Citas ziņas

De facto: Iekšlietu ministrija neuzklausa iedzīvotāju sūdzības par policijas darbu

Lelde Petrāne,09.05.2010

Jaunākais izdevums

LTV raidījums De facto svētdien informēja par kādu Rīgas iedzīvotāju, kurš, atrodoties dzīvības briesmās, izsaucis policiju, bet policija atbraukusi tikai pēc 50 minūtēm un izrādījusies pašvaldības policija, kura paskaidrojusi – ka dzīvības draudi neesot pašvaldības policijas kompetence - lai ejot uz Brasas policijas iecirkni rakstīt iesniegumu.

Gundars Dubults raidījumam stāstījis, ka 15.marta naktī, cenšoties noskaidrot kautiņa un kliegšanas iemeslus blakus dzīvoklī, satapies ar piedzērušos kaimiņu, kurš draudējis nodurt gan Dubultu, gan viņa dzīvesbiedri un meitu, un, lai īstenotu savus draudus, pa telefonu izsaucis savu draugus.

Ivars Čevers, Valsts policijas RRP Brasas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks, intervijā De facto atzinis, ka Brasas iecirknim naktī esot tikai viena operatīvā mašīna un, ja tā atrodas izsaukumā citur, tad uzreiz nav iespējams ierasties.

Pēc notikušā G. Dubults devies uz Brasas policijas iecirkni un uzrakstījis iesniegumu par izteiktajiem dzīvības draudiem. Tur viņam paskaidrots, ka iesniegumu izskatīs 10 dienu laikā. Uz jautājumu, ko Dubultam un viņa tuviniekiem šīs 10 dienas darīt – policija atbildējusi, ka problēmu gadījumā jāsauc policija, tomēr viņi nevarot garantēt, ka uz izsaukumu policija atbrauks 10-15 minūšu laikā. Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins atzinis, ka «neviens normatīvais akts Latvijā nenosaka, cik ilgā laikā jāierodas policijai. Policijai jāierodas nekavējoties».

De facto norādīja, ka Dubults rīkojies latvietim netipiski – nevis atmetot ar roku un nopūšoties – tāda mums tā sistēma ir, bet mēģinot panākt skaidrību – vai policija spēs aizsargāt viņa un viņa tuvinieku dzīvību. Kā viņš pats teicis – nevarēšot sev piedot, ja viņa meitu nodurs. Un bažas neesot bez pamata, jo mēnesi pirms notikušā turpat netālu kāpņu telpā atrasts kāda vīrieša līķis ar vardarbīgas nāves pazīmēm.

Dubults saticies ar Brasas policijas iecirkņa vadību, mēģinājis tikties arī ar valsts policijas vadību un beigu beigās viņam policijā ieteikts iet uz Iekšlietu ministriju. Sākumā Dubultam pat izdevies sarunāt tikšanos ar iekšlietu ministri Lindu Mūrnieci 12.aprīlī. Pēdējā brīdi tikšanās tikusi atcelta. Ministrijas darbinieki visādi centušies tikt no uzstājīgā pilsoņa vaļā. Pat zvanījuši viņa dzīvesbiedrei, lūdzot atbraukt un viņu aizvest. Tikuši izteikti mājieni par Dubulta garīgo veselību.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece intervijā raidījumam gan noliegusi, ka Iekšlietu ministrijas darbinieki būtu lietojuši tamlīdzīgus apzīmējumus. Taču De facto vēstīja, ka ministrijas sabiedrisko attiecību speciālists Mareks Matisons pat telefonsarunā ar De facto apšaubījis Dubulta garīgo veselību, tādejādi cenšoties panākt, lai raidījums neturpinātu izmeklēšanu un sižets netiktu sagatavots.

Raidījums secinājis, ka jautājums, ko īsti darīt cilvēkam, kuram izteikti dzīvības draudi, bet policija nespēj apsolīt, ka uz izsaukumu ieradīsies 10-15 minūšu laikā, tā arī paliek neatbildēts. Un visskumjākais, ka Latvijas iedzīvotājiem, acīmredzot, nav pat pie kā aiziet pasūdzēties, sastopoties ar šādu situāciju.

Raidījums arī atgādināja, ka vēl šā gada janvārī iekšlietu ministre Linda Mūrniece lūdza Drošības policiju nodrošināt sev pastiprinātu apsardzi pēc tam, kad redzēja, kā Neatkarīgās policistu arodbiedrības pārstāvis Melnalksnis pie viņas bērnu skolas fotogrāfē ministres dienesta automašīnu un saņēma arī kādu anonīmu e-pastu ar viņai veltītiem lamu vārdiem un draudiem viņu nogalināt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Smiltenes piena lielākie īpašnieki plāno pārdot kompānijas akcijas

LETA,09.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmuma AS «Smiltenes piens» divi lielākie īpašnieki - Gita Mūrniece un Ģirts Strads - plāno pārdot viņiem piederošās uzņēmuma akcijas, apstiprināja Mūrniece.

«Akciju kustība sekos, bet pagaidām darījums nav noslēdzies,» teica Mūrniece, vienlaikus piebilstot, ka sarunas par viņai un Stradam piederošo akciju pārdošanu ir tuvu noslēgumam.

Mūrniece atklāja, ka jau vairākus gadus saņem dažādus «Smiltenes piena» akciju pirkšanas piedāvājumus, taču līdz šim «kā tāda izvēlīga līgava viņus atraidīju». Patlaban esot uzradies pircējs, kurš atbilst akciju pārdošanas nosacījumiem, taču plašāku informāciju viņa nesniedza.

