Latvijas līzinga asociācijas biedri sadarbībā ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem ieviesuši vienotu nereģistrējamo līzinga objektu tiešsaistes datu bāzi ar mērķi novērst dubultās finansēšanas iespējas nereģistrējamiem līzinga objektiem Baltijas reģionā.

15.jūlijā Latvijas līzinga asociācijas biedri pievienojās Igaunijas un Lietuvas līzinga asociācijas biedru nereģistrējamo līzinga objektu tiešsaistes datu bāzei. Tās mērķis ir novērst dubultās finansēšanas iespēju – viena un tā paša objekta finansēšanu vairākās līzinga kompānijās vienlaicīgi.

Ieviešanas brīdī tiešsaistes datu bāzē bija ap 35 000 dažādu veidu nereģistrējamu aktīvu vienību, kā piemēram, dažāda veida uzkarināmā lauksaimniecības tehnika, ekskavatori, poligrāfijas un metālapstrādes iekārtas u.c. Pēc visu līzinga sabiedrību aktīvu savadīšanas datu bāzē, paredzamais vienību skaits varēt sasniegt ap 100 000.

Turpmāk vēl pirms darījuma noslēgšanas ar klientu, katrai līzinga kompānijai būs iespēja tiešsaistē pārbaudīt, vai konkrētais objekts jau nav finansēts kādā citā līzinga kompānijā kādā no Baltijas valstīm.

Novembrī deviņiem Latvijas Līzinga devēju asociācijas (turpmāk - LLDA) biedriem pievienojušās vēl divas kompānijas - Danske Bank A/S filiāle Latvijā un Scania Finans AB Latvijas filiāle, kas turpmāk ar savām iniciatīvām līdzdarbosies Latvijas līzinga tirgus uzlabošanā.

Līdz ar to LLDA aptver vairāk, nekā 95 % no Latvijas līzinga tirgus.

LLDA vadītājs Jevgenijs Belezjaks: «Šādu starptautiska mēroga dalībnieku iesaistīšanās asociācijas darbībā ir ļoti nozīmīga un vienlaicīgi norāda uz Latvijas līzinga tirgus potenciālu un lielo piedāvājumu. Līdz ar Danske Bank un Scania Finans AB Latvijas filiāles pievienošanos asociācijai, turpināsim līzinga attīstības tālāku sekmēšanu Latvijas tautsaimniecībā».

Danske Bank A/S filiāles Latvijā līzinga nodaļas vadītājs Atis Bialkovskis uzsver, ka: «uzsākot piedāvāt līzinga produktu, Danske Bank ienākusi Latvijas līzinga tirgū straujiem soļiem un guvusi lielu klientu atsaucību: »Nostiprinoties kā pilnvērtīgam tirgus dalībniekam, iestāšanās asociācijā ir likumsakarīgs nākamais solis. Mēs vēlamies attīstīties un kļūt pieejamāki ne tikai klientiem, bet arī pārējiem tirgus dalībniekiem, kā arī dalīties ar savu pieredzi kopīgu asociācijas mērķu sasniegšanai līzinga attīstībā.«

Pagājušais gads Latvijā iezīmējās ar pieprasījuma pieaugumu pēc jaunām vieglajām automašīnām un augstāku līzingā finansēto automašīnu īpatsvaru, norāda DNB bankas eksperti.

Kopumā šī gan nav tendence tikai Latvijā vien, jo vēlmi iegūt automašīnu, kas nāk tieši no rūpnīcas, arvien vairāk var novērot arī citviet pasaulē.

Saskaņā ar CSDD datiem 2016. gadā Latvijā ir bijuši 65 213 vieglo automašīnu pirmreizējas reģistrācijas darījumi, kas ietver gan jauno, gan lietoto auto iegādi. Salīdzinot ar 2015. gadu, par 15 % pieaudzis pieprasījums pēc jaunajām vieglajām automašīnām, sasniedzot 18 519 iegādes darījumus. Par spīti komerctransporta pieprasījuma samazinājumam (- 6 %) kopumā pozitīvu kāpumu jaunu vieglo automobiļu segmentā ir nodrošinājis pieaugums pasažieru transporta iegādē. Salīdzinājumā ar 2015. gadu šo transporta līdzekļu iegādes skaits palielinājies par 19 %. Pieaugumu ir nodrošinājušas gan juridiskās (+13%), gan fiziskās (+ 22 %) personas.

