Investīciju fonda Blackstone Group L.P. (Blackstone) ieguldījums Baltijā strādājošās Luminor Bank kapitālā plānots uz termiņu no pieciem līdz septiņiem gadiem ar iespējām to pagarināt, intervijā aģentūrai LETA sacīja Luminor Group uzraudzības padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

««Blackstone» šobrīd uzskata, ka termiņš ir no pieciem līdz septiņiem gadiem, bet to var arī pagarināt. Tas nav iekalts akmenī. Fondi tomēr atšķiras, un «Blackstone» ir fonds, kurš priekšroku dod ilgtermiņa ieguldījumiem. Tādēļ mēs viņus arī saucam par stratēģisku investoru. Tas nav kāds no hedžfondiem, kuri spekulē un kuru interese ir gadalaikā pārdot tālāk un ātri nopelnīt. Arī tad, kad mēs izietu biržā, es šaubos vai viņi pārdotu visas savas daļas,» teica Melngailis.

Viņš piebilda, ka pagaidām nav apspriests, cik liela daļa bankas akciju varētu nonākt biržā. «To mēs vēl neesam apsprieduši. Tomēr tās nebūs visas akcijas. Tas būs atkarīgs no akcionāru lēmumiem. Varbūt kāds gribēs atstāt «Luminor» pilnībā. Taču es būtu pārsteigts, ja tas notiktu pilnībā ar visām akcijām,» sacīja Melngailis.

Nākotnē bankām būs jāapvienojas, prasības tām kļūs stingrākas, kredīti - pieejamāki uzņēmējiem.

Cītīga kļūdu labošana pēc globālās finanšu krīzes, kā arī Parex bankas iespējamā pārdošana - šie bez šaubām būs galvenie faktori, kas visvairāk ietekmēs Latvijas banku nozari turpmākajos gados. Bet vai tā banka, uz kuru pēc pieciem gadiem iesim pēc kredīta vai maksājuma kartes, būtiski atšķirsies no tās, kuras pakalpojumus izmantojam šodien? Ekspertu vērtējumi par to ir dažādi, taču skaidrs ir viens: spēles noteikumi, kurus bankām izvirzīs uzraugošās iestādes, kļūs daudz stingrāki, kas neizbēgami iespaidos arī klientus.

Jaunā un vecā jeb labā un sliktā

Parex bankas pārdošana mazinās spriedzi gan tās klientu vidū, gan arī pārējos tirgus dalībniekos - tā uzskata Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane. Bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis savukārt uzsver, ka Parex sadalīšana jaunajā un vecajā jeb labajā un sliktajā interesi par nacionalizēto banku palielinās. «To sadalot, mēs palielinām aktīvu vērtību - kamēr tie ir samaisīti kopā, tie pircējiem nav interesanti,» skaidro N. Melngailis. Tas ļaus arī uzlabot «labās» daļas bilanci, jo tā tiks atbrīvota no problemātiskākiem kredītiem, kuriem jāveido uzkrājumi, kas palielina bankas zaudējumus. N. Melngailis atgādina, ka «labā» banka pārņems tos kredītus, ar kuru atgūšanu grūtību nav, visu klientu bāzi, līzinga biznesu, kompāniju Parex Asset Management, nerezidentu apkalpošanu utt. Savukārt sliktajā bankā, kas būtībā būs nekustamā īpašuma fonds, nonāks tie īpašumi, kurus banka bija spiesta pārņemt, piemēram, nepabeigtos attīstītāju projektus. Tie gaidīs labākus laikus, bet kapitāla fondam pietikšot vairākiem gadiem, apgalvo bankas prezidents. Pēc N. Melngaiļa teiktā, šādu pieeju izmanto daudzas Eiropas bankas.

Nordea un DNB bankas apstiprinājušas plānotās apvienotās bankas Izpilddirektora un Padomes priekšsēdētāja amatus.

Par jaunās bankas Izpilddirektoru iecelts Erkki Raasuke, bet Padomes priekšsēdētāja amata pienākumus pildīs Nils Melngailis.

Darījumu plānots slēgt 2017. gada 2. ceturksnī, tikmēr sasniedzot nākamos būtiskos posmus jaunās bankas izveidē - valdes apstiprināšanu un jauna zīmola izveidi. Mērķis ir radīt vadošu, uz klientiem orientētu banku Baltijas valstīs, vēsta abas kredītiestādes.

