Ieguldot četrus miljonus eiro, kādreizējā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā, kura atrodas Rīgā, Krišjāņa Barona un Elizabetes ielas krustojumā, izveidots jauns dzīvokļu projekts Bibliotēkas nams.

Projektā tiek piedāvātas 57 dzīvojamās telpas un 8 komerctelpas bez apdares. Dzīvokļu platības nav lielas, tās svārstās no 18 līdz 73 kvadrātmetriem. «Kādreiz vēsturiskā tipa ēkās dzīvojamās platības bija daudz lielākas. Dzīvokļiem lielākoties bija 100, 150 un vairāk kvadrātmetri, tomēr mūsdienu tendences norāda pretējo. Lielie dzīvokļi atjaunotās, senās ēkās un labā vietā Rīgas centrā vairs nav tik pieprasīti, jo to platības dēļ tie ir ļoti dārgi, kā rezultātā vietējie iedzīvotāji tos nevar atļauties un nereti tie gadiem stāv tukši. Bibliotēkas nams grib pietuvoties pasaules tirgus tendencēm, kas skaidri norāda, ka dzīvojamās platības lielpilsētu centros kļūst mazākas,» stāsta Nauris Živuļins, SIA Bibliotēkas nams pārstāvis. Viņš teic, ka lielpilsētu centri mainās, jo mainās tajos dzīvojošie cilvēki. Nozares pētījumi norāda, ka gados jaunāki cilvēki daudz labprātāk izvēlas mazāku platību labākā vietā, nekā lielāku platību Rīgas mikrorajonos. «Īpašumu cenu sabremzēšanās Latviju neskars vēl vismaz tuvākos divus gadus, kā arī nedomāju, ka gaidāmās korekcijas būs kaut kas katastrofāls,» norādīja N. Živuļins.

Ceturtdien, plkst.12.30 tika pārtraukta interneta bibliotēkas e-biblioteka.lv darbība. Kā vēsta informācija bibliotēkas mājas lapā, Ekonomikas policija arestējusi e-bibliotēkas serverus aizdomu par autortiesību pārkāpumiem dēļ, vēsta Diena.lv.

Bibliotēkas uzturētāji Ideju forums šādu rīcību uzskata par rupju ANO konvencijas «Par cilvēku ar invaliditāti tiesībām» pārkāpšanu - tajā paredzēts, ka visiem cilvēkiem ar īpašām vajadzībām jānodrošina pieeja visai informācijai bez ierobežojuma. «Ar serveru izņemšanu tiek diskriminēti 150 tūkstoši cilvēku ar īpašām vajadzībām,» uzsvēra e-bibliotēkas izveidotāju biedrības Ideju forums valdes priekšsēdētājs Edmunds Vanags

E.Vanags Diena.lv norādīja, ka «mūsu darbība noritēja saskaņā ar visiem Latvijas Republikas likumdošanas aktiem, to skaitā Autortiesību likumu, jo mēs pildījām publiskas bibliotēkas funkciju, turklāt maksājām autoriem saskaņa ar publiskā patapinājuma likumu». E.Vanags pauda aizdomas, ka uzsāktais kriminālprocess ir mēģinājums izrēķināties ar e-bibliotēku.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) noliedz, ka būtu savā darbā sliecies par labu kādai pašvaldībai, taču uzsver, ka viņam nereti nācies strādāt bijušā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa vietā, kurš nav spējis sastrādāties ar nozari.

Šodien Latvijas Avīzē publicētajā intervijā R. Ķīlis saka, ka viņam, pildot ministra pienākumus, «nācās saņemt zvanus no Ministru prezidenta saistībā ar nepieciešamību iekļaut budžeta grozījumos papildu pozīcijas, kas saistās ar sporta finansēšanu, kaut Izglītības un zinātnes ministrijā bija cits viedoklis par šīs finansēšanas nepieciešamību». «Tāpat esmu saņēmis no Ministru prezidenta lūgumu atsevišķos jautājumos būt labvēlīgākam pret Ventspili. Piemēram, būt pielaidīgākam pret to, ka Ventspils Profesionālās izglītības centram ir dārgāka būvniecības tāme, nekā pieļaujams.»

