Saistībā ar bažām par drošības apdraudējumu, ko rada Krievija, Lietuva ceturtdien izstājas no starptautiskās kasešu munīcijas aizlieguma konvencijas, lai gan tādu lēmumu kritizē cilvēktiesību aizstāvji.

Lietuvas parlaments izstāšanos no tā dēvētās Oslo konvencijas atbalstīja pērn jūlijā, taču lēmums spēkā stājas sešus mēnešus pēc tam, kad valsts ir iesniegusi atbilstošos dokumentus Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO).

Kā katastrofālu lēmumu raksturoja starptautiskā organizācija "Amnesty International", savukārt "Human Rights Watch" pauda par to satraukumu. Abas starptautiskās organizācijas brīdināja, ka atteikšanās no kasešu munīcijas aizlieguma apdraud civiliedzīvotāju dzīvības.

Lietuva ir pirmā valsts, kas izstājas no 2008.gadā pieņemtās konvencijas, kā arī pirmā Eiropas Savienības valsts, kas izstājas no daudzpusēja bruņojuma regulējuma.

Ne Krievija, ne Ukraina nav Oslo konvencijas dalībvalstis, un abas valstis pēdējo trīs gadu laikā, kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, ir izmantojušas kasešu munīciju.

Artilērijas lādiņu ražošanas apjoms Eiropā tiks palielināts arī nākamajos gados, intervijā Latvijas Radio teica aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Komentējot situāciju Ukrainā un nepietiekamo lādiņu piegādi Ukrainai, Sprūds norādīja, ka munīcijas kravas Ukrainai tiek piegādātas nepārtraukti, taču dažādas munīcijas nepieciešams krietni vairāk. "Tāpēc tiek virzītas dažās iniciatīvas, lai to piegādātu lielākos apjomos. Tiek meklēti partneri arī ārpus Eiropas Savienības," skaidroja ministrs.

Sprūds norādīja, ka pašlaik Eiropa jau ir palielinājusi savas artilērijas ražošanas jaudas. Tāpat artilērijas lādiņu ražošanas apjoms Eiropā tiks palielināts arī nākamajos gados.

"Piegādes notiek, bet tas notiek lēnāk. arī Latvija nesen piegādāja Ukrainai lādiņus," teica Sprūds, norādot, ka runa nav tikai par lādiņiem Ukrainai, runa ir arī par artilērijas sistēmām.

Pērn izveidotā valsts SIA "Valsts aizsardzības korporācija" šobrīd gatavojas tam, lai 2025.gadā varētu sākt jaunās modulāro lādiņu rūpnīcas būvniecības procesu un, 2026.gadā to pabeidzot, uzstādīt iekārtas un uzsākt ražošanu, intervijā saka SIA "Valsts aizsardzības korporācija" valdes locekle Ingrīda Ķirse.

"Munīcijas ražošanas projekts šobrīd ir pirmajā praktiskās īstenošanas fāzē. Nulles fāzi esam jau pabeiguši, kas nozīmē, ka visi saistošie līgumi ir parakstīti. Esam konsorcijs, piecas valstis un pieci dažādi uzņēmumi, un katrs sākam īstenošanas posmu savā valstī," teica Ķirse.

Viņa sacīja, ka patlaban "Valsts aizsardzības korporācija" veic praktiskos soļus, lai sāktu būvniecību, jo pēc projekta plāna 2026.gada trešajā ceturksnī ir jāsāk strādāt modulāro lādiņu rūpnīcai. Ķirse paskaidroja, ka šis projekts ir sākts no nulles, un šobrīd "Valsts aizsardzības korporācija" gatavojas tam, lai 2025.gadā var sākt būvniecības procesu un, 2026.gadā to pabeidzot, uzstādīt iekārtas un uzsākt ražošanu.

Aizsardzības ministrija izvērtē iespējamo mīnu ražošanu Latvijā, pastāstīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Latvijai attīstot munīcijas un sprāgstvielu ražošanas zināšanas un tehnoloģijas, sadarbībā ar partneriem var sākt domāt par nākamajiem soļiem, un patlaban tiek vērtēts, kāda ir iespēja mīnu komplektēšanai vai ražošanai.

