Artilērijas lādiņu ražošanas apjoms Eiropā tiks palielināts arī nākamajos gados, intervijā Latvijas Radio teica aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Komentējot situāciju Ukrainā un nepietiekamo lādiņu piegādi Ukrainai, Sprūds norādīja, ka munīcijas kravas Ukrainai tiek piegādātas nepārtraukti, taču dažādas munīcijas nepieciešams krietni vairāk. "Tāpēc tiek virzītas dažās iniciatīvas, lai to piegādātu lielākos apjomos. Tiek meklēti partneri arī ārpus Eiropas Savienības," skaidroja ministrs.

Sprūds norādīja, ka pašlaik Eiropa jau ir palielinājusi savas artilērijas ražošanas jaudas. Tāpat artilērijas lādiņu ražošanas apjoms Eiropā tiks palielināts arī nākamajos gados.

"Piegādes notiek, bet tas notiek lēnāk. arī Latvija nesen piegādāja Ukrainai lādiņus," teica Sprūds, norādot, ka runa nav tikai par lādiņiem Ukrainai, runa ir arī par artilērijas sistēmām.

Latvija starptautiskajai dronu koalīcijai 2025.gadā piešķirs 20 miljonus eiro, informē Aizsardzības ministrija.

Par to darba vizītē Ukrainā, tiekoties ar Ukrainas aizsardzības ministru Rustemu Umerovu informēja aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Apliecinot Latvijas nelokāmu atbalstu Ukrainai līdz tās uzvarai, A. Sprūds un R. Umerovs arī pārrunāja neseno vienošanos starp abām valstīm par Ukrainas karavīru apmācību dronu pilotu programmā, norādot, ka jau pirmie Ukrainas dronu piloti ir uzsākuši apmācības Latvijā.

"Latvija no pirmās kara dienas atbalsta Ukrainu un ir gatava turpināt sniegt palīdzību tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Neatkarīgi no tā, vai tās ir izlūkošanas darbības vai mērķēti uzbrukumi, Ukrainas bruņotie spēki ir pierādījuši dronu augsto efektivitāti cīņā pret ienaidnieku. Piešķirot 20 miljonus eiro dronu koalīcijai 2025.gadā, stiprināsim Ukrainas bezpilota lidaparātu spējas. Tikpat svarīgas ir prasmes dronus efektīvi izmantot. Īstenojot vienošanos par Ukrainas karavīru apmācību dronu pilotu programmā Latvijā, mums būs iespēja gan apmainīties pieredzē un zināšanās, gan stiprināt Ukrainas karavīru spējas veikt bezpilota lidaparātu uzbrukumus. Pirmie Ukrainas dronu piloti jau ir uzsākuši apmācības Latvijā," pēc tikšanās ar Ukrainas aizsardzības ministru uzsvēra A. Sprūds.

Latvijai paredzētās pretkuģu raķešu sistēmu "Naval Strike Missile" (NSM) līguma summa ir 105 miljoni ASV dolāru (97,4 miljoni eiro), turklāt lielāko daļu izmaksu segs ASV puse.

Piektdien aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) un ASV vēstnieks Kristofers Robinsons paziņoja par līguma noslēgšanu par ASV uzņēmuma "Raytheon" un Norvēģijas uzņēmuma "Kongsberg" ražotās sistēmas NSM iegādi.

Sprūds piektdien norādīja, ka NSM nodrošinās Latvijas piekrastes aizsardzību, kuģu ceļu drošību un nepieciešamības gadījumā iekļausies kopējā alianses aizsardzības sistēmā.

Kopējā līguma summa ir 105 miljoni ASV dolāru. Nozīmīgu finansiālu atbalstu pretkuģu raķešu sistēmas iegādē sniedz ASV, sedzot 70% no kopējās līguma summas, kamēr Latvija apmaksās 30%.

NSM ir pretkuģu raķešu sistēma, kas spēj ietekmēt kā jūras, tā arī sauszemes mērķus līdz pat 185 kilometru attālumā. Šo raķešu sistēmu lieto tādas NATO dalībvalstis kā ASV, Polija, Vācija, Norvēģija, Rumānija, Lielbritānija, Kanāda un Nīderlande. Sistēmas darbības rādiuss ir aptuveni 200 kilometri.

