Leļļu teātris ieviesīs draugu kartes

Latvijas Leļļu teātra 64. sezona noslēdzas ar leļļu izrādi Skroderdienas Silmačos 21. jūnijā 18.30 teātra lielajā zālē un 22.jūnijā 19.00 Lizuma brīvdabas estrādē. 2009./2010. gada sezona Latvijas Leļļu teātrim būs 65. – jubilejas darba sezona, informēja teātra pārstāve Daina Strelēvica.

Valmieras teātris dosies viesizrādēs uz Rīgu

Valmieras teātris 2008./2009. gada sezonu noslēgs 22. jūnijā ar izrādi Skroderdienas Silmačos un brīvdabas izrādi Latviešu laiks, kas pirmizrādi piedzīvos 20. jūnijā Cēsu viduslaiku pilsdrupās.

VSIA Dailes teātris valdes loceklis Andris Vītols pēc tikšanās ar kultūras ministru Nauri Puntuli paziņojis par savu lēmumu atstāt amatu, informē teātrī.

Lai nodrošinātu teātra darbības nepārtrauktību, A. Vītols ir gatavs turpināt vadīt Dailes teātri līdz jaunā teātra valdes locekļa iecelšanai.

«Dailes teātris ir nemitīgā meklētāja ceļā. Arī šobrīd – simtgades jubilejas priekšvakarā - teātris ir nozīmīgu pārmaiņu priekšā. To apliecina pēdējā laikā aktieru kolektīva paustais viedoklis un vēlme īstenot vērienīgas pārmaiņas, kas prasa radikālus lēmumus - pilnīgi jaunu pieeju teātra repertuāra veidošanā un teātra pārvaldībā,» saka A. Vītols.

Šobrīd Dailes teātrim ir nepieciešams jauns redzējums, kas nesīs pārmaiņas un izaicinājumus. Tas izriet no aktieru trupas iniciatīvas un šī situācija prasa savā ziņā revolucionāras pārmaiņas. Tāpēc, respektējot un cienot aktieru kolektīva vēlmes, taču vienlaikus neredzot veidu, kā tās saskaņot ar teātra finansiālajām iespējām, A. Vītols ir pieņēmis izsvērtu un atbildīgu lēmumu atstāt Dailes teātra valdes locekļa amatu, kā arī informējis par to Kultūras ministriju.

Latvijas teātru vadība vīrusa Covid-19 uzliesmojuma laikā meklē jaunus risinājumus un cer uz valsts atbalstu šajā krīzes situācijā.

Saskaņā ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas kārtību laika posmā no 14.marta līdz 13. aprīlim nenotiek neviena no Dailes teātra repertuārā ieplānotajām izrādēm un teātra ēka ir piekļuvei slēgta.

Kā zināms, diviem no Dailes teātra darbiniekiem ir konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Kā informē Dailes teātra direktors Juris Žagars, abiem darbiniekiem saslimšana norit vieglā formā un paredzama drīza izveseļošanās.

Šobrīd darbs teātrī iespēju robežās tiek organizēts attālināti. J.Žagars norāda, ka teātra administrācija šādi funkcionē samērā veiksmīgi, saziņai izmantojot "Skype" konferences, telefonsarunas un e-pastu. Klātbūtnes trūkums, protams, ir liels izaicinājums, taču administratīvais darbs var notikt.

Palielinot teātra pamatkapitālu, Kultūras ministrija (KM) piešķīrusi Dailes teātrim finansējumu 8,3 miljonu eiro apmērā, deleģējot atsevišķus valsts pārvaldes uzdevumus kultūras jomā, liecina abu pušu noslēgtais līgums, kas pieejams teātra tīmekļvietnē.

3,7 miljoni eiro Dailes teātrim piešķirti, pamatojoties uz likumu par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru trīs gadiem, tostarp 40 236 eiro paredzēti minimālās algas palielināšanai šogad līdz 700 eiro, 132 573 eiro paredzēti, lai nodrošinātu aktieru amatalgu ne mazāk kā 1593 eiro, 192 491 eiro paredzēti, lai no gada sākuma nodrošinātu konkurētspējīgu valsts teātru darbinieku atalgojumu, palielinot pārējiem darbiniekiem mēneša atalgojumu vidēji līdz 6%. Tāpat 66 281 eiro paredzēti Dailes teātra dārza uzturēšanai un apskaņošanas tehnikai, 31 020 eiro iezīmēti dienas naudu izmaksu segšanai izrādes "Rotkho" viesizrādēm Odeon teātrī Parīzē, Francijā.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) šonedēļ uzsāk būvdarbus energoefektivitātes paaugstināšanai Dailes teātra ēkā Rīgā, Brīvības ielā 75. Vēsturiskajai ēkai tiks siltinātas ēkas ārsienas, skatuves tornis un jumti, nodrošinot nepieciešamo komfortu gan teātra darbiniekiem, gan skatītājiem un vienlaikus samazinot elektroenerģijas un apkures izmaksas, norāda VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

