Žurnāls Kas Jauns veicis pētījumu, lai noskaidrotu, kuras bija ienesīgākās izrādes Latvijā 2008. gadā.

Sekojot 1994. gadā tapušās Vudija Allena filmas Lodes pār Brodveju panākumiem visā pasaulē, režisors Dž. Dž. Džilindžers uz Dailes teātra lielās skatuves iestudēja Pjotra Rozenfelda lugu, kas veidota pēc V. Allena scenārija motīviem. Šo izrādi 2008. gadā noskatījās 16 397 skatītāju un teātra kasē ienesa 152 000 LVL

Jāatzīmē, ka pirmā desmitnieka izrādes 2008. gada laikā spējušas kopā nopelnīt miljonu un 100 tūkstošus LVL.

Ienesīgākās izrādes Latvijā 2008. gadā.

Pēc ilgstošas slimības mūžībā devies latviešu aktieris, režisors un uzņēmējs Andrejs Žagars, savā Twitter profilā vēsta radio SWH.

A. Žagars dzimis 1958. gada 16. oktobrī. No 1996. līdz 2013. gadam bija Latvijas Nacionālās operas direktors. 2017. gada jūnijā ievēlēts par Rīgas domes deputātu no partijas Latvijas attīstībai.

Atvadīšanās no mūžībā aizgājušā režisora un uzņēmēja notiks Latvijas Nacionālās operas Beletāžas zālē 4.martā plkst.13.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, 1996.gadā Žagars tika iecelts par Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) direktoru un šo amatu ieņēma līdz 2013.gada septembrim. 2002.gadā debitējis Dalhallas operas festivālā kā operas režisors ar Riharda Vāgnera operu «Klīstošais holandietis», bet 2003.gadā šo pašu operu iestudējis Nacionālajā operā. Iestudējis operas gan Latvijā, gan ārvalstīs, ar iestudējumiem piedalījies arī dažādos festivālos. 2015.gadā atsācis darbu Dailes teātrī kā režisors.

Leļļu teātris ieviesīs draugu kartes

Latvijas Leļļu teātra 64. sezona noslēdzas ar leļļu izrādi Skroderdienas Silmačos 21. jūnijā 18.30 teātra lielajā zālē un 22.jūnijā 19.00 Lizuma brīvdabas estrādē. 2009./2010. gada sezona Latvijas Leļļu teātrim būs 65. – jubilejas darba sezona, informēja teātra pārstāve Daina Strelēvica.

Valmieras teātris dosies viesizrādēs uz Rīgu

Valmieras teātris 2008./2009. gada sezonu noslēgs 22. jūnijā ar izrādi Skroderdienas Silmačos un brīvdabas izrādi Latviešu laiks, kas pirmizrādi piedzīvos 20. jūnijā Cēsu viduslaiku pilsdrupās.

Krīzes gados iestudētā komēdija Ja mana sieva to uzzinās ir bijusi ienesīgākā izrāde Dailes teātra vēsturē – iekasēts vairāk nekā miljons dolāru, kas palīdzējis teātrim izdzīvot

Lai arī latvietim nav raksturīgi par sevi smieties, komēdija no biznesa viedokļa ir izdevīgākais žanrs, – ar salīdzinoši maziem izdevumiem var dabūt pilnas zāles un spēlēt šīs izrādes ilgi, intervijā DB saka Dailes teātra direktors Andris Vītols.

Fragments no intervijas:

Kuras komēdijas ir piedzīvojušas visgarāko mūžu uz Dailes teātra skatuves?

Noteikti jāmin izrāde Ja mana sieva to uzzinās, kas faktiski izglāba teātri. Angļu dramaturga Reja Kūnija komēdija tika iestudēta krīzes laikā, 2009. gadā, to izrādīja četras sezonas pēc kārtas un tā kopumā teātra kasē ienesa vairāk nekā miljons dolāru. Šogad jau otro gadu pēc kārtas sezonu noslēgsim ar Spanovska ballīti, kas būs šī uzveduma otrā sērija.

Kino izplatīšanas un kino izrādīšanas uzņēmums SIA Forum Cinemas, kas pārvalda kinoteātri Kino Citadele, plāno paplašināt darbību arī ārpus Rīgas, atklāja Kino Citadele vadītājs Normunds Labrencis.

