Šķiet, ka šobrīd īsti vairs nevienu nevar pārsteigt ar finanšu krīzes seku apkarošanas jaunumiem.
Vēl vairāk - tiek izteiktas prognozes, ka patiesībā neko nevar prognozēt par to, kas notiks pēc mēneša vai vēl pēc pusgada.
Var prognozēt vēlēšanas kādā valstī, bet par ļoti riskantām tiek uzskatītas 2009. gada prognozes, it īpaši par to, kas un kā notiks Eiropā un ASV. Nav prognozējams, kā procesi attīstīsies pasaules tirgū. Šobrīd pat grūti atbildēt, kas notiks ar Latvijai būtiskajām energoresursu un izejvielu, kā arī dažādu produktu un pakalpojumu cenām. Latvija ir neliela valsts un ir pakļauta notikumiem globālajā tirgū, turklāt tos īsti pat nevaram ietekmēt, un, kā rāda jaunākā vēsture, tad pat lielajiem koncerniem no finanšu krīzes palīdz izkļūt valdības un centrālās bankas. Vērtspapīru biržu indeksi rāda melnākās lappuses. Nav arī stabilitātes citās jomās. Šķiet, cilvēkiem, kuriem ir nauda, paveras iespēja par salīdzinoši zemāku cenu iegādāties kādas kompānijas akcijas. Tiesa, tā ir loterija, kur var gan vinnēt, gan arī pamatīgi iegrābties.
Raugoties no cita skatpunkta, šobrīd notiek iepriekšējo vērtību pārvērtēšana, un visa veida izmaksu optimizēšana, aug pieprasījums pēc netradicionālu risinājumu idejām. Uz to norādīja arī eksperti Db konferencē «Biznesa prognozes 2009». Tas attiecināms ne tikai uz valsts pārvaldes iestādēm, bet arī uz privātuzņēmējiem. Atšķirība vien tāda, ka daudzi uzņēmēji šo pārvērtēšanu jau daļēji ir veikuši, uz šī ceļa šobrīd ir nostājusies arī valdība. Šobrīd 2009. gada valsts budžeta projekta koncepcijā gan tiek runāts par vakanču likvidēšanu un nelielu valsts pārvaldē strādājošo skaita apcirpšanu.
Var piekrist, ka tā dēvētajos treknajos gados valsts pārvalde «īpaši neiespringa» jautājumos par darba ražīgumu un darba efektivitāti. Diemžēl daļai runātais palika nesaprasts vai arī viņi rīkojās pēc parunas - kāpēc kaut kas jāmaina, ja tāpat ir labi. Taisnība ir parunai, ka pastāvēs kas pārvērtīsies. Un tas attiecas ne tikai uz uzņēmējiem, kuri reāli uztur valsti ar saviem nodokļiem un kuru samazināsanās ir nopietns signāls valdībai. Turklāt līdz šim bija daudzviet bija tendence palielināt cenas un samazināt apjomus, taču šis modelis šobrīd vairākās jomās vairs «nestrādā», jo ir sasniegti griesti un ir vajadzīgas jaunas idejas un risinājumi.