Būvdarbu veikšanai VNĪ noslēgts līgums ar SIA "PRO DEV". Līguma summa – 1,66 miljoni eiro, no kura 85% ir ES līdzekļi un 15% valsts līdzfinansējums. Projekta autori: SIA "Projektēšanas Birojs AUSTRUMI". Ēkas fasādes atjaunošanas un siltināšanas darbus paredzēts veikt 16 mēnešu laikā.

Sāks būvdarbus Latvijas Nacionālā arhīva ēkas atjaunošanai 

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vadībā tiek izstrādāts būvprojekts Latvijas Nacionālā...

"Ļoti ceram atrast kompromisu, saskaņojot būvniecības grafiku, lai teātra simtgadē būtu redzamas reālas izmaiņas," norāda Dailes teātra direktors Juris Žagars.

Ņemot vērā ārkārtas situāciju valstī saistībā ar COVID-19 izplatību, darbs notiks īpašā piesardzības režīmā, ievērojot noteiktos ierobežojumus un risinot ārkārtas situācijas radītās izmaiņas materiālu piegādēs, kā arī garākus saskaņojumu termiņus saistībā ar citu dienestu un iestāžu pārkārtošanos darbam ārkārtas režīmā, informē VNĪ.

Pārskatāmā nākotnē izmaiņas skars arī apkārtējo Dailes teātra teritoriju. "Dailes teātra priekšlaukuma attīstība tiks īstenota kārtās. Pirmajā kārtā plānoti darbi Dailes teātra aizmugures pagalmā un Epikūra dārza sakārtošana. Šos darbus paredzēts uzsākt vasarā," norāda VNĪ valdes loceklis J. Ivanovskis- Pigits.

Dailes teātra labiekārtošanai pērn kopīgu sadarbību uzsāka VNĪ un Rīgas domes Īpašuma departaments, veicot teātrim piegulošās teritorijas sakārtošanas projekta izstrādi. Skvērs pie Dailes teātra daļēji ir gan valsts, gan pašvaldības īpašums - teātra skvēra daļa Bruņinieku ielas pusē un Brīvības ielas pusē līdz teātra kasēm ir VNĪ pārvaldībā, bet atlikusī daļa Brīvības ielas pusē - no kasēm līdz Matīsa ielai - Rīgas pašvaldības īpašumā.

Pērn noslēdzās metu konkurss, kur astoņu iesniegto projektu konkurencē par labāko teritorijas sakārtošanai tika atzīta arhitektu biroja "MADE arhitekti" iecere. 2019. gada izskaņā VNĪ ar Rīgas domi noslēdzis trīspusēju līgumu ar SIA "MADE arhitekti" par būvniecības ieceres izstrādi teātra priekšlaukuma un parka labiekārtošanai, kas nav ticis atjaunots kopš padomju laikiem.

Īstenojot arhitektu ieceri, plānots paplašināt arī teritorijas zaļo zonu – no vairākiem desmitiem teritorijā esošo koku tiks izzāģēti 8, kuri pēc ekspertu izvērtēšanas atzīti kā savu mūžu nokalpojuši, un to vietā papildus iestādīti vismaz 23 jauni lielizmēra koki, kā arī tiks ierīkoti soliņi un laternas, radot vēl vienu sakārtotu vietu iedzīvotāju atpūtai un labsajūtai. "Mūsu galvenais mērķis ir padarīt laukumu pieejamu pilsētniekiem un nodrošināt augstvērtīgu publiskās telpas kvalitāti, respektējot 1976. gadā pēc arhitektes Martas Staņas projekta celtā teātra arhitektūru. Sadarbojoties ar SIA "Labie koki" ekspertiem, laukuma labiekārtojuma ietvaros tiks veidoti pārdomāti apzaļumojumi un paredzēti jauni, lielizmēra koku stādījumi, kas ir neatņemama laikmetīgas pilsētvides sastāvdaļa," ieceri atklāj "MADE arhitekti" galvenais arhitekts Miķelis Putrāms.