Tiesa, skaidrība par uzņēmuma aktivitātēm, pēc Labrenča teiktā, varētu būt vien nākamā gada beigās vai 2018.gadā, jo patlaban vēl notiek sarunas par iespējamām Forum Cinemas darbības vietām ārpus Rīgas.

Labrencis arī atzīmēja, ka patlaban kino izrādīšanas tirgus ir ļoti koncentrēts tieši Rīgā, veidojot apmēram 80% no visas kino izrādīšanas. «Reģioni patlaban nav attīstīti šajā jomā, taču iespējas ir,» viņš sacīja.

Kino Citadele vadītājs arī norādīja, ka Forum Cinemas, sākot darbību ārpus Rīgas, nevis pārņems kādu līdzšinējo kino izrādīšanas vietu, bet būvēs jaunu. «Ja mēs ejam ārpus Rīgas, skaidrs, ka labāk ir būvēt pašiem jaunu kinoteātri, jo, piemēram, pārņemot kādu jau iepriekš bijušu kino izrādīšanas vietu, jārēķinās ar dažādiem iespējamiem riskiem - ēka var būt pārbūvējama, atjaunojama, taču tam var būt šķēršļi un tā tālāk,» skaidroja Labrencis.

23. februārī Liepājas teātris aicina uz iestudējuma Viss par vīriešiem jubilejas - 50. izrādi.

Izrādi Viss par vīriešiem 2007. gada nogalē iestudējis režisors Rolands Augustins (Atkočūns), un tā kļuvusi par vienu no Liepājas teātra skatītāju iemīļotākajām izrādēm. Kopumā to noskatījušies jau vairāk nekā 11 tukstoši skatītāju ne tikai Latvijā, bet arī ASV, kur 2009. gada vasarā viesojās izrādes kolektīvs.

Izrādi iemīļojuši arī tās aktieri – Egons Dombrovskis, Leons Leščinskis un Kaspars Gods.

«Izrādes materiālā jūtamies ļoti brīvi. Tas ir tāds optimāls teātra modelis – trīs vīriešu ansamblis, vīrietis – režisors un ļoti laba luga, kuru arī uzrakstījis vīrietis. Nez cik apakšveļas pāri ir novalkāti šo gadu laikā,» nosmej L. Leščinskis. (Izrādē redzams striptīzs).

Dailes teātrī 24. septembrī notiks jaunās sezonas pirmā pirmizrāde uz Lielās skatuves – Reja Kūnija komēdija Ja mana sieva uzzinās..., ko iestudē Dž.Dž.Džilindžers. Izrāde nav paredzēta īgņām un intelektuāļiem.

Rejs Kūnijs izliekot nemitīgas lamatas saviem personāžiem. Neprātīgais pārpratumu karuselis griežas arvien ātrāk, un nekas nav tāds, kā izskatās. Intrigas augstākajā un ne tik augstā sabiedrībā, prātam neaptveramas notikumu šarādes, pārpratumu kaskādes un farsa situāciju lavīna gāžas pār publiku. Tie esot azarta, fantāzijas un asprātības svētki.

Luga Ja mana sieva uzzinās... saņēmusi prestižo Lorensa Olivjē balvu kā labākā 1991. gada komēdija.

Galveno lomu jauniestudējumā atveidos Andris Bērziņš. Pārējās lomas uzticētas Artim Robežniekam (Džordžs), Elīnai Dzelmei (Džeina), Pēterim Liepiņam (Pārvaldnieks), Intaram Rešetinam (Antons Pušmucāns), Laurim Subatniekam (Ronijs), Vitai Vārpiņai (Pamela), Marīnai Janaus (Istabene), Kristīnei Belickai (Gledisa) un Aldim Siliņam (Ķermenis).

Dailes teātrī 29. maijā būs pirmizrāde – ar skatītājiem pirmoreiz tiksies Ēriha Kestnera izrādes bērniem Punktiņa un Antons varoņi. Dž.Dž.Džilindžera veidotais jauniestudējums būs pēdējā šīs sezonas pirmizrāde Lielajā zālē.