Vienlaikus Mūrniece skaidroja, ka kompānijas akcijas ir iecerējusi pārdot, jo šogad 15.oktobrī vēlas doties pensijā.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka «Smiltenes piena» pircējs, visticamāk, varētu būt Armandam Kovaldinam piederoša SIA «AS900», kas reģistrēta šogad 26.jūnijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mūrniece pārtrauc «ātro» konkursu

Agnese Margēviča,19.04.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministres pienākumu izpildītāja, iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) šodien ar rīkojumu uzdevusi pārtraukt konkursu par neatliekamās medicīniskās palīdzības transporta pakalpojumu pirkšanu, to DB apliecināja ministre.

Rīkojums adresēts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītājam Armandam Ploriņam. Transporta pakalpojumu konkurss tika rīkots dienesta Rīgas reģionālajam centram. Aizvadītajā otrdienā L. Mūrniece šo jautājumu mēģināja virzīt caur Ministru Kabineta sēdi, bet saskārās ar tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Ulda Auguļa (ZZS) iebildēm, ka valstij tas draud ar tiesvedību. L. Mūrniece šodien DB pauda pārliecību, ka, ar rīkojumu pātraucot konkursu, neriskē ar tiesvedību no konkursa uzvarētāja puses. «Man kā ministram ir likumīgas tiesības izdot šādu rīkojumu padotības iestādei,» saka L. Mūrniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mūrniece: policisti, kuri nevēlās strādāt, tiks atlaisti bez ierunām

,07.12.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs ļoti strikti skatīsimies uz tiem gadījumiem, kur policisti ir pieķerti, vai tiek turēti aizdomās par kukuļņemšanu, ētikas normu neievērošanu un citiem pārkāpumiem,» Latvijas Radio norādīja iekšlietu ministre Linda Mūrniece.

Viņa norādīja, ka ar policijas vadību tiek strādāts pie tā, lai uzlabotu likumus. «Ir ļoti daudz juridiskas nianses, kāpēc cilvēku nevar atlaist no darba, pat tad, ja viņš ir aizturēts par kukuļņemšanu. Šobrīd likums šādus cilvēkus ļoti stingri aizstāv, bet mēs atradīsim metodi kā bez ierunām atlaist no darba cilvēkus, kuri nevēlas strādāt un pārkāpj likumu,» uzsvēra L. Mūrniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Mūrnieces atkāpšanos saista ar psiholoģisko spiedienu; pati aicina nekritizēt

Elīna Pankovska; Madara Fridrihsone,17.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (Vienotība) nav informējusi pašas pārstāvētās partijas Saeimas frakciju par demisijas raksta iesniegšanas motīviem, taču frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis pieļauj, ka galvenais iemesls ir pret ministri vērstais psiholoģiskais spiediens.

Telefonsarunā ar Db.lv Zaķis norādīja, ka Mūrnieces lēmums par atkāpšanos viņas partijas biedriem kļuvis zināms pirms pāris stundām, kad Iekšlietu ministrijas preses sekretāre Gunta Skrebele izplatīja paziņojumu, ka Mūrniece ir iesniegusi demisijas rakstu un no 28. februāra pametīs iekšlietu ministres amatu.

L. Mūrniece paziņojumā presei norāda, ka divu gadu laikā, kopš atrašanās iekšlietu ministres amatā, viņa ir bijusi spiesta pieņemt un īstenot gadiem atliktus lēmumus, turklāt Iekšlietu ministrija arī tā saucamajos «treknajos gados» ir bijusi visnabadzīgākā ministrija.

«Ja man nav izdevies neko mainīt, tad ar šo savu soli aicinu katru Latvijas iedzīvotāju padomāt par savu atbildību, sniegt padomus, palīdzēt, domāt līdzi un darboties līdzi, nevis tikai aktīvi kritizēt,» pamatojot savu demisiju, norāda

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijusī iekšlietu ministre Linda Mūrniece no 8.septembra sāks strādāt izdevniecībā Rīgas viļņi, aģentūrai LETA apstiprināja SIA Izdevniecība Rīgas viļņi valdes priekšsēdētāja Aija Simsone.

Viņa norādīja, ka Mūrniece esot pieņēmusi piedāvājumu «pievienoties izdevniecības augstākā menedžmenta komandai». Sākotnēji bijusī iekšlietu ministre izdevniecībā pildīšot galvenā redaktora Aiņa Saulīša vietnieces pienākumus, taču viņas amats vēl varētu tikt mainīts atkarībā no tālākiem viņas pienākumiem.

Sākot darbu, Mūrniecei tiks uzticēta atbildība par dažādu jaunu izdevniecības projektu izveidi un esošo attīstību, bet precīzāki viņas pienākumi būs zināmi mēneša laikā, pastāstīja Simsone.

Izdevniecības vadītāja Mūrnieci vērtē kā augsta līmeņa profesionāli, tāpēc viņa prognozē, ka bijusī iekšlietu ministre būs veiksmīgs papildinājums Rīgas viļņu komandai. «Man ir prieks, ka viņa atgriežas mediju vidē,» sacīja Simsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) nesaskata neko nosodāmu faktā, ka dzimšanas dienas svinības ceturtdien bija sarīkojusi darba laikā Iekšlietu ministrijas (IeM) telpās. Viesi tā dēvētajā Pentagonā Gaujas ielā bija aicināti ierasties no plkst.15, vēsta laikraksts Diena.