Artilērijas munīcijas modulāro pulvera lādiņu ražotni plānots būvēt Iecavas pagastā, un tās ražošanas kapacitāte plānota 50 000 lādiņu gadā, intervijā pastāstīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Plānots, ka rūpnīca sāks darboties no 2026.gada un to plānots uzbūvēt Iecavas pagastā, lai gan sarunas ar Bauskas novada pašvaldību vēl esot procesā. Sākotnējā pašvaldības reakcija uz rūpnīcas celšanas plāniem bijusi pozitīva.

Rūpnīcu plānots būvēt aizsardzības resoram piederošā teritorijā, kur jau ir izveidota infrastruktūra. "Iecavas pagastā ir virkne faktoru, kas bija par labu konkrētās vietas izvēlei, bet mēs vēl esam saskaņošanas procesā ar pašvaldību. Vēl būs nepieciešama arī valdības pilnvara, bet munīcijas ražošana ir bijis viens no uzstādījumiem, kur mums ir jāvirzās ar savas militārās industrijas attīstību," uzsvēra ministrs.

Rūpnīcas izbūve un iekārtu iegādāšanās kopā izmaksās 12 miljonus eiro. Viens miljons eiro būs Eiropas līdzfinansējums un 11 miljoni eiro ir Latvijas nacionālais finansējums. Tomēr esot jārēķinās, ka būs vēl papildu izdevumi par izejvielu iegādi, un izejvielu iegāde šobrīd pasaules tirgos ir ļoti sarežģīta, jo ir liels pieprasījums un tās ir ierobežotā apjomā. Paredzēts, ka izejvielas Latvija iegādāsies no partneriem Itālijā.

Austrumu robeža sagādā zināmus izaicinājumus, intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" teica aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

"Mūsu austrumu robeža - šeit ir zināmi izaicinājumi. Ir jāstiprina ārējā robeža. Arī NBS ar manu pavēli ir gatavi iesaistīties nākamgad Latvijas-Krievijas žoga izbūvē," sacīja Sprūds.

Viņš turpināja, sakot, ka ir jādāmo par to, kā tiek stiprināta šī "militārā pretmobilitāte".

"Līdz ar to šobrīd izstrādājam konkrētu plānu, kā nonākam pie konkrētiem pasākumiem, lai ārējā robeža tiktu stiprināta no militārās perspektīvas," teica Sprūds.

Iekšlietu ministrija norādījusi, ka līdz gada beigām uz Latvijas-Baltkrievijas robežas plānots izbūvēt 19,9 kilometrus (km) žoga.

Lai arī Latvija ir paziņojusi par dronu koalīcijas veidošanu Ukrainas aizsardzības spēju vairošanai, Latvijas ražotāji no Aizsardzības ministrijas vēl gaida informāciju, vai palielināt ražošanas apjomus un kādā virzienā attīstīt dronu spējas, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Krievijas karu Ukrainā eksperti mēdz saukt par dronu karu, jo ik dienu Ukrainas debesīs kaujas lauku un aizmuguri novēro tūkstošiem bezpilotu lidaparātu, un arī trūkstošo artilēriju un raķetes aizstāj droni, kam piestiprināti lādiņi. Mēneša laikā Ukraina izlietojot 13 000 - 14 000 dronu.

2023.gada decembrī Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) Kijevā paziņoja, ka Latvija veidos dronu koalīciju Ukrainas atbalstam. "Mums ir bijušas konkrētas divpusējas sarunas ar Ukrainas pusi, lai mēs identificētu vajadzības, bet šobrīd mēs jau esam tikušies arī plašākā formātā, uzaicinot vairāk nekā desmit valstis, lai izstāstītu, iezīmētu nākošos scenārijus."

Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sanāksmē Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri parakstīja vienošanos par Baltijas Aizsardzības līnijas izveidi, lai stiprinātu Baltijas valstu un NATO austrumu robežu.