Latvijas ekspremjeram Valdim Dombrovskim savā jaunajā Briseles amatā būs iespēja vai nu izdarīt ļoti daudz, vai neizdarīt neko.

Noslēgumam pietuvojies viens no sava veida realitātes šoviem, kam vismaz daļa Latvijas sabiedrības sekoja gluži vai ar aizturētu elpu. Šī neoficiālā šova nosaukums varētu būt «Kādu amatu Briselē dabūs Dombrovskis». Spekulācijas, minējumi, līdzjutēju un vienkārši vērotāju kaislības sita augstu vilni. Šopavasar dažiem nācās norīt vilšanos par to, ka V. Dombrovskis no cīņas ar Žanu Klodu Junkeru par Eiropas Komisijas (EK) prezidenta posteni izstājās, tomēr prieka dzirksti visā stāstā nesa tā paša Ž. K. Junkera sacītais, ka V. Dombrovska vieta jaunajā EK sastāvā būšot cieši blakus EK prezidentam. Šo mēnešu laikā V. Dombrovskim vismaz runu līmenī tika pielaikoti dažādi amati – no Eiropas Padomes vadītāja līdz Enerģētikas savienības komisāram, lai gan viņš pats bija izteicies, ka vēlētos būt atbildīgs par ekonomiku un finansēm. Tagad intriga ir atrisinājusies, kļuvis skaidrs, ka V. Dombrovskim ir piešķirts viens no septiņiem EK viceprezidentu portfeļiem ar atbildību eiro un sociālā dialoga jomā.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniecības kopējās izmaksas būs 187 miljoni latu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

^{Papildināts viss teksts.}

Izmaksās iekļauta gan ēkas celtniecība, gan infrastruktūra un mēbeles, gan arī aprīkojums, pārcelšanās izdevumi un citas lietas, kas saistītas ar to, lai bibliotēkas ēku varētu nodot lietošanai.

Pilnsabiedrības Nacionālā būvkompāniju apvienība (NBA) padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns, šodien piedaloties jaunās ēkas prezentācijas pasākumā, minēja, ka Gaismas pils ir teju 100% pabeigta.

Galvenais uzdevums tagad ir pabeigt infrastruktūras būvi, lai bibliotēkas jaunajā ēkā var ieklāt atlikušo grīdu un veikt vēl citus šādus tādus darbus. Tāpat, ņemot vērā to, ka bibliotēka tomēr atteicās no saules bateriju izmantošanas uz jumta, daļai ēkas nav uzklāts jumts, taču nepieciešamais nerūsējošā tērauda materiāls jau ir pasūtīts.

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Skandalozā Ķīļa mantinieks Izglītības un zinātnes ministrijā savas teorētiskās zināšanas varēs pārbaudīt praktiska darba pieredzē, vadot biznesam svarīgāko bastionu – Ekonomikas ministriju.

Pēdējā Laimdotas Straujumas jaunās valdības veidošanas intriga par to, kurš tad īsti vadīs vienu no biznesam nozīmīgākajām ministrijām – Ekonomikas –, ir atrisinājusies. Pēc neilgas «spītēšanās» un iestāšanās par to, lai pašreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts savu amatu saglabātu, Reformu partija tomēr piekrita valdības vadītājas vēlmei savā komandā par ekonomikas ministru aicināt Vjačeslavu Dombrovski.

Lai arī viņš pašlaik ir izglītības un zinātnes ministra amatā, tomēr līdz pērnā gada maijam bija Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas priekšsēdētājs. Tādējādi Ekonomikas ministrijas darbības lauks V. Dombrovskim nebūs svešs. Arī «iesildīšanās» laika viņam nebūs, jo šķiet, ka jautājums par to, vai pērn pieņemtajam būvniecības likumam spēkā stāšanās no 1. februāra nav jāpārbīda uz vēlāku laiku, piemēram, 1. maiju vai varbūt pat 1. septembri, būs Vjačeslava Dombrovska jau kā ekonomikas ministra pirmais svarīgais lēmums. Galu galā šis būvniecības likums tika sagatavots tad, kad atbildīgo Saeimas komisiju vadīja Vjačeslavs Dombrovskis. Viņam būs jāpārņem no līdzšinējā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta šī likuma darbināšanai nepieciešamo MK noteikumu projekti ne tikai apstiprināšanā, bet, iespējams, pat slīpēšanā, kuri ir «tā kā aizķērušies», un to kavējuši nevis kādi starppresoru strīdi, bet gan nozares speciālistu, maigi izsakoties, atšķirīgā nostāja, piemēram, tās pašas sertifikācijas dēļ. V. Dombrovskim šajā strīdā būs jāizvēlas, kurā pusē nostāties.

