Latvijā nostiprinājies uzskats, ka mazlietota auto iegāde nav ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekams darījums, sacīja Auto asociācijas vadītājs Ingus Rūtiņš.

Viņš skaidroja, ka pēdējo gadu laikā mazlietotu automobiļu iegādes darījumos izkristalizējusies krāpniecības shēma, tos pārdodot kā lietotas preces un rēķinā neuzrādot PVN, kam būtu jānonāk valsts kasē. Iepriekš PVN bija negodīgo tirgotāju papildus peļņas avots, jo tas netika nomaksāts valsts kasē, taču pēdējos gados, konkurencei saasinoties, pārdevēji atsakās arī no PVN tiesas un samierinās vien ar pāris simtu eiro komisiju par darījumu.

Tomēr automobilis, neatkarīgi no tā, vai tas ir jauns vai lietots, ir tāda pati prece kā jebkura cita, un tās pārdošanas gadījumā tas ir ar PVN apliekams darījums. Tiesa, izņēmums ir automobiļiem, kas ir bijuši privātpersonu īpašumā un par kuriem PVN ir pilnā apmērā samaksāts, tos iegādājoties.

Ja esat izlēmuši nomainīt savu līdzšinējo spēkratu pret citu, risinājums ir divējāds – pirkt pilnīgi jaunu auto, vai arī iegādāties mazlietotu, taču tikpat labu un drošu automašīnu, saņemot pilnīgi visas tās pašas garantijas, kā pērkot jaunu.

Uzņēmums Autorepublika, kura pamatdarbība ir mazlietotu Volkswagen grupas automašīnu tirdzniecība un serviss, piedāvā otro variantu, kas turklāt cenas un automašīnu vecuma ziņā ir diezgan līdzvērtīgs pilnīgi jaunam auto. Kopš 2016. gada Autorepublika piedāvā visu pieprasītāko marku automašīnas – Volkswagen, Audi, BMW, Skoda, Seat, Volvo, Opel, Ford. Šobrīd tieši Autorepublikā klientiem ir iespēja iegādāties jebkuras minētās markas gadu vecu auto ar 45% atlaidi no jauna auto cenas ar noskrējienu līdz 15 000 kilometriem. Turklāt Autorepublikas piedāvājumā ir automašīnas pat ar ražotāja garantiju un bagātīgu aprīkojuma komplektāciju. Ja salonā neatradīsiet tieši sev vēlamo automašīnas modeli, uzņēmuma speciālisti nodrošinās izvēlētā auto piegādi no Vācijas 10 dienu laikā.

No 2019. gada vairumam vieglo auto īpašnieku transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis būs jāmaksā pēc ražotāja norādītajiem CO2 izmešiem.

Jāatgādina, ka šādu risinājumu paredz 2016. gada nogalē akceptētie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļu likumā. Vairāk maksās tā auto īpašnieks, kura spēkrats vairāk piesārņo apkārtējo vidi.

«Būtībā ir beidzies iepriekš noteiktais pārejas laiks,» uzsver Auto asociācijas izpilddirektors Ingus Rūtiņš. Viņš atgādina, ka jau no 2017. gada transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli pēc CO2 apmēra maksāja tie, kuri Latvijā ieveda auto (kura pirmās reģistrācijas gads ir, sākot ar 2009. gadu), sākot ar 2017. gada 1. janvāri. Savukārt visi pārējie vieglo auto, kuri jau bija reģistrēti Latvijā līdz 2017. gada 1. janvārim (kura pirmās reģistrācijas gads ir, sākot ar 2009. gadu), transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli pēc CO2 izmešiem maksās, sākot ar 2019. gadu. Viņš atgādina, ka lielas jaudas motoru (virs 3500 cm3) auto īpašniekiem ir noteikts papildu nodoklis kā fiksēta summa 300 eiro apmērā. To auto īpašnieki, kuru spēkratu pirmās reģistrācijas gads ir līdz 2008. gada 31. decembrim, turpinās maksāt tādu pašu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli, kādu maksājuši līdz šim, – summu likmēm, kas tiek noteiktas par auto jaudu, motora tilpumu un jaudu.

