Uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma, kas paredzētu ar šo nodokli neaplikt reinvestēto peļņu, tāpat kā tas ir Igaunijā, var atdurties pret naudas trūkumu budžetā
Tādu iespējamo ainu attēlo vairāki aptaujātie, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Tomēr topošās jaunās valdības kontekstā par reinvestētās peļņas neaplikšanu ar peļņas nodokli tiek jau runāts gandrīz kā par darbu, kurš būtu jāiekļauj valdības deklarācijā. Savulaik, redzot Igaunijas piemēru, ne viens vien Latvijas uzņēmējs aicināja arī Latvijas tā brīža valdošos atbrīvot no peļņas nodokļa maksāšanas to naudu, kas novirzīta investīcijām, tomēr konstruktīvas diskusijas vietā bieži vien skanēja, ka Igaunijai šo praksi pēc iestāšanās ES liegs un tāpēc nav vērts pat iespringt sarunās par šāda modeļa iedzīvināšanu. Igaunija, tāpat kā Latvija, iestājās ES 2004. gada 1. maijā, bet kaimiņvalstī reinvestētās peļņas nodokļa atlaide darbojas joprojām.
«Latvijas un Igaunijas uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas atšķiras, un pāriet no vienas uz otru nav nemaz tik vienkārši,» skaidro Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis un nodokļu eksperts Ainis Dābols. Politiķiem A. Dābols iesaka pavērtēt Igaunijas pieredzi. «Ziemeļu kaimiņvalstī reinvestētās peļņas nodokļa atlaidi ieviesa 2000. gada 1. janvārī, rezultātā šī nodokļa ieņēmumi valsts budžetā strauji izkusa, jo uzņēmumi masveidā nemaksāja dividendes, bet investēja savā attīstībā. Šī nodokļa maksājumi pakāpeniski atjaunojās pēc trijiem gadiem,» pieredzi izskaidro A. Dābols. Viņš atgādina, ka nākamā gada valsts budžetā ieņēmumi no peļņas nodokļa paredzēti 397 milj. eiro apmērā. «Nezinu, vai valdošie politiķi būs gatavi riskēt ar šiem simtiem milj. eiro budžeta ieņēmumu, lai tikai ieviestu reinvestētās peļņas nodokļa atlaidi,» šaubās A. Dābols.
Visu rakstu Investīcijas no peļņas nodokļa neatbrīvot lasiet 15. decembra laikrakstā Dienas Bizness.