«Es esmu cilvēks, man ir dzimšanas diena, un es to svinu,» uz Dienas jautājumu, vai tā ir normāla prakse savu dzimšanas dienu svinēt darba laikā, atcirtusi ministre un pārtraukusi telefonsarunu. Atbildi, vai svinībām tērēta arī valsts nauda, nav izdevies iegūt.

No premjera Valda Dombrovska preses sekretāres Līgas Krapānes sacītā varot noprast, ka ministri sveikt bija ieradies arī premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Liek apzināt alternatīvas saņemt ātrās palīdzības transporta pakalpojumus

Elīna Pankovska,30.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministra pienākumu izpildītāja Linda Mūrniece (JL) ir uzdevusi ministrijas atbildīgajām amatpersonām apzināt alternatīvās iespējas saņemt neatliekamās medicīniskās palīdzības transporta pakalpojumus no citiem auto transporta pakalpojumu piegādātajiem.

Tomēr viņa neizslēdz iespēju panākt vienošanos par līguma pagarināšanu ar AS Rīgas sanitārā transporta autobāze, informēja Ministru prezidenta Valda Dombrovska (JL) preses sekretāre Līga Krapāne.

L.Mūrniece 30.martā pēc valdības sēdes tikās ar V. Dombrovski, lai viņu informētu par situāciju saistībā ar konkursu «Par neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļu ar specializēto aprīkojumu un autovadītāju pakalpojuma nodrošināšanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Rīgas reģionālajam centram».

Iepriekš L.Mūrniece tikās ar AS Rīgas sanitārā transporta autobāze valdes priekšsēdētāju Adigjozalu Mamedovu, lai vienotos par Autobāzes un NMPD noslēgtās vienošanās termiņa pagarinājumu arī pēc šā gada 31.marta. Tādējādi nodrošinot Rīgu un Rīgas reģionu ar NMPD pakalpojumiem līdz šī gada beigām un vienlaikus organizējot jaunu atklāto konkursu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta Par 13.Saeimas priekšsēdētāju atkārtoti ievēl Ināru Mūrnieci

LETA,06.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Balsojumā par 13.Saeimas priekšsēdētāju balsu vairākumu ieguvusi Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK), kura šo amatu ieņēma arī 12.Saeimā.

Uz šo amatu pretendēja arī Jaunās konservatīvās partijas (JKP) virzītā Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Balsu skaitīšanas komisijas vadītājs Rihards Kols (VL-TB/LNNK) paziņoja, ka Mūrnieci atbalstīja 44 deputāti, bet Beitneri-Le Gallu - 32 parlamentārieši. Kopumā balsojumā piedalījās 77 deputāti, bet viena vēlēšanu zīme tika atzīta par nederīgu.

Mūrniece pateicās par atbalstu un uzsvēra, ka savus pienākumus veiks pēc labākas sirdsapziņas.

Līdz pat 13.Saeimas pirmās sēdes dienai nebija skaidrības par topošā parlamenta Prezidija sastāvu, jo partijas joprojām nav vienojušas par jauno koalīcijas sastāvu un valdību, kas apgrūtina iespējas vienoties arī par parlamenta darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 13. janvārī policija ir gatava iespējamajām provokācijām, LNT raidījumam 900 sekundes norādīja iekšlietu ministre Linda Mūrniece.

Linda Mūrniece. (Foto: Edmunds Brencis, DB) «Pieteikumi par pasākumu rīkošanu 13. janvārī ir saņemti galvenokārt no radikālajām organizācijām. Mēs precīzi zinām personas, kas pieteica pasākumus 13. janvārī, sekojam informācijai internetā. Mēs būsim klāt visur,» uzsvēra L. Mūrniece.

Db.lv jau ziņoja, ka 2009. gada 13. janvārī Sabiedrības citai politikai sarīkotais politiskais mītiņš pārauga grautiņos Vecrīgā. Tika izdemolētas ēkas Jēkaba un Smilšu ielās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Demisiju iesniegusī iekšlietu ministre Linda Mūrniece (Vienotība) nav gatava ņemt atpakaļ atlūgumu, bet pieļauj, ka Saeimā varētu būt uzticības balsojums, kam viņa ir gatava. «Lai deputāti izlemj, vai varu turpināt strādāt, vai nē,» intervijā Neatkarīgajai norāda L. Mūrniece.

Viņa skaidro, ka daudz kas esot atkarīgs no sarunas ar premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība). «Es cilvēciski nevaru iedomāties, kā viņš varētu pateikt – esmu slikti strādājusi, mani vajag atlaist. Bet es īsti arī nezinu, kā viņš varētu nepieņemt atlūgumu. Pieļauju, ka labākais variants jau pēc Jēkabpils notikumiem būtu bijis Vienotības frakcijas piedāvājums par uzticības balsojumu Saeimā. Tā būtu gan diskusija par manu atbilstību, par iekšlietu sistēmu. Problēmas iekšlietu sistēmā ir nopietnas un tās jārisina,» atzīmē L.Mūrniece.