«Uzskatu, ka šī nav tikai divu banku apvienošana, bet ir spēcīgs sākuma punkts vēl fokusētākai pieejai un straujāk augošai bankai. Ar nepacietību gaidu tikšanos ar visiem abu banku darbiniekiem, lai uzsāktu darbu pie jaunās bankas izveides,» komentē Erkki Raasuke, plānotās apvienotās bankas Izpilddirektors.

Valstij banka Citadele bija jāpārdod un to pašu vajadzētu darīt ar SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) valsts daļām, šādu viedokli pauda bijušais Lattelecom vadītājs un savulaik par AS Parex banka sadalīšanu atbildīgais Nils Melngailis.

Viņš atzina, ka patlaban nedzīvo Latvijā un visiem procesiem neseko padziļināti, tāpēc arī par Citadeles pārdošanas procesu viņš nevar spriest objektīvi, taču Melngailis uzsvēra: «Zinu tikai to, ka banka Citadele bija jāpārdod, kā to paredzēja Eiropas nosacījumi.»

Pēc eksperta domām, Citadeles pārdošanas process, iespējams, netika efektīvi skaidrots, kā arī šis jautājums kļuva par Saeimas vēlēšanu laika «politisku futbolu». Tajā pašā laikā Melngailis mudina atcerēties, ka Eiropas Savienības atbalsts bankrotējušajai Parex bankai bija būtisks, jo tolaik neviens Latvijā nebūtu ieguldījis ne centa.

Draugiem Group uzņēmuma Printful valdei pievienojies neatkarīgs valdes loceklis Nils Melngailis, tādejādi stiprinot uzņēmuma komandu ar ievērojamu starptautisku pieredzi pārmaiņu vadības un finanšu jomā, informē uzņēmumā.

“Mēs esam gandarīti uzņemt Nilu Melngaili Printful komandā. Esmu pārliecināts, ka viņa starptautiskā pieredze finanšu tirgos un tehnoloģiju nozarē palīdzēs mums turpināt uzņēmuma globālo izaugsmi. Neatkarīga valdes locekļa pievienošanās mūsu komandai palīdzēs vēl vairāk uzlabot korporatīvās pārvaldības principus,” komentē Dāvis Siksnāns, Printful izpilddirektors un līdzdibinātājs.

Turpmāk Printful Inc. valdē darbosies pieci valdes locekļi – uzņēmuma izpilddirektors Dāvis Siksnāns, ražošanas vadītāja Zane Levša, investora Bregal Sagemount pārstāvis Adams Fullers, valdes priekšsēdētājs Lauris Liberts un neatkarīgais valdes loceklis Nils Melngailis.

Neskatoties uz ilgstošu krīzi Eiropā, Latviju uzņems eirozonā, kā iecerēts - 2014.gadā, norāda starptautiskās biznesa konsultāciju firmas Alvarez & Marsal banku un finanšu grupas vadītājs Nils Melngailis, skaidrojot, ka Latvijai un citām Baltijas valstīm ir caurskatāmāka un vieglāk saprotama ekonomika nekā dažam labam eirozonas biedram Dienvideiropā.

«Vācija un citi eirozonas dalībnieki labprāt redzētu šādus veselīgākus biedrus savā starpā,» teica Melngailis, kurš jau gadu strādā Alvarez & Marsal Londonas birojā. Melngailis Latvijā pazīstams kā Parex bankas vadītājs laikā, kad notika bankas sanācija un sadalīšana, kā arī kā telekomunikāciju koncerna Lattelecom bijušais valdes priekšsēdētājs.

Tomēr finanšu un uzņēmumu restrukturizācijas eksperts teica, ka, iekams Latvijai paredzēts iestāties eirozonā, kopējās valūtas valstīm jātiek galā ar Grieķijas un, iespējams, citu Dienvideiropas valstu nopietnām parādu krīzēm. Tomēr Melngailis uzskata, ka tas izdosies.

Eiropā banku situācija ir slikta, un Latvijas valdībai, visticamāk, neizdosies pārdot Citadele banku bez zaudējumiem, ja tā nav ar mieru gaidīt vairākus gadus un uzņemties sev piederošās komercbankas biznesa risku, norāda Nils Melngailis, kurš vadīja bijušās Parex bankas sadalīšanu no 2008.līdz 2010.gadam.