2015. gada beigās kopējais līzinga un faktoringa portfelis Latvijā bija 1,356 miljardi eiro, kas ir par 9,8% vairāk nekā iepriekšējā gada beigās, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Līzinga portfelis 2015. gada laikā audzis par 7,4%, un gada beigās tā apjoms bija 1,2 miljardi eiro. No tā 78% jeb 942 miljoni eiro ir finanšu līzings, bet 22% jeb 261 miljons eiro – operatīvais līzings. Savukārt faktoringa pieaugums gada laikā bijis vēl straujāks – 33%, gada beigās sasniedzot 152 miljonu eiro portfeļa apjomu.

«2015. gadā līzinga tirgū bija vēroja stabila izaugsme. Statistikas dati liecina, ka ekonomikai turpinot atveseļoties, pieaugusi privātpersonu un uzņēmumu pirktspēja - pārliecība par savu finansiālo stāvokli un vēlme investēt,» 2015. gada rādītājus komentē LLDA vadītājs Jevgenijs Belezjaks.

Līzinga finansējuma pieejamība ir svarīga kvalitatīva autoparka attīstībai, līdz ar to pozitīvi jāvērtē fakts, ka līzinga tirgū saasinājusies konkurence pēc Swedbank Līzinga atgriešanās tirgū, ziņu atzina Latvijas Auto asociācijā.

Līzinga pieejamība esot īpaši būtiska, ņemot vērā sabiedrības nelielos uzkrājumus, kas neļauj iegādāties automobili par saviem līdzekļiem. Automobiļu finansēšanā būtisks notikums pērn bija Swedbank Līzinga atgriešanās jaunu automobiļu līzinga tirgū, uzsver asociācijā. Kompānija pērn ieguvusi 19% tirgus. Atgriešanās ievērojami vairojusi konkurenci un ir viens no iemesliem būtiskam finansējuma pieaugumam privātpersonām.

Eksperti gan norāda, ka līderis visā pēckrīzes periodā ir Nordea Finance, kas saglabāja pārliecinošu līderpozīciju arī 2015.gadā ar 30% tirgus daļu. Viens no ievērojamiem līzinga tirgus klientiem ir autonomas kompānijas, kas kopumā nodrošinot 15-20% no visiem līzinga darījumiem. Autonomas uzņēmumu līzinga darījumi 2015.gadā Latvijā veidoja apmēram 15% no korporatīvajos darījumos iegādātām jaunajām automašīnām. Šādu darījumu ietekme Latvijas auto līzinga nozarē esot būtiska, piemēram, 40 automašīnu nomas iegāde mēneša griezumā veido apmēram 6-8% no auto līzinga darījumiem.

Strauji augot inflācijai un būtiski palielinoties Euribor likmēm, kopš pagājušā gada otrā ceturkšņa līdz gada beigām krities noslēgto līzinga līgumu skaits.

Izvērtējot Latvijas lielāko līzinga uzņēmumu datus, šī gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, noslēgto līzinga līgumu skaits ir par 8% mazāks, liecina AS “Kredītinformācijas Birojs” apkopotā informācija. Savukārt, turpinot augt vidējai vienam kredītam izsniegtai summai, kopējā izsniegtā summa saglabājusies teju nemainīga (+1%).

“Pēc 2020. gadā piedzīvotā krituma līzinga tirgus nākamos gadus uzrādīja atkopšanās tendences, audzējot darījumu skaitu pret attiecīgo laika periodu iepriekšējā gadā. Tomēr, sākot ar 2022. gada 2. ceturksni, darījumu skaits, salīdzinot ar gadu iepriekš, sācis samazināties. Vidējais darījumu skaita samazinājums katru ceturksni ir par aptuveni 200 darījumiem. Turpretī noslēgto darījumu summas regulāri pieaug, vienīgo reizi darījumu summām samazinoties 2022. gadā 2. ceturksnī,” informē AS “Kredītinformācijas Birojs” izpilddirektors Intars Miķelsons.