Viņa pieļauj, ja būtu slikti strādājusi, viņu neviens otrreiz nenominētu ministres amatam un Saeima arī nebūtu nobalsojusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Mūrniece: Latvijai ļoti nepieciešama ārvalstīs dzīvojošo tautiešu pieredze un zināšanas

Dienas Bizness,28.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajās organizācijās strādājošie tautieši ar savām zināšanām un pieredzi ir ļoti nepieciešami Latvijai, piektdien atklājot neformālās sadarbības forumu starptautiskajās organizācijās strādājošajiem latviešiem un Latvijas institūciju pārstāvjiem uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

«Kopā mēs spējam īstenot lielus projektus, un spilgts piemērs tam ir pirmā Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē.» I.Mūrniece aicināja uz vēl ciešāku sadarbību starp Latvijā un starptautiskajā vidē strādājošajiem tautiešiem.

Fotogalerijā skatiet attēlus no neformālā sadarbības foruma starptautiskajās organizācijās strādājošajiem latviešiem un Latvijas institūciju pārstāvjiem!

Mūrniece norādīja, ka latvieši Latvijā un pasaulē ir vienots veselums, un mūs visus vieno kopīga vēlme atbalstīt savu valsti. «Mēs ļoti augstu vērtējam ārzemēs dzīvojošo Latvijas pārstāvju pieredzi un pienesumu Latvijai, stiprinot Latvijas tēlu un nesot mūsu valsts vārdu pasaulē,» sacīja I.Mūrniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā simts jaunie fotoradari uz Latvijas ceļiem parādīsies tikai nākamgad, nevis jau šoruden.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece intervijā aģentūrai BNS pastāstīja, ka fotoradaru konkurss ar privātās partnerības piesaistīšanu nav tik vienkāršs un to iegāde nenotiek tik ātri.

«Es biju cerējusi, ka rudenī radari būs uzstādīti, taču pašlaik izskatās, ka līdz rudenim būs skaidrs, ka process beidzies. Acīmredzot radarus varētu uzstādīt nākamgad. Būtu labi, ja tas varētu notikt, jo projekts ilgst gadiem un nav citas iespējas to darīt kā šādi. Patlaban šajā procedūrā valsts ir tikai ieguvēja, jo tā neko neiegulda un neko nezaudē, » klāstīja ministre.

«Redziet, konkurss paliek konkurss, un radaru iegādē visam jābūt likumīgi, katra pārsūdzība ir jāņem vērā. Šādu ierīču iegāde, piesaistot privāto partnerību, ir pirmais šāds projekts Latvijā, līdz ar to nevienam nav pieredzes, kā pēc iespējas labāk to izdarīt. Gan Iekšlietu ministrija, gan firmas, gan Iepirkumu uzraudzības birojs mācās šo procesu, » sacīja Mūrniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūtos droši, ka turpināšu darbu iekšlietu ministra amatā, dažas stundas pirms balsojuma Saeimā intervijā LNT 900 sekundēm sacīja Linda Mūrniece.

Parlamentā šodien notiks balsojums par neuzticības izteikšanu L. Mūrniecei saistībā ar policijas veikto kratīšanu žurnālistes Ilzes Naglas mājās Neo lietas ietvaros, raksta Diena.lv.

«Demisija ir Tautas partijas histērisks mēģinājums atriebties par to, ko esmu darījusi Veselības ministrijā un pēc būtības Tautas partiju neinteresē motivācija manām darbībām. (…) TP atriebjas un vienlaikus mēģina ieriebt valdībai,» uzsver L. Mūrniece.

Cik viņai zināms, Saeimā vakar nav notikušas sarunas starp Jauno laiku un citiem partiju deputātiem. L. Mūrnieces izredzes amatā tiek vērtētas kā 50/50, norādīja LNT. Uz to ministre atbildēja, ka neskaita balsis un tās nemeklē, jo «esmu izdarījusi visu, kas man darāms, jo atlaist ministri par to, ka policija labi dara savu darbu ir diezgan absudri.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Budžetu cer izskatīt raiti un pieņemt līdz novembra vidum

LETA,14.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada valsts budžetu parlamentā cer izskatīt raiti, lai tas varētu tikt pieņemts līdz novembra vidum.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) šodien preses brīfingā pauda cerību, ka nākamā gada valsts budžetu izdosies pieņemt līdz valsts svētkiem. Budžeta izskatīšanas grafiks plānots «visai raits», pirmajā lasījumā budžetu skatot jau 30.oktobrī, savukārt otrais jeb galīgais lasījums budžetam varētu būt 13.novembrī un 14.novembrī.

«Šis budžets ir īpašs ar to, ka pie tā strādājušas piecas koalīcijas partijas. Šajā gadsimtā tā vēl nav bijis. Tas nozīmē, ka katrai no politiskajām partijām bija jādomā arī par kompromisu. Līdz ar to nevarētu teikt, ka šajā budžetā ir kāda viena ļoti spilgta prioritāte,» teica Mūrniece, atgādinot, ka 2018.gadā bija «aizsardzības budžets», 2019.gadā - «veselības budžets».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kalnmeiers: Latvijā nav nacionāli noziedzīgi grupējumi

Elīna Pankovska,22.10.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nepastāv nacionāli noziedzīgi grupējumi, tomēr, ja tādi būtu, tad šādi grupējumi varētu mēģināt iegūt politisku atbalstu savām darbībām, raidījumā 900 sekundes teica ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Viņš skaidroja, ka šādu grupējumu mērķis ir gūt politisko piesegumu savai darbibai, tādēļ vēlme ietekmēt politiskos procesus šādiem grupējumiem varētu būt.