"Kopā ar Igaunijas un Lietuvas aizsardzības ministriem nolēmām uzsākt Baltijas Aizsardzības līnijas izveidi. Šī iniciatīva militāri būtiski stiprinās mūsu valstu spējas aizsargāt savas robežas, nodrošinot iespējamā pretinieka kustības aizkavēšanu un bloķēšanu. Šis būs kopējs Baltijas valstu projekts un palīdzēs arī NATO aizsardzības plānu ietvaros," pauž aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Lai atturētu un bloķētu jebkādu potenciālu agresorvalsts militāru agresiju pret Baltijas valstīm, plānots nākotnē attīstīt un izvietot dažādus pretmobilitātes pasākumus pie NATO un Eiropas Savienības ārējās robežas.

Tāpat tikšanās laikā aizsardzības ministri, uzsverot pretgaisa aizsardzības spēju attīstību, kā būtisku Baltijas reģiona aizsardzības sastāvdaļu un turpinot raķešu artilērijas spējas ieviešanu, parakstīja Raķešu artilērijas sadarbības nodoma vēstuli, lai pilnveidotu savstarpējo sadarbību apmācībā, sistēmu uzturēšanā un pārrobežas darbībā.

Lai attīstītu un stiprinātu Latvijas dronu spējas visos veidos un Nacionālo bruņoto spēku līmeņos, to spēju attīstībā šogad investēs 20 miljonus eiro, Aizsardzības ministrijas preses konferencē informēja aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

"Latvija strādā ne tikai, lai nodrošinātu dronus Ukrainas frontei, bet arī, lai attīstītu un stiprinātu mūsu pašu dronu spējas visos veidos, visos Nacionālo bruņoto spēku līmeņos. Dronu spēju attīstībā šogad tiks investēti 20 miljoni eiro - gan infrastruktūrā, gan arī vairāk nekā 10 miljoni eiro būs pieejami uzņēmējiem dronu iepirkumos," sacīja A. Sprūds.

Vienlaikus jūnijā Sēlijas poligonā tiks atklāts dronu mobilais mācību un testēšanas poligons un, līdz ar tā atklāšanu, Sēlijas poligonā norisināsies pirmās militārās mācības.

Savukārt, reaģējot uz industrijas interesi un veicinot uzņēmējdarbības vides attīstību, Aizsardzības ministrija aicina uzņēmumus līdz 21.jūnijam iesūtīt pieteikumus grantu konkursā inovāciju attīstībai bezpilota lidaparātu jomā, kurā starp uzvarētājiem tiks sadalīti 600 000 eiro.

Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokritušais Krievijas drons bija ar sprāgstvielām aprīkots "Shahed" tipa drons, preses konferencē pirmdien paziņoja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vadība.

Pēc nokrišanas NBS dronu deaktivizējuši, un pašlaik notiek padziļināta tā analīze. Pēc analīzes varēšot arī noskaidrot, vai drona konstruēšanai tika izmantotas Rietumu detaļas.

Pēc NBS vadības paustā, līdz šim iegūtā informācija liecinot, ka drona ielidošana Latvijā neesot vērtējama kā atklāta militārā eskalācija pret Latviju un drona mērķis neesot bijusi Latvija. Visa incidenta laikā Latvijas aizsardzības spēki esot monitorējuši situāciju, sadarbojoties ar NATO partneriem.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) preses konferencē paziņoja, ka, reaģējot uz Krievijas drona nokrišanu Rēzeknes novadā, Latvija stiprina un stiprinās pretgaisa aizsardzību par austrumu robežu.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera amatam nominējis brigādes ģenerāli, Zemessardzes komandieri Kasparu Pudānu.

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejā, pamatojoties uz Nacionālo bruņoto spēku likumu, prezidents nosūtījis Saeimai priekšlikumu par Pudāna apstiprināšanu NBS komandiera amatā.

"Izvērtējot ģenerāļa Pudāna profesionālo pieredzi, izglītību un kvalifikāciju, kā arī Zemessardzes komandiera amatā apliecinātās prasmes un sadarbības spēju, uzskatu viņu par atbilstošu Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatam," uzsver Valsts prezidents.

Viņš norāda, ka sagaida no nākamā NBS komandiera skaidru un efektīvu rīcību valsts aizsardzības stiprināšanā.