«Patlaban ir grūti bankas pārdot pat par bilances vērtību. Latvijas valdība Parex bankā ielika kapitālu, un tai būs grūti realizēt zaudējumus. No otras puses, jo ātrāk banka nonāk privātās rokās, jo labāk. Tiešām, ir grūti ko pateikt par Citadeli, jo pirms gada nevarēja prognozēt tik sliktu ekonomisko situāciju, kāda tā ir patlaban,» sacīja Melngailis.

Viņš esot bijis apmierināts ar situāciju, aizejot no toreizējās Parex bankas vadītāja amata, to sadalot Citadele bankā un tā sauktajā «sliktajā bankā» ar daļu Parex bankas aktīvu.

«Lielā mērā viss bija izdarīts pareizi, tomēr ir lietas, ko varēja darīt ātrāk. Jautājumu par bankas sadalīšanu ierosinājām divas nedēļas pēc tam, kad stājos amatā, taču pagāja 18 mēneši, iekams to īstenojam. Viss labi beidzās, bet varējām to izdarīt ātrāk. Grūti teikt, ka tas ietekmēja bankas pārdošanas iespējas. Patlaban situācija ir ļoti slikta visā banku tirgū," viņš sacīja.

Pārdodot Parex banku, valsts jebkurā gadījumā cietīs zaudējumus, jautājums tikai — cik simtu miljonu latu tie būs, uzskata eksperti.

Ilgāk novilcināta lēmuma pieņemšana par bankas sadalīšanu ievilks pārdošanas procesu, un tādējādi, iespējams, lielāki, būšot valsts zaudējumi. Turklāt, ja bankas sadalīšanas procesā tiks stiepta gumija, varot pazust arī potenciālo investoru interese, kas šobrīd vēl ir. Parex bankai patlaban vēl ir zināma vērtība: klientu bāze, filiāļu tīkls, karšu, aktīvu pārvaldes, nerezidentu bizness. «Jārēķinās, ka šodien bankas vērtība samazinās,» brīdina investīciju bankas Prudentia partneris Jānis Lielcepure.

Jāatgādina, ka valsts, pārņemot Parex banku 2008.gada nogalē, pauda apņemšanos banku pārdot pēc iespējas ātrāk, gada laikā, nosakot, ka potenciālajiem investoriem būs jāsedz visi izdevumi, kas valstij radušies saistībā ar bankas pārņemšanu, tai skaitā — divi lati par akciju iegādi, kā arī valsts iepludinātā nauda.

Blackstone bija nauda un gatavība veikt darījumu, par kuru bija vienošanās gan ar Telia, gan Latvijas valsti, bet tā netika izpildīta, jo darījums nenotika, pat nenosaucot iemeslu. Jautājums, kāpēc 2007. gadā nenotika Latvijas valstij un Zviedrijas Telia piederošo SIA Lattelecom kapitāldaļu pārdošanas darījums ASV investīciju kompānijai Blackstone, ir jāuzdod tā laika Ministru kabineta locekļiem, intervijā DB saka AS Luminor Group padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Fragments no intervijas

Ko nozīmē fakts, ka Blackstone investē miljardu Baltijā?

N. Melngailis: Tas ir pēdējās desmitgades vērienīgākais privātā kapitāla fonda bankas vairākuma akciju iegādes darījums Baltijas reģionā, turklāt tās ir lielākās ASV investīcijas šajā reģionā. Nenoliedzami, ka tāda tirgus spēlētāja, kāds ir Blackstone, ienākšana Baltijā ir labs signāls citiem potenciālajiem ārvalstu investoriem ieguldīt naudu šajā reģionā. Pieļauju, ka tas varētu izraisīt vismaz papildu interesi par iespējām ieguldīt šajā reģionā, tas galu galā var rezultēties ar investīciju pieplūdumu, kas vēl svarīgāks ir ģeopolitiskā saspīlējuma apstākļos.