Lai panāktu siltumenerģijas un elektrības izmaksu ietaupījumu publiskā sektora ēkās, kā arī ēku tehniskā un estētiskā stāvokļa uzlabojumu, VNĪ 2019. gadā piesaistījis Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu septiņu sabiedriski nozīmīgu ēku energoefektivitātes uzlabošanas projektiem. Četri no tiem tiek īstenoti teātros: Valmieras drāmas teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī, Latvijas Leļļu teātrī un Dailes teātrī, divi - Latvijas Valsts arhīva ēkās – Komandanta ielā Daugavpilī un Skandu ielā Rīgā. Ēkas energosniegums tiks uzlabots arī S. Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolā, Valsts prezidenta rezidencē Jūrmalā, jaunajā prokuratūras ēkā Aspazijas bulvārī 7, Rīgā un topošajā prototipēšanas darbnīcā A. Briāna ielā 13, Rīgā. Jau pabeigts projekts Ventspilī, Jūras ielā 34, padarot energoefektīvu valsts iestāžu administratīvo ēku.

Dailes teātra teritorijas labiekārtojuma izsludinātajā metu konkursā saņemti astoņi projektu pieteikumi, informē Rīgas domes Īpašuma departamentā.

Teritorija pie Dailes teātra daļēji ir gan valsts, gan pašvaldības īpašums - teātra skvēra daļa Bruņinieku ielas pusē un Brīvības ielas pusē līdz teātra kasēm ir Valsts nekustamie īpašumi pārvaldībā, atlikusī daļa Brīvības ielas pusē - no kasēm līdz Matīsa ielai - Rīgas pašvaldības īpašumā.

Skvērs pie Dailes teātra ir Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorija. Tas izveidots 1976.gadā, kad šajā vietā uzbūvēja Dailes teātra ēku. 1999. gadā skvērā atklāja māksliniekam Voldemāram Irbem veltītu pieminekli. Plānots visas teritorijas atjaunošanas darbus realizēt līdz Dailes teātra 100.gadadienai – 2020.gada novembrim.

Pašlaik komisija izvērtē projekta pieteikumus (skatīt galerijā), nezinot, kas ir to iesniedzēji. Rezultātus plānots paziņot 22.martā.

Valdība atbalstījusi Dailes teātra ēkas nodošanu no Finanšu ministrijas Kultūras ministrijas (KM) valdījumā.

Šāds lēmums nodrošinās iespēju teātra pamatkapitālā ieguldīt valstij piederošo Dailes teātra ēku (Brīvības ielā 75, Rīgā) un tās teritoriju, lai uzlabotu teātra ilgtspēju un teātra ēkas funkcionālu attīstību atbilstoši mūsdienu standartiem un tehniskajām iespējām, kā arī, lai teātris spētu veikt pārdomātākus ieguldījumus attīstībā un konkurētspējas paaugstināšanā, un piesaistīt investīcijas.

Dailes teātra turpmākai attīstībai nepieciešama Mazās zāles pārbūve. Teātrim kā valsts kapitālsabiedrībai, pašam uzņemoties savas ēkas pārbūves īstenošanu, tiks nodrošināts teātra vajadzībām un iecerei atbilstošākais rezultāts. Valsts kapitālsabiedrībai būs iespēja gan precīzāk definēt darbu apjomu un specifikācijas, gan uzraudzīt būvdarbu izpildes atbilstību pašu attīstības iecerēm. Turklāt visas administratīvās procedūras norisināsies ātrāk un efektīvāk, nenoslogojot Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) administratīvos resursus. Dailes teātrim ir plašākas iespējas piesaistīt finansējumu ēkas attīstībai arī no sponsoriem vai atbalstītājiem.

VSIA "Dailes teātris" reģistrējis komercķīlu ar nodrošinātā prasījuma maksimālo summu 654 000 eiro, liecina "Lursoft" publiskotā informācija.

Komercķīlas ņēmējs ir "Swedbank". Komercķīla nodrošina aizdevuma līgumu.

Pēc "Lursoft" vēstītā, "Dailes teātris" ir ieķīlājis ķermeniskos pamatlīdzekļus.

Šī ir pirmā komercķīla, kas līdz šim reģistrēta "Dailes teātrim".

Komercķīla reģistrēta trešdien, 7.jūnijā.