"Svarīgi ir veidot starptautisko partnerību. [..] Vēlamies sadarboties arī ar vietējo industriju un vietējiem uzņēmējiem," uzsvēra ministrs.

Runājot par artilērijas munīcijas modulāro sprāgstvielu bloku rūpnīcas projektu, Sprūds norādīja, ka projekta realizēšana Latvijā paredzēta trīs gadu laikā. Darbs pie ražotnes projektēšanas un attīstīšanas sāksies jau šogad.

Ministrs patlaban nevēlējās atklāt potenciālās ražotnes atrašanās vietu, jo visa informācija par šo projektu pagaidām vēl nav publiska. Kad visas detaļas ar partneriem būs saskaņotas, Aizsardzības ministrija varēšot atklāt gan nepieciešamā finansējuma apmēru, gan konkrēto vietu.

Vācijas aizsardzības rūpniecības uzņēmuma "Rheinmetall" 155 milimetru (mm) artilērijas munīcijas rūpnīcā Lietuvas Radvilišķu rajonā ražošanu plānots sākt 2026.gada vidū, piektdien paziņoja uzņēmums.

"Rūpnīca sāks darbu 2026.gada vidū, un, kad tā būs pabeigta, tā varēs ražot desmitiem tūkstošu 155 mm artilērijas lādiņu gadā," piektdien paziņoja "Rheinmetall".

Lietuvas valdības un "Rheinmetall" pārstāvji piektdien Viļņā parakstīja nomas līgumu par zemes gabalu topošajai rūpnīcai Radvilišķu rajonā un līgumu par 155 mm munīcijas iegādi.

Ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite teica, ka tas būs Lietuvas un "Rheinmetall" kopprojekts.

"Tā kā mums vēl jāpabeidz daži procesi, kas ir konfidenciāli, mēs par to paziņosim nedaudz vēlāk, bet pavisam drīz mēs atklāsim, kāds tieši būs kopuzņēmums. Bet būtībā tas būs kopīgs projekts, kurā piedalīsies Lietuva un "Rheinmetall"," pēc līgumu parakstīšanas sacīja Armonaite.

Valdība otrdien apstiprināja 26 282 630 eiro piešķiršanu no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta līdzekļiem, lai tos ieguldītu modulāro pulvera lādiņu rūpnīcas izveidē Latvijā, informēja ministrija.

Tāpat valdība nolēma noteikt nacionālo interešu objekta statusu nekustamajam īpašumam "Ziemeļnieki" Iecavā, kur plānots izveidot šo rūpnīcu.

Nacionālo interešu objekta statusa piešķiršana ļaus efektīvāk un noteiktā termiņā izbūvēt infrastruktūru, kas nepieciešama artilērijas munīcijas modulāro pulveru lādiņu komplektēšanas rūpnīcas izveidei jeb projekta "Rollo" īstenošanai, pauž AM. Nacionālo interešu objekta statusa noteikšana nekustamajam īpašumam ir saskaņota ar Bauskas novada pašvaldību.

Projektu "Rollo" Latvijā īsteno 2023.gada nogalē dibinātā SIA "Valsts aizsardzības korporācija", un tā mērķis saskaņā ar šodien lemto ir līdz 2027.gadam kopīgi ar ārvalstu partneriem izveidot ražotni. Tās izveide ir daļa no Eiropas Komisijas atbalstītā projekta. Projekts "Rollo" tiek īstenots saskaņā ar Eiropas Savienības regulu un tā mērķis ir palielināt modulāro lādiņu ražošanas jaudas Eiropā, tādējādi stiprinot valstu kopējās aizsardzības spējas.

Šogad varētu būt jaunas ziņas par investīcijām Lietuvas aizsardzības sektorā, paziņoja aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns, netieši norādot, ka viens no iespējamiem investoriem ir 30 milimetru kalibra patronu ražotājs no ASV.

"Jā, mums ir sarunas, bet es nevaru pārāk konkrēti stāstīt." viņš trešdien teica lietišķo ziņu portālam "Verslo žinios".

Kasčūns sacīja, ka viens no sarunu partneriem "ir arī munīcijas ražotājs, bet specializējas cita kalibra munīcijā nekā "Rheinmetall". Tie būs 30 mm lādiņi, kas paredzēti mūsu kājnieku kaujas mašīnām. Es varu jums pateikt, ka tie ir amerikāņu, bet neko vairāk neatklāšu".