Par vieglās automašīnas izmantošanu kopš 2018. gada uzņēmējiem Igaunijā jāmaksā lielāks nodoklis nekā komersantiem Latvijā.

Šādu ainu rāda zvērinātu advokātu biroja Lextal Igaunijas partnera Anta Karu dati. Latvijā uzņēmumiem par vieglo transportlīdzekļu izmantošanu, bez attiecīgās izmantošanas uzskaites reģistrācijas sistēmas, īpašs nodoklis jau jāmaksā kopš 2011. gada, savukārt Igaunijā šāds nodoklis tika ieviests tikai no 2018. gada. DB savulaik jau vairākkārt vēstīja par uzņēmēju neapmierinātību ar šāda nodokļa ieviešanu, norādot, ka tāds nav ziemeļu kaimiņvalstī, tagad šādam argumentam vairs nav pamata. Interesanti, ka Igaunijā šī nodokļa likme ir uzlikta daudz lielāka, vienlaikus pašu uzņēmēju ziņā atstājot atskaitīšanās sistēmu, paļaujoties uz labticīgo nodokļu maksātāju datiem.

Auto iznomātāji uz savas nozares attīstību šogad raugās optimistiski – lielākā daļa no laikraksta Dienas bizness aptaujātajiem šogad prognozē peļņas pieaugumu.

Vieglo automobiļu iznomātāji joko, ka konkurence pēc nozarei sarežģītajiem krīzes gadiem ir samazinājusies, jo daudzi mazie uzņēmumi auto nomas tirgu ir atstājuši.

«Šobrīd galvenais tāpat, kā jebkurā nozarē, arī auto jomā ir meklēt arvien jaunas iespējas,» uzskata Andris Salevičs, Latvijas auto nozares uzņēmuma SIA Varāns īpašnieks.

«Ilgtermiņā auto nozares attīstību Latvijā ir grūti paredzēt, jo ik pa laikam tiek paaugstināti nodokļi – kaut vai nodoklis par dienesta auto izmantošanu savām vajadzībām, degvielas cenu kāpums. Uzņēmumiem, kas klientiem piedāvā iznomāt auto, pēc iespējas vairāk ir jātiecas savā kompānijā attīstīt citus ar auto sfēru saistītus darba laukus, citādi izdzīvot ir grūti,» viņš stāsta.

Saeima pirmdien, 30.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, lai risinātu vairākas praksē konstatētās problēmas nodokļu nomaksā, informē Saeimas Preses dienests.

Saskaņā ar grozījumiem no nākamā gada lielāks transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis noteikts par kravas automobiļiem ar pilnu masu līdz 12 000 kilogramiem. Nodoklis par automobili līdz 1500 kg no līdzšinējiem 17,07 eiro palielināts līdz 36 eiro, par automobili ar masu no 1501 kg līdz 1800 kg – 72 eiro līdzšinējo 34,15 vietā, bet par kravas auto ar masu no 1801 kg līdz 2100 kg nodoklis būs 138 eiro līdzšinējo 64,03 eiro vietā. Savukārt automašīnām ar pilnu masu no 2101 līdz 2600 kg nodoklis no līdzšinējiem 76,84 eiro palielināts līdz 165 eiro, bet par auto no 2601 līdz 3500 kg – būs jāmaksā 219 eiro iepriekšējo 102,45 vietā. Ceļa nodoklis par kravas auto no 3501 līdz 12 000 kg turpmāk būs 156 eiro līdzšinējo 145,13 eiro vietā.

Turpmāk Lielbritānijā uzņēmumi, visticamāk, padomās divreiz pirms prestiža celšanai savus vadītājus vizināt ar dārgiem luksusa klases automobiļiem, jo jau pēc pavisam neilga laika valstī nodoklis par šādu auto izmantošanu varētu ievērojami palielināties, vēsta Telegraph.

No šā gada 6. aprīļa Lielbritānijā stāsies spēkā jaunie noteikumi attiecībā uz nodokli, ko uzņēmumi maksā par saviem luksusa klases auto, kuru skaitā ir tādi spēkrati kā Ferrari, Lamborghini, Bentley, kā arī augstākās klases Mercedes-Benz un BMW.

