Ceļu satiksmes drošības kontrolē Latvijā darām par maz, šādu viedokli LTV "Rīta panorāmā" pauda Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis, komentējot, kāpēc Latvijā neizdodas samazināt uz ceļiem bojāgājušo skaitu.

Krapsis skaidroja, ka minētajam esot objektīvi iemesli, kas saistīti ar policijas nepietiekamo kapacitāti - ja cilvēki neredz policiju ielās, pārkāpumu ceļu satiksmē kļūst vairāk. Visvairāk cilvēku ceļu policijai trūkstot Rīgas reģionā, kur esot vakanti līdz pat 30% štata vietu. Policijas pārstāvis pastāstīja, ka ceļu policija izmanto 100 stacionāros un 14 pārvietojamos fotoradarus, taču tehniskos palīglīdzekļus vajadzētu vēl.

Policija ir sākusi izmantot dronu, lai fiksētu agresīvus autovadītājus. Kā ziņots, no šodienas nedēļas garumā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs norisināsies Eiropas ceļu policijas tīkla (Roadpol) organizētā akcija "Roadpol Drošības dienas", kurā policija pastiprināti uzraudzīs ceļu satiksmes drošību, aģentūru LETA informēja Valsts policija.

Ceļu policijā pašlaik dažviet Latvijā trūkst darbinieku, tāpēc plānots pārskatīt šīs struktūras darba organizāciju, «balstoties uz modernas valsts principiem», aģentūrai LETA pastāstīja Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis.

Ķuzis stāstīja, ka Latvija ir maza valsts un pastāv atšķirības starp reģioniem. Ja Latgalē policisti gaida rindā uz darbu dienestā, tad policistu trūkums jūtams Kurzemē un Zemgalē. Policijas vadība esot veikusi pasākumus, lai Kurzemē policistu rindas papildinātu VP koledžas absolventi, kuri līdzīgi kā armijā pēc mācībām nosūtīti dienestam šajā reģionā. Šis projekts ir izdevies, jo vairums absolventu palika dzīvot Kurzemē.

Šobrīd kopumā VP nav nokomplektēti aptuveni 10% amata vietu, bet pēdējos divus gadus izteikts darbinieku trūkums jūtams Rīgas reģiona Ceļu policijā, kur šobrīd trūkst aptuveni 30% likumsargu. Ķuzis neatklāja, cik precīzi darbinieku trūkst, jo tā esot ierobežotas pieejamības informācija.

Šī gada desmit mēnešos ar saskaņoto paziņojumu reģistrēto ceļu satiksmes negadījumu skaits pārsniedzis 16,9 tūkstošus jeb 67% no kopējā negadījumu skaita, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati.

Saskaņoto paziņojumu īpatsvars saglabājas nemainīgi augsts neatkarīgi no sezonas un mēneša, svārstoties robežās no 65 - 69%, kas liecina, ka ceļu satiksmes negadījumi vairāk ir bijuši bez nopietnām sekām.

Tomēr, kā uzsver LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, autovadītāji aizpildot saskaņoto paziņojumu, vēl arvien pieļauj kļūdas, kā arī aizmirst, ka tas ir juridisks dokuments, pēc kā tiks noteikta autovadītāju atbildības pakāpe par ceļu satiksmes negadījumā nodarītajiem zaudējumiem. Tāpat tiek piemirsts, ka transportlīdzekļa, kurš izraisījis negadījumu, vadītājam saskaņotais paziņojums ir jāiesniedz apdrošinātājam 10 dienu laikā.

Gads pēc lielākā krāpšanas mēģinājuma Latvijas vēsturē: policijas izmeklēšanai a/s Olainfarm lietā iespaidīgi rezultāti, vēsta laikraksts Diena.

Pirms nedaudz vairāk kā gada, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau ir iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā a/s Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja par vairāk nekā 40 miljoniem eiro izkrāpt SIA Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest a.s. Gadu pēc notikušā Diena uzrunāja Valsts policiju, aicinot izklāstīt, kā šajā laikā ir veicies ar izmeklēšanu. Jāteic, ka atšķirībā no citām reizēm, kad ar sarežģītu noziegumu atklāšanu policijai tik raiti un veiksmīgi nav gājis, šoreiz policijai ir, ar ko palielīties, un izmeklēšanas rezultāti solās būt iespaidīgi. Turklāt krāpšanas stāstā arvien spilgtāk iezīmējas arī vairākas citas personas, kuras krāpšanā tieši nepiedalījās, bet bijušas ieinteresētas, lai Olainfarm nelikumīgā pārņemšana būtu izdevusies.