"Es ceru, ka, iespējams, nākamo divu mēnešu laikā mums būs kāds būtisks solis uz priekšu," pauda ministrs.

"Mēs strādājam arī pie vēl viena ļoti interesanta priekšlikuma, kas nupat ir nācis klajā. Bet es par to nevaru daudz ko teikt, izņemot to, ka tas arī attiecas uz kājnieku kaujas mašīnām," viņš piebilda.

Lietuvai notiek sarunas ar ASV aizsardzības rūpniecības kompāniju "Northrop Grumman" par iespējām sākt munīcijas ražošanu Lietuvā, žurnālistiem atklāja Lietuvas aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns.

"Mēs vienojāmies ne tikai apspriest, bet arī iesaistīties sarunās par vēl vienu potenciālu munīcijas ražošanas līniju Lietuvā," televīzijas kanālam LNK sacīja ministrs, kurš atrodas vizītē ASV.

Viņš teica, ka tuvākajās nedēļās tiks sagatavots nodomu protokols un uzņēmuma vadība apmeklēs Lietuvu.

Kā vēstīja LNK, uzņēmums varētu neuzcelt veselu rūpnīcu, bet tikai uzstādīt ražošanas līniju kādā no esošajām rūpnīcām, piemēram, munīcijas ražotnē "Giraites ginkluotes gamykla".

Jau ziņots, ka aprīlī Lietuvas valdība un Vācijas aizsardzības rūpniecības kompānija "Rheinmetall" Viļņā parakstīja nodomu protokolu par 155 milimetru artilērijas munīcijas ražotnes būvniecību valstī. Puses sākušas sarunas par investīciju līgumu.

Artilērijas munīcijas modulāro pulvera lādiņu ražotni plānots būvēt Iecavas pagastā, un tās ražošanas kapacitāte plānota 50 000 lādiņu gadā, intervijā pastāstīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Plānots, ka rūpnīca sāks darboties no 2026.gada un to plānots uzbūvēt Iecavas pagastā, lai gan sarunas ar Bauskas novada pašvaldību vēl esot procesā. Sākotnējā pašvaldības reakcija uz rūpnīcas celšanas plāniem bijusi pozitīva.

Rūpnīcu plānots būvēt aizsardzības resoram piederošā teritorijā, kur jau ir izveidota infrastruktūra. "Iecavas pagastā ir virkne faktoru, kas bija par labu konkrētās vietas izvēlei, bet mēs vēl esam saskaņošanas procesā ar pašvaldību. Vēl būs nepieciešama arī valdības pilnvara, bet munīcijas ražošana ir bijis viens no uzstādījumiem, kur mums ir jāvirzās ar savas militārās industrijas attīstību," uzsvēra ministrs.

Rūpnīcas izbūve un iekārtu iegādāšanās kopā izmaksās 12 miljonus eiro. Viens miljons eiro būs Eiropas līdzfinansējums un 11 miljoni eiro ir Latvijas nacionālais finansējums. Tomēr esot jārēķinās, ka būs vēl papildu izdevumi par izejvielu iegādi, un izejvielu iegāde šobrīd pasaules tirgos ir ļoti sarežģīta, jo ir liels pieprasījums un tās ir ierobežotā apjomā. Paredzēts, ka izejvielas Latvija iegādāsies no partneriem Itālijā.

Artilērijas munīcijas modulāro sprāgstvielu bloku rūpnīcas izbūve Latvijā varētu izmaksāt līdz aptuveni 30 miljoniem eiro, aģentūrai LETA pastāstīja Aizsardzības ministrijas (AM) Preses nodaļā.

Latvijas valdība otrdien atbalstīja militārās industrijas valsts kapitālsabiedrības SIA "Valsts aizsardzības korporācija" dibināšanu.

Ņemot vērā Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vajadzības, "Valsts aizsardzības korporācija" veidos Latvijas un ārvalstu komersantu kopuzņēmumus konkrētu produktu ražošanai, tādējādi stiprinot piegāžu drošību.