Lai labāk izprastu, par ko ir runa, sākotnēji jāpaskaidro, ka šo nodokli aprēķina atkarībā no automašīnas vērtības. Patlaban ir noteikti auto vērtības griesti 80 tūkstošu sterliņu mārciņu apmērā, tādējādi maksimālais nodokļu apjoms, kāds ik gadu jāmaksā uzņēmumam, kam pieder luksusa klases automašīna, kuras vērtība pārsniedz noteiktos griestus, patlaban ir 14 tūkstoši mārciņu ienākuma nodokļa veidā un nacionālās apdrošināšanas nodeva 3 584 mārciņu apmērā.

Saeima trešdien, 23.novembrī, ārkārtas sēdē galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā, kas paredz transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa reformu. Tā paredz pakāpenisku pāreju uz ceļa nodokļa likmju aprēķināšanu pēc CO2 daudzuma izplūdes gāzēs.

Patlaban, reģistrējot auto, ir jāmaksā reģistrācijas nodoklis un reizi gadā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis jeb tā sauktais ceļa nodoklis. Likumprojekta autori norādījuši, ka reformas mērķis ir vienkāršot spēkratu nodokļu sistēmu un veicināt automašīnu radītā CO2 samazinājumu, ievērojot principu – piesārņotājs maksā vairāk.

Sākotnēji jaunie nosacījumi attieksies uz tām automašīnām, kas no nākamā gada 1.janvāra tiks reģistrētas Latvijā un to izlaiduma gads būs 2009. un jaunāks. No 2019.gada 1.janvāra tas attieksies uz visiem auto, kas būs jaunāki par 2009.gadu. Savukārt transportlīdzekļiem, kas izgatavoti pirms 2009.gada, CO2 likmes nepiemēros, un auto īpašnieki turpinās maksāt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli pēc līdzšinējās kārtības.

Savulaik ieviestais tā dēvētais dienesta auto nodoklis ir izraisījis milzum daudz diskusiju. Vispirms ir skaidrs, ka šāds solis nebūt nav devis gaidīto fiskālo efektu valsts budžetā, turklāt nav arī pārliecības par to, vai šis maksājums gadījumā netiek piemērots arī tiem, kam tas nemaz nebūtu jāmaksā.

Laika gaitā sabiedrība pie šā maksājuma ir pieradusi un īpaši skaļi nekurnot, maksā prasīto. Taču i,zrādās, ka minētais maksājums ne tikai ir ieviests ar vienu vienīgu mērķi - bez jebkādas loģikas iekasēt valsts budžetā pēc iespējas vairāk naudas, bet arī attiecīgā likumdošanas norma ir izstrādāta trakoti nekvalitatīvi, par ko gan Latvijā droši vien nebūtu jābrīnās. Proti…

Kā zināms, tiem uzņēmumiem, kuri uzskata, ka to rīcībā esošie dienesta auto ne brīdi netiek izmantoti darbinieku privātajām vajadzībām, ir iespēja nodokli nemaksāt, taču aprīkojot tos ar GPS iekārtām, lai nevienu brīdi nevarētu rasties šaubas par to izmantošanas mērķi. Droši vien daudzi uzskatīja, ka investīcijas GPS iekārtās ir vienreizējas. Naivi! Ir ticis paredzēts, ka tās ir jāpārreģistrē reizi gadā, bet tiem, kuri noteiktā laikā šo procesu neveic, jāsāk maksāt attiecīgo nodokli. Var jau būt, ka arī šo normu nevarētu uzskatīt par kaut ko ārkārtēju, ņemot vērā, ka GPS tomēr ir tehniska ierīce, kas mēdz bojāties, novecot, fiksējot neprecīzus rādījumus. Dažādām vajadzībām izmantotas tehniskas ierīces tiek pārbaudītas periodiski, un jautājums ir par to, cik bieži tas notiek. Lai nu kā - šāda pārreģistrācija reizi gadā tomēr ir pārspīlēta prasība, kas tikai palielina birokrātisko slogu uzņēmējiem. Lielākās problēmas gan sākas brīdī, ja uzņēmējs noteiktā laikā šo pārreģistrāciju nav veicis. Piemēram, aizmirsis, nav pamanījis, ka šāda norma vispār eksistē utt., jo tajā brīdī uzreiz ir jāsāk maksāt tā dēvētais dienesta auto nodoklis.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(348).jpg

Jau sen zināms ir uzskats, ka pati labākā automašīnas marka ir «dienesta auto». Brauc, kur gribi, kā gribi, tehniskajam stāvoklim tā īsti līdzi neseko, bet maksā par visu darba devējs. Vienkārši ideāls variants!