Valsts policija otrdien izplatītā paziņojumā norāda, ka tā joprojām nav mainījusi savu nostāju saistībā ar pasākumu «Kritiskā masa» – «spontāna masveida braukšana ar neprognozējamu brauciena maršrutu, neievērojot ceļu satiksmes noteikumus, ir būtisks drauds ne tikai pašiem brauciena dalībniekiem, bet arī citiem ceļu satiksmes dalībniekiem».

Likumsargi aicina ikvienu, it īpaši vecākus ar bērniem, rūpīgi pārdomāt, vai dalība šajā braucienā attaisno tā drošības riskus un sasniedz mērķi.

Valsts policija norāda, ka šis pasākums, «kuram nav nedz oficiāla organizatora, nedz tas ir oficiāli saskaņots, ir risks satiksmes drošībai. Skaidrs, ka ir nepieciešams uzlabot velo infrastruktūru un tā ir būtiska satiksmes jomas problēma, tomēr atsevišķu dalībnieku braukšanas kultūra «Kritiskās masas» laikā diemžēl nav savienojama ar jēdzienu «droša braukšana», jo tiek rupji pārkāpti ceļu satiksmes noteikumi».

Valsts policija šī brauciena aktīvistiem jau vairākus gadus esot norādījusi par iespēju šo pasākumu organizēt droši – ar konkrētu organizatoru, oficiāli saskaņotu, izveidojot konkrētu maršrutu, kurā slēgt satiksmi, tādējādi policijai dodot iespēju nodrošināt satiksmes dalībnieku drošību. Tomēr policijas ieteikumi esot palikuši nesadzirdēti, pretī saņemot argumentu, ka šis brauciens ir stihiska kustība, kā protests ar mērķi pievērst uzmanību velosipēdistiem un velo infrastruktūrai pilsētā.

Aizvadītajā piektdienā Valsts policija kopā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) Rīgā veica iepriekš plānotu automašīnu tehniskā stāvokļa pārbaudi, pastiprinātu uzmanību pievēršot tieši ēdienu piegādātājiem.

Kopā tika pārbaudīti vairāki simti automašīnu - par transportlīdzekļa neatbilstību tehniskajām prasībām vairākām automašīnām tika noņemtas numurzīmes un anulētas tehniskās apskates. Tāpat policija kopumā uzsāka vairāk nekā 30 administratīvā pārkāpuma procesu - gan par braukšanu bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, gan bez obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas, gan citiem noteikumu pārkāpumiem. Likumsargi konstatēja arī pāris autovadītājus reibuma stāvoklī.

Pagājušās darba nedēļas izskaņā, 26.janvāra vakarpusē, Valsts policijas darbinieki kopā ar CSDD Rīgā, pie Vanšu tilta veica iepriekš plānotu automašīnu tehniskā stāvokļa pārbaudi. Gandrīz četru stundu laikā pārbaudīti aptuveni 900 automašīnu, no kurām vairākas bija tehniski katastrofālā stāvoklī, līdz ar to nedrīkstēja turpināt piedalīties ceļu satiksmē - astoņām automašīnām noņemtas numurzīmes (gan Latvijas Republikas, gan Somijas numurzīmes), sešām automašīnām anulētas tehniskās apskates.

Ceļu policijas rosība gadumijā parādījusi, ka ar esošajiem resursiem iespējams strādāt efektīvāk un redzamāk, uzskata raidījuma Zebra veidotājs Pauls Timrots.

To apliecinot veiktā aptauja, kurā piedalījās vairāk nekā 1000 iedzīvotāju. Analizējot aptaujas rezultātus, secināts - lielākā daļa respondentu 31.decembrī, 1. un 2. janvārī redzējuši vismaz vienu vai divas ceļu policijas ekipāžas. Neliela daļa pat trīs, četras un vairāk. Tikai 28,4% respondentu gadumijā nav redzējuši nevienu ceļu policistu. Salīdzinot ar 2012. un 2013.gada Jāņiem, vērojama pozitīva tendence - toreiz nevienu ceļu policijas ekipāžu nebija redzējuši vairāk nekā puse aptaujas dalībnieku.