Kā viens no pirmajiem projektiem, ko īstenos "Valsts aizsardzības korporācija" iecerēts 155 milimetru munīcijas modulāro sprāgstvielu bloku rūpnīcas izveide kopā ar Somijas un Norvēģijas uzņēmumu "Nammo", kā arī Francijas un Itālijas uzņēmumu "Nexter".

Projekta kopējās izmaksas tiek lēstas ap 100 miljoniem eiro. Rūpnīcas izbūve Latvijā varētu izmaksāt līdz aptuveni 30 miljoniem eiro.

Lietuva plāno izveidot trīs ar aizsardzības nozari saistītus klasterus, atvērt militāro mācību poligonus, lai pārbaudītu to produktus, un izveidot jaunu riska kapitāla fondu aizsardzības nozares atbalstam, piektdien paziņoja aizsardzības ministre Dovile Šakaliene.

"Princips ir vienkāršs - ražot Lietuvā to, ko var," viņa sacīja preses konferencē Viļņas Militārajā akadēmijā.

Ministre teica, ka Lietuva vispirms plāno saražot nepieciešamo daudzumu kritiskās munīcijas.

"Mēs esam spējīgi šeit ražot prettanku mīnas un cita veida mīnas," viņa sacīja.

Šakaliene arī informēja par trim plānotajiem kritiskās aizsardzības rūpniecības klasteriem.

"Pirmais ir munīcijas un sprāgstvielu klasteris. Mērķis ir Lietuvā izveidot integrētu sprāgstvielu un sprāgstvielu piegādes ķēdi, kas ļautu mums patstāvīgi apgādāt Lietuvas bruņotos spēkus un mūsu sabiedrotos ar kritiski svarīgu liela un vidēja kalibra munīciju, mīnām un citām sprāgstvielām," viņa klāstīja.

Igaunijas Aizsardzības investīciju centra (RKIK) slēgtajā konkursā par tiesībām ražot munīciju Emari militārās bāzes teritorijā uzvarējis Igaunijas uzņēmums "Nitrotol", kurš ražošanu plāno sākt pavasarī.

RKIK informēja, ka slēgtajā konkursā piedalījās trīs vietējie uzņēmumi "Nitrotol", "ESTDEFIN Production" un "Estonian Ammunition Plant". Atbilstoši konkursa noteikumiem sešu locekļu komisija izraudzījās labāko piedāvājumu, izvērtējot rīcības plānu, objekta izmantošanas nodevu, kompānijas apgrozījumu un to, cik lielā mērā produkts ir nepieciešams Igaunijas Aizsardzības spēkiem, kā arī līgumā ietverto produktu klāstu.

RKIK par valsts aktīviem atbildīgais Tambets Tenisons paskaidroja, ka visu trīs uzņēmumu rīcības plāni bija reālistiski un uzticamu, taču "Nitrotol" plāns bija "pamatīgāks, apdomātāks un caurskatāmāks". Gan rīcības plāns, gan kompānijas atbildes uz papildu jautājumiem pārliecināja konkursa komisiju, ka "Nitrotol" ir veicis pietiekamus sagatavošanās darbus, lai solītajos termiņos paveiktu plānoto.

Rail Baltica pamattrases būvnieks ERB Rail, piesaistot vairākus vietējos uzņēmumus, ir uzsācis apjomīgus darbus Iecavas infrastruktūras apkopes punkta teritorijā – stratēģiskā vietā, kas kļūs par vienu no būtiskākajiem mezgliem projekta īstenošanā.

16 hektāru teritorijā jau notiek intensīva sagatavošanās, iezīmējot pamattrases būvdarbu uzsākšanas vietu.

Kā uzsver satiksmes ministrs Atis Švinka: „Rail Baltica būvdarbiem pēc iespējas ātrāk jāsākas šogad posmā no Iecavas uz Lietuvas robežu. Tas ir stratēģiski svarīgi mūsu valsts drošībai, un mums jārāda sabiedrībai, ka virzāmies uz priekšu ar konkrētiem un praktiskiem soļiem šī projekta īstenošanā.”

Ir pabeigta pagaidu būvlaukuma teritorijas iežogošana aptuveni 10,5 kilometru attālumā no Iecavas centra, virzienā uz Vārpām (Baldoni), aptuveni kilometra attālumā no valsts vietējas nozīmes autoceļa V9 “Iecava–Baldone–Daugmale”.

