Irāna iepriekšējās dienas vakarā izšāvusi uz Izraēlu 200 raķetes, trešdien pavēstījusi teokrātiskā režīma kontrolētā valsts televīzija.

Tikmēr Izraēla iepriekš ziņoja, ka Irāna izšāvusi aptuveni 180 raķetes, no kurām lielākā daļa tikusi pārtverta.

Izraēlas mediķi ziņo, ka apšaudē divi cilvēki guvuši vieglus šķembu ievainojumus.

Irāna apgalvo, ka vakar pirmo reizi izšāvusi uz Izraēlu arī hiperskaņas raķetes. Irānas Revolucionārā gvarde ziņoja, ka raķešu trieciens bija vērsts pret trim militārajām bāzēm Telavivas apkaimē un citām bāzēm. Revolucionārā gvarde arī apgalvoja, ka 90% raķešu trāpījuši mērķiem.

2023.gada jūnijā Irāna paziņoja, ka tās arsenālā ir vidēja darbības rādiusa ballistiskā hiperskaņas raķete, kas skaņas ātrumu pārsniedz līdz 15 reizēm.

Atšķirībā no parastajām ballistiskajām raķetēm hiperskaņas raķetes lido pa trajektoriju zemu atmosfērā, kas ļauj tām sasniegt mērķi ātrāk un ar mazāku iespējamību, ka tās pārtvers modernā pretgaisa aizsardzība.

Latvija ar Spānijas uzņēmuma "GDELS-Santa Bárbara Sistemas" parakstījusi līgumu par 42 kājnieku kaujas mašīnu "ASCOD" piegādi Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), kas izmaksās 373 miljonus eiro, informēja Aizsardzības ministrija (AM).

Līgumu parakstījis AM valsts sekretāra vietnieks nodrošinājuma jautājumos ģenerālmajors Andis Dilāns un Spānijas uzņēmuma "GDELS-Santa Bárbara Sistemas" viceprezidents Alehandro Peidžs Ernandess, klātesot aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (P).

Kājnieku kaujas mašīnu komplektācijā ietilpst NATO standartu ceturtā līmeņa bruņas, automātiskais lielgabals, prettanku ieroči, ložmetējs un citas modernas tehnoloģijas, kas ļaus karavīriem pārredzēt kaujas lauku. Kaujas mašīnas apkalpē ir trīs karavīri, un tā spēj nodrošināt sešu karavīru pārvietošanu un desantēšanos pilnā kaujas ekipējumā.

Kājnieku kaujas mašīnu iegādes procedūra tika sākta 2023.gada sākumā, rūpīgas priekšizpētes ietvaros izvēloties vairākus potenciālos piegādātājus. 2023.gada rudenī tika veikti piegādātāju kājnieku kaujas mašīnu platformu funkcionālie testi, lai iegūtu datus par platformu operacionālajām spējām.

ASV ceturtdien aizliedza Krievijas uzņēmumam "Kaspersky Lab" izplatīt Savienotajās Valstīs savus pretvīrusu programmatūras produktus, pavēstīja ASV Tirdzniecības ministrija.

""Kaspersky" (..) vairs nevarēs (..) pārdot savu programmatūru Amerikas Savienotajās Valstīs vai nodrošināt atjauninājumus programmatūrai, kas jau tiek izmantota," teikts paziņojumā.

"Krievija ir vairākkārt demonstrējusi, ka tai ir spējas un nodomi izmantot Krievijas uzņēmumus, tādus kā "Kaspersky Lab", lai vāktu sensitīvu ASV informāciju un izmantotu to kā ieroci", norādīja ASV tirdzniecības ministre Džina Raimondo.

Tirdzniecības ministrija ar šiem pasākumiem parāda ASV pretiniekiem, ka tā nevilcināsies rīkoties, ja "viņu tehnoloģijas rada apdraudējumu Savienotajām Valstīm un to pilsoņiem", viņa piebilda.

"Kaspersky Lab" galvenā mītne atrodas Maskavā, uzņēmumam ir biroji 31 pasaules valstī un tā programmatūrai ir vairāk nekā 400 miljoni lietotāju visā pasaulē, informē Tirdzniecības ministrija.

Krievijas uzņēmums "Kaspersky Lab" aiziet no ASV tirgus pēc tam, kad ASV prezidenta Džo Baidena administrācija aizliedza kompānijas programmatūras pārdošanu un izplatīšanu.