Pastāv risks, ka zviedru banku pozīcija ir tik spēcīga, ka var aizbaidīt citus investorus. Tā, runājot par investoru piesaistes procesu Parex bankai, Dienas biznesa rīkotajās biznesa brokastīs atzina Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

«Ja 70% tirgus pieder bankām, kam pieejami lēti resursi, ir grūti atrast nišas. Tāpēc svarīgi arī runāt par Baltijas biznesu, jo viens pats Latvijas tirgus ir salīdzinoši neliels,» tā viņš. Jāatgādina, ka joprojām virmo runas, ka par Parex bankas iegādi interesi varētu izrādīt Baltijas valstīs strādājošās Skandināvijas valstu bankas, piem., Nordea banka, kura turklāt šobrīd Baltijā cieš mazākos zaudējumus slikto kredītu dēļ, salīdzinot ar citām Skandināvijas bankām.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

«Iedomājaties, ja šogad varētu valstij atdot miljardu latu, kas šobrīd ieguldīti bankā. Tad būtiski uzlabotos valsts reitings, bet sāpīgās sarunas ar starptautiskiem aizdevējiem varētu tikt būtiski atvieglotas,» tā Dienas bizness rīkotajās biznesa brokastīs atzina Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Mengailis.

Viņš kopumā secināja, ka šobrīd ir divi neatrisināti jautājumi Latvijā, kur viens ir Parex banka un otrs ir, kurā brīdī Latvija ieviesīs eiro.

Runājot par investoriem, baņķieris atzina, ka tiem joprojām galvenais jautājums ir tas, kas notiek ar lata vērtību un iespējamo lata devalvāciju. «Šie jautājumi ir par spīti tam, ka ekonomiskie rādītāji uzlabojas un samazinās devalvācijas riski. Tāpēc jānodrošina, ka Latvijā eiro ieviešana ir tik pat augsts stratēģisks mērķis kā iesaistīties NATO un ES. Spekulācija par lata vērtību – viens no pēdējiem neskaidriem jautājumiem, kas investoriem ir «uz mēles». Kamēr nevarēsim skaidri parādīt eiro ieviešanas datumu, vienmēr tiksim uzskatīti par salīdzinoši augstāka riska zonu nekā kaimiņvalstis,» tā N. Melngailis.

Sākot vadīt Parex banku Nils Melngailis, kurš pirms tam nebija strādājis banku nozarē, bijis pārsteigts par to, cik lielā mērā kredītu izsniegšana bija koncentrēta uz nekustamo īpašumu vērtējumiem.

«Ja vērtība pietiekami liela, tad bankas īpaši neskatījās uz naudas plūsmu,» Dienas bizness rīkotajās biznesa brokastīs atzina N. Melngailis.

Uzņēmējs Edgars Šīns, runājot par investīcijām, zināja stāstīt, ka 2004. - 2006. gados, kad «gāja labi», mēnesī apmēram tika iepludināti 200 miljoni [eiro], «kuri gribēja ņemt Latvijas risku, ņēma nekustamos īpašumus». Tagad savukārt investīciju «atplūde» ir aptuveni 50 miljoni [eiro] mēnesī.

«Punkts, ar ko Parex atšķiras no pārējām lielajām bankām Latvijā – Parex akcionāriem nebija tā saucamās dziļās kabatas,» iemeslu, kāpēc situācija nonāca līdz bankas glābšanai, skaidro FKTK Uzraudzības departamenta direktors Jānis Placis.

Eksperts LTV1 pētnieciskajā seriālā Naudas Zīmes norādījis, ka bankas īpašnieki netika ņēmuši vērā, ka gadījumā, ja būs slikti, viņiem nebūs no kurienes gaidīt glābiņu, savukārt ārvalstu banku «meitas» Latvijā jutās droši, jo tās ar dziļajām kabatām, biezajiem makiem balstīja «mātes» bankas.

Kā subjektīvo faktoru J. Placis min noguldītāju paniku, sākot raut ārā naudu no bankas. «Ja mēs atceramies to laiku – oktobri, novembri, ļoti nervozi noguldītāji bija daudzās bankās. Statistika rāda, ka no daudzām bankām nauda toreiz plūda ārā,» atgādina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Uzraudzības departamenta direktors.

Lai gan novembra sākumā valdība nolēma neatbalstīt telekomunikāciju operatoru Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Lattelecom apvienošanu, valdībai pie jautājuma par abu uzņēmumu nākotni būtu jāatgriežas pēc iespējas ātrāk, aģentūras LETA rīkotajā diskusijā norādīja nozares eksperti.

Luminor Group padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis atzīmēja, ka, viņaprāt, šī jautājuma neatrisināšana pēdējo desmit gadu laikā jau ir kaitējusi telekomunikāciju nozarei. «Es arī uzskatu, ka valstij nav jākontrolē telekomunikāciju uzņēmums. Tas ir mīts, ka valsts tādējādi gādā par drošību. Visā pasaulē to dara caur regulāciju un noteikumiem. Valstij nav jāpieder uzņēmumam, lai varētu garantēt drošību. Jo valsts kā akcionārs ilgāk gaida to brīdi, kad pārdot, jo mazāk līdzekļu varēs saņemt. Manuprāt, Latvijā netrūkst vietu, kur ir nepieciešami ieguldījumi,» klāstīja Melngailis.