Būvlaukumā norit būvtehnikas un pagaidu biroja moduļu piegādes. Kopumā pagaidu birojs tiks iekārtots no 16 moduļiem. Vietējais Bauskas uzņēmums SIA “Kvēle” izbūvējusi elektroapgādes pieslēgumu pagaidu būvlaukuma vajadzībām, savukārt moduļu nomu un to uzstādīšanu nodrošina Ramirent Baltic AS Rīgas filiāle.

Valsts militārās rūpniecības uzņēmumam SIA "Valsts aizsardzības korporācija" līdz 2036.gadam jāizveido vismaz divas jaunas militāro produktu ražotnes, teikts valdības apstiprinātajā aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģijā 2025-2036.gadam.

Kā pirmo militārās rūpniecības objektu "Valsts aizsardzības korporācija" ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu veido Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām kritiski nepieciešamo artilērijas munīcijas modulāro pulvera lādiņu komplektēšanas rūpnīcu. Stratēģijā teikts, ka šī rūpnīca jāizveido līdz 2026.gadam.

Vienlaikus stratēģija paredz, ka "Valsts aizsardzības korporācijai" vidējā un ilgtermiņā jāspēj izveidot jaunas ražotnes arī citu NBS kritisko svarīgo spēju jomās.

"Valsts aizsardzības korporācija" atbilstoši NBS identificētajām kritiskajām vajadzībām, tostarp kritiskās munīcijas vajadzībām, veic analīzi un sagatavo projektu piedāvājumus preču, to sastāvdaļu un tehnoloģiju pārnesei un ražošanas kapacitāšu izveidei Latvijā.

Vācijas ieroču ražošanas grupa "Rheinmetall" ceturtdien paziņoja, ka plāno izveidot vismaz četras ieroču rūpnīcas Ukrainā.

Krievijas iebrukums Ukrainā ir veicinājis Vācijas ieroču rūpniecību, valstīm cenšoties apbruņoties pieaugošu Krievijas draudu apstākļos. Augošs pieprasījums pērn noveda pie "Rheinmetall" akciju kotēšanas Frankfurtes biržā.

Uzņēmums paziņoja, ka rūpnīcas Ukrainā būs paredzētas artilērijas šāviņu, militārās autotehnikas, šaujampulvera un pretaviācijas ieroču ražošanai.

"Ukraina tagad mums ir svarīgs partneris, kur mēs redzam potenciālu apgrozījumu no diviem līdz trim miljardiem eiro gadā," sacīja "Rheinmetall" ģenerāldirektors Armīns Papergers uzņēmuma 2023.gada rezultātu prezentācijā.

Diseldorfā bāzētā grupa ziņoja par rekordlielu apgrozījumu pērn 7,2 miljardu eiro apmērā, un tās mērķis ir palielināt apgrozījumu šogad līdz 10 miljardiem eiro.

Lietuvai kopuzņēmumā ar Vācijas aizsardzības rūpniecības uzņēmumu "Rheinmetall", kas būvēs artilērijas munīcijas rūpnīcu Radvilišķu rajona Baisogalā, piederēs 49% akciju, savukārt "Rheinmetall" piederēs 51% akciju, aģentūrai BNS uzzināja no vairākiem avotiem.

Lietuvas daļa tiks sadalīta starp diviem uzņēmumiem - investīciju pārvaldības uzņēmums "Epso-G Invest", ko nesen izveidoja valsts enerģētikas grupa "Epso-G", būs 48% akciju īpašnieks, bet atlikušais 1% akciju piederēs Lietuvas valstij piederošajai munīcijas rūpnīcai "Giraites ginkluotes gamykla" (GGG), pastāstīja avoti.

Saskaņā ar avotu sniegto informāciju "Epso-G" valde pieņems lēmumu par ieguldījumu kopuzņēmumā un oficiāli paziņos par to šomēnes. Līdz tam nav paredzēts oficiāli publiskot nekādu informāciju.

Pēc BNS rīcībā esošās informācijas, GGG vēl nav pietiekami finansiāli spēcīga, lai izveidotu kopuzņēmumu ar "Rheinmetall", bet tā varētu pārņemt "Epso-G Invest" daļu piecu līdz sešu gadu laikā.