Aptaujātie norādījuši, ka svētku brīvdienās ceļu policija apturējusi 14% no kopējā respondentu skaita, kas ir divreiz vairāk nekā pērnā gada vasaras saulgriežos. Salīdzinājumā ar iepriekš veiktajām aptaujām šie rādītāji uzlabojušies (2013.gadā - 6,5%, 2012.gadā - 3,9%).

Šorīt situācija uz ceļiem apledojušo ceļu dēļ vietām ir katastrofāla - līdz pulksten 10:00 Latvijā policija saņēmusi izsaukumus par 57 negadījumiem. Vairākas galvenās šosejas ir bloķētas vai daļēji bloķētas, informē Valsts policija.

Visvairāk negadījumu šorīt noticis Rīgas reģionā – kopā no pulksten 6:00 līdz 10:00 policija saņēmusi 40 izsaukumus uz ceļu satiksmes negadījumu vietām, tostarp vairāki negadījumi ir ar traģiskām sekām. Šorīt pulksten 7:44 uz Daugavpils šosejas noticis negadījums starp piecām automašīnām, negadījumā iekļuvis arī ugunsdzēsēju auto. Diemžēl negadījumā bojā gājuši divi cilvēki un vairāki guvuši traumas.

Pulksten 8:15 netālu no lidostas Rīga uz Jūrkalnes ielas noticis negadījums, kurā gājis bojā gājējs. Arī šajā negadījumā tāpat kā iepriekšējā kā vienu no apstākļiem var minēt slidenos ceļus, uzsvēra Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis.

Dzīvē mēdz būt paradoksi jeb absurdas «patiesības», kas balstās uz šķietami pareiziem un loģiskiem secinājumiem, kas gala rezultātā noved pie nepareizu slēdzienu izdarīšanas. Šajā ziņā OCTA nozare nav izņēmums un nereti nepareizi secinājumi arī par šķietami vienkāršiem jautājumiem tiek izdarīti. Bieži vien tas notiek situācijās, kad ceļu satiksmes negadījuma (CSNg) rezultātā tiek nolemta iesaistīto pušu dalītā atbildības pakāpe.

Primāri jāteic, ka CSNg iesaistīto personu atbildības pakāpes noteikšana ir sarežģīts uzdevums un process. Tāpat jāņem vērā, ka ekspertu atzinumi šķietami līdzīgos gadījumos var atšķirties, jo katra situācija ir vērtējama individuāli, līdz ar ko var atšķirties novērtējums kādu tehnisku nianšu dēļ vai arī transportlīdzekļa vadītāja rīcības rezultātā.

Kā viens no svarīgākajiem aspektiem, kas ietekmē atbildības pakāpes noteikšanu, ir precīza negadījuma apstākļu fiksēšana. Gadījumā, kad avārijas apstākļus fiksē Ceļu policija, katru reizi tiek veikta CSNg apstākļu konstatācija, tiek zīmēta CSNg shēma, turklāt to dara policijas darbinieks, kurš ir apmācīts kā pareizi šādi dokumenti ir noformējami. Taču līdz ar Saskaņotā paziņojuma apjomīgāku pielietojumu praksē (2013. gadā tie jau ir 63,7%), vērojams, ka Saskaņotie paziņojumi tiek aizpildīti nekvalitatīvi. Zināmā mērā tam ir arī loģisks izskaidrojums, jo iespējams, ka ar šāda dokumenta aizpildīšanu autovadītājs sastopas pirmo reizi. Aizpildīšanas instrukcija iepriekš nav lasīta. Turklāt Saskaņotā paziņojuma aizpildīšana notiek pastiprinātos stresa apstākļos.Tāpēc arī kļūdas no gada uz gadu paliek nemainīgas.

Laikā no 23.decembra līdz 3.janvārim Ceļu policija rīkos reidus visā Latvijas teritorijā, lai kontrolētu ceļu satiksmes drošību, konstatētu transportlīdzekļu vadītājus, kuri spēkratu vada alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē un atgādinātu par drošības līdzekļu lietojumu, informē Valsts policijā.