Tiesa, savulaik, cenšoties atrast pēc iespējas vairāk naudas valsts budžeta konsolidācijai, valdība ieviesa tā saucamo dienesta auto nodokli, paredzot, ka gadījumā, ja darba automašīna tiek izmantota tikai profesionālo pienākumu veikšanai, valstij nekas jāmaksā nav, bet, ja ar to tomēr tiek braukts uz mājām, veikalu, ballītēm un tamlīdzīgām un citām privātām darīšanām, noteikti jāsamaksā nodoklis. Un, lai to kontrolētu, katrs auto jāapgādā ar GPS sistēmu. Principā nav nepareiza pieeja, ņemot vērā, ka uz uzņēmuma vārda reģistrēts auto tāpat saņem ievērojamus atvieglojumus, piemēram, PVN atlaižu veidā.

Valdība ir apņēmusies ierobežot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas veikšanu uzņēmumiem, plānojot noteikt, ka šāda atmaksa būtu veicama tikai par automašīnām, kuru cena nepārsniedz noteiktu summu – 25 tūkstošus latu (bez PVN).

Uzskatu, ka iecere ierobežot PVN atmaksas veikšanu par automašīnām, kas iegādātas uz juridisko personu vārda, ir pareiza. Situācija, kāda savulaik bija izveidojusies, kad uz kompāniju vārda tika formētas daudz dažādas automašīnas, ieskaitot ļoti dārgus un ekskluzīvus auto, nav normāla. Respektīvi, nav pareizi, ka par visām šādām automašīnām nodoklis netiek samaksāts.

Tajā pašā laikā uzskatu, ka pareizs nav iecerētais sadalījums, kad būtu jāmaksā PVN, bet kad – ne. Nav pareizi dalīt auto atbilstoši to cenai. Var būt gadījumi, kad uzņēmuma darbības nodrošināšanai, ražošanas vajadzībām ir nepieciešams iegādāties ievērojami dārgāku auto par minēto summu. Jāņem vērā, ka var būt arī gadījumi, kad tikai nedaudz lētākas automašīnas tiek nopirktas vienkārši dienesta vajadzībām, kam nav nekāda sakara ar ražošanu. Tādējādi PVN atmaksa būtu jāveic nevis par automašīnām, kuru cena ir līdz noteiktai summai, bet gan tiem auto, kas tiek izmantoti ražošanas vajadzībām, neatkarīgi no cenas.

Lai uzlabotu esošo uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa piemērošanu, piedāvāts noteikt, ka uzņēmums vienu reizi gadā var mainīt nodokļa piemērošanas kārtību.

Finanšu ministrija (FM) rosina izstrādāt grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, nosakot, ka komersantam ir iespēja vienu reizi taksācijas gada laikā mainīt nodokļa piemērošanas kārtību - atbilstot noteiktajiem kritērijiem, vienu reizi gadā deklarēt atbrīvojumu no nodokļa maksāšanas vai pārtraukt nodokļa atbrīvojuma piemērošanu.

Pirms izmaiņām «dienesta auto nodokļa» piemērošanā uzņēmumam jāsamaksā nodoklis līdz tam mēnesim (ieskaitot), kad tiek veikta tā piemērošanas maiņa.