Pēc "Dailes teātra" publiskotās informācijas, šogad 20.maijā tika sasaukta teātra dalībnieku sapulce saistībā ar lēmumu par aizdevuma ņemšanu digitālo akustisko sistēmu iegādei "Dailes teātra" Lielās zāles pielāgošanai akadēmiskās mūzikas atskaņošanai un muzikālā teātra vajadzībām.

2022.gadā "Dailes teātris" strādāja ar 3,052 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 3,8 reizes vairāk nekā 2021.gadā, savukārt teātra peļņa pieauga par 51,5% un bija 5990 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Dailes teātra Kamerzālē 31. maijā notiks pirmizrāde – Fjodora Dostojevska Idiots. Pēdējā nakts, ko izrādes veidotāji dēvē par atgriešanos dzimtenē 13 ainās. Režisori Mihails Gruzdovs un Indra Roga jauniestudējumu veido kopā ar topošajiem absolventiem, Dailes teātra 9. studijas audzēkņiem, un Dailes teātra pazīstamākajiem aktieriem.

Lomās būs Dailes teātra 9. studijas audzēkņi Mārtiņš Počs vai Dainis Grūbe (kņazs Ļevs Nikolajevičs Miškins), Kārlis Freimanis vai Artūrs Dīcis (Parfjons Rogožins), Inita Dzelme (Nastasja Fiļipovna Baraškova), Baiba Neja vai Lienīte Osipova (Aglaja Ivanovna Jepančina), Gints Andžāns vai Kristaps Rasims (Gavrila Ardalionovičs Ivolgins), Ērika Eglija vai Dana Čerņecova (Varvara Ardalionovna Ivolgina, vēlāk Pticina), kā arī Dailes teātra aktieri Rēzija Kalniņa (Ļizaveta Prokofjevna Jepančina), Juris Žagars (Ivans Fjodorovičs Jepančins), Artūrs Skrastiņš (Lukjans Timofejevičs Ļebedevs), Juris Bartkevičs (Ardalions Aleksandrovičs Ivolgins), Ģirts Ķesteris (Jevgeņijs Pavlovičs Radomskis) un Harijs Spanovskis (Afanasijs Ivanovičs Tockis).

Dailes teātrī būs skatāmas jauno aktieru diplomdarbu izrādes.

Šogad Latvijas Kultūras akadēmiju beidz 17 dramatiskā teātra aktiermākslu studējošie topošie aktieri asoc. prof. Mihaila Gruzdova un Indras Rogas vadībā - Gints Andžāns, Lauris Bokišs, Dana Čerņecova, Artūrs Dīcis, Elīna Dzelme, Inita Dzelme, Ērika Eglija, Kārlis Freimanis, Dainis Grūbe, Andris Liseckis, Baiba Neja, Lienīte Osipova, Mārtiņš Počs, Artūrs Putniņš, Kristaps Rasims, Anrijs Sirmais un Daumants Švampe.

31. maijā Dailes teātra Kamerzālē notiks pirmizrāde – Fjodora Dostojevska Idiots. Pēdējā nakts, ko izrādes veidotāji dēvē par atgriešanos dzimtenē 13 ainās. Režisori Mihails Gruzdovs un Indra Roga jauniestudējumu veido kopā ar topošajiem absolventiem, Dailes teātra 9. studijas audzēkņiem, un Dailes teātra pazīstamākajiem aktieriem. Izrādes notiks arī 1., 2., 3. un 4. jūnijā, kā arī nākamajā sezonā, jo izrāde tiks uzņemta Dailes teātra repertuārā.

No 18. decembra Dailes teātrī varēs noklausīties Ziemassvētku koncertu Kamēr es dvēseli kārtoju zārdos....

Tradicionālā Dailes teātra Ziemassvētku koncerta pirmajā daļā skanēs skaistākās klasiskās mūzikas komponistu Ziemassvētku dziesmas, bet otrajā daļā – latviešu komponistu dziesmas ar dzejnieka Jāņa Baltausa vārdiem.

Koncertā piedalīsies Artūrs Skrastiņš, Ģirts Ķesteris, Artis Robežnieks, Juris Frinbergs, Gints Grāvelis, Ieva Pļavniece, Sarmīte Rubule, Rudīte Būmane un Ērika Eglija.

Pirmoreiz koncerta režija uzticēta jaunajai režisorei Laurai Grozai, bet muzikālā vadība ir Jura Vaivoda pārziņā. Radošajā komandā strādā arī scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa un gaismu mākslinieks Mārtiņš Kudiņš.