Viens no šādiem profilaktiskajiem reidiem trešdien notika Rīgā, Ulmaņa gatvē.

Policija arī kontrolēs, vai autovadītāji ievēro pārējos ceļu satiksmes noteikumus un neapdraud satiksmes dalībnieku drošību.

Ceļu policija uzmanību pievērsīs mazāk aizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem, uzraugot vai gājēji rūpējas par savu drošību, lietojot atstarojošās vestes.

Lai svētki aizritētu priekpilni un droši Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis aicina satiksmes dalībniekus rūpēties par savu un tuvinieku drošību. Īpaši aicinot mazāk aizsargātos satiksmes dalībniekus būt apdomīgiem un pirms šķērsot brauktuvi, kārtīgi pārliecināties vai tuvumā esošais transportlīdzeklis jūs ir pamanījis. Savukārt spēkratu vadītājus aicina nesēsties pie stūres, ja lietots alkohols.

Kopš ceļu satiksmē parādījušās netrafarētās policijas automašīnas, arvien biežāk likumsargi konstatē visdažādākos ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus – braukšanas ātruma neievērošanu, agresīvu braukšanu, apdzīšanu neatļautā vietā un citus pārkāpumus. Pagājušajā nedēļā Valsts policijas (VP) Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja Speciālo uzdevumu nodaļas darbinieki, uzraugot ceļu satiksmes drošību, fiksējuši vairākus būtiskus ātrumpārkāpējus.

Video skatāms zemāk.

Netrafarētās policijas automašīnas sevi ir attaisnojušas – darbs ar tām parāda, ka šie spēkrati ir efektīvs līdzeklis satiksmes dalībnieku uzraudzībā. Novērojumi liecina, ka joprojām liela daļa autovadītāju ir bezatbildīgi un būtiski pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus, tādējādi apdraudot ne tikai sevi, bet arī citus ceļu satiksmes dalībniekus, uzsver Valsts policija.

Pagājušajās ceturtdienas rītā, 17.augustā, VP ceļu policijas Speciālo uzdevumu nodaļas darbinieki, patrulējot uz autoceļa Rīga – Bauska, apturēja divus steidzīgus autobraucējus. Pulksten 7.18 Iecavas novadā kāds 1990.gadā dzimis vīrietis, vadot automašīnu BMW 318, pie atļautā braukšanas ātruma 90 kilometri stundā, traucās ar ātrumu 155 kilometri stundā. Savukārt, mirkli vēlāk uz autoceļa Rīga – Jelgava, Jaunolaines virzienā, pulksten 8.06, tika fiksēts vēl kāds BMW 320 markas spēkrats, kur 1985. gadā dzimis vadītājs pie atļautā braukšanas ātruma 90 kilometriem stundā brauca ar 148 kilometriem stundā.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti 9.martā pabeidza darbu pie Ceļu satiksmes likuma grozījumiem, kas paredz regulējumā iekļaut elektroskrejriteņus, informē Saeimas Preses dienestā.

Pašreizējais regulējums precīzi nenosaka ceļu satiksmes noteikumus elektroskrejriteņiem, anotācijā norādījuši likumprojekta autori, akcentējot, ka, palielinoties to skaitam, pieaug arī riski satiksmes drošībai, it īpaši gājējiem. Pērn 88 ceļu satiksmes negadījumos bija iesaistīti elektriskie skrejriteņi, norādījusi Valsts policija.

Likumā paredzēts iekļaut elektroskrejriteņa definīciju, nosakot, ka tas ir ar elektromotoru aprīkots transportlīdzeklis ar maksimālo ātrumu līdz 25 kilometriem stundā, kuram nav pedāļu, kurš paredzēts vienam cilvēkam un ir aprīkots ar stūri vai roku atbalstu, kas ir mehāniski savienots ar kāju atbalsta virsmu.

Braukt ar elektroskrejriteni drīkstēs personas no 14 gadu vecuma. Personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu, elektroskrejriteņa vadīšanai tiesības nevajadzēs. Savukārt personām vecumā no 14 līdz 17 gadiem būs nepieciešamas velosipēda vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, paredz likumprojekts.