2014. gada 10 mēnešos SEB līzinga darbības rezultāti uzrāda pozitīvu tendenci – jaunpiešķirtais finansējums salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn ir audzis par 10%, noslēgto darījumu skaits ir palielinājies par 20%, kā rezultātā kopējais SEB līzinga portfelis ir pieaudzis par 6%, informē SEB bankas ārējās komunikācijas projektu vadītāja Kristīne Martinsone.

Šī gada desmit mēnešos SEB līzings nodrošinājis jauna finansējuma piešķiršanu līzinga objektu iegādei gandrīz 70 milj. EUR apmērā. Attiecīgi 52% no jaunpiešķirtā finansējuma ir izsniegti vieglo automašīnu iegādei, 20% - lauksaimniecības sektora vajadzībām, 15% citu iekārtu finansēšanai un 13% komerctransportam.

«Kopš gada sākuma autotirdzniecībā redzama tendence, ka klientiem arvien pieaug interese un attiecīgi pieprasījums pēc mazlietotām automašīnām - SEB līzinga piešķirtais finansējums mazlietoto automašīnu iegādei šī gada 10 mēnešos, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, ir palielinājies par 82%,» saka SEB līzinga vadītāja Nellija Kočanova.

Latvijas auto tirgū ir pamats pozitīvai attīstībai; savukārt ārvalstīs ir novērojama pircēju paradumu maiņa

Automašīnu pircēji nereti ir gatavi izvēlēties neizdevīgāku līzinga finansējuma piedāvājumu, ja tas ir ātrāk un ērtāk saņemams. Tādēļ nākotnē jāsamazina laiks, kas autodīleru klientiem jāgaida, lai saņemtu apstiprinājumu par to, vai finansējums no līzinga devēja puses automašīnas iegādei ir piešķirts, jaunākās tendences autotirdzniecībā Dienas Biznesa rīkotajā Auto nozares forumā 2016 ieskicēja jomas eksperti.

Augs lēnām

Tuvākajos gados Latvijas autotirgū nav gaidāmi strauji kāpumi vai kritumi, un izaugsme būs stabila, prognozē nozares eksperti. Aizvadītais gads pasažieru automobiļu tirdzniecībā bija stabils, un pērn Latvijā kopumā pirmo reizi tika reģistrēti 16,114 tūkstoši automobiļu (pasažieru un vieglais komerctransports līdz 3,5 t), kas ir par 7% vairāk nekā 2014. gadā, liecina Auto asociācijas dati. Salīdzinājumam – Lietuvā tirgus pērn auga par 17,8%, bet Igaunijā – par 2,3%.

2019. gadā Latvijas jaunu vieglo automobiļu tirgus uzrādījis stabilu 8,6% izaugsmi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Auto Asociācijas sniegtā informācija.

Asociācija norāda, ka "tas ir ļoti labs rezultāts, ņemot vērā, ka arī 2019. gada otrajā pusē turpinājās jaunu izmešu normu izraisītas modeļu tehnisko risinājumu izmaiņas, ietekmējot piegādes, gan arī arvien sarežģītākā situācija kreditēšanas tirgū". Lielāko daļu no tirgus pieauguma veido kompaktā apvidus automobiļu klase.

2019. gads vieglo automobiļu tirgū Latvijā ir bijis ar stabilu izaugsmi gandrīz katru mēnesi. Nebūtiski reģistrāciju samazinājumi ir bijuši vien jūnijā, augustā un novembrī. Kopumā ir tikuši reģistrēti 20 939 jauni automobiļi. "Mēs beidzot pirmo reizi pēc 2008. gada esam pāri 20 tūkstošu slieksnim," vēsta Auto asociācija.

Tas gan esot stipri nosacīts panākums, jo arvien esam vairāk nekā 10 gadu attālumā no 2007. gada rezultāta. Eiropas kopējais tirgus, kā arī, piemēram, Igaunija jau vairākus gadus ir ļoti tuvu 2007.-2008. gadu tirgum un, visticamāk, to sasniegs tuvākā viena līdz divu gadu laikā, kamēr Lietuva to ir pārsniegusi jau pirms trim gadiem un turpina izaugsmi.