Koka palešu bloku ražotājs SIA Baltic Block iecerējis izveidot savu kokzāģētavu, tādējādi ārvalstu pircējiem piedāvājot pilnu palešu ražošanai nepieciešamo materiālu klāstu, kā arī būvēs saules paneļu parku ar jaudu 2,4 MW.

„Investīcijas uzņēmuma attīstībā tiek veiktas nepārtraukti, tās paaugstina kompānijas efektivitāti un līdz ar to veicina konkurētspēju,” situāciju skaidro vienīgā Latvijā un viena no lielākajiem koka palešu bloku ražotājiem Ziemeļeiropā SIA Baltic Block valdes priekšsēdētājs Andis Šķēle. Viņš norāda, ka iepriekšējos divos gados kopumā uzņēmumā investēti aptuveni 7 milj. eiro. „Pēdējo triju gadu laikā ir notikušas nemitīgas pārmaiņas, kuras 2020. gada pavasarī aizsāka Covid-19 pandēmija, kas izjauca līdz tam sekmīgi strādājošās loģistikas piegāžu ķēdes, tam sekoja karš Ukrainā ar sekām – milzīgu inflāciju, jo īpaši enerģētikas segmentā, un pašlaik notiek cīņa ar inflācijas slāpēšanu, centrālajām valstu bankām paaugstinot refinansēšanās procentu likmes, kas izraisa patēriņa kritumu, ko izjūt arī uzņēmums, kurš ražo presētos koka blokus paletēm,” stāsta A. Šķēle. Viņš uzsver, ka uz paletēm balstās visu produktu transportēšanas un loģistikas sistēmas. „Koka palešu ražošanu un līdz ar to arī tām nepieciešamo presēto koka bloku pieprasījumu ietekmē globālā pieprasījuma – patēriņa – izmaiņas,” uz jautājumu par būtiskāko ietekmes faktoru atbild A. Šķēle.

Rīgas pilsētas tiesa šodien bijušo Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu atzina par vainīgu apsūdzībās par spiegošanu Krievijas labā un piesprieda cietumsodu uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem, informēja Tiesu administrācijā.

Pirmās instances tiesa Ādamsonu notiesāja par četru noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, tostarp par svešas mantas iegūšanu ar viltu nelielā apmērā, šaujamieroču munīcijas iegādāšanos un glabāšanu bez attiecīgas atļaujas, sodot ar brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem, ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem un īslaicīgu brīvības atņemšanu uz trīs mēnešiem.

Daļēji saskaitot piespriestos sodus, Ādamsonam noteica galīgo sodu - brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.

Savukārt Krievijas pilsoni, bijušo VDK darbinieku Genādiju Silonovu par spiegošanu tiesa notiesāja un sodīja ar brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem un sešiem mēnešiem, ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.

Vācijas bruņojuma rūpniecības uzņēmums "Rheinmetall" ieguldīs vairāk nekā 180 miljonus eiro artilērijas munīcijas ražotnē Lietuvā, kurā paredzēts izveidot vismaz 150 darbavietas, paredz investīciju līgums, ko pēc aptuveni desmit mēnešu ilgām sarunām parakstījuši Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite un "Rhenmetall", pirmdien paziņoja Ekonomikas un inovāciju ministrija.

"Rheinmetall" darbības sākšana Lietuvā ir nozīmīgs solis, lai apmierinātu mūsu valsts tūlītējās aizsardzības un drošības vajadzības," uzsvērusi Armonaite.

"Mēs [uzņēmumā] "Rheinmetall" esam ļoti pateicīgi par šo ilgtermiņa partnerību ar Lietuvu," sacījis "Rheinmetall" vadītājs Armīns Papergers.

"Esam gandarīti, ka varam sniegt ieguldījumu valsts suverenitātes veicināšanā munīcijas jomā," piebildis "Rheinmetall" starptautisko stratēģisko programmu vadītājs Maksimilians Frohs.

Rūpnīcā Lietuvā plānots ražot 155 milimetru artilērijas munīciju.

