Bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis piekritis kļūt par jaunā Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieku nacionālās drošības jautājumos.

Viņš aģentūrai BNS teica, ka strādāšot tiešā Bērziņa pakļautībā un nav gatavs strādāt partijas Latvijai un Ventspilij pārstāvja Valsts prezidenta kancelejas jaunā vadītāja Gundara Daudzes vadībā.

Uz jautājumu, kā redz sadarbību ar prezidentu, kurš nācis no Zaļo un zemnieku savienības, un Daudzi, kura pārstāvētās partijas līderis ir Maizīša aktīvākais kritizētājs Aivars Lembergs,Maizītis atbildēja, ka ar Bērziņu ir vienošanās, ka viņš strādās tiešā prezidenta pakļautībā. «Es neesmu gatavs strādāt Daudzes pakļautībā,» norādīja Maizītis.

Pamatojot savu izvēli, Maizītis sacīja, ka iemesls, kādēļ piekritis strādāt Bērziņa komandā, ir tas, ka viņam ir iepriekšēja pieredze un «Valsts prezidentam ir jāzina tas, kas ir noticis iepriekš».

11.novembra agrā rītā 60 gadu vecumā mūžībā devies Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors, bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis, liecina augstu valsts amatpersonu ieraksti sociālajos tīklos.

Saskaņā ar aģentūras LETA arhīvu, 1961.gada 18.jūlijā dzimušais Maizītis ģenerālprokurora amatā pirmo reizi tika apstiprināts 2000.gadā, bet par SAB direktoru viņš tika iecelts 2013.gadā.

Sociālajos tīklos līdzjūtību Maizīša piederīgajiem izteicis gan Valsts prezidents Egils Levits, gan Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).

Maizītis darba gaitas 1984.gadā sācis kā izmeklētājs Iekšlietu ministrijas Valmieras starprajona izmeklēšanas nodaļā. Laikā no 1991. līdz 1994.gadam viņš darbojies kā Cēsu rajona prokuratūras izmeklētājs, bet 1994.gadā iecelts par Cēsu rajona prokuratūras virsprokuroru.

No 2000. līdz 2010.gadam Maizītis bija Latvijas ģenerālprokurors. 2010.gadā Saeima ar divu balsu pārsvaru noraidīja Maizīša atkārtotu apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā.

Tā sauktā Lemberga «stipendiātu» lieta sākusi iegūt konkrētas aprises. Divus gadus ilgusī izmeklēšana par Ventspils melno kasi, no kuras finansētas partijas un politiķi, kā izrādās, nav mīts vai žurnālistu un VentspilsJānis Maizītis. (Foto: Ritvars Skuja, DB) mēra politisko pretinieku izdomājums.

To Latvijas Radio apliecina Ģenerālprokurors Jānis Maizītis.

«Daļa naudas saņēmēju apliecina, ka to ir saņēmuši,» sacīja J. Maizītis, paskaidrojot, ka izmeklēšanas procesu apgrūtina tās personas, kas zina par līdzekļu apriti, bet ar izmeklētājiem nesadarbojas.

Tāpat izmeklēšanu apgrūtina tas, ka saraksts ir kodēts.

Tomēr situācija var mainīties, kad konkrētām personām varētu būt izdevīgi sākt liecināt. Vai tas var notikt dažas dienas vai nedēļas pirms Saeimas vēlēšanām, to ģenerālprokurors atturējās prognozēt.

Latvijas Radio ziņo, ka Ģenerālprokuratūra sagaida, ka tieši kāds no tā saucamiem A.Lemberga «stipendiātiem» varētu sākt liecināt un sniegt ziņas, kas varētu sekmēt procesa virzību.

Saeimas deputāti šodien Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora amatā iecēla bijušo ģenerālprokuroru Jāni Maizīti.

^{(Papildināta ar 5. 6. 7. un 8. rindkopu)}

Par Maizīti balsoja 59 deputāti, pret bija 31. Pret balsoja tikai apvienības Saskaņas centrs pārstāvji un divi Zaļo un zemnieku frakcijas deputāti - Iveta Grigule un Jānis Vucāns.