Aizvadītajās svētku brīvdienās Valsts policijas (VP) rīkotajos reidos pārbaudīti vairāk nekā 59 000 transportlīdzekļu vadītāju, no kuriem 78 bijuši reibumā. Lai nodrošinātu ceļu satiksmes drošību ceļu policijas reidi turpināsies līdz pat nākamā gada 3.janvārim, informē VP.

Laika posmā no 23. līdz 27. decembrim Valsts policijas reidā pārbaudīti vairāk nekā 59 000 transportlīdzekļu vadītāju, no kuriem 78 bija sēdušies pie stūres reibumā. Tas ir par astoņiem autovadītājiem vairāk nekā pagājušā gada Ziemassvētku brīvdienu laikā. Pārbaužu laikā 34 autovadītājiem konstatētas vairāk nekā 1,5 promiles. Tas liecina, ka šie šoferi sēdušies pie stūres stiprā reibumā, apdraudot ne tikai savu, bet arī citu satiksmes dalībnieku drošību. Tāpat aizturēti 17 iereibuši vadītāji, kuri rīkojušies ļoti bezatbildīgi, vadot transportlīdzekli ne tikai reibumā, bet arī bez vadītāja tiesībām. Savukārt līdz 0,5 promiļu reibumā pie automašīnas stūres sēdušies 140 šoferi. Lai gan tā ir likumā pieļaujamā norma, tomēr parāda atsevišķu autovadītāju attieksmi pret ceļu satiksmes noteikumiem un drošas satiksmes veidošanu.

Valsts policijas (VP) darbinieki aprīlī aizturējuši septiņu cilvēku organizētu narkotisko vielu izplatīšanas grupu, no kuras izņemti vairāk nekā desmit kilogrami ar īpaši bīstamo narkotisko vielu karfentanilu, infomēja VP.

Policijā skaidroja, ka atsavināti arī desmit kilogramu zeltlietu, ievērojams daudzums naudas, luksusa klases automašīna un motocikls. Visas šīs lietas, visticamāk, iegūtas, tirgojot narkotikas.

VP norādīja, ka šī gada 4.aprīlī tika īstenota vērienīga aizturēšanas operācija. Tās laikā tika piesaistīta arī VP pretterorisma vienība «Omega», citi Rīgas reģiona pārvaldes biroji, Speciālo uzdevumu bataljona, Kurzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja un ceļu policijas amatpersonas, kā arī Valsts robežsardzes specvienības «Sigma» darbinieki, Valsts ieņēmuma dienesta kinologi un Rīgas pašvaldības policija. Īsā laika posmā tika aizturētas visas septiņas aizdomās turētās personas - 1965., 1956., 1993., 1987. un 1993 gadā dzimuši vīrieši un 1971. un 2000.gadā dzimušas sievietes.

Vai palielinātie sodi par atļautā ātruma pārsniegšanu dos reālus rezultātus, varēs spriest tikai pēc ilgāka laika, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šis gads uz Latvijas autoceļiem ir iezīmējies traģisks ar daudzām lielām avārijām un bojā gājušajiem. Bieži vien kā iemesls avārijām tiek minēts, ka automašīnu vadītāji nav izvēlējušies atbilstošu braukšanas ātrumu vai arī bijuši pārgalvīgi uz ceļa, piemēram, veicot apdzīšanas manevrus nepārredzamos ceļa posmos. Šogad Valsts policija ir reģistrējusi 12,93 tūkst. ceļu satiksmes negadījumu. Gandrīz 3,5 tūkstoši cilvēku bija guvuši ievainojumus, bet 134 gājuši bojā. Pagājušajā gadā no 1.janvāra līdz 30. septembrim kopumā uz Latvijas autoceļiem bojā gājušo skaits bija sasniedzis 141 cilvēku. Pēc Eiropas Komisijas datiem, Latvijā pērn ceļu satiksmes negadījumos bojā gāja 105 cilvēki uz miljonu iedzīvotāju, kas ir augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Valsts policija (VP) pirmajā skolas dienā pastiprināti pievērsīs uzmanību satiksmes drošībai, tostarp, skolu tuvumā izvietos pārvietojamos fotoradarus, pastāstīja VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Policija šajā dienā aktīvi strādās un pastiprināti pievērsīs uzmanību mācību iestādēm, tostarp, skolu tuvumā izvietos pārvietojamos fotoradarus, lai kontrolētu vai autovadītāji ievēro atļauto braukšanas ātrumu.