Ģenerālprokurors arī stāstīja, ka Drošības policija patlaban strādā, lai noskaidrotu visus apstākļus kā notikusi partijas Visu Latvijai! finansēšana un vai tā atbilst likumam. Lēmumu par to, ka šo lietu izmeklēs Drošības policija nevis KNAB pieņēmusi iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL). E.Kalnmeiers arī piebilda, ka sākumā jānoskaidro, vai nauda nākusi no kādas kopienas, vai arī tie bijuši nelegāli iegūti līdzekļi. Tā esot liela atšķirība, jo gadījumā, ja nauda nākusi no kopienas, tas neesot nekas sodāms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Policija uzsākusi Kirgizstānas gāztā prezidenta dēla Maksima Bakijeva meklēšanu, DB norādīja iekšlietu ministre Linda Mūrniece. Prokuratūra gan vēl nav saņēmusi pieprasīto papildus informāciju, kas tika lūga, lai novērstu pagaidu apcietinājuma lūgumā esošo pretrunu un neskaidrību novēršanai, taču policijas šībrīža darbības ir saskaņotas ar prokuratūru.

Db zināms, ka šobrīd ir sāktas operatīvās darbības ar mērķi noskaidrot viņa atrašanās vietu. Jau otrdienas vakarā ir uzsākusi M. Bakijeva meklēšanu, informēja iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL). Trešdienas pusdienlaikā viņš vēl aizvien nav atrasts. «Mēs viņu atradīsim šodien vai rīt, bet atradīsim,» teica L. Mūrniece.

Meklēšanas pamatā ir fakts, ka Bakijevs ir iekļauts Interpol meklējamo personu datu bāzē, skaidro prokuratūra.

No neoficiālām sarunām ar procesā iesaistītajām amatpersonām izriet, ka valdības aprindās šobrīd ir neliels apjukums, kā rīkoties, ja M. Bakijevs pieprasīs politisko patvērumu, ko viņš vēl nav darījis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ sākoties intensīvākai valdības koalīcijas veidošanas sarunu fāzei, kad jau jāpanāk vienošanās par konkrētiem darbiem un amatiem valdībā un Saeimā, pamazām iezīmējas iespējamais amatu sadalījums jeb tā skelets, tomēr nopietnākās diskusijas vēl tikai priekšā, liecina apkopotā publiski izskanējusī un kuluāros pārrunātā informācija.

Vairākuma koalīciju 14.Saeimā gatavojas veidot "Jaunā vienotība" (JV), "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA), lielāko amatu skaitu atbilstoši proporcionalitātes principam atvēlot JV. Jaunajā parlamentā JV ieguvusi 26 mandātus, AS - 15, NA - 13, tātad koalīcijai būtu 54 balsis.

JV ieguvusi teju tik pat daudz mandātu kā abi pārējie partneri kopā. JV kā vēlēšanu uzvarētājai paredzēts uzticēt valdības vadīšanu, kas, ņemot vērā līdzšinējo praksi, nozīmētu, ka partija nevar pretendēt arī uz Saeimas priekšsēdētāja amatu, un tas pienāktos otro lielāko balsu skaitu saņēmušajai koalīcijas partijai - šoreiz AS.

Ministru portfeļos būs smagi izaicinājumi 

Kuri kandidāti būs spējīgi izsmelt, šī gadu tūkstoša lielākās krīzes radītās sekas?...

Ja pieņem, ka, ieskaitot premjera un Saeimas priekšsēdētāja krēslu un jaunveidojamo klimata ministra amatu, koalīcijai jāsadala 16 augstākie amati, JV varētu pretendēt uz septiņiem, AS - uz pieciem, bet NA - uz četriem posteņiem. Papildus gan vēl parasti tiek vērtēts amatu sadalījums Saeimas komisijās un dažās citās pozīcijās.

Pagaidām oficiāli nav spriests par personālijām, kas dažādus amatus varētu ieņemt, un iespējamas visdažādākās kombinācijas, tomēr arī šajā ziņā ir vairāki favorīti.

Ministru prezidenta amatu jaunajā valdībā varētu saglabāt Krišjānis Kariņš (JV), un gandrīz neviens nešaubās, ka ārlietu ministra pienākumus turpinās pildīt ilggadējais ārlietu resora vadītājs Edgars Rinkēvičs (JV). Labus vārdus par Rinkēviča līdzšinējo darbu jau izteicis arī Valsts prezidents Egils Levits.

Arī finanšu ministra amats tradicionāli pienākas Ministru prezidenta partijai, un patlaban par reālāko kandidātu uz to tiek uzskatīts apvienību JV veidojošās partijas "Vienotība" priekšsēdētājs Arvils Ašeradens. Kā otra kandidāte uz šo amatu tiek minēta JV politiķe Evika Siliņa.

Viņas vārds tiek piesaukts arī saistībā ar citu ministriju vadību, piemēram, Iekšlietu ministrijas (IeM). Tiesa, kā reālāka kandidāte uz iekšlietu ministres amatu gan kuluāru sarunās tiek minēta pašreizējā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA). Kā tikai ceturto lielāko balsu skaitu vēlēšanās saņēmusī partija NA vairs neplāno pretendēt uz Saeimas priekšsēža amatu, tādēļ Mūrniece tiek uzlūkota kā kandidāte uz kādu no tā dēvētajām spēka ministrijām.