Dailes teātra Kamerzālē 5. novembrī ar Mikas Milliaho sievišķīgu traci Vīrieši uz nervu sabrukuma robežas debitēs jaunais režisors Gundars Cauka.

Iespējams, ka šī ir komēdija, bet varbūt arī nē. Viena istaba un trīs bezpalīdzīgi, taču cerību nezaudējoši vīrieši, kuri apmaldījušies katrs savā dzīvē. Savstarpējos kašķos un attiecību noskaidrošanā viņi cenšas atrast izeju no šī labirinta. Vai tas ir smieklīgi vai traģiski – par to nolēmis tikt skaidrībā režisors G. Cauka kopā ar aktieriem Andri Bērziņu (Džonijs), Pēteri Liepiņu (Leo) un Juri Frinbergu (Makss). Par izrādes vizuālo ietērpu rūpējas Dace Cauka. Lugu tulkojusi Evita Mamaja.

Iestudējums top ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Dailes teātra vadība ir pieņēmusi lēmumu laikā no 16. līdz 29. martam izsludināt darbinieku dīkstāvi, kas ļauj neierasties darba vietā, saglabājot darbinieku darba algu, informē iestādē.

Pēc atgriešanās no filmēšanas Madridē pašizolācijā atrodas arī teātra direktors Juris Žagars.

"Pats arī atrodos pašizolācijā, jo pagājušajā nedēļā atgriezos no filmēšanas Madridē amerikāņu producētā "Netflix" seriālā, kura ražošana tika aizsākta jau agrāk un ko nevarēja atcelt. Patlaban noturam sapulces ar kolēģiem visos līmeņos "Skype" un "WhatsApp" platformās. Esam pat instalējuši profesionālu konferenču iekārtu, kas, izrādās, nav dārgi un veiksmīgi turpinām administrācijas darbu attālināti. No šīs krīzes noteikti iziesim stiprāki un gudrāki. Cilvēki būs spiesti uzlabot digitālas prasmes un pārliecināsies, ka ne vienmēr kaut kur ir jādodas, lai ar kādu ko sarunātu un procesi neapstātos. Teātrī jau tagad domājam par scenārijiem, ko un kā darīt, ja krīze ieilgs. Esmu pārliecināts, ka risinājumi būs un bez kultūras pakalpojumiem, jo sevišķi bez teātra, Latvijas skatītājs nepaliks. Bet tomēr ceram, ja sabiedrība atbildīgi izturēsies pret ierobežojumiem, jau maijā varēsim atsākt mēģinājumus un jūnijā viss atgriezīsies iepriekšējās sliedēs un varēsim sākt spēlēt izrādes," norāda J.Žagars.

#Kaņepēs ir spēks, intervijā DB saka Dailes teātra aktieris Ivars Auziņš, kurš jau septiņus gadus vada kaņepju pārstrādes uzņēmumu Transhemp.

Kaņepēs ir spēks, intervijā DB saka Dailes teātra aktieris Ivars Auziņš, kurš jau septiņus gadus vada kaņepju pārstrādes uzņēmumu Transhemp.

Savulaik viņam bija iecere Latvijā uzbūvēt lielu rūpnīcu, kurā no kaņepēm ražotu koksni un šķiedru. Jau tika piesaistīts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums un atrasti investori, taču banka šo biznesu līdzfinansēt atteicās. Šobrīd I. Auziņš no kaņepēm ražo dažādus veselīgus pārtikas produktus – eļļu, proteīna pulveri un šķiedrvielas, kā arī lobītas un grauzdētas sēklas. Viņš joprojām aktīvi darbojas teātrī, filmējas vietējos seriālos un gaida piedāvājumu spēlēt lielās lomas ārpus mūsu valsts robežām.

Pirmajā nedēļā kopš stāšanās Dailes teātra direktora amatā Juris Žagars teātrī veicis personālstruktūras izmaiņas, ieviešot dažus jaunus amatus, bet citus - likvidējot.

Kā Žagars šorīt pastāstīja Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma", minētās izmaiņas pamatā skar teātra administrāciju. "Katrs nāk ar savu komandu, es arī nāku ar savu komandu. Es bez komandas neprotu strādāt," komentēja Žagars.

Viņš nolēmis teātrī ieviest finanšu direktora amatu, kura atbildības joma turpmāk iesniegsies arī pārdošanā un galvenā grāmatveža līdzšinējā kompetencē. "Tas nenozīmē, ka galvenās grāmatvedes vairs nebūs," piebilda Žagars.