Daži domā, ka Punktiņa ir briesmīgs bērns. Citiem liekas, ka viņa ir pirmklasīga. Viņa kniksē sienai un pārdod tai sērkociņus, viņa gribētu būt dvīne un labprāt spēlē smieklus, viņa skuj sunim bārdu un beidzot pat izgudro, ka viņai iekšā dīgst maza eglīte.

Savukārt Antons ir varens zellis, kurš nomokās un vāra, pelna naudu, maksā par ēdienu un īri un rūpējas par savu slimo māti, kura zina tikai bēdas, slimības un rūpes.

Kad vecāki pelna daudz naudas un viņiem nav laika saviem bērniem, mājās sāk zust sērkociņi. Punktiņa melo saviem vecākiem, un tas ir ļoti neglīti. Tas ir šausmīgi, bet ārkārtīgi interesanti. Šajā mājā visiem ir noslēpumi. Kaut kas te vairs nav kārtībā. Kad spēlē iesaistās kārnās guvernantes Andahtas jaunkundzes līgavainis Velna Roberts, viss sāk iet pa galvu pa kaklu. Kad tas nāks gaismā, tad tik būs tracis!

Dailes teātra Kamerzālē 19. novembrī notiks provokatīvās poļu autores Dorotas Maslovskas huligāniska izlēciena 2 daļās Divi nabadzīgi rumāņi pirmizrāde. Jauniestudējumu veido režisors Dž.Dž.Džilindžers.

Divi nabadzīgi rumāņi – tie ir divi modīgo pilsētas tusiņu pārstāvji, kuri tīrās izklaides dēļ nolemj nolaisties līdz sabiedrības padibenēm. Narkotiku reibumā viņi nesas pa Poliju, bēgot paši no sevis un savas dzīves bezcerības. No viņiem nav iespējams tikt vaļā. Par elementāru uzvedības kultūru vispār nav ko runāt. Viņi peldas vulgārismu pārbagātībā un atbaidoši lauzītā slengā. Bet notiekošā absurds kļūst smieklīgs, aizraujošs un uzjautrinoši kolorīts.

Te nekas nenotiek pa īstam, realitāte svārstās kā piedzēries kuģis, un notiekošais atgādina vispārēju halucināciju. Varbūt tas ir dramaturģisks šedevrs, bet varbūt tikai lēts ziepju burbulis. Par to jāpārliecinās katram pašam.

Zīmējumu teātris, kas savu stāstu skatītājiem pasniedz ne tikai ar kustībām, skaņu, runu, bet arī izsakot to ar zīmējumu, pirmo sezonu strādā pastāvīgās telpās, bet taciņa uz tām skatītājiem vēl jāiestaigā .

Šajā sezonā Zīmējumu teātrim pirmo reizi ir savas telpas, izrādes notiek tējnīcā Materia. Tur esošajā izstāžu zālē ir Latvijas zemnieku produkcijas tiešpārdošana, tango nodarbības, novusa mači, bet vienreiz nedēļā ir improvizēta zīmējumu izrāde un divreiz mēnesī – iestudētas izrādes. Zīmējumu teātris darbojas jau kopš 2008. gada, bet iepriekš tas lielākoties uzstājās vietās, kur skatītāji vēlējās izrādi redzēt. «Daudzi skatītāji jautāja, kur mūs var redzēt ikdienā, ne tikai tajās reizēs, kad pie viņiem aizbraucam. Mums nebija, ko atbildēt, jo nebija tādas vietas. Tagad vieta ir, un mums vienkārši daudz jāiegulda, lai pastāstītu tiem cilvēki, kas vēlējās nākt un skatīties, – nāciet! Tas nav nemaz tik vienkārši,» atzīst Varis Klausītājs, SIA Zīmējumu teātris režisors. Pirmā izrāde tējnīcā notika pērnā gada oktobrī un sākumā apmeklētāju bija daudz. Ziemā, aukstumā cilvēki nāca kūtrāk, viņiem svētku laikā bija arī pilnīgi citas prioritātes. «Tā kā neatrodamies blakus Nacionālajam teātrim, bet gan Nacionālajai bibliotēkai, šī ir neiestaigāta taciņa. Ir jāveido tradīcijas. Ja tās ir, tad nekas nav tālu, bet, ja nav tradīciju, tālu ir arī tas, ko var ar roku aizsniegt,» saka Varis.