Šo tā dēvēto spēka ministriju - Iekšlietu, Aizsardzības un Tieslietu - sadalījumā būtu jāparedz līdzsvars koalīcijas partneru starpā, tādēļ militārā resora vadībā tiek prognozēts bijušais šī amata ieņēmējs Raimonds Bergmanis (AS).

Iepriekš bija izskanējis, ka parlamenta spīkera amatu teorētiski varētu piedāvāt Inesei Lībiņai-Egnerei (JV), tomēr, kā jau minēts, lai nodrošinātu balansu starp partneriem, divus no trim valsts augstākajiem politiskajiem amatiem diez vai uzticēs vienai partijai. Līdz ar to Lībiņa-Egnerei drīzāk varētu pavērties iespējas ieņemt trešās "spēka ministrijas" vadītājas jeb tieslietu ministres amatu.

Savukārt kā Saeimas priekšsēdētāju partneri redz ekspremjeru Māri Kučinski (AS). Neoficiāli ticis pieļauts, ka uz šo amatu varētu apsvērt arī Edvarda Smiltēna (AS) kandidatūru, tomēr tas tiek uzskatīts par mazticamu variantu, ņemot vērā Smiltēna sarežģītās vēsturiskās attiecības ar JV.

Neoficiāli tikusi minēta iespēja, ka Mūrniece varētu kļūt arī par aizsardzības ministri, Bergmanis varētu ieņemt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja amatu, bet Kučinskis pretendētu uz iekšlietu ministra amatu. Tad mainītos arī politiskais aprēķins par to, kam pienāktos Saeimas priekšsēdētāja amats, taču šī tiek uzskatīta par mazticamu versiju.

To, ka Mūrniece varētu ieņemt kādu no "spēka ministriju" amatiem, intervijā laikrakstam "Diena" šonedēļ paudis arī viens no NA līderiem, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu, ko atbilstoši JV piedāvājumam varētu pārveidot par reģionālās attīstības un digitālo lietu ministra posteni, patlaban politikas aizkulisēs prognozē tagadējam Ādažu novada domes priekšsēdētājam Mārim Sprindžukam (AS). Kā labklājības ministra amata kandidāte tiek uzlūkota bijusī veselības ministre Anda Čakša (JV), bet kultūras ministra amatā varētu palikt Nauris Puntulis (NA).

JV varētu pretendēt arī uz izglītības un zinātnes ministra amatu, un šī amata kontekstā arī tiek minēts Ašeradens, jo viņš 13.Saeimā vadīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju. Tādā gadījumā finanšu ministra amatu, kā jau minēts, varētu ieņemt Siliņa.

Pagaidām neviens no partneriem ne publiski, ne neoficiāli nav izrādījis interesi par Veselības ministriju.

Vislielākā neskaidrība ir par tā dēvētā saimnieciskā bloka ministriju sadalījumu. Tajā ietilpst Satiksmes ministrija (SM), Zemkopības ministrija (AM), Ekonomikas ministrija (EM) un potenciāli jaunveidojamā Enerģētikas un klimata jeb zaļā kursa ministrija.

Neoficiāli izskanējis, ka Kariņš vairs nevēlas strādāt kopā valdībā ar NA pārstāvi, tagadējo zemkopības ministru Kasparu Gerhardu, kurš nepiedalījās vēlēšanās. Līdzīgi JV jau paziņojusi, ka ministra amatu nevarēs ieņemt to pārstāvošais tagadējais finanšu ministrs Jānis Reirs, kurš neguva pietiekamu vēlētāju atbalstu, lai kļūtu par 14.Saeimas deputātu.

Ja par satiksmes jomu būtu atbildīgs AS, tad kā iespējamie reālākie pretendenti uz šo amatu tiek minēti Saeimā ievēlētais uzņēmējs Andris Kulbergs un bijušais Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, Latvijas Zaļās partijas līderis Edgars Tavars.

EM vadību, iespējams, varētu saglabāt arī pašreizējā ministre Ilze Indriksone (NA), bet kā jauno enerģētikas un klimata ministru daudzi min pašreizējo Ministru prezidenta biroja vadītāju Jāni Patmalnieku (JV), kurš tagad saņēmis vēlētāju uzticību un ticis ievēlēts parlamentā.

Kā ziņots, pēc trīs sarunu kārtām JV ir piedāvājusi NA un AS parakstīt sadarbības memorandu par koalīcijas veidošanas principiem. Trešdien JV tiksies gan ar NA, gan AS pārstāvjiem. Tiek pausta cerība memorandu parakstīt vai nu jau trešdien vai ceturtdien, 27.oktobrī.

Sadarbības memorands paredz politisko spēku gatavību uzņemties atbildību par valsts attīstību un tautas labklājību un vienošanos par valdības izveidošanas pamatprincipiem un kopīgi izvirzītajiem mērķiem - valsts drošības stiprināšanu, ekonomikas izaugsmi un sociāli taisnīgas, iekļaujošas sabiedrības attīstību, norādīja JV pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Interneta veikals 1a.lv noliktavas modernizācijā investē vairāk nekā 200 000 eiro

Rūta Lapiņa,06.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta veikals Latvijā 1a.lv noliktavas modernizācijā investējis vairāk nekā 200 000 eiro, informē uzņēmumā.