Maizītis iepriekš norādījis, ka SAB direktora lēmumu par pielaides valsts noslēpumam nepiešķiršanu būtu jāļauj pārsūdzēt divreiz - abas reizes gan Ģenerālprokuratūras līmenī. Viņš arī uzskata, ka personas, kurām tiek atteikta pielaide valsts noslēpumam, vajadzētu kaut kādā mērā informēt par argumentiem, kamdēļ pieņemts šāds lēmums.

Jaunieceltais SAB vadītājs paudis viedokli - ja par kādu SAB darbinieku publiski parādās šaubas raisoša informācija, tad noteikti ir jāveic pārbaude. Gadījumā, ja pēc pārbaudes darbinieks turpina veikt darbu, tad iespēju robežās sabiedrībai ir jāpaskaidro, kāpēc viņam ir iespēja turpināt darbu.

Bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis uzsver, ka nekad nav atbalstījis zagšanu, tāpēc aicina Aigaru Kalvīti likt galdā sarunu ierakstus, kuros J. Maizītis ekspremjeram it kā norādījis, ka zagt var, jo zog visi. Tā J. Maizītis saka intervijā Latvijas Radio.

«Nevienu brīdi neesmu atbalstījis zagšanu. Gluži otrādi... Es 26 gadus esmu cīnijies, lai šādas darbības nenotiku,» runājot par A. Kalvīša izteikumiem, skaidro J. Maizītis, piebilstot, ka, būdams savā amatā, viņš ir informējis valdības vadītāju par iespējamām zagšanām valsts pārvaldē.

J. Maizītis intervijā arī pauž viedokli, kurā uzskata, ka tiesībsargājošās iestādes Latvijā kopumā ir brīvas no politiskās ietekmes. «Vismaz tas, ar ko es saskāros savu pilnvaru laikā, ir tas, ka ļoti bieži tieši politiķi ir tie, kuri tiesībsargājošajās iestādēs pieņemtos likumīgos lēmumus pakārto savu politisko interešu vai nu sasniegšanai, vai cīņai ar saviem politiskajiem pretiniekiem. Tā tendence ir bijusi izplatīta visus šos pēdējos gadus,» tā viņš.

Jaunā tieslietu ministra Aigara Štokenberga birojs uzsācis darbu četru cilvēku sastāvā. Viens no ministra padomniekiem ir bijušais ģenerālprokurors, Latvijas Universitātes vieslektors Jānis Maizītis.

Par Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāri un biroja vadītāju iecelta Karīna Korna, padomnieks krimināltiesību un kriminālprocesa jautājumos, un sadarbību ar ģenerālprokuratūru ir Jānis Maizītis, padomniece civiltiesību un civilprocesa, kā arī Eiropas tiesību kodifikācijas jautājumos - Baiba Broka, bet padomnieks ieslodzījuma vietu un probācijas attīstības jautājumos - Glens Grants (Glen Grant).

Tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs norāda: «Savā birojā esmu aicinājis līdzdarboties nozares profesionāļus, kuri ar savām zināšanām un pieredzi dos savu ieguldījumu tieslietu nozares attīstībā un tiesiskas valsts veidošanā. Šie cilvēki tieslietu nozarē ir strādājuši jau vairākus gadus, tādēļ viņu viedoklis man būs būtisks atbalsts lēmumu pieņemšanas procesā. Savā komandā esmu iekļāvis arī cilvēku ar plašu starptautisko pieredzi, kas uz tieslietu sistēmā notiekošajiem procesiem varēs paraudzīties no plašāka skatu punkta.»

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) jaunieceltais vadītājs Jānis Maizītis, būdams ģenerālprokurors, vairākas reizes atcēlis SAB pieņemtos lēmumus saistībā ar pielaidēm valsts noslēpumam.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš atzina, ka bijušas pietiekami daudzas situācijas, kur pārbaudes nav bijušas pilnīgas vai precīzas. J. Maizītis arī atzina, ka ir daudz sūdzību saistībā ar pielaidēm valsts noslēpumiem no personām, kurām tiek liegtas šīs pielaides. «Tur ir daudz un dažādas situācijas. Dažbrīd varbūt skaidrāk jāpaskaidro personai, kādēļ tāds lēmums ir pieņemts,» sacīja SAB vadītājs. J. Maizītis arī norādīja, ka tomēr personas bieži apzinās, kādēļ ir tāds lēmums.