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Lai gan šobrīd daudz tiek runāts par Euribor likmes kāpumu un tās ietekmi uz kredīta maksājumu apmēru, iedzīvotāji nereti maldīgi uzskata, ka likmes pieaugums attiecas tikai uz mājokļa kredītiem.

Tomēr, kā norāda Luminor Līzings vadītājs Raivo Bāle, līdz ar Euribor kāpumu pieaug arī auto līzinga ikmēneša maksājumi, kas ietekmē desmitiem tūkstošu līzinga ņēmējus Latvijā.

Gan mājokļu kredīta, gan līzinga procentu likmi veido nemainīgā un mainīgā daļa jeb Euribor. Ņemot vērā to, ka Euribor likme gandrīz septiņus gadus saglabājās negatīva, zema procentu likme un nemainīga ikmēneša kredīta vai līzinga summa nereti tika uzskatīta par pašsaprotamu. Taču šogad inflācija eirozonā ir sasniegusi rekordaugstu līmeni, izraisot arī Euribor likmes strauju pieaugumu – šobrīd sešu mēnešu Euribor likme ir pārsniegusi 1,8%, kamēr trīs mēnešu likme 1,2%.

Laikā, kad Euribor likme saglabājās negatīva, iegādājoties auto ar vērtību 25 000 eiro līzingā uz pieciem gadiem ar 10% pirmo iemaksu un 2,19% likmi, ikmēneša maksājums bija aptuveni 390 eiro. Šobrīd, atkarībā no tā, vai klients ir noslēdzis auto līzinga līgumu par trīs vai sešu mēnešu Euribor procentu likmi, ikmēneša maksājums ir pieaudzis attiecīgi par aptuveni 8 vai 12 eiro.

Līzinga tirgus ir viens no rādītājiem, kas parāda vispārējo ekonomisko noskaņojumu, un pandēmijas izraisītā krīze nav bijis izņēmums. Luminor dati liecina, ka 2020.gadā jaunu līzinga darījumu skaits ir krities par trešdaļu, salīdzinot ar 2019.gadu, taču būtiski audzis lietotu auto darījumu īpatsvars attiecībā pret jaunu auto iegādi.

Līdzīgi kā citus gadus, arī 2020.gadā lielāko daļu no līzingā noformēto darījumu kopsummas veidoja vieglās automašīnas un vieglais komerctransports, bet aptuveni 20% veidoja lauksaimniecības tehnika, piemēram, traktori un kombaini.

Pērn jaunu auto reģistrācija samazinājusies par 26%, bet vieglā komerctransporta iegāde sarukusi par 22%. Neskatoties uz lietoto automašīnu darījumus skaita kritumu par 14%, kopumā 2020.gada laikā lietotu auto darījumu skaita īpatsvars ievērojami pieaudzis, salīdzinot ar jaunu auto iegādi.

"Pieprasījums pēc līzinga pakalpojumiem atspoguļo arī iedzīvotāju ekonomisko noskaņojumu - līzingā noformēto darījumu skaits samazinājies par 28%, taču lielākais līzinga darījumu kritums novērojams uzņēmēju vidū, samazinoties par 31%. Pandēmijas laikā arī iedzīvotāji rūpīgāk izvērtējuši savas iespējas uzņemties papildu finansiālas saistības un nepieciešamību pēc jaunas automašīnas, tādējādi privātpersonu līzingā veikto darījumu skaits krities par 23%. Arī 2021.gads sācies ar kritumu, janvārī darījumu skaits samazinājies par 30%, bet februārī tikai par 15%. Tas vieš cerību, ka piepildīsies Eiropas un Baltijas auto nozares ekspertu prognozes, ka šogad auto tirgus varētu augt par 15%, tomēr vēl joprojām tirgus attīstību diktē pandēmija un ar to noteiktie drošības pasākumi," stāsta Luminor Līzings vadītājs Raivo Bāle.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SEB līzinga vadītāja Nellija Kočanova. Līzinga kompānija SEB līzings darbu uzsāka 1997.gadā (kā SIA Unilīzings).