"Lai to panāktu svarīgi ir pilnveidot mūsu atturēšanas un aizsardzības spējas uz zemes, gaisā, jūrā, kibertelpā, motivējot ikvienu karavīru, iedrošinot iedzīvotājus, attīstot tehnoloģijas un strādājot kopā plecu pie pleca ar NATO sabiedrotajiem," pauž Rinkēvičs.

NATO pieņemts lēmums par vairāk nekā 160 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu militārās ostas attīstībai Liepājā Karostas teritorijā, tviterī raksta aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Atbilstoši projektam tikšot būvētas jaunas piestātnes, izveidota atbalsta infrastruktūra un veikti gultnes padziļināšanas darbi. Šis projekts būtiski uzlabos mūsu spējas ātri uzņemt NATO spēkus, vērtējis Sprūds.

Aizsardzības ministrija (AM) pagaidām sīkāku informāciju par tviterī izziņoto projektu nav izplatījusi.

Liepāju piektdien apmeklēja arī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), kura ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) štāba un Jūras spēku amatpersonām pārrunājusi militārās ostas attīstības plānus, aģentūru LETA informēja premjeres birojs.

"Tikko pieņemtais lēmums par 160 miljonu eiro NATO finansējumu Liepājas Karostas militārās ostas attīstībai nostiprinās mūsu valsts aizsardzības spējas un būs arī būtisks pienesums Liepājas ekonomikai," izteikusies Ministru prezidente.

Šodien plkst.13 militārajā bāzē Ādažos notiks svinīga ceremonija par godu pirmās Latvijā ražotās "Patria" 6x6 bruņumašīnas nodošanai Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā (AM).

Ceremonijā piedalīsies aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P), SIA "Defence Partnership Latvia" valdes priekšsēdētājs Uģis Romanovs un NBS pārstāvji.

Ministrijā uzsver, ka bruņumašīnu pilna cikla ražošana ir ārkārtīgi nozīmīgs solis pašmāju militārās industrijas attīstībā, jo kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas tik plaša mēroga militāro transportlīdzekļu ražošana mūsu valstī nav īstenota.

Latvijā ik gadu ir iecerēts saražot aptuveni 30 "Patria 6x6" bruņutransportierus, kas ir būtiski ne tikai militārās industrijas nodrošināšanai, bet arī nacionālās industrijas attīstībai un stiprināšanai, norāda ministrijā.

Pēc svinīgās ceremonijas bruņumašīna pastāvīgā lietošanā tiks nodota 3.Latgales brigādes zemessargu rīcībā.

Ministrijām sadarbojoties ar Valsts kanceleju, pašlaik tiek vērtēts jautājums par izdienas pensijas vecuma celšanu, 23.septembrī pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes teica finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Atbildot uz jautājumu, vai tiek vērtēta izdienas pensiju vecuma celšana, Ašeradens norādīja, ka pieņemts Ministru kabineta protokollēmums, kurā paredzētas vairākas lietas.

Panākta vienošanās un tiek gatavotas izmaiņas, kas attieksies uz amatpersonām, kurām ir speciālā dienesta pakāpe, proti, karavīriem būs iespēja turpināt dienestu, saņemot izdienas pensiju.

Ašeradens paskaidroja, ka pašlaik, pienākot izdienas pensijas vecumam, izdienas pensijas saņēmēji pamet dienestu. Vienlaikus viņi sāk strādāt citās drošības struktūrās, kurās nav šādu izdienas pensiju.

"Ja viņi ir spējīgi izpildīt savus pienākumus, kādēļ viņi nevarētu palikt un turpināt darbu dienestā," piebilda Ašeradens.

Latvijas militāro tehnoloģiju uzņēmums "Origin Robotics" ir saņēmis Eiropas Komisijas apstiprinājumu finansējuma piešķiršanai 4,5 miljonu eiro apmērā no Eiropas Aizsardzības fonda, informē Aizsardzības ministrija.

Finansējuma mērķis ir radīt bezpilota tehnoloģijās balstītu spēju veikt mērķu norādi, būtiski paplašinot precīzi vadāmās munīcijas izmantošanas iespējas.

Šādu spēju ieviešana ir Eiropas līmeņa inovācija, kas būtiski stiprinās arī Latvijas bruņoto spēku aizsardzības spējas bezpilota tehnoloģiju jomā.