Sekojot e-komercijas attīstības tendencēm, uzņēmums gan būtiski palielinājis noliktavas platību, gan ieviesis jaunus tehnoloģiskos risinājumus, kas ļauj apstrādāt pat trīskāršu pasūtījumu apjomu. Noliktavas platība paplašināta par 2000 m2, ieviestas inovatīvas un jaudīgas tehnoloģijas, kas ļauj apstrādāt pat trīs reizes lielākus preču apjomus nekā pērn pie tāda paša resursu skaita.

Uzņēmumā atzīmē, ka jaunā noliktavas infrastruktūra darbības efektivitāti jau apliecinājusi «Melnā piektdiena» (Black Friday) akcijas laikā aizvadītajā nedēļas nogalē. Tās laikā interneta veikals saņēma teju 5000 pasūtījumu dienā, kas ir dubults apjoms, salīdzinot ar gadu iepriekš. Tikmēr paredzams, ka šī gada decembrī tiks izsūtītas līdz pat 200 000 preču vienības visā Baltijā, un modernizētā noliktava ļaus operatīvi apstrādāt lielo pasūtījumu daudzumu, lai preces ātri un veiksmīgi nosūtītu klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darījumu skaits ar lauksaimniecības zemēm pieaug un prognozes liecina, ka lētāka tā nekļūs.

Nozares eksperti uzskata, ka zeme ir ilgtermiņa investīcija un jau šobrīd zemes cenas lauksaimniecības biznesā ir augstas. Sagaidāms, ka darījumu skaits arī šogad varētu pieaugt, jo drīzumā paredzēts ieviest lauksaimniecības zemes iegādes kreditēšanas programmu.

Zemes cenas pērn bijušas ļoti atšķirīgas pa novadiem un pat viena novada ietvaros, liecina Valsts Zemes dienesta dati (VZD). Turklāt zemes vērtība vairumā gadījumu pieaugusi. Piemēram, Līvbērzes pagastā, kur 2011. gadā notika bija lielākais darījumu skaits ar zemi, minimālā zemes vērtība darījumā bija 392 Ls/ha, bet maksimālā 2187 Ls/ha. Plaša zemes vērtības amplitūda darījumos ar zemi 2011. gadā bija vērojama arī citos pagastos – Codes pagastā minimālā cena bija 162.6 Ls/ha, bet maksimālā 2727 Ls/ha, attiecīgi Īslīces pagastā 1000 ls/ha un 2700 Ls/ha, Bērzes pagastā attiecīgi 193 Ls/ha un 2221 Ls/ha, bet Iecavas novadā zemes vērtība starp minimālo un maksimālo bijusi ļoti plaša – 99 Ls/ha un 2987 Ls/ha.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut klusāki nekā iepriekš, visu pagājušo gadu Jūrmalā notikuši arī miljonus vērti nekustamā īpašuma darījumi, vēsta laikraksta Diena izdevums Sestdiena.

Statistika rādot milzīgu kritumu - «lētā nauda» izbeigusies arī kūrortpilsētas īpašumu pircējiem. 2007.gadā Jūrmalā kopā notika vismaz trīs desmiti darījumu virs 600 tūkstošiem latu, bet 2008.gadā tādu bija vairs tikai 16. Pērn - atkal dubults samazinājums: tikai astoņi darījumi virs 600 tūkstošiem latu, no kuriem trīs bijuši visnotaļ formāli, informē izdevums.

Nekas daudz spīdošāks neesot vērojams, arī samazinot darījuma summas latiņu uz pusi: 2008.gadā summu virs 300 tūkstošiem latu bija pārsnieguši tikai 37 darījumi, 2009.gadā - 23, no kuriem nieka 12 īpašumi mainījuši arī faktisko, ne tikai formālo saimnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

PVO: Steidzami ir vairāk jāuzzina par mikroplastmasas ietekmi uz veselību

LETA--AFP,22.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules Veselības organizācija (PVO) ceturtdien paziņoja, ka mikroplastmasas līmenis dzeramajā ūdenī pagaidām nav cilvēkiem bīstams, bet aicināja vairāk pētīt iespējamos riskus nākotnē.

Savā pirmajā ziņojumā par mikroplastmasas ietekmi uz cilvēka veselību PVO aplūkoja krāna un pudeļu ūdenī atrodamās mikroplastmasas ietekmi.

«Lai nomierinātu ūdens patērētājus visā pasaulē, mūsu galvenais vēstījums ir tāds, ka, balstoties uz šo novērtējumu, uzskatām, ka riski ir zemi,» sacīja PVO koordinators ūdens un sanitārijas jautājumos Brūss Gordons.

PVO norādīja, ka dati par mikroplastmasas klātbūtni dzeramajā ūdenī pašlaik ir ierobežoti, ir tikai daži uzticami pētījumi, tādēļ rezultātu analīze ir apgrūtināta.

Tāpat organizācija ir aicinājusi pētniekus vairāk veikt padziļinātus pētījumus par mikroplastmasu un tās iespējamo ietekmi uz cilvēka veselību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Austrālijas ugunsgrēki dzen uz augšu gaļas cenu – šoreiz jēra

Jānis Šķupelis,30.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ugunsgrēki Austrālijā pamatīgas galvassāpes sagādājuši gan šīs valsts lauksaimniekiem, gan lopkopjiem. Turklāt šīs ziņas īpaši iepriecinošas nav jēra gaļas mīļotājiem.