SAB vadītājs skaidroja, ka vienmēr, kad šie lēmumi tiek pārsūdzēt, notiek pārbaudes, kā biroja vadītājs vai attiecīgās amatpersonas, kas pārbaudes veikušas, nonākušas pie šī lēmuma. «Bijušas pietiekami daudz situāciju, kur runāts par to, ka pārbaudes nav bijušas pilnīgas vai tās varēja būt precīzākas,» sacīja J. Maizītis.

Ģenerālprokurora Jāņa Maizīša pārvēlēšana būtu pozitīva stabilitātes dēļ, tomēr daži politiķi pieļauj, ka J.Maizītis varētu nebūt vienīgais kandidāts, bet citiem rodas divējādas sajūtas.

Ja Augstākās Tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs izvirzīs ģenerālprokurora amatam J. Maizīti uz trešo pilnvaru termiņu, viņam ir izredzes iegūt nepieciešamo balsu vairākumu, paredz Saeimas deputāti, kuriem būs jābalso par kandidātu, piektdien raksta Diena.

Jāatgādina, ka J.Maizītis ceturtdien paziņoja, ka piekritīs kandidēt uz ģenerālprokurora amatu, ja tiks izvirzīts. Uz viņa iecelšanu iespaidu varētu atstāt attiecības koalīcijā, kurā martā, kad Saeima varētu balstot par ģenerālprokuroru, prognozē to saasināšanos.

Savukārt žurnāls Lietišķā Diena un Dienas bizness piektdien raksta, ka J.Maizīša pārvēlēšana būtu pozitīva stabilitātes dēļ. Tā norādīja vairāki, taču ne visi aptaujātie eksperti.

Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs pēc tikšanās ar ģenerālprokuroru Jāni Maizīti žurnālistiem paziņoja, ka 11.maijā, kad beidzas J.Maizīša pilnvaras amatā, viņš prokuratūras vadību uzticēs Krimināltiesiskā departamenta vadītājam virsprokuroram Arvīdam Kalniņam, ziņo Diena.lv.

Atbilstoši prokuratūras likumam par vienu no ģenerālprokurora vietas izpildītājiem var iecelt kādu no trim prokuratūras departamentu virsprokuroriem – A.Kalniņu, Juri Pēdu, Arvīdu Kalniņu vai Rudīti Āboliņu. A.Kalniņš izvēlēts, jo krimināltiesiskie jautājumi, pēc I.Bičkoviča domām, ir ļoti nozīmīgi.

I.Bičkovičs joprojām neatklāj, kuru ģenerālprokurora amata kandidātu varētu nosaukt, un, visticamāk, to neizdarīs līdz nākamās nedēļas nogalei, kad paredzēta Valts prezidenta Valda Zatlera tikšanās ar tiesībsargājošo iestāžu un Saeimas partiju pārstāvjiem. Tajā piedalīsies arī I.Bičkovičs.

I.Bičkovičs pateicās J.Maizītim par darbu un uzsvēra, ka pašreizējais ģenerālprokurors nav svītrots no kandidātu saraksta. Uz jautājumu, vai I.Bičkovičs izteicis kādu darba piedāvājumu, J.Maizītis atbildēja noraidoši, uzsverot, ka viņš nav saņēmis nevienu darba piedāvājumu tiesībsargājošajās iestādēs. J.Maizītis arī norādīja, ka viņam ir ļoti ierobežotas iespējas darboties biznesā, jo divus gadus viņš nevar strādāt uzņēmējsabiedrībās, saistībā ar kurām ir pieņēmis lēmumus.

«Es sekoju līdzi visam, kas notiek. Mani izbrīna, ka, piemēram, pilsonis Lembergs publiski izsakās par to, kam būt vai nebūt ģenerālprokuroram,» uzsvēris bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis.

«Ačgārni sanāk, ka personas, pret kurām uzsākta kriminālvajāšana, izsakās par to, kas tiesā vai apsūdz,» Latvijas Radio intervijā sacīja Saeimas uz vēl vienu neapstiprinātais termiņu J.Maizītis.