DB jau rakstīja – lai nemaksātu uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, godīgie uzņēmēji spiesti tērēt laiku un līdzekļus, lai reģistrētos kā nodokļa nemaksātāji. Pašlaik likums nosaka, ka deklarēšana par attiecīgo kalendāro gadu veicama līdz iepriekšējā kalendārā gada 31. decembrim, kas nozīmē - ja šogad komersants nevēlējās maksāt «dienesta auto nodokli», viņam tas bija jādeklarē Ceļu satiksmes drošības direkcijā līdz pērnā gada beigām. Arī tiem, kas pērn visu gadu nodokli bija maksājuši. Ja uzņēmējs to nokavējis, aizmirsis vai maldīgi pieņēmis, ka pārreģistrēties nevajag, nodoklis jāmaksā.

Veicot nodokļu kontroles pasākumus, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieki vairākos gadījumos ir konstatējuši, ka uzņēmumu grāmatvedības dokumentos, iespējams, tiek uzrādīti viltoti čeki par it kā liela daudzuma degvielas iegādi degvielas uzpildes stacijās, norēķinoties par to skaidrā naudā.

Veicot nodokļu auditus uzņēmumos 2012. gada aprīlī un maijā, ir konstatēti gadījumi, kad grāmatvedībā tiek uzrādīti, iespējams, viltoti čeki arī par būvmateriālu, auto rezerves daļu, mēbeļu un citu preču iegādi, par tām it kā norēķinoties skaidrā naudā.

Šobrīd vienā no nodokļu auditiem konstatēts, ka uzņēmums, kas darbojas mazumtirdzniecības nozarē, savā grāmatvedībā uzrādījis čekus par vairāk nekā 162 288 litru degvielas iegādi 137 944,70 latu apmērā, kā arī apģērbu un mēbeļu iegādi kopumā 22 549,38 latu apmērā, it kā veicot norēķinus skaidrā naudā.

Kāda cita uzņēmuma grāmatvedībā uzrādīti 26 dažādu uzņēmumu izsniegti čeki par it kā furnitūras un instrumentu iegādi, instrumentu-darba rīku nomu, reklāmas un bukletu iegādi, norēķinoties par to skaidrā naudā. Taču pārbaudot VID rīcībā esošo informāciju, minētie uzņēmumi neveic mazumtirdzniecību un tiem nav un nekad nav bijušas VID reģistrētas kases sistēmas vai kases aparāti, kas vispār ļautu izsniegt šādus maksājumus apliecinošus dokumentus, skaidrots VID paziņojumā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas policijas atklātā auto kontrabanda radījusi vairāk nekā 220 000 eiro zaudējumus, šodien žurnālistiem sacīja VID Muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš.

Kriminālprocess šajā lietā tika sākts šī gada martā pēc Krimināllikuma 190.panta 3.daļas, taču darbs pie šīs lietas tika sākts pagājušā gada augustā. Zaudējumus radīja nenomaksātais pievienotās vērtības nodoklis un muitas nodoklis.

Podiņš sacīja, ka pagaidām lietā figurē 28 automašīnas, bet esot skaidrs, ka to ir daudz vairāk. Kopējais skaits tiks noskaidrots izmeklēšanas laikā.

«Automašīnas iebraukušas no Krievijas ar Krievijas numuriem un Krievijas tehnisko pasi. Latvijā automašīnām izsniegtas pagaidu numurzīmes uz vienu mēnesi, tikmēr šajā laikā noformēta it kā šo automašīnu pirkšana no fiktīvas Vācijas firmas,» stāstīja Podiņš.

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Lai atsvērtu transportlīdzekļu nodevas atcelšanas radīto iztrūkumu budžetā 80 milj. eiro apmērā, tiek piedāvāts palielināt akcīzes nodokli degvielai un autogāzei par 2–5 centiem par litru, pārvadātāji šokā, degvielas tirgotāji neizpratnē, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šīs nedēļas Saeimas plenārsēdes darba kārtībā iekļauti Latvijas Reģionu apvienības (LRA) deputātu Daiņa Liepiņa, Nellijas Kleinbergas, Jura Viļuma, Mārtiņa Bondara, Mārtiņa Šica, Jāna Ruka un Ivara Brīvera rosinātie grozījumi akcīzes nodokļa likumā, kas paredz 2016. gadā paaugstināt akcīzes nodokļa likmes benzīnam, dīzeļdegvielai un autogāzei.