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Jau kopš skolas laikiem mans sapnis bija strādāt finanšu jomā, sevišķi – bankā, tāpēc uz to arī mērķtiecīgi virzījos. Tieši šajā uzņēmumā strādāju, jo ticu SEB grupas vērtībām – profesionalitātei, savstarpējai cieņai, atbildībai un pastāvībai. Uzskatu, ka SEB kā darba devējs izcili motivē savus darbiniekus un veicina viņu izaugsmi.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

2016. gada laikā līzinga portfelis Latvijā pieaudzis par 11,4% jeb 241 miljonu eiro, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Nozīmīgāko pienesumu devis auto līzings, par ko gada laikā noslēgti jauni līgumi 366 miljonu eiro apmērā.

Līzinga portfeļa apjoms 2016. gada beigās Latvijā bija 1,34 miljardi eiro. No tā 76% jeb 1,02 miljardi eiro ir finanšu līzings, bet 24% jeb 320 miljoni eiro – operatīvais līzings. Faktoringa portfelis 2016. gada beigās bija 166 miljoni eiro, kas ir par 9,2% vairāk nekā 2015. gada beigās. Kopējais līzinga un faktoringa portfelis pērnā gada beigās bija 1,509 miljardi eiro, kas ir par 11,4% vairāk nekā 2015. gada nogalē.

2016. gada laikā noslēgti jauni līzinga līgumi par 699,7 miljoniem eiro. Lielākais jauno darījumu apjoms joprojām ir auto līzinga segmentā – noslēgti jauni līzinga auto pirkuma līgumi 366 miljonu eiro vērtībā, kas veido vairāk nekā pusi (52%) no visiem jaunajiem pirkumiem. Seko iekārtu līzings ar jauno līgumu apjomu 169,4 miljoni eiro (īpatsvars 24%) un komerctransporta līzings ar jauno līgumu apjomu 145 miljoni eiro (īpatsvars 21%). Salīdzinot ar 2015. gadu, proporcionāli lielākais jauno darījumu pieaugums bijis tieši komerctransporta līzingam – 2016. gadā noslēgto līgumu apjoms par 14,8% pārsniedz 2015. gada apjomu.

Nākamajā gadā Latvijā līzinga tirgus varētu augt par apmēram 10%, aģentūrai LETA prognozēja SEB grupas līzinga kompānijas «SEB līzings» valdes priekšsēdētāja Jeļena Gavrilova.

«Analizējot šā gada rezultātus un ekonomisko situāciju Latvijā, nākamo gadu līzinga nozarē gribas raksturot piesardzīgi. Būs nozares, kurās varētu sagaidīt lielāku kāpumu, taču kopumā pieaugums varētu svārstīties ap 10%,» teica Gavrilova.

Pēc viņas prognozētā, aktivitāte saglabāsies būvniecībā, lauksaimniecībā, kā arī ceļu būvē un mežsaimniecībā. Tostarp lielākais pieaugums varētu būt būvniecībā, ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju ieplūšanu un arī to, ka turpināsies vairāku lielu projektu attīstīšana, kas noteiks nepieciešamību pēc industriālās tehnikas līzinga.

Gavrilova norādīja, ka arī automašīnu līzingā nākamajā gadā turpināsies izaugsme, lai gan šobrīd nav informācijas par gaidāmiem lieliem konkursiem vai vienreizējiem darījumiem. Arī privātpersonas turpinās aktīvi iegādāties jaunas automašīnas līzingā, pateicoties gan pozitīvajai situācijai ekonomikā, gan arī auto tirgotāju aktivitātēm un izdevīgajiem piedāvājumiem.

Jaunu automašīnu pārdošana un jaunu auto līzinga darījumi iet roku rokā, Dienas Biznesa rīkotajā forumā Auto 2017 sacīja Nordea Finance Latvia vadītājs Ivars Šmits.

2016. gada laikā līzinga portfelis Latvijā pieaudzis par 11,4% jeb 241 miljonu eiro, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Nozīmīgāko pienesumu devis auto līzings, par ko gada laikā noslēgti jauni līgumi 366 miljonu eiro apmērā.