Strādājot pie mūzikla Vadonis, komponists Zigmars Liepiņš sapratis — Latvijai steidzami vajag jaunu Kārli Ulmani.

Vai Latvija nav kļuvusi par placadarmu kārtējam starptautiska mēroga eksperimentam, kas — Austrumi vai Rietumi ietekmē šeit notiekošos procesus, vai arī Obama Amerikā un Medvedevs Krievijā nav uzskatāmi par diktatoriem? Šādas un dažādas citas pārdomas radušās komponistam kādreizējam Radio SWH īpašniekam Zigmaram Liepiņam, strādājot ar kārtējo lieldarbu — muzikālo izrādi Vadonis, kas veltīta slavenākajam mūsu Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim.

Kopš atbrīvojāties no savām daļām Radio SWH, informācija par jūsu gaitām ir visai paskopa. Ko īsti šobrīd dara Zigmars Liepiņš?

Nodarbojos ar savām mūzikas lietām, un ar zināmu sava kapitāla menedžēšanu. Tās «olas», kas savulaik ir «izdētas», tagad ir jāmēģina saglābt, lai tās nesaplīstu. Pa šo laiku esmu uzrakstījis Kapteiņa stāstus, svītu Dziesmu svētkiem Dziedot dzimu, dziedot augu, bet pašlaik top jauns darbs, kas pilnībā ir paņēmis manu laiku — muzikālā izrāde Vadonis.

Viesrežisors Romans Kozaks (Maskava) Dailes teātrī iestudējis izrādi Spēlmanis. Kūrorta piedzīvojumi, kas veidota pēc Fjodora Dostojevska romāna Spēlmanis motīviem. Izrādes pirmizrāde notika 30. janvārī.

Spēlmanis ir daudzējādā ziņā autobiogrāfisks romāns, ko krievu ģēnijs Fjodors Dostojevskis rakstīja, lai tiktu vaļā no saviem spēļu parādiem. Krievisks vēriens fantāzijās par Dostojevska pieteiktajām tēmām nosaka Romana Kozaka skatuves versiju. Fantastiskajā, dīvainajā, neprātīgajā mīlas stāstā iesaistās spēle un tās noslēpumi. Šā vai tā, bet atrisinājumam ir jānāk. Katastrofas gaidas saspīlē gaisotni.

Kūrvietā ar spēcinošiem avotiem un veselības ūdeņiem dziedēt dvēseli un miesu sabrauc visdažādākie ļaudis. Tepat līdzās ir arī spēļu nami, kuriem apkārt vienmēr rosās šaubīgas personas, laimes meklētāji un avantūristi. Visi sirgst ar mokošām kaislībām: pret sievieti, pret spēli, pret naudu. Alkas riskēt un pārkairinātas fantāzijas reibina galvu. Brīdī, kad dzīve tiek lauzta uz pusēm, pamostas nevaldāms kārdinājums likt uz spēles visu.

Nepabeigtu biroju ēku skaita ziņā pasaulē nepārspēta ir Krievijas galvaspilsēta Maskava, ziņo lenta.ru, atsaucoties uz Colliers International tirgus pārskatu.

Pēc kompānijas Colliers International datiem, šā gada 1. pusgadā Maskavā celtniecības stadijā bija 3.8 milj. m2 biroju telpu. Pārskatā tiek norādīts, ka, ņemot vērā strauji sarukušo biroju nomas maksu Maskavā un Dubajā, visdārgāk birojus EMEA reģionā (Eiropa, Tuvie Austrumi, Āfrika) nomāt pašlaik ir Londonā, kur A klases biroju telpas pilsētas centrālajā daļā izmaksā 1350 USD/m2 gadā. Otrajā vietā ir Maskava — 969 USD/m2 gadā. Tai seko Parīze — 877 USD/m2, Dubaja — 815 USD/m2 un Dublina — 800 USD/m2.

Colliers International apkopotās ziņas liecina, ka Maskava šā gada 1. pusgadā bijusi sestā populārākā pilsēta pēc investīciju aktivitātes biroju tirgū.

Portāls db.lv publicē informāciju par pasākumiem, uz kuriem nākamās nedēļas laikā doties pašiem, kopā ar saviem kolēģiem vai biznesa partneriem. Informāciju apkopojis Andrejs Šavrejs.

