Šodien notiekošas Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmes laikā monetārā reģiona galvenie baņķieri eiro bāzes procentlikmi nemainīja. Jāatgādina, ka ECB pagājušajā mēnesī eiro bāzes likmi samazināja līdz jaunam rekordzemam līmenim pie 0,5% atzīmes.
Tāpat ECB devā mājienus, ka ir gatava darīt vairāk, lai palīdzētu uz kājām nostāties novārgušajai eirozonas tautsaimniecībai.
Valdot šādam fonam, aktualizējās runas par to, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) varētu samazināt savu depozītu likmi zem 0 atzīmes. Tas nozīmē, ka minētā likme būs negatīva un tām bankām, kas turēs naudu ECB būs jāpiemaksā par šādu privilēģiju. Jāpiebilst, ka jau šobrīd ECB par banku noguldījumiem maksā apaļu nulli. ECB mērķis, depozītu likmes ievedot negatīva teritorijā, būtu saistīts ar mēģinājumiem palīdzēt ekonomikai. Cerības ir, ka bankas, kas vēl joprojām izvēlas lielu daļu savas likviditātes glabāt pie drošās ECB, pat neskatoties uz to, ka tās par šo naudu nesaņem procentus (un vēl būtu jāierēķina inflācija), būtu spiestas naudu laist apgrozībā un likt tai pelnīt.
ECB cer, ka, nosakot negatīvu depozītu likmi, bankas, piemēram, aktivizēs kreditēšanu, kas ir reālās tautsaimniecības asinsrites pamatā. Tāpat tas var stimulēt pieprasījumu pēc obligācijām (arī perifēro valstu obligācijām) un arī riskantākiem vērstpapīriem.
DB gan rakstīja, ka šādam lēmumam var būt arī citas sekas. ECB rīcība nākotnē varētu paaugstināt banku pakalpojumu cenas, turklāt, lai arī maz ticama, nav izslēgta iespēja, ka arī eiro depozītiem kādu brīdi varēs redzēt negatīvu procentu likmi, atzīst eksperti. Līdzīgu prognozi izsaka arī ABLV Bank galvenais analītiķis Leonīds Aļšanskis: «Ir skaidrs, ka ECB mērķis stimulēt kreditēšanu, lai atbalstītu ekonomiku, paliks nemainīgs, tomēr šāda pasākuma ietekme ne vienmēr ir pozitīva. Ja komercbankas netic aizņēmēja kredītspējai, tad bankām nevar likt kredītus izsniegt, un tādējādi liekos līdzekļus bankas varētu tērēt, lai iegādātos citus aktīvus vai arī otrs variants - prasīt maksu no klientiem par viņu naudas glabāšanu vai arī paaugstināt pakalpojumu tarifus, kas galu galā nekādu labumu ekonomikai nedos,» paredz eksperts.
Var izteikt pieņēmumu, ka vairākas bankas, kurām par saviem depozītiem ECB potenciāli būs jāpiemaksā, daļu pieaugošo izmaksas vēlēsies nogrūst uz kredītiestādes klientu pleciem. Piemēram, negatīvas apstāklis var būt tas, ka var pieaugt komercbanku aizdevumu procentlikmes (bankām kaut kā jādomā, kā nopelnīt).
«ECB pieļauj negatīvu depozīta procentu likmju iespēju, bet tajā pašā tā ir neapgūta teritorija ar, iespējams, negaidītām sekām,» DB teica SEB bankas finanšu tirgus pakalpojumu nodaļas vadītājs Andris Lāriņš. «Tā kā Eiropā un arī Latvijā naudas tirgū kopumā vērojams naudas pārpalikums, par ko liecina lielais depozītu apjoms ECB un Latvijas Bankā, tad tirgus dalībnieki šai likmei pievērš lielu uzmanību un tādēļ Euribor procentu likmes īsākiem termiņiem ir samērā tuvu 0%.
Ja ECB nolems depozītu procentu likmi noteikt negatīvu, tā, visticamāk, būs simboliski negatīva, bet tas noteikti ietekmēs Euribor, kas varētu vēl vairāk pietuvoties nullei. Latvijā noguldījumiem gan pagaidām netiek piemērotas negatīvas likmes un, ja vien nebūs būtiskas izmaiņas tirgus situācijā, no negatīvām procentu likmēm varētu izdoties arī izvairīties. Tomēr daudz kas ir atkarīgs no eirozonas ekonomikas izaugsmes - ja eirozonas ekonomika neuzrādīs pašreiz prognozēto atveseļošanos gada otrajā pusē, pieaugs risks ieraudzīt negatīvas īstermiņa procentu likmes, pieļauj A. Lāriņš.
Šodien notika arī Anglijas Bankas sanāksme. Tās laikā par lielvalsts monetāras politikas uzņemtā kursa izmaiņām lemts netika.