Septembrī viņš sāks strādāt par lektoru Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Viņam būs pilna slodze. Viņš turpinās studijas doktorantūrā. «Es jebkurā brīdī esmu gatavs uzvilkt uzvalku un strādāt valsts darbā, bet tādu darbu, kur liekama lietā izmeklētāja un prokurora pieredze vai jurista pieredze, bet tāda piedāvājuma man nav,» viņš neslēpa.

Jautāts par iemesliem, kāpēc viņu neapstiprināja ģenerālprokurora amatā uz vēl vienu pilnvaru termiņu, J.Maizītis atcerējās, ka viņam tas kļuva skaidrs, kad balsošanu Saeimā organizēja ar biļeteniem, nevis elektroniski.

Ventspils mērs Aivars Lembergs izsaka nožēlu, ka Jānis Maizītis nav ievēlēts Ģenerālprokura amatā, jo viņš esot nodrošinājis A. Lembergam publicitāti.

«Man ir žēl, ka Jāni Maizīti atkārtoti neievēlēja par ģenerālprokuroru, jo viņš savā ziņā nodrošināja mana tēla veidošanu,» paziņojumā presei paudis Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. «Man kā politiķim ir izdevīgs tāds Ģenerālprokurors, kas, politisku un karjeras interešu vadīts, izvirza man apsūdzības, kas pēc tam sabrūk kā kāršu namiņš. Kā zināms, Ģenerālprokurors Jānis Maizītis pret mani ir cēlis jau trīs apsūdzības – tā saucamo Grinberga lietu, apsūdzību par ieņēmumu deklarācijas neiesniegšanu, kā arī lietu pret Drošības policijas pulkvedi Indriksonu, kuru apvainoja spiegošanā it kā manā labā. Kā zināms, tiesā visās šajās lietās Maizītis ar kaunu zaudēja,» tā Lembergs. Tomēr kā Latvijas patriotam viņam šķietot, ka «Latvija ir pelnījusi profesionālāku un politiski neangažētu Ģenerālprokuroru».

Ģenerālprokuroram Jānim Maizītim nepadarītie darbi, kurus nav paspējis izdarīt, likuši mainīt viedokli par palikšanu amatā trešo reizi, tā intervijā Neatkarīgā Rīta avīze norādījis J.Maizītis.

«Arī manu kolēģu viedoklis un bažas, kas būs prokuratūras vadītājs un vai prokuratūras vadītājs ievēros prokuroru procesuālo patstāvību,» piebilda J.Maizītis.

«Ir teiciens, ka tikai muļķi nemaina viedokli. Es sevi par muļķi neuzskatu. Ir situācijas, kad, veidojoties pieredzei, uzkrājoties praksei un zināšanām, esmu mainījis viedokli. Esmu teicis, ka ģenerālprokuroram nevajadzētu būt amatā ilgāk par desmit gadiem. To es esmu teicis pirms pieciem gadiem, kad bija runa par manu kandidēšanu otro reizi,» sacīja J.Maizītis.

Viņš arī runājis par virsprokuroru rotācijām, ka virsprokurori nevarētu būt amatā ilgāk par desmit gadiem, tomēr dzīve raisa savas korekcijas.

Beidzot oficiāli ir pateikts tas, par ko runa virmoja jau ilgāku laiku — ģenerālprokurors Jānis Maizītis ir izvirzīts apstiprināšanai Saeimā darbam šajā amatā trešo termiņu pēc kārtas.

Protams, varētu pavīpsnājot jautāt, vai tiešām prokuratūras un tiesu rindās nav neviena cita speciālista, kurš būtu cienīgs ieņemt šo posteni, ja reiz visu laiku ir jāvirza viens un tas pats. Tomēr, domājams, Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam bija visai noteikti iemesli, kāpēc rīkoties tieši šādi. Pirmkārt, jāņem vērā, ka šis ir vēlēšanu gads un jebkuras krasas izmaiņas šajā jomā varētu izraisīt sabiedrības neapmierinātību, kas nav diez ko vajadzīgs ne politiskajai, ne arī tiesu sistēmai. Otrkārt, Maizītis sevi ir parādījis kā mierīgu, nosvērtu un prognozējamu cilvēku, kurš diez ko nepieļauj politiķu diktātu attiecībā uz saviem lēmumiem. Protams, arī Maizīša darbības laikā prokuratūra ar savu darbu laiku pa laikam ir atstājusi ne to labāko iespaidu. Viens no šādiem gadījumiem bija tā saucamā Grinbergšova lieta, kad Ventspils mēram Aivaram Lembergam faktiski tika dota iespēja visai klaji pasmieties par prokuratūras darba stilu, un beigās vēl iesūdzēt to tiesā, prasot prāvas summas. Savukārt tā saucamā digitālās televīzijas krimināllieta vispār ir pārvērtusies par bezgalīgo stāstu, kad septiņu gadu laikā nav tikts tālāk par vienas ceturtdaļas liecinieku nopratināšanu tiesā.