9. aprīlī plkst.18.00 Dailes teātrī tiks demonstrēts mūzikls par slaveno Orleānas jaunavu Žannu d’Arku. Libreta autori ir Jānis Elsbergs un Evita Mamaja, bet teātra režisors – Dž.Dž.Džilindžers. Izrādes mūziku sarakstījis komponists Kārlis Lācis. Mūzikla garums ir 2,5 stundas un tajā iekļauta vēsture, sākot no Žannas d’Arkas dzimšanas brīža.

9.aprīlī plkst.19.00 Splendid Palace džeza konkursa Riga Jazz Stage 2016 laureātu koncerts un uzvarētāju apbalvošana nominācijās Džeza vokāls un Džeza trompete. Otrajā pasākuma daļā uzstāsies slavenā džeza dziedātāja no ASV - Šarenē Veida, kas ir Teloniusa Monka vokālistu konkursa uzvarētāja. Riga Jazz Stage 2016 konkursā viņa bija žūrijas locekle kopā ar Raimondu Paulu, kurš apmeklēs koncertu, un, iespējams uzstāsies kopā ar dīvu.

Producents Juris Millers turpmākajai radošajai darbībai ir atradis telpas Rīgā, Ulmaņa gatvē 1, kur darbosies Latvijas Jaunatnes teātris un kuru iekārtošana izmaksājusi teju 50 000 eiro.

«Vismaz līdz brīdim, kad atrisināsies tiesvedība par koncertzāli Rīga, kurā es ceru, ka varēs atgriezties ne tikai koncertzāle, bet arī Jaunatnes teātris, tas ir atradis pagaidu mājvietu Ulmaņa gatvē 1, ēkā, uz kuras jumta ir uzraksts Ceļu pārvalde,» informēja Millers.

Ēkas trešajā stāvā ir iekārtota skatītāju zāle ar 440 skatītāju vietām, kurai pretī ir izveidota garderobe un turpinās kafejnīcas remontdarbi. Otrajā stāvā būs kafejnīcas galdiņi. Turklāt tajā būs ierīkotas grimētavas, biroja telpas un Latvijas Jaunatnes teātra bērnu un jauniešu studijas nodarbību telpas.

Jauno telpu iekārtošana izmaksājusi teju 50 000 eiro, tostarp koncertzāles krēslu pārvešana un montāža, tehnisko lietu uzlabošana un iekārtas, kas bija speciāli jāiegādājas. Millers uzsvēra, ka teātris tiek finansēts no privātiem līdzekļiem un, «lai gan ir vienīgais teātris Latvijā, kas piedāvā profesionālu māksliniecisko saturu bērniem un jauniešiem», tas nesaņem nekādu valsts finansējumu.

Saeimas deputāte Sandra Kalniete (PS) valsts budžeta grozījumu pieņemšanas laikā skatījās Nacionālā teātra izrādi Bille, taču Saeimas sēdes balsojuma izdruka liecina, ka viņa piedalījusies balsojumā.

Kalniete vienlaikus skatās izrādi un balso Saeimā4. jūnija vakarā Db novēroja, ka S.Kalniete kopā ar Pilsoniskās Savienības Rīgas mēra amata kandidātu Ģirtu Valdi Kristovski noskatījās izrādi Bille Nacionālā teātra Aktieru zālē. Taču Saeimas sēdes balsojuma izdruka uzrāda, ka deputāte ir atradusies sēžu zālē, jo piedalījusies balsojumā. Sēde beidzās ap 19.45, bet izrāde ilga no 18.30 līdz 21.25.

Jaunajā Rīgas teātrī (JRT) ir vērojama liela interese par Aivara Hermaņa režisētās izrādes Brodskis/Barišņikovs biļetēm, novēroja aģentūra LETA.

Kā informēja JRT pārstāve Daiga Bināne, internetā, kur bijusi pieejama puse no visām biļetēm, tās izpirktas 10 līdz 15 minūšu laikā. «Kāda no tām, iespējams, nopirkta vēlāk, ja cilvēkam nebija iespējams pabeigt maksājumu,» stāstīja Bināne.