Tāpat teātrī izveidots administratīvā direktora amats, kurā strādājošais cilvēks galvenokārt būs atbildīgs par administrācijas vadību.

Savukārt Literārās daļas vietā turpmāk darbošoties teātra dramaturgs. "Tā ir pozīcija, kas pasaules teātros angliski saucas "dramaticer", bet latviski tai īsti nav nosaukuma," skaidroja Žagars.

Dailes teātra ēka gatavojas uzlabošanas darbiem - tiks siltinātas ārsienas, mainītas ārdurvis, logi, vārti, jumts, pārbūvēta apkures sistēma, kā arī pilnveidots apgaismojums gan uz skatuves, gan ēkā kopumā.

Patlaban notiek projektēšanas darbi Dailes teātra ēkas energoefektivitātes palielināšanai, ieplānots, ka 2019.gada nogalē sāksies būvniecības darbi, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ). Projektam piesaistīts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums un kopējais projekta budžets ir 1,714 miljoni eiro. Būvdarbus plānots pabeigt 2021.gadā.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja VNĪ energoefektivitātes projektu portfeļa vadītājs Jānis Ungurs, Dailes teātris ir vietējās arhitektūras piemineklis, tāpēc būvniecības darbu laikā nedrīkst skart vēsturisko fasādi. Tās liela daļa ir apdarināta ar ķieģeļiem, kas novērtēti kā vērtīgi un saglabājami. Savukārt, saistībā ar ēkas betona fasādi nekādi apjomīgi darbi netiks veikti. Ļoti lielu ēkas daļu aizņem teātra skatuves tornis, kas ir divpadsmit stāvu augstumā. Pēc J. Ungura stāstītā, daudzi cilvēki pat neievēro, ka teātrim ir milzīgs tornis, kas sākas skatuves līmenī un tā gaisa telpa sniedzas pat līdz torņa augšai. Skatuves tornis apdarināts ar alumīnija profiliem, kas arī klasificēti kā kultūrvēsturiska vērtība, taču būvdarbu laikā tie tiks demontēti, ēka tiks nosiltināta, kā rezultātā tornis kļūs nedaudz apjomīgāks. Zviedrijā tiks pasūtīti jauni profili.

Augustā tiks uzsākti būvniecības darbi Dailes teātra energoefektivitātes palielināšanai, vienlaikus uzlabojot ēkas vizuālo izskatu. Darbi tiks veikti paralēli teātra izrāžu sezonai, informē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes locekle Kitija Gruškevica.

Projekta ietvaros tiks siltinātas ārsienas, mainītas ārdurvis, logi, vārti, jumts, pārbūvēta apkures sistēma, kā arī pilnveidots apgaismojums gan uz skatuves, gan ēkā kopumā. Kopējais projekta budžets ir 1,714 miljoni eiro.

Šobrīd izsludināts iepirkums būvdarbu veikšanai. Pieteikumi no potenciālajiem būvdarbu veicējiem tiks gaidīti līdz 19. augustam.

«Dailes teātra energoefektivitātes uzlabošanai VNĪ piesaistījusi ES struktūrfondu finansējumu. Būvniecības darbus veiksim paralēli teātra darbības sezonai, netraucējot teātrim un skatītājiem. Projektu pilnībā plānots pabeigt līdz 2020. gada rudenim, lai teātris savu simtgadi varētu sagaidīt atjaunotajās mājās,» norādīja K. Gruškevica.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” izsludina iepirkumu Dailes teātra priekšlaukuma sakārtošanai saskaņā ar “MADE arhitekti” izstrādāto būvprojektu.

Teritorijas sakārtošanas darbi tiks uzsākti šovasar un noritēs trijos posmos. Pirmo posmu – Dailes teātra priekšlaukuma atjaunošanu plānots pabeigt līdz 2022. gada rudenim, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Šobrīd aktīvi notiek Dailes teātra un tā apkārtnes kompleksa sakārtošana. Vēsturiskās ēkas energoefektivitātes projekts sākās pērn un tuvojas noslēgumam. Būvdarbi veikti, saglabājot 1976. gadā pēc arhitektes Martas Staņas projekta celtā teātra arhitektūru.