Divus atcels

«Akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana ir saistīta ar transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likvidāciju motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kā arī ar uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likvidāciju,» skaidro Saeimas LRA frakcijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars. Viņš atgādina, ka, lai novērstu netaisnību, kas izveidojusies starp privāto un valsts pārvaldes sektoru, nepieciešams likvidēt tā saukto dienesta auto nodokli jeb uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli.

Reaģējot uz dienesta auto nodokli, daudzas juridiskās personas sev piederošās automašīnas ir pārreģistrējušas uz fizisko personu vārda, kā rezultātā uz juridisko personu vārda reģistrēto vieglo automašīnu skaits sarucis no 80 līdz aptuveni 52 tūkstošiem.

Ņemot to vērā, Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietnieks Uldis Reimanis atzīmē, ka nav pārsteigums, ka šogad plānoto 17 milj. Ls vietā tā dēvētā dienesta autonodokļa veidā budžetā iekasēti vien 3 milj. Ls.

U. Reimanis Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, kurā tika apspriesti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Transportlīdzekļu ekspluatācijas un uzņēmumu vieglo automašīnu nodokļa likumā, norādīja, ka uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis patlaban ir neefektīvs un tā administrēšana būtu jāuzlabo/

Finanšu ministrijas speciālisti gan iebilst pret SM uzskatu, ka nodokļa iekasēšana patlaban norit neefektīvi, norādot, ka ar katru mēnesi nodokļa veidā iekasētā summa pieaug un augusta beigās tā jau sasniegusi 4,7 milj. Ls. Finanšu ministrijas pārstāve Solvita Āmare-Pilka ir pārliecināta, ka gadā kopumā nodokļa ieņēmumi tuvosies plānotajiem.

Bijusī Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, tagad Saeimas deputāte Inga Bērziņa (JV) ikgadējā valsts amatpersonas deklarācijā deklarējusi astoņus dzīvokļus, kā arī nekustamo īpašumu Grobiņas pagastā, kas viņai pieder kopīpašumā.

Bērziņa deklarācijā norāda, ka nodarbojas "ar sava nekustamā īpašuma izīrēšanu un iznomāšanu", taču pēc deklarācijas nav skaidrs, cik lielus ienākumus no šīs rūpalas deputāte guvusi un, vai līgumi reģistrēti Valsts Ieņēmumu dienestā.

Jāpiebilst, ka ikviens īres līgums ir jāreģistrē Valsts Ieņēmumu dienestā un jāmaksā 10% ienākuma nodoklis.

Pētot Bērziņas deklarācijas pa gadiem, redzams, ka 2013.gadā viņai piederējuši četri dzīvokļi, 2016.gadā jau seši, bet pērn jau astoņi, kā arī nekustamais īpašums kopīpašumā Grobiņā. Tāpat Bērziņa deklarējusi 2019.gadā valdījumā esošu auto "Opel Insignia GRand Sport", kā teju 26 000 eiro bezskaidras naudas uzkrājumus.

Nodokļu nemaksātāju apkarošanā jākoncentrējas uz tiem, kuri apzināti veido shēmas, lai izvairītos no miljoniem lielu nodokļu samaksas, nevis jāsašķaida resursi, kontrolējot piparbodītes

To intervijā DB stāsta Banku augstskolas Finanšu katedras profesors, bijušais Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Kārlis Ketners.

Fragments no intervijas:

Kā tad nocirst galvas ēnu ekonomikas pūķim?