JRT foajē no rīta bija vērojama rinda, kurā stāvēja aptuveni simts cilvēku. Rindas galā stāvošie uz JRT kasi bija atnākuši, jo biļetes internetā vairs nav bijušas pieejamas. Citus iedvesmojuši vairāki jaunieši, kuri pie teātra durvīm pavadījuši nakti teltī, lai būtu pārliecināti, ka viņi iegūs biļetes uz izrādi.

«Cilvēki mūsdienās biežāk stāv rindā pēc jaunā iPhone. Tam jāmainās,» ilgo stāvēšanu rindā motivēja jaunieši. Viņi piebilda, ka tie cilvēki, kas tagad stāv rindā, iespējams, biļetes nedabūs, bet pašiem tās viņiem jau bija rokā. JRT pārstāve norādīja, ka kasē biļetes vēl ir. Viņasprāt, tās varētu pietikt visiem rindā stāvošajiem interesentiem.

Latvijas Leļļu teātra 64. sezona noslēdzas ar leļļu izrādi Skroderdienas Silmačos 21. jūnijā 18.30 teātra lielajā zālē un 22.jūnijā 19.00 Lizuma brīvdabas estrādē. 2009./2010. gada sezona Latvijas Leļļu teātrim būs 65. – jubilejas darba sezona, informēja teātra pārstāve Daina Strelēvica.

Jauno sezonu teātris ieplānojis sākt 4.septembrī ar izrādi Un atkal Pifs....

Jubilejas sezonā gan mazie, gan lielie skatītāji varēšot noskatīties vairākas jaunas izrādes.

3.oktobrī pirmizrādi piedzīvos D. Strelēvicas izrāde Gudrais zobiņš krievu valodā - scenārija un dziesmu tekstu tulkotājs Vladimirs Novikovs. Novembrī būs pirmizrāde marionešu komēdijai pieaugušajiem Kazanova - Aleksandra Mindļina scenārijs un režija. Pirmo reizi teātra vēsturē pašu spēkiem ar Leļļu teātra meistaru rokām izgatavotas vairāk nekā 30 marionetes, kas ar mākslinieces Anitas Znutiņas – Šēves gādību ietērptas krāšņos tērpos. Teātra muzeja telpā taps gan jaunas vakara pasaciņas mazuļiem, gan jauna izstāde Eiropas Savienības finansētā projekta Mūsdienīgs muzejs pāri kultūras robežām ietvaros.

Dailes teātra Mazajā zālē 9. oktobrī notiks Norma Fostera it kā komēdijas Kad citi jau guļ pirmizrāde. Jauniestudējuma režisors ir Kārlis Auškāps.

Kad citi jau guļ (2006) ir inteliģenta komēdija, kas uzrunā skatītāju, piedāvājot viņam jokus ar nopietnu zemtekstu un veselu zīmīgu personāžu plejādi: te ir padzīvojis rokenrola seniors, neveikla eksotisko deju dejotāja, ambiciozs radio naktsputns, pļāpīgs zaglis, aptrakusi fane un vēl, un vēl. Cilvēki, kas cenšas spēlēt ar tām kārtīm, kuras dzīve viņiem ir iedalījusi. Ikdienas sīkās ķibeles skaidri parāda, cik daudz pasaulē ir skumju, bet arī mīlestības.

Pēc dramaturga norādījumiem lugas piecpadsmit personāžus izspēlē pieci aktieri – sešos vakara stāstos, kas nesaraujami saausti kopā smeldzīgi komiskā simfonijā. Režisors Kārlis Auškāps lomas uzticējis Jānim Paukštello (Lū, Deivijs, Džerijs), Mirdzai Martinsonei (Betsija, Sendija, Jolanda), Gintam Grāvelim (Dereks, Tomijs, Stīvs), Aijai Dzērvei (Sūzena, Melodija, Laura) un Ivaram Auziņam (Edijs, Niks, Čārlijs).

Maskavas valdības ministrs, Patēriņa tirgus un pakalpojumu departamenta vadītājs Vladimirs Mališkovs Rīgas markas prezentācijas laikā slavēja Latvijas produktus.

Pēc iepazīšanās ar 21 Latvijas pārtikas ražotāja veikumu, V. Mališkovs atzina, ka daļa no redzētā jau ir Krievijas tirgū un tiek tirgoti ne pirmo gadu. Bet daļa produktu ir tādi, kurus Maskava vēl nav redzējusi un tie pēc savas kvalitātes ir augsta līmeņa produkti.