Drīzumā jebkurš publiskās bibliotēkas lasītājs varēs tiešsaistē bez maksas lasīt tajā pieejamās e-grāmatas, izmantojot e-GRĀMATU bibliotēkas platformu. Visām Latvijas publiskajām bibliotēkām, kuras izmanto informācijas sistēmu ALISE, ir iespējams abonēt e-GRĀMATU bibliotēkas platformu.

Decembrī veiksmīgi noslēdzies viens no platformas izstrādes posmiem – izmēģinājuma projekts, kurā piedalījās izdevēji Apgāds Zvaigzne ABC, Jāņa Rozes apgāds un Jumava, kā arī sešas Latvijas publiskās bibliotēkas: Ventspils, Kuldīgas Galvenā, Valmieras, Jelgavas pilsētas, Latgales Centrālā un Preiļu bibliotēka.

Izstrādātāja Tieto Latvia projektu vadītājs Jānis Plūme stāsta: «Izmēģinājuma projekta mērķis bija izstrādāt un pārbaudīt praksē e-GRĀMATU bibliotēkas iesaistīto pušu sadarbības modeļus un tehniskos risinājumus. Pilnveidošanas būtiskākie virzieni ir lasītāja iespēju paplašināšana sistēmā un izdevēju-bibliotekāru sadarbības procesu maksimāla automatizācija.»

Šodien Jūrmalā atklās divas jaunas kultūras infrastruktūras celtnes, kurā atradīsies Jūrmalas Mūzikas vidusskola un Jūrmalas Centrālajā bibliotēka. Apvienojumā ar līdzās esošo 2015. gadā uzcelto Jūrmalas Mākslas skolu visas trīs ēkas un to iekšpagalms veido Dubultu Kultūras kvartālu.

Kūrortpilsēta ieguvusi jaunu, daudz plašāku mūzikas vidusskolas ēku, koncertzāli ar 400 skatītāju vietām, kā arī jaunu, modernu centrālo bibliotēkas ēku. Mūzikas vidusskolas telpās mācību gadu jau uzsākuši 520 skolas audzēkņi, kas ir par 60 vairāk nekā pagājušajā gadā. Skolā strādā 70 pedagogi.

Trīsarpus stāvu augstajā Mūzikas vidusskolas ēkā izvietotas 45 mācību klases. Iepriekšējā skolas ēkā bija 26 mācību klases. Katras klases arhitektoniskais risinājums ir aprēķināts, lai klases konfigurācija un tās apdares risinājumi nodrošinātu labu akustiku, neradot koncentrētus skaņas punktus, bet skaņa tiktu izkliedēta.

Mūzikas vidusskolas ēkā izbūvēta arī akustiskā koncertzāle, kam dots nosaukums «Dubultu koncertzāle», tajā ir 400 skatītāju vietas un skatuve 180 kvadrātmetru platībā. Koncertzāles apjoms ēkas vidusdaļā ir vairāk nekā 15 metru augstumā, un katra skatītāju rinda izvietota uz amfiteātra veida paaugstinājuma. Pirmajā stāvā ir kamerzāle ar amfiteātri 130 apmeklētāju vietām, plašs vestibils, mācību klases, bibliotēka ar lasītavu, ģērbtuves māksliniekiem, administrācijas telpas, kā arī mēģinājumu studija. Otrajā, trešajā un jumta stāvā izvietotas mācību klases un jumta terase.

Gaismas pils restorāna nosaukums būs Kleever, šodien Gaismas pils durvju atvēršanas svinīgajā pasākumā paziņoja Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvis Augusts Zilberts.

Viņš stāstīja, ka pavasarī sabiedrības pārstāvji iesūtīja aptuveni 700 dažādu restorāna nosaukumu variantu, tomēr neviens no tiem pilnībā neatbilda restorāna konceptam. Bibliotēkas un restorāna darbinieki diskutējuši un izvēlējušies nosaukumu, apspēlējot vārdu Klīversala, aplūkojot tā semantisko jeb nozīmju daudzpusību.