“Vēsturiskajai teātra ēkai nosiltinātas ēkas ārsienas, skatuves tornis un jumti, nodrošinot nepieciešamo komfortu gan teātra darbiniekiem, gan skatītājiem un vienlaikus būtiski samazinot elektroenerģijas un apkures izmaksas. Pārbūvēta apkures sistēma un pilnveidots aprīkojums apgaismojumam uz skatuves, nodrošinot “gudros” prožektorus. Ņemot vērā ārkārtas situāciju valstī saistībā ar COVID-19 izplatību, darbs notika īpašā piesardzības režīmā, ievērojot noteiktos ierobežojumus un risinot ārkārtas situācijas radītās izmaiņas materiālu piegādēs. Projekts pilnībā tiks pabeigts līdz Dailes teātra simtgadei šoruden,” norāda R. Griškevičs.

Dailes teātra Mazajā zālē 5. decembrī jauniestudējumu piedzīvos Anitas Sproģes iestudētā izrāde Kis kis – ņau ņau - ungāru autora Ištvāna Erkēņa spēles pieaugušajiem jeb pieaugušo spēles 2 cēlienos.

Tas ir viegla absurda iezīmēts stāsts par cilvēkiem, kuriem vecums atnes nevis mierīgas, sakārtotas vecumdienas, bet gan īsti plosošas kaislības: greizsirdību, strīdus, intrigas, kaprīzes, arī mīlestību un to pavadošās mokas. Šiem cilvēkiem atkal ir izvēle, tieši tāpat kā agrāk jaunībā – kā dzīvot, kā rīkoties, kā mīlēt.

Izrādē pulcināti skatītāju iemīļoti un cienīti Dailes teātra vidējās un vecākās paaudzes aktieri – Indra Briķe, Ilze Vazdika, Akvelīna Līvmane, Lilita Ozoliņa, Esmeralda Ermale, Olga Dreģe, Harijs Spanovskis, Juris Kalniņš un Juris Strenga. Aktieriem tiks dota iespēja parādīties citā ampluā, ļauties spēlei un arī pasmaidīt pašiem par sevi un citam par citu. Šī izrāde ir īpašs veltījums viņiem.

30.oktobrī aprit 40 gadi, kopš Dailes teātris sāka savu darbību ēkā Brīvības ielā, informē Dailes teātra pārstāve Liene Jakovļeva.

1977.gada 30.oktobrī īstenojās diženā režisora, Dailes teātra dibinātāja Eduarda Smiļģa sapnis – Vecajā Dailītē beidzot sagaidīti Jurģi. Dailes teātris pēc ilgiem gaidīšanas gadiem pameta veco, tik mīļo, bet jau par šauru kļuvušo skatuvi Lāčplēša ielā, lai iemitinātos Brīvības ielā 75 (toreiz Ļeņina iela).

Pārcelšanās notika ar vērienu – viss kolektīvs uz jaunajām mājām devās kostimētā gājienā. Tās pašas dienas vakarā teātrī notika pirmizrāde - Dailes teātra ēkas atklāšanai veltīts uzvedums ...Visu savu mūžu.... Scenārija autors ir Māris Grēviņš, režisors inscenētājs - Arnolds Liniņš, scenogrāfs - Ilmārs Blumbergs.

Par godu Dailes teātra ēkas 40.dzimšanas dienai, laikā no 16. līdz 23.novembrim nams tiks izgaismots.

Portāls db.lv publicē informāciju par pasākumiem, uz kuriem nākamās nedēļas laikā doties pašiem, kopā ar saviem kolēģiem vai biznesa partneriem. Informāciju apkopojis Andrejs Šavrejs.

16.aprīlī plkst.15 Dailes teātra mazajā zālē teātris Ziloņa dziesma. Ziloņa dziesma ir kanādiešu dramaturga Nikolā Bijona (dz. 1978) pirmā luga, kas pirmizrādi piedzīvojusi 2004.gadā ASV. 2014.gadā kanādiešu režisors Šarls Binamē tai radījis filmas versiju. Ar izrādi Ziloņa dziesma Dailes teātrī kā režisors atgriežas kādreizējais Dailes teātra aktieris Andrejs Žagars.

No sava darba kabineta slimnīcā ir pazudis ievērojams psihiatrs. Pēdējais, kurš ārstu redzējis, ir viņa pacients Maikls. Mēģinot noskaidrot pazušanas iemeslus, slimnīcas vadītājs dakteris Grīnbergs iztaujā pacientu. Savukārt Maikls, manipulējot ar dakteri Grīnbergu, iesaistās smalkā psiholoģiskā spēlē, kas izvēršas grēksūdzē.

Pēc ilgstošas slimības mūžībā devies latviešu aktieris, režisors un uzņēmējs Andrejs Žagars, savā Twitter profilā vēsta radio SWH.

