Valsts augstākajām amatpersonām šodien nosūtīta vēstule kurā vairāki desmiti Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecībā iesaistītie uzņēmēji pauž sašutumu par valsts institūciju un amatpersonu bezatbildīgo rīcību, nepildot saistības par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas pabeigšanu. Pusotru gadu pēc darbu pabeigšanas un apstiprinājuma par to pieņemšanu valsts Nacionālo Būvkompāniju apvienībai (NBA) arvien nav samaksājusi 4 812951,69 eiro, kas ir pirmā daļa no būvdarbu laikā, atbilstoši līgumam, ieturētās naudas, teikts medijiem izplatītajā paziņojumā.
«Līdz šim izvairījos publiski izteikties par būvdarbu apmaksu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektā, paļaujoties, ka abas puses pildīs līgumu. Nacionālo Būvkompāniju apvienība, pēc Kultūras ministrijas uzdevuma un iepirkuma, ir realizējusi un nodevusi lietošanā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku, valsts saņem atzinības par būvi un tajā notikušajiem Eiropas Savienības prezidentūras pasākumiem. Tas priecē, taču ministrijai nu būtu jābūt tikpat atbildīgai un atbilstoši līgumam jāveic samaksu par izpildīto darbu. Pusotru gadu esam centušies sarunās un sarakstē risināt jautājumu par apmaksu, izdabājot visdažādākajām valsts amatpersonu kaprīzēm, bet nav pat dialoga. Projekts ir realizēts ar ekonomiju, salīdzinot ar sākotnēji plānoto summu, tikmēr valsts parāds būvniekiem, ieskaitot gaidāmos maksājumus gada beigās, ir 13,6 miljoni eiro. Esam spiesti vērsties pie valsts augstākajām amatpersonām, lai publiski viestu skaidrību un panāktu valsts atbildību, lai uzņēmēji var saņemt samaksu par padarīto darbu,» norāda NBA padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns.
Pēc darbu pabeigšanas un apstiprinājuma par to pieņemšanu 2013.gada 20.decembrī valstij bija jāsamaksā Nacionālo Būvkompāniju apvienībai puse no būvdarbu laikā ieturētās naudas. Savukārt, 2015.gada beigās, pēc garantijas termiņa beigām, būs jāsamaksā otri 4,8 miljoni. Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta pabeigšanai Valsts kasē šā gada sākumā bija rezervēti vairāk nekā 11,6 miljoni eiro, no tiem vairāk nekā 4 miljoni iztērēti dažādiem ar būvniecību nesaistītiem izdevumiem, līdz ar to Valsts kasē ir būtisks deficīts norēķiniem ar būvniekiem. Tā kā Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likums paredz norēķinus veikt līdz 2016.gada 31.decembrim, risinājums jāatrod un trūkstošie līdzekļi jāparedz 2016.gada valsts budžetā.
NBA norāda, ka līdz šim Kultūras ministrija, kā projekta pasūtītājs, demagoģiski cenšas sasaistīt nemaksāšanu ar neadekvātām papildus pretenzijām sakarā ar līguma summas deflācijas korekciju, kas ir nepamatotas un to saistīšana ar saistību nepildīšanu par paveikto darbu ir pretrunā ar līgumsaistībām. Kultūras ministrijas pretenzijas par līguma summas samazinājumu deflācijas korekciju dēļ apgāž Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta Uzraudzības padomē apstiprināta, arī pašas Kultūras ministrijas pārstāvja - starptautiskas būvuzraudzības kompānijas, izraudzīta neatkarīga eksperta atzinums, saskaņā ar kuru nav pamatota Kultūras ministrijas līguma interpretācija un līguma summas papildus samazinājums. Kultūras ministrijas rīcība rada riskus valsts izdevumu palielinājumam par gandrīz 3 miljoniem eiro - par starpmaksājuma apstiprinājuma neizsniegšanu ieturējuma naudas pirmās puses samaksai līgums paredz līgumsodu, kas pieaug par 7114,36 eiro dienā. Nacionālā Būvkompāniju apvienība ir sagatavojusi prasību tiesā līgumsoda piedziņai, bet ir gatava to atsaukt politiķu un amatpersonu konstruktīvas rīcības gadījumā.
Nosūtīto vēstuli parakstījuši 50 uzņēmumu vadītāji, viņu vadībā ir 4957 darbinieki.