Parlamenta Juridiskā komisija trešdien aizklātā balsojumā apstiprināja pašreizējā ģenerālprokurora apstiprināšanu arī nākamajam termiņam.

Balsojums par J.Maizīša kandidatūru vēl jāveic arī Saeimas plenārsēdē.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs savu lēmumu virzīt J.Maizīti ģenerālprokurora amatam pamatoja ar viņa darba pieredzi, profesionalitāti, kā arī pienesums prokuratūras darbā, kā arī personiskās īpašības ir lietas.

Viņš sacīja, ka kandidātu loks bija plašs, tomēr arī ne bezizmēra - starp 100 un 200 cilvēkiem, kas strādā tieslietu sistēmā un var kvalificēties šajā amatā. I.Bičkovičs izvērtējis teju visu Augstākās tiesas, apgabaltiesas tiesnešu un prokuroru piemērotību ģenerālprokurora amatam, viņš skaidroja.

Latvijā ir ļoti ietekmīgi cilvēki, kuri traucē demokrātijas attīstībai. Diez vai kādā valstī ir pilnīgi godīga politika, bet ir kaut kādas robežas, ko nedrīkst pārkāpt, intervijā Latvijas Radio norāda bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis.

Viņš arī atzīmē, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju traucē minētie ietekmīgie cilvēki. KNAB esot virzošais spēks, kas spēj kaut ko darīt korupcijas apkarošanā.

Vissvarīgākā un efektīvākā metode ir dot iespēju izmeklētājiem, korupcijas apkarotājiem, prokuroriem strādāt. Pirmkārt, nelikt nekādus šķēršļus un, otrkārt, likt sajust, ka viņu darbs ir vajadzīgs valstij. Jo tikai darot var noskaidrot – ir vai nav noziedzīgi nodarījumi un korupcijas pazīmes. Šķērši tiekot likti visdažādākā veidā. J.Maizītes norāda, ka pie šķēršļiem var pieskaitīt arī finansējuma samazināšanu, visu, kas noticis ar KNAB visu šo gadu laikā.

Nākamais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks, iespējams, varētu būt bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis.

Tādu viedokli preses konferencē pauda tagadējais KNAB vadītājs Normunds Vilnītis. Runājot par viņam adresētajiem pārkāpumiem, viņš nenoliedza, ka tādi bijuši, taču tie nav radījuši tiesiskas sekas.

Viņš arī piebilda: «Es kā amatpersona biju gatavs iet pret straumi.» Vai konstatētie pārkāpumi ir par iemeslu viņa atstādināšanai, lai izlemj sabiedrība, viņš teica, paužot arī prieku, ka daļa no konstatētajiem pārkāpumiem ir atslepenoti.

Pats Maizītis gan par šādu izteikumu bija pārsteigts un db.lv atzina, ka neesot sekojis līdzi, jo ir aizņemts pašreizējā darbā Latvijas Universitātē.

Kad Latvija pievienojās ekonomiskajām sakcijām pret Krieviju, tā labi zināja, ka būs sekas. Viss nebūtu tik skumji, ja mēs tam būtu gatavi, intervijā Деловые вести sacījis Ventspils mērs Aivars Lembergs.

«Viss šis stāsts par sankcijām nesākās šodien,» sacījis Lembergs, «Ja kāds nolemj rīkoties pret kādu, abas puses saprot, ka sekas būs. Ekonomiskās, politiskās, ģeopolitiskās, militārās. Tas viss būtu iepriekš jāanalizē un jāsaprot.»