Vārda priekšvēsture saistāma ar vēsturisku vietu un Rīgas pilsētas apgabalu, kur šobrīd atrodas Gaismas pils. Avotos šī vieta pirmoreiz minēta jau 1248.gadā, bet 17.gadsimta sākumā ūdensceļu aizsērējumi tās apkārtnē izveidoja vairākas mazas saliņas - Mazo Klīversalu un Kārķu salu, kas saplūda kopā ar Klīversalu un izveidoja Lielo Klīversalu. Vietvārds radies ap 1670.gadu, pateicoties vietējam koktirgotājam Dītriham Klīveram. «Apvienojot vēsturisko kontekstu ar Klīversalas vārda iespējamām interpretācijām, nonācām pie nosaukuma Kleever», teica Zilberts, piebilstot, ka nosaukuma pamatā ir atrašanās vieta Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, tās vēsturiskā atrašanās vieta un iespējamā nākotnes attīstība. Starptautiski vārds kleever skan līdzīgi vārdam clever angļu valodā, kas tulkojumā nozīmē gudrību. Tas savukārt veido saikni ar bibliotēkas vērtībām un apkārtnes pakāpenisko, bet progresīvo attīstību, norādīja bibliotēkas pārstāvis.

«Tas ir jautājums, ko uzskata par bibliotēku. Aptuveni 20 procentus ēkas aizņem koridori, kāpnes, tualetes un cita objektīvi nepieciešamā tehniskā aprīkojuma daļa. 60 procenti ir telpas krājumiem, darbiniekiem un lasītājiem. Vēl 20 procenti ir brīvā pieeja sabiedriskiem pasākumiem - lielā konferenču zāle, izstāžu zāles, garderobes lasītājiem, grāmatu muzejs, ēdināšanas telpas; tajā pašā laikā tās ir paredzētas bibliotēkas apmeklētājiem, bet pasākumi kontekstā ar bibliotēkas saturu,» tā, vaicāts, cik procentus no jaunuzbūvētās Gaismas pils aizņems tieši bibliotēka, intervijā žurnālam Sestdiena sacījis Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks.

«No mezonīna stāva uz augšu līdz pat astotajam stāvam ir lasītavas. Devītais stāvs ir informācijas tehnoloģijām,» stāstījis bibliotēkas vadītājs.

Jautāts, par bibliotēkas izmaksām - gandrīz 200 miljoni latu, A. Vilks sacījis: «Es būtu laimīgs, ja tas nebūtu tik daudz. Savukārt kvalitāte ir panākta ļoti augsta. Arī tas ir to maksājis. Vīnē tikko ir uzcelta Vīnes Tehnoloģiju universitātes bibliotēka, 28 000 kvadrātmetru (pret mūsu 40 tūkstošiem), projektējusi slavenā arhitekte Zaha Hadīda - tā izmaksāja 500 miljonus eiro.»

Savukārt, runājot par to, vai grīdās vajadzēja izmantot Kanādas kļavu, Nacionālās bibliotēkas direktors teicis: «Mans radinieks ir galdnieks, viņam ir pieredze ar Kanādas kļavu - pret to viņš ir salauzis visus darbarīkus un apgalvo, ka cietāka koka par to neesot. Kļavas tonis ir tieši tāds pats kā bērza paneļiem sienās. Jā, varēja mēģināt ielikt kādu Latvijas cietāko koku, kas nebūtu balts, bet brūns, un tad vēl būtu liels jautājums, vai tas būtu pietiekamā daudzumā, pietiekami kvalitatīvs un tomēr mīkstāks. Laiks rādīs, bet, ja tā grīda tāda stāvēs gadu desmitiem, tad tas atmaksāsies.»

«Tādēļ, ka ir grāmatas, kas ir izdotas, publicētas un kurām ir saistība ar nācijas pagātni un vēsturi. Kuras, visticamākais, neiznīcinās tāpēc, ka viņas ir tik vecas - pat XV-XVI gadsimtā nodrukātas. Tā ka kādam tās ir jāglabā,» tā uz laikraksta Diena jautājumu, kādēļ laikmetā, kad grāmatas lasīsim digitalizēti, mums bija jābūvē tik liela un dārga bibliotēka, atbildējis Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks.