Līzinga portfeļa apjoms 2016. gada beigās Latvijā bija 1,34 miljardi eiro. No tā 76% jeb 1,02 miljardi eiro ir finanšu līzings, bet 24% jeb 320 miljoni eiro – operatīvais līzings. Faktoringa portfelis 2016. gada beigās bija 166 miljoni eiro, kas ir par 9,2% vairāk nekā 2015. gada beigās. Kopējais līzinga un faktoringa portfelis pērnā gada beigās bija 1,509 miljardi eiro, kas ir par 11,4% vairāk nekā 2015. gada nogalē.

Līzingā gan privātpersonas, gan uzņēmumi aizvien vairāk iegādājas jaunas automašīnas; elektroauto šādi pagaidām pērk kūtri.

Pircēji izvērtē transportlīdzekļa potenciālās izmaksas un veic pārdomātāku izvēli nekā iepriekš, norāda līzinga kompāniju pārstāvji.

Pēc Auto asociācijas datiem, jaunu vieglo automašīnu tirgū 2018. gads noslēdzās ar 1,7% pieaugumu pret 2017. gadu, savukārt līzinga darījumu apjoms no tiem sasniedza 62%. Līzinga portfelis palielinās pēdējos četrus gadus, tā pieaugums bijis 7–15% robežās, lēš SIA UniCredit Leasing Latvijas filiāles vadītājs Jānis Mūrnieks, kurš gan atzīst, ka izaugsme joprojām ir mazāka par to, kāda bija tā dēvētajos treknajos gados.

Kopumā aizvadītais gads automašīnu līzinga tirgū vērtējams kā turpinājums iepriekšējo gadu iesāktajām tendencēm, piebilst Swedbank Privātpersonu auto finansēšanas atbalsta nodaļas vadītājs Kaspars Sausais, kurš pamanījis, ka aizvien vairāk pieprasījums aug tieši pēc jauniem auto, – šī līzinga tirgus segments audzis par 16%, turklāt pieaug interese tieši pēc dažādu marku pilsētas džipiem.

2018. gada laikā līzinga portfelis Latvijā pieaudzis par 7,3%, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati. Nozīmīgāko pienesumu devis auto līzings - gada laikā noslēgti jauni līgumi 401 miljona eiro apmērā.

Līzinga portfeļa apjoms 2018. gada beigās Latvijā bija 1,67 miljardi eiro. No tā 70.1% jeb 574 miljardi eiro ir finanšu līzings, bet 23% jeb 190 miljoni eiro – operatīvais līzings. Faktoringa portfelis 2018. gada beigās bija 173 miljoni eiro, kas ir par 13.7% vairāk nekā 2017. gada beigās. Kopējais līzinga un faktoringa portfelis pērnā gada beigās bija 1,850 miljardi eiro, kas ir par 7,9% vairāk, salīdzinot ar 2017.gadu.

2018. gada laikā noslēgti jauni līzinga līgumi par 820,4 miljoniem eiro. Lielākais jauno darījumu apjoms joprojām ir auto līzinga segmentā – noslēgti jauni līzinga auto pirkuma līgumi 401 miljonu eiro vērtībā, kas ir gandrīz puse - 49% no visiem jaunajiem pirkumiem. Seko iekārtu līzings ar jauno līgumu apjomu 238,8 miljoni eiro (īpatsvars 29%) un komerctransporta līzings ar jauno līgumu apjomu 175 miljoni eiro (īpatsvars 21%).

«Swedbank» grupas līzinga kompānija «Swedbank līzings» pagājušajā gadā strādāja ar peļņu 10,258 miljonu eiro apmērā, kas ir par 63,7% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina «Firmas.lv» informācija. Savukārt «Swedbank līzinga» ieņēmumi no pamatdarbības 2017.gadā pieauga par 6,7% un bija 11,619 miljoni eiro.