Ventspils mērs uzskata, ka varēja rīkoties gudrāk. «Ja birojs, kuru pārvalda idiots Maizītis (Jānis Maizītis, Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Maizītis), labāk darītu savu darbu, tad viņiem būtu profesionāli spiegi, kas strādātu blakus Krievijas prezidentam un viņa darbiniekiem.» Tādā gadījumā būtu saņemta informācija par to, kādas konkrēti sankcijas Krievija plāno pret Eiropas Savienību un Latviju tai skaitā.

Šodien interneta vietnē kgb.arhivi.lv publiskota daļa no bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentiem jeb tā dēvētajiem čekas maisiem.

Publiskoto dokumentu vidū ir aģentūras alfabētiskā un statistiskā kartotēka, ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēka, VDK darbinieku telefongrāmatas, kuras satur informāciju par VDK štata darbiniekiem, un arhīvā pieejamie Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas apraksti.

Šogad publicējamās dokumentu grupas pieejamas Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) tīmekļvietnē, kurai var piekļūt no LNA centrālās mājas lapas www.arhivi.gov.lv sadaļas Aktualitātes vai sadaļas Virtuālās izstādes un digitālie resursi. Speciālās digitālo resursu vietnes adrese ir kgb.arhivi.lv.

Pirmie bijušās VDK dokumenti ir pieejami attēlu veidā un nav iespējama to meklēšana vai cita tamlīdzīga apstrāde. Piemēram, VDK ziņotāju kartītes aplūkojamas alfabētiskā kārtībā attēlu veidā, tās savulaik aizpildītas rokrakstā, krievu valodā un tajās atrodams visai maz informācijas - ziņotāja vārds, uzvārds, segvārds, atsevišķi personas dati, atbidīgā VDK nodaļa u.tml., bet nav informācijas par reālo ziņotāja darbību.

Latvijā elektroniskas vēlēšanu sistēmas ieviešana radītu drošības riskus, pirmdien Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā» atzina Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis.

Maizītis izteicās, ka ar lielām «fobijām nav slims», taču, ikdienā saskaroties ar viņam pieejamo informāciju, secinājis, ka valstij labāk būtu saglabāt esošo vēlēšanu procesa kārtību.

«Labāk pasvītrot to krustiņu un mīnusiņu, tad būsim daudz drošāki un nebūsim ar drošības riskiem ietekmēti,» uzsvēra Maizītis.

SAB direktors gan norādīja, ka pats galvenais priekšvēlēšanu procesā ir pievērst uzmanību ziņu saturam un iepazīties ar pēc iespējas plašāku mediju saturu. «Galvenais, kas notiek mūsu galvās, [..] nesapīties virsrakstos, izlasīt vairākus, nevis tikai vienu rakstu,» piebilda SAB šefs.

Latvijā arī iepriekš bijušas diskusijas par vēlēšanu nodrošināšanu internetā. 2014.gada nogalē Saeima noraidīja attiecīgu kolektīvo iesniegumu, pamatojoties uz Satiksmes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas ekspertu viedokļiem. Viņi iepriekš komisijas sēdēs uzsvēra, ka šādu vēlēšanu ieviešanai nav pieejami tehnoloģiski risinājumi, kas būtu droši un tajā pašā laikā nodrošinātu Satversmē nostiprināto aizklātuma principu.

Saeima ceturtdien, 8.martā, Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora amatā atkārtoti iecēla Jāni Maizīti.

Par J.Maizīti balsoja 85 deputāti, pret bija divi deputāti.

Saeima J.Maizīti SAB direktora amatā pirmoreiz apstiprināja 2013.gada 14.martā. Pirms tam J.Maizītis ieņēma Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieka un Nacionālās drošības padomes sekretāra amatu, 10 gadus bijis ģenerālprokurors, strādājis arī par virsporkuroru un izmeklētāju, tieslietu ministra padomnieku. SAB direktoram ir maģistra grāds tiesību zinātnē, kas iegūts Latvijas Universitātē (LU). Pašlaik J.Maizītis studē arī LU Juridiskās fakultātes doktorantūrā.

SAB direktora amata kandidātus izvirza Nacionālās drošības padome un ievēl Saeima. SAB vadītāja pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Pilnvaru termiņu skaits vienai personai nav ierobežots.