«Es arī labi apzinos to, ka arvien vairāk sastapsimies ar tā saucamajām bibliotēkām bez grāmatām, kad bibliotēka ir, bet grāmatu tur nav, lai gan tā joprojām ir bibliotēka. Tur ir informācija, bibliotekārs, kurš pie datora palīdz cilvēkam atrast informāciju un lasīt šajā datorā, jo bieži ir informācija, kas drīkst būt pieejama tikai bibliotēkas telpās saistībā ar autortiesību ierobežojumiem un tā tālāk. Nacionālās bibliotēkas visā pasaulē turpinās pastāvēt, es teiktu, kaut kādā veidā kā muzeji,» turpinājis LNB direktors.

Jautāts, kas būs tas galvenais serviss pilsonim, ko piedāvās Latvijas Nacionālā bibliotēka, viņš atbildējis: «Galvenais būs tas, ka būs darba vieta, kur vienlaikus izmantot tradicionālos un elektroniskos resursus, gan nodarboties ar mentoru.»

VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) no 21.septembra piedāvā Java bibliotēkas programmatūru bez maksas, Db pavēstīja LVRTC sabiedrisko attiecību vadītāja Ieva Līne.

Viņa paskaidroja, ka Java bibliotēkas ir instruments, kas programmatūru attīstītājiem ļauj veidot savus risinājumus, kuri dod iespēju parakstīt un pārbaudīt elektroniski parakstītus dokumentus. Šāds lēmums ir pieņemts, lai veicinātu e-pakalpojumu izstrādi un paplašinātu elektroniski parakstīto dokumentu izmantošanas iespējas.

«Mēs esam pārliecināti, ka šī piedāvātā iespēja veicinās e-paraksta pakalpojumu attīstību gan privātajā, gan valsts sektorā. Tas ir būtisks instruments, lai uzņēmumos un organizācijās veiksmīgi ieviestu e-paraksta sistēmas un taupītu gan laika, gan finansiālos līdzekļus,» uzsver LVRTC Sertifikācijas pakalpojumu daļas vadītāja Zane Silgale.

Latvijas publiskajās bibliotēkās reģistrētie lasītāji turpmāk 114 latviešu rakstnieku darbus varēs lasīt bez maksas, informē apgāds Zvaigzne ABC.

Lai turpmāk izmantotu šo lasīšanas iespēju, būs nepieciešama tikai ierīce (dators, viedtālrunis, e-grāmatu lasītājs) ar interneta pieslēgumu. Starp pieejamajiem darbiem ir Aivara Freimaņa romāns «Katls», Jāņa Ezeriņa «Stāsti un noveles», Ingas Gailes šarmanti stilīgais detektīvromāns «Neredzamie» un pat daudz apspriestie Karīnas Račko romāni «Debesis pelnos» un «Saplēstās mežģīnes».

Visās Latvijas pašvaldību publiskajās bibliotēkās 2019. gadā lasītājiem tiek piedāvāts jauns, inovatīvs pakalpojums – «3td e-grāmatu bibliotēka» vietnē www.3td.lv . To nodrošina Kultūras informācijas sistēmu centrs sadarbībā ar SIA «Tieto Latvia», Apgādu Zvaigzne ABC un publiskajām bibliotēkām.

Arhitekts Gunārs Birkerts nominēts Amerikas Arhitektu institūta Zelta medaļai 2013 un iekļuvis šīs prestižās balvas kandidātu finālā, informē LNB Atbalsta biedrība.

Tā esot «starptautiska atzinība un augsts novērtējums arhitekta daudzu gadu radošam darbam, kurā nozīmīga vieta ir arī jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkai (Gaismas pilij)».

Kā norāda LNB Atbalsta biedrība, «Birkerta iekļūšana prestižās balvas finālā esot liels sasniegums, ar ko Latvijai ir iemesls lepoties». Amerikas Arhitektu institūta Zelta medaļa kopā ar Prickera prēmiju ir augstākie profesionālie novērtējumi arhitekta darbam, tā ir atzinība tiem arhitektiem, kuru darbs sniedzis būtisku ieguldījumu un paliekošu ietekmi arhitektūras nozares teorijā un praksē, skaidro biedrība.