A. Žagars dzimis 1958. gada 16. oktobrī. No 1996. līdz 2013. gadam bija Latvijas Nacionālās operas direktors. 2017. gada jūnijā ievēlēts par Rīgas domes deputātu no partijas Latvijas attīstībai.

Atvadīšanās no mūžībā aizgājušā režisora un uzņēmēja notiks Latvijas Nacionālās operas Beletāžas zālē 4.martā plkst.13.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, 1996.gadā Žagars tika iecelts par Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) direktoru un šo amatu ieņēma līdz 2013.gada septembrim. 2002.gadā debitējis Dalhallas operas festivālā kā operas režisors ar Riharda Vāgnera operu «Klīstošais holandietis», bet 2003.gadā šo pašu operu iestudējis Nacionālajā operā. Iestudējis operas gan Latvijā, gan ārvalstīs, ar iestudējumiem piedalījies arī dažādos festivālos. 2015.gadā atsācis darbu Dailes teātrī kā režisors.

Žurnāls Kas Jauns veicis pētījumu, lai noskaidrotu, kuras bija ienesīgākās izrādes Latvijā 2008. gadā.

Sekojot 1994. gadā tapušās Vudija Allena filmas Lodes pār Brodveju panākumiem visā pasaulē, režisors Dž. Dž. Džilindžers uz Dailes teātra lielās skatuves iestudēja Pjotra Rozenfelda lugu, kas veidota pēc V. Allena scenārija motīviem. Šo izrādi 2008. gadā noskatījās 16 397 skatītāju un teātra kasē ienesa 152 000 LVL

Jāatzīmē, ka pirmā desmitnieka izrādes 2008. gada laikā spējušas kopā nopelnīt miljonu un 100 tūkstošus LVL.

Ienesīgākās izrādes Latvijā 2008. gadā.

Dailes teātra pašreizējais vadītājs Juris Žagars piedalīsies Kultūras ministrijas (KM) izsludinātajā konkursā uz teātra valdes locekļa amatu, aģentūrai LETA apstiprināja teātra vadītājs, kura pilnvaru termiņš noslēdzas nākamā gada 1.martā.

Žagara ieskatā, tā ir pareiza un normāla prakse, ka ik pēc pieciem gadiem, tuvojoties esošā valdes locekļa pilnvaru termiņa beigām, KM sludina jaunu konkursu, nevis automātiski pagarina esošā valdes locekļa darba termiņu.

"Iespējams, tā vajadzētu darīt visās valsts kapitālsabiedrībās, neļaujot esošajiem valdes locekļiem "iesēdēties". Tomēr ir jāiespringst, lai atkal pierādītu savas tiesības būt iestādes vadītājam arī uz nākošo termiņu," uzsvēra Dailes teātra vadītājs.

Žagars piebilda, ka par plānotajiem darbiem detalizētāk rakstīs pieteikumā ministrijai. Viņš uzsvēra, ka nav viens. Runa ir par komandu, ko veido mākslinieciskais direktors Viesturs Kairišs un vadība. Žagars apliecināja, ka teātrim ir plāns nākamajiem pieciem gadiem.

Dailes teātris izsludinājis būvniecības iepirkumu "Dailes teātra Mazās zāles un Mēģinājumu zāles pārbūve". Plānotā līguma summa noteikta līdz diviem miljoniem eiro bez PVN, pretendentu piedāvājumu iesniegšanas termiņš šī gada 4. oktobris.

“Teātrim ir jāspēj dzīvot līdzi laikam, ne tikai izvēloties laikmetīgu repertuāru, bet arī piedāvājot modernus spēles laukumus. Dailes teātra Mazā zāle ir morāli un tehniski novecojusi. Pārbūves, ko esam iecerējuši, būtiski uzlabos gan skatītāju ērtības, gan redzamību, dzirdamību, gaisa apmaiņu un palielinās vietu skaitu no 200 uz 370. Mazā zāle kļūs par Jauno zāli un iegūs funkcionālu balkonu. Tāpat varēsim arī modernizēt skatuvi. Turklāt beidzot atrisināsies milzu problēma ar līdz šim neesošo dūmu novadīšanas sistēmu. Mūsdienās teātra zāles bez šādām modernām sistēmām vairs nedrīkst būt. Šodienas konkurences apstākļos skatītājiem ir svarīgs ne tikai izrāžu mākslinieciskais līmenis, bet arī skatīšanās kvalitāte,” norāda Dailes teātra direktors Juris Žagars.