"Kaspersky Lab" britu sabiedriskajai raidorganizācijai BBC paziņoja, ka ir pieņemts "skumjš un sarežģīts lēmums" aiziet no ASV tirgus, jo "biznesa iespējas valstī vairs nav dzīvotspējīgas".

ASV tirdzniecības ministre Džina Raimondo pagājušajā mēnesī paziņoja, ka Maskavas ietekme uz kompāniju būtiski apdraud ASV infrastruktūru un pakalpojumus. "Kaspersky", kas ASV strādājusi divdesmit gadu, tādas aizdomas ir noraidījusi.

"No 2024.gada 20.jūlija "Kaspersky" pakāpeniski izbeigs savu darbību ASV un likvidēs ASV bāzētās darbavietas," informēja uzņēmumā.

Kompānijas vietnē ASV vairs nav iespējams iegādāties antivīrusa un kiberdrošības programmatūras. Vietnē publicēts paziņojums, ka "Klientiem ASV pirkums nav iespējams".

Kamēr Latvijas amatpersonas vēl cenšas saprast, kas būs ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijā un ir pasīvi kontaktu dibināšanā ar potenciālajiem administrācijas pārstāvjiem vai tiem tuvām personām, DB turpina rakstu par jauno administrāciju un to iespējamajiem plāniem attiecībā uz ASV un citu valstu politiku.

Turklāt, uzmanība jāpievērš ne tikai administrācijas, bet arī tiem pietuvināto personu lokam, kuri ir pamanīti arī viesojoties Rīgā. Par to lasiet raksta beigās, bet pirmo rakstu lasiet DB portālā 10.janvārī, kas veidots, balstoties uz "The Economist" iepriekš publicētu analīzi.

Amerika visupirms

Jau rakstījām, ka jaunā administrācija varētu pārstāvēt trīs grupas: konservatīvie tradicionālisti “America First” piekritēji un tehnoloģiju magnāti. Pastāv iespēja, pēc " The Economist" domām, iedomāties scenāriju, kurā visas trīs grupas virzās vienā virzienā: “America First” piekritēji darbojas kā dzinējspēks, tradicionālisti kā amortizatori, kas izlīdzina triecienus, un tehnoloģiju magnāti nodrošina instrumentus ātrākai kustībai, norāda "The Economist". Kā piemēru var minēt enerģētikas jomu. Iekšlietu ministrs Burgums mēģinās apvienot Trampa“urbj, draudziņ, urbj” mantru ar vēlmi saglabāt Amerikas tehnoloģiju pārākumu. Cerams, ka daudz vienkāršākas atļauju piešķiršanas procedūras veicinās naftas un gāzes ieguvi, kas savukārt nāks par labu mākslīgā intelekta nozarei. Viņam palīdzēs Finanšu ministrijas vietnieks Maikls Folkenders, kurš izstrādājis plānus, lai atbalstītu urbšanas projektus jau pirmajā dienā.

Eiropas Investīciju banka (EIB) šogad Eiropas aizsardzības rūpniecībā plāno investēt divus miljardus eiro, salīdzinot ar vienu miljardu eiro pērn, otrdien paziņoja bankas prezidente Nadija Kalvinjo.

"Pagājušajā gadā EIB drošības un aizsardzības jomā investēja vienu miljardu eiro, kas bija rekordliels apjoms," pirms Briselē notiekošās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu finanšu ministru sanāksmes sacīja Kalvinjo.

"Un es jau varu pateikt, ka mēs prognozējam, ka mēs šo apjomu 2025.gadā dubultosim, investīcijām Eiropas drošības un aizsardzības rūpniecībā sasniedzot divus miljardus eiro," norādīja Kalvinjo.

ES pēdējos gados bijušas grūtības palielināt ieroču ražošanu, neraugoties uz to, ka Krievijas pret Ukrainu sāktais pilna apmēra karš veicinājis centienus uzlabot aizsardzības spējas un militāro palīdzību Ukrainai.

Turklāt Eiropas valstis, no kurām daudzas ir arī NATO dalībvalstis, ir pakļautas papildu spiedienam, jo ASV prezidents Donalds Tramps vairākkārt aicinājis NATO sabiedrotos krasi palielināt savus aizsardzības izdevumus.