No trim finālistiem par uzvarētāju izraudzīts 1944.gadā dzimušais, kompānijas Morphosis dibinātājs Toms Meins (Thom Mayne), arī Prickera prēmijas laureāts. Pasaule Tomu Meinu pazīst kā Toronto un Sinsinati universitātes, Pomonas augstskolas, Sanfrancisko Federālās pārvaldes ēkas vai Giant Group Campus Šanhajā arhitektu.

Valsts augstākajām amatpersonām šodien nosūtīta vēstule kurā vairāki desmiti Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecībā iesaistītie uzņēmēji pauž sašutumu par valsts institūciju un amatpersonu bezatbildīgo rīcību, nepildot saistības par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas pabeigšanu. Pusotru gadu pēc darbu pabeigšanas un apstiprinājuma par to pieņemšanu valsts Nacionālo Būvkompāniju apvienībai (NBA) arvien nav samaksājusi 4 812951,69 eiro, kas ir pirmā daļa no būvdarbu laikā, atbilstoši līgumam, ieturētās naudas, teikts medijiem izplatītajā paziņojumā.

«Līdz šim izvairījos publiski izteikties par būvdarbu apmaksu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektā, paļaujoties, ka abas puses pildīs līgumu. Nacionālo Būvkompāniju apvienība, pēc Kultūras ministrijas uzdevuma un iepirkuma, ir realizējusi un nodevusi lietošanā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku, valsts saņem atzinības par būvi un tajā notikušajiem Eiropas Savienības prezidentūras pasākumiem. Tas priecē, taču ministrijai nu būtu jābūt tikpat atbildīgai un atbilstoši līgumam jāveic samaksu par izpildīto darbu. Pusotru gadu esam centušies sarunās un sarakstē risināt jautājumu par apmaksu, izdabājot visdažādākajām valsts amatpersonu kaprīzēm, bet nav pat dialoga. Projekts ir realizēts ar ekonomiju, salīdzinot ar sākotnēji plānoto summu, tikmēr valsts parāds būvniekiem, ieskaitot gaidāmos maksājumus gada beigās, ir 13,6 miljoni eiro. Esam spiesti vērsties pie valsts augstākajām amatpersonām, lai publiski viestu skaidrību un panāktu valsts atbildību, lai uzņēmēji var saņemt samaksu par padarīto darbu,» norāda NBA padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns.

Kādreizējā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā Krišjāņa Barona un Elizabetes ielas krustojumā, ieguldot četrus miljonus eiro, izveidots jauns dzīvokļu projekts Bibliotēkas nams. Iegādei tiek piedāvātas 57 dzīvojamās telpas un astoņas komerctelpas bez apdares.

Bibliotēkas nama ēka ir būvēta 1910. gadā bankas vajadzībām. Būtiska sabiedrības daļa šo neoklasicisma stila celtni atceras kā Latvijas Nacionālās bibliotēkas galveno ēku, kas tur atradās no 1956. līdz 2014. gadam, kad tā tika pārcelta uz Pārdaugavu. «Reti kuram ir zināms, ka pirmsākumos šajā ēkā ir atradušies grezni restorāni, kā arī avīžu un žurnālu redakcijas. Plānojot dzīvokļus, vēlējāmies šo bagāto vēsturi ne vien saglabāt, bet arī izcelt. Tāpēc namā, cik vien iespējams, saglabājām vēsturisko apdari, logus un grīdas materiālus,» stāsta Nauris Živuļins, Bibliotēkas nama sadarbības partneris projekta koncepcijas izstrādē un realizēšanā.

Prezidentūra ES Padomē nākamgad būs izaicinājums Latvijas spējai prasmīgi noorganizēt pasaules līmeņa konferences un pasākumus

Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē sāksies jau nākamā gada 1. janvārī. Pusgada garumā mūsu valstī notiks ap 200 dažāda līmeņa un satura pasākumu – neformālās ES padomes, ekspertu darba grupas, konferences, semināri un citi pasākumi.