«Maskavā uz asfalta nekas neaug, tā diennaktī patērē 2200 - 2500 t pārtikas. Maskavā ir 11 miljoni iedzīvotāju, ko papildina iebraucēju skaits, tas nozīmē, ka tirgus ir milzīgs,» tā V. Mališkovs. Lai arī sortiments ir daudzveidīgs un pēdējo gadu laikā pilsēta ar valdības atbalstu izveidojusi 25 agro - holdingus, V. Mališkovs saredz iespēju tirgot Maskavā Latvijas produktus. Abu pilsētu mēri jau parakstījuši savstarpēju līgumu, kas paredz nākamgad virzīt ievērojamu apjomu Latvijas produktu uz Maskavu.

Par labu sporta spēļu cildenajam garam nenāk Krievijas dižmanība, cenšoties pārspēt visu līdz šim redzēto. Daudzi pasaules politiskie līderi Soču ziemas olimpiādei arī sagādājuši negatīvu publicitāti, atsakoties tajā ierasties Krievijas cilvēktiesību pārkāpumu dēļ.

Nesamērīgas būvniecības tāmes, korupcija, zagšana un terora draudi slāpē sajūsmu par Soču olimpisko projektu vērienu, bet lielas ceļošanas izdevumus spēles redzēt kārotājiem liek apsvērt divreiz.

Spekulantu vilšanās

Olimpiādes biļešu globālais noiets neilgi pirms spēļu atklāšanas ir diezgan pieticīgs, un tam par iemeslu tiek minētas gan Soču apmeklējuma augstās kopējās izmaksas, gan bažas par drošību. Bloomberg Businessweek (BB) aplēsis, ka vienam spēļu viesim no ASV Soču apmeklējums bez sevišķām ekstrām – vien pasākumu biļetes, ceļojuma izdevumi, viesnīca un šādi tādi tūristu nieki – izmaksās desmit tūkstošus dolāru.

Kompānija Atlant-soyuz pārtraukusi regulāros lidojumus Liepāja - Maskava - Liepāja.

Lidojumi pārtraukti marta beigās ar solījumu, ka pārtraukums būs īslaicīgs, Db informēja Liepājas lidostā. Tomēr konkrēta informācija varētu būt tikai pēc 15. aprīļa. Tuvāka informācija par lidojumu pārtraukšanas iemesliem un iespējamo perspektīvu netiek sniegta arī biļešu tirdzniecības vietās, Db apliecināja Europa City Amrita Hotel, kas līdz šim tirgoja biļetes uz avioreisiem. Biļešu tirgotāji pieļauj, ka reisus varētu arī neatsākt, jo noslogojums nav bijis liels. Db neizdevās iegūt ne lidostas apsaimniekotāju, ne Liepājas pašvaldības viedokli par lidostas turpmākajām perspektīvām, jo Maskavas reisi bija palikuši vienīgie regulārie lidojumi no Liepājas lidostas.

Krīzes situācijā virsroku gūst zīmoli, kas pārstāv nacionālas vērtības.

Tā intervijā DB pauž Jevgeņijs Toņevs – Odesā uzaugušais un Kijevā ilgāku laiku strādājušais reklāmas speciālists tagad jau vairākus gadus pārstāv Leo Burnett reklāmas tīklu Maskavā, šobrīd pildot aģentūras Arc Russia radošā direktora pienākumus un apkalpojot vislielākos zīmolus Krievijā.

Daudzas Latvijas radošās nozares ierasti lūkojas rietumu virzienā, tāpēc dažkārt nākas secināt, ka, neskatoties uz kopīgo ģeogrāfiju, tikpat kā neko nezinām par notikumiem un tendencēm, kas valda vien pārsimts kilometru uz austrumiem. Viens no izņēmumiem ir vietējā reklāmas industrija, kuras gada centrālajā pasākumā Golden Hammer regulāri viesojas arī Krievijas speciālisti, tostarp J. Toņevs. Sarunā ar DB viņš stāsta par Krievijas interneta drudzi, dalās pieredzē par darbu ar naftas magnātiem un apgalvo, ka pārāk labos apstākļos reklāma kļūst neinteresanta.