Novērtēt situāciju Latvijā un sīkajam biznesam atvieglot prasības. Reiz bija nosacījums, ka jāmaksā 5% liels ienākuma nodoklis (apliek ieņēmumi mīnus izdevumi) no īpašuma izīrēšanas, tad tika secināts, ka valsts saņem pārāk maz, un likme tika dubultota, vienlaikus nosakot, ka tā būs no bruto ieņēmumiem (ieskaitot samaksu par komunālajiem un apsaimniekošanas pakalpojumiem). Rezultāts – dokumentos raksta vienu, bet, visticamāk, daudzos gadījumos saņem daudz lielāku samaksu, turklāt pārskaitījuma vietā norēķini notiek skaidrā naudā, valsts makā vairāk arī nesaņemam. Tam nav jēgas. Tas pats ar kases aparātiem, kur, ķerot centu, nav resursu, lai ķertu blēžus, kas atbildīgi par miljoniem eiro izkrāptu naudu PVN karuseļu shēmās. Piemērs no deviņdesmito gadu sākuma – muitnieki krata autobusa pasažierus, kas iebrauc Latvijā no tirgus Lietuvā, tam patērē milzīgu laiku un iekasē nodokļus un arī soda naudas (dažu desmitu latu apmērā). Tajā paša laikā cauri šim punktam izbrauc vairāki kravas auto, pilnas ar precēm, bet to skrupulozai pārbaudei nebija kapacitātes, jo visi bija aizņemti ar «pauninieku» kontrolēšanu. Ārzemēs ir sapratuši to, ko negribam vai nespējam saprast – kontroles resursi jānovirza tur, kur ir vislielākais fiskālais nozīmīgums.

Valsts IT sistēmu uzturēšana izmaksā miljonus, bet kopējas stratēģijas nav, ir bažas par neefektīvu līdzekļu izlietojumu.

Valsts informācijas sistēmu (IS) saimniecībā vēl joprojām ir daudz darāmā. Šobrīd ministrijas savas IS apsaimnieko pēc saviem ieskatiem. Turklāt liela daļa ministriju nemaz nav lietas kursā par padotības iestāžu IS uzturēšanas izmaksām. Tādējādi nav iespējams apzināt kopējo summu, cik daudz ministrijas vidēji gadā tērē IS uzturēšanai.

Gatavi upurēt Vilnīti

ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis uzskata, ka būs jāatbalsta KNAB vadītāja Normunda Vilnīša atbrīvošana no amata, ja komisija secinās, ka viņš tam nav piemērots.

Atpūtas un izklaides bizness

Ēnu ekonomikas apjoms taksometru nozarē sasniedz vismaz 80%. Vidēji nozare nodokļu deklarācijās uzrāda tikai 225 eiro (bruto) algu un 66 nostrādātās stundas vienam autovadītājam mēnesī.

Taksometru pakalpojumos tiek izmantotas dažādas metodes, lai ietekmētu skaitītāju rādījumus, piemēram, tiek piemērotas neadekvātas atlaides, līdz pat 90% un neuzrādītu patiesos ieņēmumus. Gandrīz puse Autopārvadājumu direkcijā reģistrēto vadītāju vispār nav reģistrēti kā nodokļu maksātāji. Šie ir tikai daži no galvenajiem rādītājiem, kas apkopoti 2018. gada nogalē veiktajā pētījumā par taksometru nozari Latvijā.

Pētījumu īstenoja biedrība BASE (Business against shadow economy), tā izstrādē piedalījās Ināra Pētersone, Dr. Arnis Sauka un Juris Stinka.

Kā uzsver pētījuma autori, obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu - avansa maksājumu 130 eiro apmērā par taksometru mēnesī, ieviešana situāciju Latvijas taksometru nozarē būtiski nav ietekmējusi. Proti, atbilstoši Valsts Ieņēmumu dienesta apkopotajai statistikai, neraugoties uz pavisam nelielu nodokļu ieņēmumu pieauguma tendenci, nodokļu apjoms no taksometru nozares ir nesamērojami mazs. Prognozējams, ka 2018.gadā tas varētu veidot aptuveni 3 milj. eiro, t.sk. «algas nodokļi» (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, mikronodoklis) 2,3 milj. eiro. «Diemžēl, neraugoties uz likumdevēju un uzraugošo iestāžu centieniem, salīdzinoši nesen pieņemtie likuma grozījumi nav atrisinājuši iepriekš minētās problēmas- mazus nodokļu ienākumus, nesamērīgi zemas uzrādītās algas kā arī dažādas manipulācijas lai neuzrādītu nobraukto kilometru daudzumu. Arī pārvadātāji ar »baltajiem numuriem« nereti turpina sniedz nepilnīgu informāciju vai vispār nesniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam.», secina BASE pārstāvji.