ir bijusi šī uzņēmuma valdes loceklis laikā, kad nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies.

Tikai pabaidīt

Pēc VID pārstāves teiktā noprotams, ka norma par valdes locekļa personīgo atbildību ir domāta kā preventīvs līdzeklis, lai uzņēmumu vadībai neienāktu pat prātā nodarboties ar nelikumībām. «Šīs normas mērķis ir prevencija, un tikt dzīvē līdz normas piemērošanai ir faktiski neiespējami. Ceram, ka patiesi nebūs neviens šāds gadījums,» skaidro S. Garanča. Viņa norāda, ka procedūra ir tāda, ka, konstatējot visus kritērijus, ko paredz norma, sākotnēji VID nosūta brīdinājumu, kurā lūdz samaksāt nodokļu parādu, iesniegt maksātnespējas pieteikumu vai pierādījumus tam, ka valdes loceklis nav atbildīgs par parāda veidošanos, iesniegt pierādījumus, ka valdes loceklim ir objektīvi šķēršļi maksātnespējas pieteikuma iesniegšanai, vai iesniegt pierādījumus tam, ka aktīvu atsavināšana ieinteresētajai personai atbilst ekonomiskajai būtībai. Līdz ar to uzņēmumam, ja tas vēlas, ir vairākas iespējas, kā atrisināt situāciju, nenonākot līdz normas piemērošanai.

Baltijas konsultāciju biznesā pēdējā laikā novērojamas uzņēmumu apvienošanās tendences, norāda KPMG Baltics SIA darījumu atbalsta nodaļas direktore Jūlija Māsāne-Ose.

Pirmie bija juristu un advokātu biroji, piemēram, nesenā Borenius un Cobalt apvienošanās, savukārt kā nākamie seko vadības konsultāciju uzņēmumi. Galvenā apvienošanās motivācija ir nepieciešamība piedāvāt saviem klientiem daudz plašāka apjoma pakalpojumus. Nebūs nekāds pārsteigums, ja, sekojot šai tendencei, notiks atsevišķu juridisko biroju apvienošanās ar auditoru lielā četrinieka juridiskajiem birojiem, kas pēdējā laikā ir nozīmīgi auguši un uzņem apgriezienus.

Tomēr jāņem vērā, ka ne vienmēr apvienošanās konsultāciju nozarē norit veiksmīgi. Atšķirīga kompāniju iekšējā kultūra un nespēja vienoties par kopīgiem mērķiem nākotnē ir nopietns risks, kas var apdraudēt sākotnējās ieceres. Kritiski svarīgs apvienošanās veiksmes nosacījums ir vadības līderības prasmes un skaidra struktūrvienību integrācijas stratēģija, uzsver eksperte.

Banku samaksātās paaugstinātās soda naudas par pārkāpumiem naudas atmazgāšanā grib novirzīt pirmā mājokļa iegādes programmai

Tā faktiski varētu tikt garantēta aizdevuma pirmā iemaksa jeb kredītiestādes pašas «sagādās» garantijas jaunajām ģimenēm hipotekārā kredīta saņemšanai. Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas balsojums, skatot Kredītiestāžu likuma grozījumus uz otro lasījumu.

To, kāds būs Saeimas vairākuma balsojums, ir grūti prognozēt. Saeimas deputāts un Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra norādīja, ka šādu ideju neatbalsta, jo tā ietekmēs fiskālo disciplīnu – budžeta deficītu. LTRK pārstāvis Edgars Pastars atzina, ka juridiski parlamentārieši valsts budžetā iekasēto naudu – arī soda naudu – var novirzīt jebkādu pasākumu finansēšanai.

Finanšu sektors šobrīd mainās straujāk kā jebkad agrāk, tā attīstība un stabilitāte kā viens no galvenajiem valsts labklājības rādītājiem vienmēr ir bijis nozares pārstāvju diskusiju centrā. To spēcīgi nosaka ne tikai valsts iekšējie un ārējie ekonomiskie procesi, bet arī ģeopolitiskā situācija Eiropas kontekstā. Sektora virzienu nepārtraukti maina arī sabiedrības pieprasījums pēc stabiliem un drošiem finanšu pakalpojumiem, kas jau ir kļuvusi par prioritāti daudziem nozares spēlētājiem.

Tiešraide:

LAIKS UN VIETA

2017. gada 8. maijs, no plkst 8.30 līdz plkst. 17.15

Radisson Blu Latvija Hotel, Elizabetes iela 55, Rīga

Foruma moderators – Mārtiņš Daugulis, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks

Darba valoda - latviešu/angļu.

Programma

8.30 – 9.00

Reģistrēšanās

9.00 – 9.05

Foruma atklāšana

Līva Melbārzde, laikraksta “Dienas Bizness” galvenā redaktore

Eiropas finanšu aktualitātes + Q&A

Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas Priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos, atbild arī par finanšu stabilitāti, finanšu pakalpojumiem un kapitāla tirgu savienību

9.30 – 9.50

Moderna finanšu sektora pamats – inovācijas + Q&A