Tāpat viņš norādīja, ka situācija, ka uzņēmumi ir ierobežoti ģeogrāfiski un tiem ir divi īpašnieki ar atšķirīgām interesēm, nozīmē tikai to, ka uzņēmumi nevarēs sasniegt savu potenciālu. «Es domāju, ka Lattelecom un LMT turpinās strādāt un nekāda traģēdija nav notikusi. Bet netiks izmantotas arī tās iespējas, kuras varētu izmantot, ja būtu cita akcionāru struktūra. Ja uzņēmums neattīstās un neizmanto iespējas, tad vienā brīdī aiziet arī spēcīgākie vadītāji un darbinieki. Ja mēs šo situāciju atrisinātu un abus uzņēmumus atbrīvotu - vai nu apvienojot, vai citādāk - un dotu iespēju brīvi konkurēt plašākā reģionā... Tagad mēs ierobežojam tirgu un plānojam gluži kā Padomju Savienībā, pasakot, ka jūs drīkstat strādāt šeit un tajās jomās,» sacīja Melngailis.

Pēc Citadeles iegādes ASV investoriem ir nodrošināta droša finanšu plūsma, un viņiem varētu būt interese arī par citu uzņēmumu iegādi Baltijā, piemēram, enerģētikas un telekomunikāciju nozarēs

Tā intervijā DB atzīst vadības un finanšu eksperts Nils Melngailis, kura vārds masu medijos Latvijā pēdējā laikā izskanējis mazāk, jo šobrīd viņš vairāk darbojas starptautiskā mērogā un, kā norādījuši konferences Reputāciju kari organizētāji, N. Melngailis konsultācijas sniedzis gan Grieķijas, gan Ukrainas valdībai. Jāatgādina, ka iepriekš N. Melngailis bija Lattelecom valdes priekšsēdētājs, kā arī Parex bankas vadītājs.

Laikā, kad jūs strādājāt Parex bankā un Lattelecom, jūsu vārds bieži izskanēja masu medijos, bet šobrīd ne tik daudz, tāpēc cilvēkiem interesē, ar ko šobrīd nodarbojaties? Kā jums pa šo laiku ir gājis?

Parex bankai no valsts būs nepieciešami apmēram 100 miljoni latu, lai segtu sindicētā kredīta daļu, tā intervijā raidījumam De facto atzinis bankas prezidents Nils Melngailis, ziņo delfi.lv.

«Šobrīd mēs uzskatām, ka vismaz pusi no nākamā sindicētā kredīta maksājuma paši segsim no bankas. Es domāju, ka summa, ko no valsts varētu aizņemties nepārsniegs 100 miljonus latu. Kopējā summa ir 200 miljoni – pusi vismaz segsim no bankas, varbūt vairāk,» atzinis N. Melngailis. Viņš cer, ka bankas kapitālā valstij papildus varbūt vairs nevajadzēs ieguldīt.

Intervijā raidījumam Melngailis stāstīja, ka investori jau izrādījuši interesi gan par tā saucamās «labās bankas», gan par «sliktās bankas» jeb fonda iegādi. «Ir konkrēti pircēji. Ir vairāk nekā viens pircējs – es varu apgalvot. Ir interese gan par fondu, gan par banku,» sacījis N. Melngailis.

Pret nu jau bijušo Parex bankas Vācijas pārvaldnieci Signi Kalniņu un viņas vietnieci Gunitu Šķēli Vācijā ir sākts kriminālprocess par krāpšanu, vēsta raidījums Latvijas Televīzijas raidījumu De facto. Šai informācijai gūts apstiprinājums Berlīnes prokuratūrā.

Raidījums šovakar vēstīja, ka krāpšana, visticamāk, saistīta ar maldinošu ziņu iesniegšanu tiesai, lai varētu panākt trīs darbinieku atlaišanu no bankas Minhenes filiāles.