Paredzētas arī nozīmīgas daudz- pusējās sanāksmes – Austrumu partnerības samits (Latvijā ieradīsies valstu un valdību vadītāji no visām ES dalībvalstīm un Austrumu partnerības valstīm, kā arī ES institūciju pārstāvji), Eiropas un Āzijas izglītības ministru sanāksme (piedalīsies ES dalībvalstu, 17 Āzijas valstu, Austrālijas, Jaunzēlandes, Norvēģijas, Krievijas, Šveices, Eiropas Komisijas un Dienvidaustrumāzijas Nāciju Asociācijas sekretariāta pārstāvji), Eiropas standartizācijas samits (piedalīsies Eiropas standartizācijas institūciju vadītāji, augsta ranga amatpersonas no starptautiskajām standartizācijas institūcijām – Starptautiskās standartizācijas organizācijas (ISO) un Starptautiskās Elektrotehnikas standartizācijas komitejas (IEC); kopumā pasākumā tiks pārstāvētas vairāk nekā 50 pasaules valstis).

Aculiecinieki, kas šodien ap 15.30 devušies garām topošajai Gaismas pilij Rīgā, novērojuši, ka uz Valguma ielas bruģis, kas tur ieklāts stāvējis jau ilgāku laiku, tagad tiek ņemts nost.

(Papildināts ar NBA komentāru.)

Tas, pēc notiekošā spriežot, tiekot darīts, lai tajā vietā ieguldītu kabeļus. Tie paši aculiecinieki šai vietai garām bija devušies arī šorīt, kad vēl nekas neesot liecinājis par plāniem bruģi vākt nost. Turklāt darbi norisinās diezgan plašā mērogā.

Db.lv sazinājās ar pilnsabiedrības Nacionālā būvkompāniju apvienība sabiedrisko attiecību pārstāvi Ilgu Sokolovu, kura gan nespēja sniegt informāciju par mistiskajiem būvdarbiem. «Latvijas Nacionālās bibliotēkas infrastruktūras objektu pirmās kārtas būvdarbu veicējs pilnsabiedrība Nacionālā Būvkompāniju apvienība (NBA) līguma ar pasūtītāju – Kultūras ministriju – ietvaros veic arī pieguļošās teritorijas labiekārtošanas darbus, tai skaitā arī gājēju ietvju bruģēšanu, un atsevišķos posmos šis process ir noslēdzies. Vietā, kur ieklātais bruģis tiek demontēts, šobrīd strādā ar NBA nesaistīts uzņēmums cita pasūtījuma ietvaros – iepirkums Pieslēguma izveidošana LNB jaunās ēkas un tehniskās ēkas (Rīgā, Mūkusalas ielā 3 un Mūkusalas ielā 5) elektroierīču pieslēgšanai (65310000-9). Tāpēc par šo precīzu informāciju varēs sniegt darba izpildītājs vai pasūtītājs,» sacīja Sokolova.

Mēbeļu izgatavošana un uzstādīšana Gaismas pilī ir līdz šim lielākais mēbeļu iepirkums Latvijā, preses konferencē par Gaismas pils mēbelēm pauda mēbeļu ražotāju, pilnsabiedrības 4MB, pārstāvji Andris Jansons un Aldis Circenis.

A. Circenis pastāstīja, ka 90% mēbeļu ražošana notikusi Latvijā. Arī dizaina un tehniskie risinājumi tapuši šeit. A. Circenis norādīja, ka daudzas mēbeles ir komplicētas. Tajās esot izmantoti tādi paņēmieni, kurus ražotāji ikdienā nelieto. Prasības, pie kurām mēbeļu ražotāji centušies turēties, pēc A. Circeņa teiktā, ir ļoti augstas.

A. Jansons pauda, ka pilnsabiedrības 4MB ražotāju projekti parasti ir orientēti uz eksportu, tāpēc ir liels pagodinājums ražot mēbeles nacionālai būvei Latvijā. Viņš norādīja, ka, lai gan bibliotēkas ēkas aprīkošana ar mēbelēm aizkavējās līguma slēgšanas un konkursa norises gaitā, mēbeļu ražotāji pašlaik dara visu iespējamo, lai iekļautos līgumā noteiktajā termiņā - sešos mēnešos.

Jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvdarbu veicējs pilnsabiedrība Nacionālā Būvkompāniju apvienība informē, ka būvdarbi ēkā ir gandrīz noslēgušies, un tiek turpināti aktīvi infrastruktūras pirmās kārtas objektu būvdarbi.