Krapsis norādīja, ka ceļu policija atlikušajās septembra nedēļās organizēs savu darbu skolu tuvumā, īpaši, rīta stundās un dienas pirmajā pusē.

Sākoties jaunajam mācību gadam, policija aicina vecākus ar bērniem pārrunāt satiksmes drošības pasākumus, piemēram, drošības jostu lietošanu un aizsargķiveres nēsāšanu, braucot ar velosipēdiem un skrejriteņiem.

Vecāku un skolēnu ērtībai policija ir izveidojusi informatīvu materiālu «Drošs ceļš uz skolu» - ceļvedi vecākiem sarunai ar jauno skolēnu, kurā ir doti padomi, kā interesantā un atjautīgā veidā iemācīt bērnam drošu ceļu uz un no skolas.

Pašreizējā situācija uz valsts ceļiem ir apmierinoša; daudzo negadījumu dēļ tiks sasaukta Ceļu satiksmes drošības padomes (CSDP) sanāksme, aģentūrai BNS pastāstīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība).

«Šajos grūtajos apstākļos situācija ir apmierinoša, bet pēdējās divās nedēļās diemžēl situācija uz ceļiem ir būtiski pasliktinājusies,» viņš sacīja.

Matīss un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis otrdien vienojušies, ka visiem atbildīgajiem dienestiem būs jāsniedz ziņojums par negadījumu cēloņiem un ceļu uzturēšanu CSDP 26.janvārī, kā arī uzdots dienestiem pievērst lielāku uzmanību ceļu uzturēšanai, tomēr, pēc Matīsa uzskata, katrs negadījums ir atsevišķi vērtējams.

«Situācijas sarežģītība, protams, ir laikapstākļi, kas ir mainīgi - ir plus grādi, mīnus grādi, sniegs uzsnieg, kūst, veidojas apledojums. Protams, ceļu dienests dara visu, lai apledojumu novērstu, bet arī autovadītājiem ir ļoti svarīgi izvēlēties ceļu stāvoklim atbilstošu braukšanu,» viņš klāstīja.

Iespējams, vairākās vietās Rīgā tiks uzstādītas luksofora sarkanā aizliedzošā signāla kontroles iekārtas, taču patlaban zem jautājuma zīmes ir citi projekti par satiksmes noteikumu kontroles ierīču ieviešanu.

Valsts policijas (VP) Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis skaidroja, ka iepriekš pastāvēja iecere par luksofora kontrolieriem, kas tiks saslēgti ar jau patlaban izvietotajiem stacionārajiem fotoradariem. Toreiz bija paredzēts, ka viena iekārta atradīsies pie fotoradara Rīgā, Berģos uz Brīvības gatves, bet divas iekārtas būs Piņķos, apvedceļa Salaspils-Babīte 37.kilometrā abos virzienos.

Lai šādu tehnoloģiju minētajās vietās ieviestu sasaistē ar fotoradariem, nepieciešams aptuveni 31 000 eiro. Par to būs jālemj Ceļu satiksmes drošības padomē 25.novembrī apliecināja Krapsis un piebilda, ka minētais finansējums ir ieplānots no apdrošinātāju iemaksām satiksmes drošības uzlabošanā.

Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis šogad sola būtiski mainīt Ceļu policijas darbu, proti, policija vairs neslēpšoties krūmos, bet vairāk būšot uz ielām un palīdzēšot grūtībās nonākušiem šoferiem.

VP priekšnieks šodien VP gada pārskata sanāksmē norādīja, ka uz sabiedrību vērsts policijas darbs ir viena no VP prioritātēm un tas tiks ieviests arī Ceļu policijā.

Ķuzis šonedēļ parakstījis dokumentu par Ceļu policijas darba organizācijas maiņu. Jaunā darba organizācija izpaudīsies tādā veidā, ka ceļu policisti vairāk nodarbosies ar negadījumu noformēšanu un satiksmes problēmu ātru atrisināšanu, piemēram, regulējot satiksmi kādos «satiksmes grūtības punktos, nevis atradīsies krūmos, lai atrastu pārkāpumus».