Lai pamatotu darbinieku atlaišanu, kas Vācijas likumdošanas dēļ ir darba devējam sarežģīts process, Parex banka rakstiskā izziņā tiesai norādījusi, ka Minhenes filiāle klientiem ir slēgta, lai gan tā esot bijusi atvērta un tajā pieņemti darbā jauni darbinieki atlaisto vietā - tā raidījumam norāda bijušais Parex bankas Minhenes filiāles vadītājs Roberts Putnis.

Parex bankas prezidents Nils Melngailis intervijā raidījumam De facto noliedz, ka būtu notikusi kāda krāpšana vai dokumentu viltošana. Vaicāts, vai bankā veikta iekšējā izmeklēšana, Melngailis atbild noliedzoši. Gadījumu esot izvērtējuši valdē.

Visi Parex bankas klientu konti un noguldījumi ir drošībā, jo uzsākot Parex bankas restrukturizācijas procesu, tika rūpīgi izanalizēti iespējamie riski un ieguvumi.

Tā, reaģējot uz izskanējušo informāciju par atsevišķu Parex mazo akcionāru gatavošanos sūdzēt banku tiesā, norāda Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis. «Banka neredz pamatu prasībām un spekulācijām par to iespējamo ietekmi uz bankas darbību, uz kurām norādījuši bankas mazākuma akcionāri,» tā viņš.

Db.lv jau ziņoja, ka Parex akcionāri Šveicē un ASV – East Capital Asset Management Aktiebolag un Firebird Funds – jau pieņēmuši darbā juristus, lai izvērtētu iespējas vērsties tiesā un iesaldēt jaunās Citadele bankas kontus

No situācijas Grieķijā neviens nav ieguvējs, lai gan lielākā zaudētāja ir Grieķija, ciešot no ļoti nopietniem valsts fiskālās stabilitātes satricinājumiem, bet arī Eiropas ekonomikai šī situācija nerada ieguvumus, Dienas Biznesam norāda Nils Melngailis, kurš strādā banku nozarē un šobrīd atrodās Atēnās.

Par to, kāda konkrēti būs šī ietekme, varēs spriest tikai pēc svētdienas referenduma, kur iespējami divi galvenie scenāriji – referendums atbalsta Grieķijas valdības pozīciju jeb nē. «Ja atbalsta, tad svarīgi kā tālāk valdība risinās sarunas ar aizdevējiem, lai atjaunotu valsts fiskālo stabilitāti. Un tikai pēc tam būs redzams, vai Grieķija paliek eiro zonā un spēj izpildīt eiro zonas dalībvalsts saistības. Latviju šī situāciju būtiski neietekmēs, daudz lielāka ietekme Latvijas ekonomikā ir no Krievijas sankcijām, kur nepieciešams pārorientēties uz citiem eksporta tirgiem,» uzsvēra N. Melngailis.

Viņaprāt, Latvija no Grieķijas situācijas var redzēt sekas tam, ja savlaicīgi netiek veiktas nepieciešamās reformas. Kopumā situācija pēc šāda scenārija prasa daudz vairāk laika un naudas, lai pēc tam stabilizētu valsts ekonomiku un atjaunotu sociālo drošību. Ir skaidrs, ka Grieķijas uzticība starptautiskos finanšu tirgos ir nopietni iedragāta, ko apliecina valsts kredītreitingu kritiskais samazinājums.

Tāds pats liktenis kā Parex līzinga kompānijai Baltkrievijā varētu sagaidīt arī Parex meitasuzņēmumus Krievijā un Ukrainā.

Saeimas Pieprasījumu komisijas deputātiem to trešdien sacīja ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL). Saskaņā ar valdības apstiprināto bankas restrukturizācijas plānu un šīs kredītiestādes attīstības stratēģiju nākotnē tā nestrādās NVS valstu tirgos. Tādēļ arī Baltkrievijas līzinga kompānijas pārdošanas darījums bijis saskaņā ar stratēģiju, to akceptēja arī Eiropas Komisija un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, kas ir viens no Parex akcionāriem.

Parex vadītājs Nils Melngailis noliedz izskanējušo informāciju, ka pārdotais Baltkrievijas uzņēmums bijis pelnošs un par to saņemti tikai 100 USD.

Viņš skaidro, ka šī summa bijusi simboliska samaksa par uzņēmuma kapitālu, kas ir negatīvs. Bet naudu, ko Parex banka aizdevusi savam meitas uzņēmuma Baltkrievijā kreditēšanai, kredītiestāde cer atgūt pilnībā. Pašlaik saņemti 5,8 milj. USD, bet pārējā summa – 2,68 milj. USD – jāsamaksā līdz 2012. gadam, kad noslēgsies līzinga uzņēmuma pārņemšanas process.

