Ekonomiskā atveseļošanās eirozonas valstīs joprojām ir «autiņos» un valdībām nepieciešams spert tālākus soļus, lai uzlabotu tautsaimniecības izaugsmi reģionā, uzskata Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītājs Mario Dragi.
Runājot Vācijas galvaspilsētā Berlīnē, ECB vadītājs norādīja, ka eirozonas valstu ekonomikas joprojām ir vājas un tajās valda pārlieku augsts bezdarba līmenis. Šā gada otrajā ceturksnī eirozonas iekšzemes kopprodukts palielinājās par 0,3%. Iepriekšējos sešus ceturkšņus tas bija samazinājies. Tikmēr bezdarbs Eiropas Monetārajā savienībā joprojām saglabājas 12,1% apmērā.
«Uzlabojusies situācija finanšu tirgos joprojām nav izvērtusies par plašu ekonomisko atveseļošanos. Ekonomiskā atveseļošanās joprojām ir autiņos. Tā saglabājas vāja. Arī bezdarba līmenis ir augsts,» klāstīja M. Dragi. Viņš arī apstiprināja, ka ECB procentu likmes pašreizējā līmeni saglabāsies vēl ilgāku laiku.
ECB vadītājs uzsvēra, ka iestādes darbības ir palīdzējušas atjaunot finanšu tirgu normālu darbību un novērsušas neskaidrību, kas bija paralizējusi atsevišķu valstu ekonomikas. «Ārkārtēju notikumu riski eirozonā ir samazinājušies. Tostarp arī to ietekme uz cenu stabilitāti. Es esmu pārliecināts, ka šajā periodā inflācija saglabāsies stabila. Tas nozīmē, ka ES tirgi un iedzīvotāji tic ECV spējām noturēt cenu stabilitāti,» sacīja M. Dragi.
Vienlaikus M. Dragi arī norādīja, ka Eiropas Savienībai (ES) nepieciešama centrāla institūcija, kas stingri uzraudzītu bankas, vēsta Bloomberg. «Banku savienībai vajadzētu palīdzēt un paātrināt problēmās nonākušo kredītiestāžu glābšanu. Es ceru, ka mēs nonāksim pie spēcīga mehānisma, kas ļaus dzīvotnespējīgas bankas likvidēt bez finanšu stabilitātes riskiem, kā tas ir novērojams ASV,» sacīja ECB vadītājs.
Aizvadītajā nedēļā Eiropas finanšu ministru sanāksmes laikā Viļņā nepanāca vienošanos par atbalstu Eiropas Komisijas plānam par tā saukto vienotās rezolūcijas mehānismu, kas uzskatāms par svarīgu posmu ceļā uz banku savienības izveidošanu. Ceturtdien Eiropas Parlamenta (EP) deputāti deva zaļo gaismu ES banku pārraudzības sistēmai, kas ļauj no 2014. gada 150 ES lielākajām bankām tieši uzraudzīt Eiropas Centrālajai bankai (ECB).