Austrālija ir pasaulē lielākā jēra gaļas eksportētāja, un viss notiekošais liecina, ka piedāvājums šajā tirgū uz minētās ugunsnelaimes fona tikai samazināsies. Ja piedāvājums rūk un pieprasījums nemainās vai pat palielinās, rodas labs fons cenu kāpumam.

Pieejamie dati rāda, ka Austrālijas jēra gaļa jau tā gada laikā ir kļuvusi aptuveni uz pusi dārgāka.

"Meat & Livestock Australia" apkopotā informācija liecina, ka ugunsgrēka skartajās vai daļēji skartajās teritorijās atrodas aptuveni trešā daļa no šīs valsts kopējā aitu ganāmpulka. Tāpat nelaime skārusi plašas teritorijas, kurās tiek audzēti kvieši un citas pārtikas izejvielas, kuras tiek izmantotas, lai barotu visa veida lopus. Arī tas var būt vēl papildu apstāklis, kas sadārdzina dzīvi lopkopjiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši mākoņpakalpojumu ienākšana IT tirgū pašreiz ļoti sekmē mazo un vidējo uzņēmumu attīstību. Tagad tie var atļauties legāli izmantot nepieciešamās programmas, neieguldot finanšu resursus serveru un licenču iegādē. Tas ievērojami samazina izmaksas un sniedz iespēju strādāt produktīvāk ar risinājumiem, kas piemēroti mūsdienu biznesa prasībām.

Visbiežāk mazie un vidējie uzņēmumi mākonī lieto dažādas grāmatvedības, noliktavas uzskaites, projektu plānošanas un citas programmas. Tomēr izmantojot aizvien vairāk uzskaites sistēmu, darbiniekiem jāveic dubults darbs vienu un to pašu datu atkārtotai ievadei dažādās programmās. Lielākais trūkums šāda veida datu apstrādei ir tas, ka nav iespējams pārlūkot visu informāciju vienā sistēmā un veikt detalizētāku analīzi, piemēram, salīdzināt vairāku uzņēmuma struktūrvienību finanšu datus. Risinājums šādās situācijās ir biznesa resursu pārvaldības jeb ERP risinājumi, kuru funkcionalitāte aptver visus iepriekšminētos procesus. Šīs sistēmas nodrošina veicamā darba optimizāciju, laika ietaupījumu, padara darba procesu ērtāku un atskaites pilnvērtīgākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien vairāk uzņēmumi apsver iespēju pārcelt savu biroju uz koprades telpām. Šis nekustamā īpašuma tirgus segments kļūst arvien pieprasītāks, korekcijas telpu izvēlē ieviesusi arī COVID-19 pandēmija.

2020. gadā kopstrādes biroju centru skaits pasaulē sasniegs 20 tūkstošus, liecina CoworkingResources and Coworker.com veiktais pētījums The 2020 Global Coworking Growth Study. Tiek prognozēts, ka līdz 2024. gadam šis skaits dubultosies un koprades biroju telpās strādās aptuveni 5 miljoni cilvēku.

Pandēmija ir bijusi kā katalizators pieprasījumam pēc viegli piemērojamām kopstrādes un privāto biroju telpām, atzīst Workland Group dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Indreks Hāls (Indrek Hääl). "Ir pieaugusi uzņēmumu neskaidrība par nākotnes norisēm, tas ir ietekmējis arī biroju pārvaldību. Ir grūti paredzēt, vai uzņēmumi tuvākajā laikā paplašinās vai sašaurinās savu darbību, kāds būs attālinātā darba īpatsvars - daudzi uzņēmumi ir secinājuši, ka viņiem nav vajadzīgi pašreizējie lielie biroji, jo puse no darbiniekiem strādā attālināti. Tāpēc ir vērojama tendence, ka aizvien vairāk uzņēmumu apsver iespēju tradicionālos birojus, kuri bieži vien tiek nomāti uz neelastīgiem nosacījumiem – ilgtermiņā vai neatbilstošā platībā - mainīt uz ātri piemērojamiem birojiem, kas piedāvā arī dažādus pakalpojumus," konstatē I. Hāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Faktiski visus Latvijas atjaunotās neatkarības gadus nav bijis noslēpums, ka liela daļa biznesu kontrolējošo normu ir vērstas ne tik daudz uz to, lai disciplinētu negodīgi strādājošus uzņēmējus, kā to, lai vēl vairāk iegrožotu godīgos, kas cenšas visu izdarīt atbilstoši likumu prasībām.

Kārtējo šādu normu ir akceptējusi Ministru kabineta komiteja, nolemjot virzīt apstiprināšanai valdībā nelegālās nodarbinātībs mazināšanas plānu, kurā cita starpā paredzēts, ka par jaunu darbinieku uzņēmējam būtu jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam (VID) vēl pirms viņa stāšanās darbā. Absolūts nonsenss!

Pirmkārt, šāda norma diez vai kaut kādā veidā ierobežos nelegālo nodarbinātību. Kā uzņēmēji, kas aizraujas ar nelegālā darbaspēka izmantošanu, par šādiem strādniekiem neziņoja līdz šim, tā neziņos arī turpmāk. Turklāt visai bezcerīgi būtu sagaidīt, ka pašreizējos ekonomiskajos apstākļos darba ņēmējs skries uz VID, lai ziņotu par negodīgu uzņēmēju, tādējādi vispār riskējot zaudēt darbu. Proti, loģika šeit ir vienkārša — labāk darbs, par kuru nemaksā nodokļus, nekā bada maize.

Komentāri

Pievienot komentāru