Parex bankas restrukturizācija varētu noslēgties jūnija beigās - jūlija sākumā, kad darbu sāks jaunā banka.

Par to preses konfernecē informēja Parex bankas vadītājs Nils Melngailis. Jaunā banka varētu mainīt nosaukumu, tā nodarbosies gan ar kreditēšanu, gan ar noguldījumu piesaisti, sacīja N. Melngailis. Banku pēc restrukturizācijas paredzēts pārdot piecu gadu laikā, taču Nils Melngailis izteica cerību, ka tas notiks ātrāk un valsts varēs atgūt ieguldīto naudu ātrāk. Db jau rakstīja, ka valdība otrdien atbalstījusi Parex restrukturizācijas plānus, veidojot jaunu banku ar Parex «labajiem» aktīviem. Šāds bankas dalījums ļaušot atgūt maksimāli lielus valsts ieguldītos līdzekļus, to pārdodot, kā arī banka varēs veiksmīgi strādāt Baltijas reģionā.

Šķēršļu Parex bankas sadalīšanas pabeigšanai vairs nav. Jaunā, tā dēvētā «labā banka», kurai dots nosaukums Citadele, sāks strādāt jau pirmdien. To pēc ceturtdien notikušās slēgtās valdības ārkārtas sēdes paziņoja Parex bankas vadītājs Nils Melngailis. Valdība aiz slēgtām durvīm akceptēja līguma nosacījumus ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB), ka tā Citadelē piedalīsies, pērkot 25% jaunās bankas akciju, kas ir aptuveni 25 miljoni latu.

Tuvākajā laikā tiks parakstīts līgums starp ERAB un Privatizācijas aģentūru par 25% akciju pirkšanu, apstiprināja satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK), kurš pilda premjera pienākumus Valda Dombrovska (JL) atvaļinājuma laikā. Sīkāku informāciju par līguma nosacījumiem ar ERAB amatpersonas neatklāj. K. Gerhards uzsvēra, ka vienošanās par tālāku sadarbību ar ERAB ir labs signāls, ka Citadeles darbība būs veiksmīga un tās reitings būs labs.

Netiek slēpts, ka sarunas bijušas sarežģītas, vēl trešdien tika paziņots, ka valdības sēde nenotiks, bet ap pulksten 22 vakarā, kad tomēr izdevies saskaņot līguma nosacījumus ar ERAB, pieņemts politisks lēmums, ka valdība uz sēdi sanāks. «Jebkura vienošanās ir sarežģīta,» lakoniski teica N. Melngailis. Pati valdības sēde sākās ar gandrīz pusstundas nokavēšanos. Kā novēroja DB, N. Melngailis un vairāki valdības ministri - K. Gerhards, finanšu ministrs Einars Repše (JL), ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL), kā arī vides ministrs Raimonds Vējonis un labklājības ministrs Uldis Augulis, kuri valdībā pārstāv Zaļo un zemnieku savienību, gandrīz 40 minūtes apspriedās premjera kabinetā.

Prasība par lielākiem Parex bankas uzkrājumiem 2008.gadā radusies, vērtējot pašreizējās zināšanas, aģentūrai BNS bijušo Parex bankas vairākuma akcionāru – Valērija Kargina un Viktora Krasovicka – viedokli pauda viņu preses pārstāvis Sergejs Bardovskis.

Komentējot Parex bankas un Privatizācijas aģentūras (PA) lēmumu vērsties tiesā pret Karginu un Krasovicki, Bardovskis klāstīja, ka prasība iesniegta par to, ka 2008.gada novembrī bijušie akcionāri garantēja, ka finanšu pārskati sagatavoti atbilstoši starptautiskiem standartiem un patiesi atspoguļo bankas stāvokli.

«Pašlaik tiek apgalvots, ka jau tobrīd uzkrājumiem nedrošajiem kredītiem bija jābūt lielākiem. Šāds viedoklis radies, uz lietām skatoties ar mūsdienu zināšanām, neņemot vērā, ka 2008.gada novembrī neviens nedz Latvijā, nedz pasaulē nevarēja paredzēt, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) samazināsies tik dramatiski un nekustamo īpašumu tirgus sastings uz vairākiem gadiem,» viņš teica.