Kompānijas finanšu pārskata vadības ziņojumā sacīts, ka «Swedbank līzings» 2017.gadā turpināja strādāt pie sāktajiem informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūras projektiem ar mērķi pilnībā novirzīt līzinga procesu uz digitālajiem kanāliem. Pērn pielāgoti un pārskatīti iekšējie procesi, tādējādi uzlabojot līzinga un faktoringa produktu pieejamību, kas savukārt nodrošināja iespēju piesaistīt vairāk jaunu klientu.

«Arvien vairāk klientu izvēlas parakstīt līgumus elektroniski,» teikts vadības ziņojumā piebilstot, ka gandrīz katrs trešais līgums tiek parakstīts internetbankā.

Kompānijas vadība arī atzīmē, ka 2017. gadā līzinga pārdošanas apmēri salīdzinājumā ar 2016. gadu pieauga saistībā ar lielāku «Swedbank līzinga» aktivitāti, veiktajiem uzlabojumiem procesos, kā arī pieprasījuma palielināšanos tirgū.

2014. gada laikā kopējais līzinga portfelis Latvijā ir nedaudz samazinājies – par 0,3%, salīdzinot ar 2013. gada beigām.

Līzinga portfelis uz pērnā gada beigām Latvijā bija 1,12 miljardi eiro, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

2014.gadā no jauna līzingā iegādāts komerctransports par 105,9 miljoniem latu, kas ir par 35,5% mazāk nekā 2013. gadā. Arī iekārtu līzinga jaunie darījumi (137,2 miljoni eiro) pērn notikuši mazāk nekā 2013. gadā. Pieaugums jaunajos līzinga darījumos 2014. gadā bijis vērojams tikai autolīzingā – kopumā no jauna noslēgti darījumi par 255,2 miljoniem eiro, kas ir par 5,2% vairāk nekā 2013. gadā.

Aizvadītā gada līzinga tirgus rādītāji nav vērtējami viennozīmīgi. Neapšaubāmi, būtiskākais iemesls līzinga portfeļa samazinājumam ir ģeopolitiskās situācijas negatīvā ietekme uz komerctransporta nozari. Tāpat līdz ar neskaidro ģeopolitisko situāciju, uzņēmumi ir piesardzīgi savās prognozēs un investīcijās, līdz ar to arī industriālā līzinga segmentā vērojamam nogaidoša reakcija. Tajā pašā laikā, auto līzinga sektors uzrāda lēnāku, bet joprojām salīdzinoši veselīgu dinamiku, saka LLDA vadītājs Jevgenijs Belezjaks.

2015. gada otrajā ceturksnī līzinga portfelis Latvijā jūtami pieaudzis – par 66,7 miljoniem eiro jeb 6,1%, salīdzinot ar pirmā ceturkšņa beigām, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Salīdzinot ar periodu pērn, jauno darījumu skaits 2015.gada otrajā ceturksnī auto līzingā pieaudzis par 23%, veidojot 151,1 miljonu eiro, savukārt iekārtu un industriālās tehnikas līzinga darījumi - par 46,7% kopsummā par 105,3 miljoniem eiro.

«Priecē, ka līzinga tirgū turpinās stabila izaugsme un īpaši tas, ka pieaug patērētāju pirktspēja, uz ko norāda pieaugums auto līzinga segmentā. Pieaugumu industriālā līzinga segmentā veicinājusi ES fondu naudas ieplūšana Latvijas tautsaimniecībā, kas pozitīvi ietekmēs ilgtermiņa investīcijas. Tajā pašā laikā, ņemot vērā globālo ekonomisko un politisko situāciju, būtu absurdi cerēt uz tirgus vēl straujāku «izrāvienu »», 2015.gada otrā ceturkšņa rādītājus komentē LLDA vadītājs Jevgenijs Belezjaks.

Foto: MyAvis

Dinamiska un piepildīta dzīve mūsdienu apstākļos nav iedomājama bez uzticama auto. Kaut arī tradicionālais līzings joprojām ir populāra izvēle auto iegādei, pilna servisa līzingsmūsdienu svārstīgajos finanšu apstākļos var būt krietni vien izdevīgāka izvēle. Turpinājumā par to, kādi ir tā plusi.