Bijušais ģenerālprokurors, tieslietu ministra Aigara Štokenberga (Vienotība) padomnieks Jānis Maizītis par darbu Tieslietu ministrijā šobrīd saņem 470 Ls pirms nodokļu nomaksas.

Tādējādi J. Maizītis, kurš divus pilnvaru termiņus ir bijis prokuratūras augstākā amatpersona, saņem aptuveni trīs reizes mazāk nekā iesācējs tiesnesis, ceturtdien Saeimas debatēs par 2011. gada budžetu uzsvēra A. Štokenbergs.

Db jau vēstījis, ka no nākamā gada tiesnešus un citas tiesu varas amatpersonas plānots iekļaut vienotā atalgojuma sistēmā, taču viņu algas vidēji pieaugs par 43 %.

Korupcijā aizdomās turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs šonedēļ lūdzis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) atcelt viņam iepriekš piemērotos drošības līdzekļus, aģentūrai LETA pastāstīja viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Rimšēvičs lūdzis atcelt iepriekš piemērotos drošības līdzekļus - 100 000 eiro drošības naudu, noteiktas nodarbošanās aizliegumu un aizliegumu izbraukt no valsts. «Pēc gandrīz trīs mēnešus ilgušas izmeklēšanas mēs šādiem drošības līdzekļiem neredzam jēgu un juridisku pamatojumu,» norādīja advokāts.

Drošības līdzekli - aizliegumu tuvoties noteiktām personām Rimšēvičs nav lūdzis atcelt.

Rimšēvičs kopš savas atbrīvošanas 19.februārī ir aicināts tikai uz dažām izmeklēšanas darbībām KNAB.

Rimšēvičam nav zināms, ka viņš būtu iesaistīts vēl citos kriminālprocesos un šajā laikā viņš nav saņēmis uzaicinājumus sniegt kādas liecības.

Tāpat Rimšēvičs nav aicināts uz Satversmes aizsardzības biroju, kura direktors Jānis Maizītis marta sākumā Latvijas Radio paziņoja, ka Rimšēviču birojs aicinās uz interviju jautājumā par valsts noslēpuma pielaidi. 8.martā Maizītis žurnālistiem pēc savas pārvēlēšanas amatā paziņoja, ka birojs viena līdz divu mēnešu laikā plāno izlemt par pielaides valsts noslēpumam anulēšanu vai saglabāšanu Rimšēvičam.

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) nav piešķīris pielaidi valsts noslēpumam tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK), pirmdien žurnālistiem apliecināja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

SAB priekšnieks Jānis Maizītis premjeri informējis par lēmuma iemesliem, tomēr Straujumai nav tiesību tos izpaust plašākai sabiedrībai un viņa arī atturējās vērtēt, cik nopietni ir šie iemesli.

«Es ministres demisiju neprasīšu, viņai ir tiesības SAB lēmumu pārsūdzēt [ģenerālprokuroram],» sacīja Straujuma.

Līdz vēlēšanām atlikuši vairs tikai četri mēneši, un tas ir tas laika periods, kamēr var norisināties Brokas sūdzības izskatīšana, turklāt viņai ir tiesības sūdzēties arī starptautiskajās institūcijās. «Šī būs pieredze nākamajiem valdību vadītājiem - būs jāvelta laiks tam, lai noskaidrotu, vai ministram ir pielaide valsts noslēpumam,» atzina Straujuma.

«Prokuroram ir jābūt materiāli nodrošinātam, lai materiālās problēmas neaizņemtu prokurora prātu, » intervijā laikrakstam Diena sacījis LR ģenerālprokurors Jānis Maizītis.

«Pēdējie divi mēneši liecina par divām tendencēm. Prokurori pensionējas, jo nav materiāli ieinteresēti darbu turpināt. Citi meklē labāk atalgotu darbu, iet un kārto eksāmenus advokatūrā. Vairāki kolēģi jau ir aizgājuši, un tas neapšaubāmi ir zaudējums prokuratūrai un arī sabiedrībai kopumā, ja pieredzējuši prokurori pāriet darbā otrā pusē. Tas nozīmē, ka viņi vairs neuzturēs apsūdzības, bet gan mēģinās tās apstrīdēt, » stāstījis J. Maizītis.