«Es sekoju līdzi visam, kas notiek. Mani izbrīna, ka, piemēram, pilsonis Lembergs publiski izsakās par to, kam būt vai nebūt ģenerālprokuroram,» uzsvēris bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis.
«Ačgārni sanāk, ka personas, pret kurām uzsākta kriminālvajāšana, izsakās par to, kas tiesā vai apsūdz,» Latvijas Radio intervijā sacīja Saeimas uz vēl vienu neapstiprinātais termiņu J.Maizītis.
Septembrī viņš sāks strādāt par lektoru Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Viņam būs pilna slodze. Viņš turpinās studijas doktorantūrā. «Es jebkurā brīdī esmu gatavs uzvilkt uzvalku un strādāt valsts darbā, bet tādu darbu, kur liekama lietā izmeklētāja un prokurora pieredze vai jurista pieredze, bet tāda piedāvājuma man nav,» viņš neslēpa.
Jautāts par iemesliem, kāpēc viņu neapstiprināja ģenerālprokurora amatā uz vēl vienu pilnvaru termiņu, J.Maizītis atcerējās, ka viņam tas kļuva skaidrs, kad balsošanu Saeimā organizēja ar biļeteniem, nevis elektroniski.
«Bija skaidrs, ka, visticamāk, mani neapstiprinās ne kā ģenerālprokuroru, ne kā tiesnesi. Tas nebija pilnīgi skaidrs, bet sarunas un norādes par to liecināja. Man personīgi tas nebija vienkārši, tā bija liela neziņa. Vienu brīdi man subjektīvi bija sajūta, ka viss notiek tā kā jānotiek, bet kaut kas nav kārtībā. Kad sākās balsojums ar biļeteniem, tad sapratu, kāds būs rezultāts.»
Viņam ir cilvēcisks gandarījums, ka balsojums pierādījis, ka Latvijas Saeimā ir dubultie procesi un ir lietas, par kurām deputāti ar sabiedrību nav gatavi runāt. «Par to mani gandarījums, ka pilnvaras esmu pabeidzis pildīt ar piespiestām atklāsmēm, par kurām sabiedrībai ir iespējamas domāt un diskutēt.»
Savā darbības laikā ģenerālprokurora amatā J.Maizītim grūtākie izšķiršanās brīži bija tad, kad visas pazīmes liecināja, ka ir lietas, kurām nevajadzētu ķerties klāt, procesi, kas skar pietiekami lielas sabiedrības daļas intereses, kur cilvēki ar politiķu atbalstu, cenšas nosargāt savas savtīgās intereses. Es biju tādās situācijās, saņēmu visdažādākos brīdinājumus, par to signalizēja sabiedrība 2005.gadā, jā, varbūt neizstāstīju detaļas, bet tās bija pietiekamas, atklāj J.Maizītis.
«Ļoti bieži ir tā, ka vārdos saka, ka nejaucamies, bet faktiski notiek vislielākā mērā cīņa, lai uzzinātu, kas notiek izmeklēšanās. Kaut vai paskatoties uz to, kas noticis šīs Saeimas laikā. Grozījumi Drošības iestāžu likumos, tos patiesos mērķus līdz šim brīdim neviens nav atklājis. Arī viss, kas noticis ap KNAB, ap Jutu Strīķi, Alekseju Loskutovu, tas viss ir noticis šīs Saeimas laikā. Ir šīs pastiprinātās intereses.»