Ķuzis cer, ka satiksmes drošības uzlabošanai policija šogad spēs noslēgt iepirkumu konkursu par pārvietojamo fotoradaru iegādi. Tāpat plānots iegādāties netrafarētās automašīnas, savukārt Ceļu satiksmes drošības direkcija turpinās uzstādīt pārvietošanos fotoradarus.

Atbildīgās iestādes šobrīd strādā pie regulējuma, kas paredz pēc nopietnām avārijām cietušajām automašīnām veikt speciālas pārbaudes, pirms tās saremontētas atgriežas ceļu satiksmē.

Žurnāls TopGear ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) atbalstu ir veicis eksperimentu Vācijā, proti, triecientestam pakļaujot auto, kas «atdzīvināts» pēc smagiem bojājumiem, kuri iegūti ceļu satiksmes negadījuma rezultātā. Eksperiments apliecina, ka traģēdija pēc trieciena būtu neizbēgama.

CSDD direktors Andris Lukstiņš eksperimenta prezentācijas pasākumā žurnālistiem pastāstīja, ka eksperiments ir kārtējais grūdiens, lai situāciju mainītu un satiksmes drošību uzlabotu. Jau 1931.gadā Latvijā Ceļu satiksmes likumā bija rakstīts, ka gadījumā, ja automobilis cietis avārijā, tad pirms spēkrats atkal piedalās satiksmē tam jāveic papildus pārbaude. Diemžēl pašlaik Latvijā nepastāv šķēršļi, lai pēc avārijas automašīna atgrieztos satiksmē mirklī - vienkārši braucamrīks gaida nākamo tehnisko apskati, secina Lukstiņš.

Rīgas dome plāno šonedēļ pieņemt jaunus koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas noteikumus, kas paredz noteikt gan ātruma ierobežojumus, gan speciālas zonas mikromobilitātes rīku novietošanai.

No 1. maija koplietošanas elektroskrejriteņus un velosipēdus Vecrīgā varēs novietot tikai speciāli izveidotās vietās, kas nozīmē, ka novietošanas aizlieguma zonā būs visa Vecrīga. Savukārt no 1. jūnija šī zona tiks paplašināta līdz Elizabetes ielai un pakāpeniski tiks ieviesta visā Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.

Jaunie noteikumi paredz, ka ātruma ierobežojuma zonā, Rīgas vēsturiskajā centrā, koplietošanas transportlīdzekļa ātrums nedrīkstēs pārsniegt 20 km stundā. Tostarp būs aizliegts novietot koplietošanas transportlīdzekli novietošanas aizlieguma zonās, izņemot kartē norādītās mikromobilitātes rīku novietošanas vietās.

Lai virzītos uz drošu un sakārtotu pilsētvidi, iestājoties labvēlīgiem laikapstākļiem, tiks sākta arī mikromobilitātes rīku novietošanas zonu paplašināšana. Zonas ierīkos vietās, kur transportlīdzekļu atstāšana līdz šim radīja neērtības gājējiem un citiem satiksmes dalībniekiem. Plānots, ka tuvākajā laikā tiks izveidoti vairāki desmiti jaunu zonu.

Valsts policija satiksmes drošības uzraudzībā saņēmusi ne tikai jaunas netrafaretās Škoda un Subaru markas automašīnas, bet arī trafarētus busiņus Renault.

Valsts policijas vadība šodien automašīnu prezentācijas pasākumā skaidroja, ka ir iegādāti ne tikai 40 jaunas tumšas krāsas netrafarēti Subaru Forester apvidus automobiļi un Škoda Superb markas spēkrati, bet arī trafaretās automašīnas - 45 Opel Mokka, 46 Škoda Octavia un 15 mikroautobusi Renault Traffic.

Visas iepriekšminētās automašīnas ir aprīkotas ar nepieciešamo aparatūru, lai konstatētu ātruma pārkāpējus.