"Aizsardzības industrijas stiprināšana ir viena no Latvijas šī brīža prioritātēm drošības un aizsardzības kontekstā. Latvijas industrijas dalība Eiropas Aizsardzības fonda industriālās sadarbības pārrobežu projektos ir viens no veidiem, kā varam veicināt Latvijas aizsardzības industrijas veiktspēju, eksporta iespējas un kopējo izaugsmi. Esam gandarīti par projekta sekmīgu sagatavošanu, gūstot pietiekami augstu novērtējumu no Eiropas Komisijas, sniedzot iespēju Latvijas uzņēmumam "Origin Robotics" īstenot līderību jaunu tehnoloģiju ieviešanā dronu jomā," uzsver aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Valdība otrdien atbalstīja militārās industrijas valsts kapitālsabiedrības SIA "Valsts aizsardzības korporācija" dibināšanu.

Pirms valdības lēmuma ministri sēdes slēgtajā daļā uzklausīja informatīvo ziņojumu par kapitālsabiedrības dibināšanu.

Kapitālsabiedrības vispārējais stratēģiskais mērķis būs ieguldījumu pārvaldīšana valsts aizsardzības industrijā un ar militāro preču ražošanas attīstību saistīto procesu koordinēšana, veicinot aizsardzības industrijas attīstību un tās piegādes ķēžu darbības nepārtrauktību, norādījusi Aizsardzības ministrija (AM).

Kapitālsabiedrība pārvaldīs visaptverošus ieguldījumus valsts aizsardzības industrijā un koordinēs ar ražošanu saistītos procesus, kā arī īstenos un stimulēs Eiropas Savienības finansējuma instrumentu un fondu līdzekļu apguvi, veidojot nacionālu un pārrobežu sadarbību, tajā skaitā, ieguldot kapitālu jau esošajos Latvijas militārās ražošanas uzņēmumos, kuriem būtu nepieciešamas šādas investīcijas, lai celtu to ražošanas kapacitāti.

Latvija ir parakstījusi līgumu ar ASV par sešu "Himars" raķešu artilērijas sistēmu un munīcijas iegādi, un līguma kopējā summa ir aptuveni 180 miljoni ASV dolāru (164, 2 miljoni eiro), paziņojis aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) bruņojumā būs arī tālās darbības un augstas precizitātes "Atacms" raķetes, kas būtiski pastiprinās NBS uguns jaudu. Šis ir vēl viens būtisks solis Latvijas un ASV stratēģiskās partnerības stiprināšanā un NATO aizsardzības spēju attīstībā, uzsver ministrs.

"Esmu pārliecināts, ka "Himars" sistēmai būs būtiska nozīme agresijas novēršanā un Latvijas aizsardzībā. Tas ir skaidrs signāls jebkuram potenciālajam pretiniekam: ASV un Latvija nopietni uztver mūsu kopīgo apņemšanos aizsargāt katru NATO teritorijas kvadrātcentimetru," Aizsardzības ministrijas izplatītajā paziņojumā norādījis ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robinsons.

Valmierā atklāta Somijā bāzētā aizsardzības un tehnoloģiju uzņēmuma PATRIA grupas uzņēmuma “Defence Partnership Latvia” militārās tehnikas ražotne, kurā ražos bruņumašīnas PATRIA 6x6.

Valmieras Industriālā parka teritorijā uzbūvētajā PATRIA grupas uzņēmuma “Defence Partnership Latvia” ražotnē iebrauca vairākas 6x6 bruņumašīnas un simboliski tika pārgriezta lenta, oficiāli atklājot bruņumašīnu ražotni Latvijā. PATRIA bruņumašīnu ražotne Valmierā ir pirmā un pagaidām vienīgā Baltijā. Ar šo notikumu tiek uzsākta pilna cikla 6x6 bruņumašīnu ražošana Latvijā.

Parakstot līgumu ar Somijas valdību un uzņēmumu PATRIA 2021. gadā, Latvija ir pasūtījusi vairāk nekā 200 PATRIA 6x6 bruņumašīnu, kuru piegāde ir paredzēta līdz 2029. gadam. Šis sadarbības līgums stiprina gan Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas spējas, gan Latvijas industriju un ekonomiku kopumā.