Drīzumā tiks oficiāli paziņota ražotnes atrašanās vieta. Gaidāms, ka to būvēs uz Lietuvas valstij piederoša zemesgabala Radvilišķu rajonā, valsts ziemeļos. Šo zemesgabalu netālu no Baisogalas pašlaik nomā Lietuvas Veselības zinātņu universitāte.

Valdība otrdien lēma sākt procesu, lai Latvija izstātos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu lietošanu, otrdien pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Proti, līdz nākamajai valdības sēdei, kas paredzēta 25.martā, Ārlietu ministrija sagatavos tam nepieciešamo likumprojektu. Pēc tam par to būs jālemj Saeimai, kas pieņems gala lēmumu.

Preses konferencē Siliņa uzsvēra, ka aizsardzības ministrs konsultējies ar vairākām Eiropas reģiona valstīm, kas veido kopīgu aizsardzības līniju, proti, ar Poliju, Lietuvu un Igauniju. Premjere apliecināja, ka valstis ir attālinātā saziņā arī ar Somiju. Tāpat viņa atzīmēja, ka Latvija nebūs ne pirmā, nedz arī pēdējā valsts, kas varētu izstāties no Otavas konvencijas.

Siliņa norādīja, ka šī būtu pirmā reize, kad Latvija izstātos no starptautiska dokumenta. Viņa uzsvēra, ka Saeimai vēl būs jānobalso par likumprojektu, piebilstot, ka koalīcijā varētu būt atbalsts likumprojekta tālākai virzīšanai parlamentā.

Eiropas Savienība (ES) pirmo reizi finansējusi dalībvalstu kopīgu ieroču, raķešu un munīcijas iepirkumu, no kura daļa tiks nosūtīta Ukrainai, ceturtdien paziņojusi Eiropas Komisija (EK).

Pateicoties īpašam finanšu instrumentam, ES jau ir finansējusi ieroču iepirkumus, lai palīdzētu Ukrainai cīnīties karā pret Krieviju, taču tas darīts ārpus ES budžeta.

"Šī ir pirmā reize, kad mēs izmantojam ES budžetu, lai atbalstītu dalībvalstis, kopīgi iepērkot aizsardzības produkciju," norādīja EK priekšsēdētājas vietniece Margrēte Vestagere.

ES ieguldījusi 300 miljonus eiro, lai atbalstītu dalībvalstu grupas, kurās ietilptu līdz deviņām valstīm, pretgaisa aizsardzības sistēmu, bruņutehnikas un artilērijas munīcijas iegādē, paziņoja EK.

"Svarīgi, ka izvēlētie projekti arī palielinās mūsu atbalstu Ukrainai, nodrošinot papildu kara tehniku," sacīja Vestagere.

Rīgas plānošanas reģions kopā ar Pierīgas pašvaldībām – Ādažu, Ķekavas, Ropažu un Salaspils – šogad aprīlī uzsāka īstenot granta programmu uzņēmējdarbības atbalstam, paredzot jaunu, subsidētu darbavietu radīšanu remigrantiem vai dodot iespēju remigrantiem izveidot pašiem savus uzņēmumus.

Granta programma Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībām ir piešķirta trīs gadiem: 2024. gadā kopējā granta programmas summa ir 106 tūkstoši eiro, bet 2025. un 2026. gadā tā katru gadu ir plānota ne mazāk kā 80 tūkstošu eiro apjomā.

Šobrīd visas pašvaldības ir izsludinājušas konkursus un dalību tajos var pieteikt remigranti ar savām uzņēmējdarbības idejām un uzņēmumi, kas atbalstītu remigrantu nodarbināšanu.

Ķekavas novada pašvaldība katru gadu līdz 2026. gadam plāno atbalstīt 8 jaundibinātus remigrantu uzņēmumus vai 8 darba vietas remigrantiem savā novadā. Kopējais valsts un pašvaldības līdzfinansējums trīs gados plānots 288 tūkstoši eiro.

Ādažu novada pašvaldībā no 2024. līdz 2026. gadam katru gadu plāno sniegt atbalstu sava uzņēmuma izveidei trīs jauniem uzņēmumiem, katram kopā ar valsts finansējumu paredzot līdz 9000 eiro projekta līdzfinansējumu. 2024. gadā atbalsts plānots 27 tūkstošu eiro apmērā.

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.