AVIS pilna servisa līzings – atšķirības no ierastā līzinga

Kvalitatīvas un mūsdienīgas automašīnas cena nav zema, tāpēc ierasta izvēle ir automašīnu līzings – auto izpirkšana noteiktā laika posmā, ik mēnesi maksājot līzinga maksājumu, kā arī procentus. Līzinga perioda laikā tiek segta pilna automašīnas vērtība, pēc tā beigām klients kļūst par pilntiesīgu auto īpašnieku.

Šā gada sešos mēnešos palielinājies SEB līzinga finansēto lauksaimniecības tehnikas iegādes darījumu skaits - salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, šogad ir noslēgti par 80% vairāk darījumu nekā pērn šajā laikā. Šādu izaugsmi būtiski sekmējis Lauku atbalsta dienesta piešķirtais finansējums, informēja uzņēmumā.

Pirmajā pusgadā SEB līzings finansējis gandrīz 300 lauksaimniecības tehnikas iegādes darījumus, no kuriem vairāk nekā pusi (57%) veido uzkares tehnika, 22% - traktoru iegāde, 16% - traktoru piekabes un 5% - kombainu iegādes darījumi.

SEB līzinga finansētais lauksaimniecības tehnikas apjoms, salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusgadu, pieaudzis par 3%, sasniedzot turpat 12 miljonus eiro. 80% no visiem lauksaimniecības tehnikas iegādes darījumiem notikuši ar Lauku atbalsta dienesta piešķirto līdzfinansējumu. Savukārt salīdzinoši nelielais finansējuma summas pieaugums skaidrojams ar to, ka šogad SEB līzinga klientu vidū izteikts pieprasījums bijis pēc uzkares tehnikas, kas veido gandrīz 60% no noslēgto lauksaimniecības tehnikas iegādes darījumu skaita.

Kopējās līzinga tirgus tendences un Nordea Finance Latvia pārdošanas rezultāti turpina apstiprināt pozitīvās tendences Latvijas tautsaimniecībā, stāsta Nordea Finance Latvia valdes priekšsēdētājs Ivars Šmits.

Vērojama pieaugoša interese gan pēc auto līzinga, gan arī turpina pieaugt faktoringa no jauna izsniegto limitu apjoms. Šie dati apliecina, ka privātpersonu un uzņēmumu pirktspēja palielinās. Tāpat arī priecē fakts, ka Latvijas ražotāji un tirgotāji pilnveido savus pārdošanas procesus un atgūst agrāko interesi par debitoru finansēšanas pakalpojumu faktoringu, saka eksperts.

Nordea Finance Latvia šī gada griezumā pārsvarā ir finansējusi jaunas automašīnas un tikai aptuveni 25% no visām šogad Nordea Finance Latvia finansētajām automašīnām bijušas lietotas vai mazlietotas, proti, vairāk nekā 60% no visām finansētajām lietotajām automašīnām ir ražotas pēdējo četru gadu periodā.

Pēdējos gados visā Eiropā novērojams diezgan straujš elektroauto popularitātes pieaugums. To veicina dažādu Eiropas Savienības (ES) valstu īstenotās atbalsta programmas. Piemēram, Eiropā kopumā aizvadītajā gadā jaunu elektrisko automašīnu skaita pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadu sasniedza gandrīz 20%.

Arī Latvijā, pateicoties dažādiem atbalsta pasākumiem jaunu elektroauto iegādei iedzīvotājiem, e-auto pieprasījums šajā laikā ir krietni pieaudzis.

Turpretī, ja runājam par uzņēmējiem, ilgu laiku viņiem nekāda ievērības cienīga atbalsta mehānisma nebija. Tikai pērnā gada maijā valdība apstiprināja grozījumus ES Atveseļošanas fonda atbalsta programmā energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei. Šis solis beidzot deva iespēju arī uzņēmējiem pretendēt uz atbalstu elektroauto iegādei. Savukārt šī gada 11. jūnijā tika izsludināta jau 7. atlases kārta finanšu attīstības institūcijas ALTUM sniegtajam atbalstam līdz 5000 vai 10 000 eiro apjomā programmas „Elektroauto iegādes garantija ar kapitāla atlaidi” ietvaros.