Lai Gaismas pili varētu saukt par pabeigtu, esot atlicis vien ieklāt koka grīdas segumu, kā arī izbūvēt koncertzāles un ēdamzāles telpas.

NBA turpina darbu pie infrastruktūras objektu izbūves, kur šobrīd aktuālākie darbi ir infrastruktūras ēkas būvniecība, lietus ūdens un sadzīves kanalizācijas izbūve, kā arī ūdensvadu tīklu, elektrotīklu un siltumtīklu uzstādīšana.

Pilnsabiedrības Nacionālā Būvkompāniju apvienība, kas veic jaunās LNB ēkas būvdarbus, valdes priekšsēdētājs Māris Saukāns norāda, ka esot būtiski uzsvērt un lepoties ar Latvijas uzņēmumu attīstību un sasniegumiem. «Gaismas pils būvniecība ir lielākais nacionālais būvobjekts pēdējo 20 gadu laikā. Visu iesaistīto pušu spēja sadarboties un strādāt kopīga mērķa vārdā ir vēl viens pierādījums tam, ka mēs varam paveikt lielas lietas,» paziņojis Saukāns.

Bibliotēku nedēļas pasākumu programmas ietvaros šodien, 22.aprīlī, plkst. 15.00 Galvenās bibliotēkas pasākumu zālē Akmeņu ielā 2 (2.stāvā) tiks atklāta Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāde Latvijas grāmatu māksla, informēja Ventspils Galvenās bibliotēkas direktore Margarita Marcinkeviča.

Izstāde digitāldrukā un skaistāko iespieddarbu izlasē atspoguļo latviešu grāmatu mākslu no tās pirmsākumiem 16.gadsimtā līdz pat mūsdienām. Planšetes papildina Latvijas 21.gadsimta skaistāko grāmatu izstāde no Ventspils bibliotēkas krājumiem.

Materiālus izstādei atlasījuši un komentējuši Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbinieki sadarbībā ar vienu no viszinošākajiem grāmatas vēstures speciālistiem, mākslinieku, Latvijas Mākslas akadēmijas profesoru Valdi Villerušu, kurš 22.aprīlī Ventspils bibliotēkā piedalīsies izstādes atklāšanā.

Izstāde Latvijas grāmatu māksla līdz šim eksponēta Čehijas Nacionālajā bibliotēkā Prāgā, Lietuvas Martina Mažvida Nacionālajā bibliotēkā Viļņā un Horvātijas Nacionālajā un Universitātes bibliotēkā.

Mazā Maxima Viļakā - šāda bija Viļakas novada bibliotēkas interneta lasītavas vadītāja Viļa Bukša pirmā doma, pirmdienas rītā ierodoties darbā un ieraugot savu saimniecību. Pār telpu karājās komunikāciju vadi, bet uz grīdas, galdiem un monitoriem mētājās piekaramo griestu atlūzas un stiprinājumi, kas bija nokalpojuši vien trīs gadus - tieši pirms tik ilga laika bibliotēkas jaunā divstāvu piebūve uzcelta, vēsta laikraksts Diena.

«Tas visdrīzāk notika sestdienas vakarā, kad bija stipras lietusgāzes, - apsardzes firma ziņoja, ka ēkā kaut kas noticis. Bibliotēkas administrācija konstatēja, ka jaunās piebūves otrajā stāvā nokritušas dažas piekaramo griestu plāksnes, bet pirmo stāvu nepārbaudīja - baisā aina pavērās tikai pirmdienas rītā,» Dienai stāstījis V. Bukšs un piebildis, «bail iedomāties, ja tas notiktu darba laikā - šurp nāk apmeklētāji, izmanto internetu, kopē. Nāk arī bērni! Šādas bīstamas situācijas rada būvnieku bezatbildība un naudaskāre! Un firma, kas piebūvi cēla, man uzticību neraisa - otrais stāvs ziemā pludoja, tualetē reiz iebruka ķieģelis, sašķaidot ūdens tvertni. Biju saskāries ar šo firmu, kad strādāju par vadītāju Žīguru kultūras namā, - viņu darba kvalitāte uzticību neraisīja!»