Viens no būtiskākajiem akcentiem automašīnas parka papildināšanai ir tieši Subaru Forester un mikroautobusi Renault Traffic. Policijas vadība nenoliedz, ka šādas markas izvēlētas, lai sajauktu kārtis un satiksmes noteikumu pārkāpēji nedomātu, ka ceļu policija pārvietojas tikai ar pāris konkrētu marku spēkratiem. Tāpat sabiedrība uzskatot, ka ar Opel Mokka automašīnām pārvietojas vien iecirkņu inspektori, taču tagad ar tiem kontrolēs arī satiksmes noteikumu pārkāpējus.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvji Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātus šodien informēja, ka 20 jauni radari uz ceļiem varētu parādīties nākamā gada janvārī, informē Saeimas Preses dienests.

Deputāti šodien norādīja arī uz padziļinātu satiksmes negadījumu izpētes trūkumu, akcentējot, ka avāriju cēloņi neparādās pat negadījumu statistikā, kā arī aicinot atbildīgās iestādes sadarboties ar ekspertiem un mācībspēkiem, kas var palīdzēt tos analizēt.

Šī gada deviņos mēnešos policija reģistrējusi kopumā 12 934 ceļu satiksmes negadījumus, no tiem 2818 bija ar cietušajiem, kuros bojā gāja 134 un tika ievainoti 3495 cilvēki, liecina Iekšlietu ministrijas informācija.

Gan policija, gan CSDD kā risinājumus ceļu satiksmes drošības uzlabošanai šodien deputātiem minēja velosipēdu un gājēju ceļu attīstību un pastiprinātu ātruma pārsniegšanas kontroli. Tāpat jārada iespēja arī ar tehniskiem līdzekļiem fiksēt aizliedzošā luksofora signāla neievērošanu, kas jau sāk kļūt par autovadītāju ieradumu.

Šā gada augustā Latvijā avārijās dzīvības zaudēja ļoti liels skaits cilvēku, ceturtdien LNT pastāstīja Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs. Šīm traģiskajām avārijām nav īsti vienojošu elementu, bet galvenais iemesls bija vadītāju bezatbildība pret ceļu satiksmes noteikumiem un pret līdzcilvēkiem, kas atrodas mašīnā, pārgalvība un nogurums.

Pērn par melno mēnesi ceļu satiksmē kļuva novembris, kad gāja bojā liels skaits gājēju, savukārt šogad par tādu kļuvis augusts, kurā avārijās dzīvības zaudēja 28 cilvēki, kas pēdējos gados ir lielākais bojāgājušo skaits vasaras mēnešos.

Vaicāts, ko darīt, lai traģisko avāriju skaitu mazinātu, Velšs uzsvēra, ka jāiesaistās ir visiem, ne tikai policijai, jo tā nevar nolikt policistu uz katra ceļa un katrā kilometrā. Tā vietā būtu jāmainās sabiedrības attieksmei un jāuzlabo kopējā braukšanas kultūra. Velšs kā piemēru sabiedrības nihilistiskajai attieksmei pret ceļu satiksmes noteikumiem minēja savu šī rīta braucienu ar auto, kura laikā viņš novērojis piecus vai sešus pārkāpumus.

Bijušais Ceļu policijas priekšnieks un Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš šovasar pametis darbu policijā un patlaban strādā pašvaldības SIA Rīgas satiksme, kurā nodarbojas ar sabiedriskā transporta plūsmas uzlabošanas jautājumiem.

Zivtiņš apstiprinājis, ka Rīgas satiksmē viņš nav amatpersona, bet gan strādājot uz līguma pamata.

«Amata man Rīgas satiksmē nav, bet esmu tur uz līguma pamata. Nodarbojos ar jautājumiem, kas saistās ar sabiedriskā transporta joslu izveidošanu un tamlīdzīgiem projektiem. Tas ir aktuāls jautājums. Es esmu uzskatījis, ka vienmēr prioritāte ir sabiedriskajam transportam, gājējiem un velosipēdistiem. Šis piedāvājums bija ļoti labs, un satiksmes organizācija ir viena no patīkamajām lietām, kuru es māku darīt un zinu. Tagad jau vairāk nekā mēnesi strādāju ar šiem projektiem. Jau ir izdevies izveidot divas vietas, kur varētu atvieglot sabiedriskajam transportam kustību pa joslu. Darbs patīkams,» norādīja Zivtiņš.