Lai arī kopš iepriekšējās finanšu krīzes sākuma ir pagājuši gandrīz seši gadi, pasaules tautsaimniecībai nav izdevies pilnībā atgūties, bet jau izvirzās jautājums par jauniem finanšu satricinājumiem
Kamēr pasaules akciju tirgus indeksi spēj demonstrēt aizvien jaunus rekordus un virtuālajās naudas kurtuvēs tiek sadedzināti aizvien jaunu dolāru miljardi, ar reālo tautsaimniecību tik labi neiet. To, ka virtuālās bagātības izaugsme ir notikusi uz ļoti nepārliecinoša fona, apstiprina gan fakts, ka vēl pirms trim gadiem kredītreitingu aģentūras Standard & Poor’s pirmo reizi uzdrošinājās ķerties klāt izslavētajam ASV AAA kredītreitingam, gan tas, ka vēl pirms nepilna gada gandrīz miljons šīs valsts valdības iestādēs strādājošo darbinieku bija spiesti doties pāris nedēļu piespiedu bez-algas atvaļinājumā, jo likumdevēji nespēja laikā apstiprināt valsts budžetu. Budžeta neapstiprināšana bija saistīta ar vienošanās trūkumu par valdības parāda griestu palielināšanu un pietrūka vien pavisam nedaudz, lai ASV nespētu apkalpot savas parādsaistības.
Saistībā ar ekonomiski nepārliecinošo fonu pārcelsimies Atlantijas okeāna šajā pusē uz daudz tuvākiem notikumiem, proti, rīt gaidāmo Eiropas Centrālās bankas sēdi, kura jau patlaban finanšu tirgus investoros radījusi zināmu trauksmi. Proti, saistībā ar šo nozīmīgo pasākumu tiek spriests, vai un ar kādu pasākumu plānu klāstu nāks klajā monetārās iestādes vadītājs Mario Dragi. Sanāksme notiek laikā, kad ekonomisko rādītāju virzība sāk šķist jau pavisam nepievilcīga. Viens no ekonomiskās veselības indikatoriem, kurš finanšu pasaulē aizvien biežāk mirgo ar sarkanām brīdinājuma lampām, ir krītošā inflācija. Tiek izteiktas prognozes, ka augustā eirozonas gada inflācijas rādītājs varētu būt sarucis līdz 0,3% salīdzinājumā ar jūliju, kad patēriņa cenu pieaugums bija par procenta desmitdaļu straujāks. Šajā gadījumā satraukuma nav par to, ka vērojams kritums procenta desmitdaļas apmērā, runa ir par to, ka cenu pieauguma tempu samazināšanos neizdodas novērst jau gadiem. Lai arī patērētājs var būt nosacīti priecīgs par to, ka cenas neaug, līdz ar to viņam rodas iespēja kaut ko nopirkt vairāk, tomēr šis process var izrādīties stipri vien īslaicīgs. Šobrīd nevar runāt par to, ka cenu pieaugums mazinās tāpēc, ka ekonomiku sāk ietekmēt lētāka pārtika vai nafta, runa ir par pamatinflācijas rādītāju, kura tuvošanās nullei nozīmē to, ka visai drīz var rasties problēmas ar preču un pakalpojumu realizāciju, mazināsies pasūtījumu apjomi, paliks liekas darba rokas un mazāk tiks nopelnīts, kas galu galā atsauksies uz visas sabiedrības labklājību.
Vienvārdsakot, ja pašreizējā nespēja tikt galā ar krītošo pamat-inflāciju turpināsies vēl kādu laiku, Eiropai ir visas iespējas iekrist tajā pašā slazdā, kur deviņdesmito gadu sākumā nokļuva Japāna. To, ka situācija varētu atkārtoties, liecina fakts, ka uz zemā patēriņa cenu palielināšanās fona pēdējā laikā ekonomika vairs neaug tik strauji kā iepriekš, turklāt Eiropas un Japānas līdzība rodama arī straujā darbaspēka novecošanā. Pat reģiona tautsaimniecības smagsvars – Vācija gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo triju mēnešu periodu piedzīvojusi ekonomikas kritumu, savukārt gada griezumā izaugsmes rādītājs ir bijis sliktākais pēdējo piecu ceturkšņu laikā. Runājot par ekonomikas stabilizēšanas pasākumiem, aizvien vairāk šķiet, ka ECB īstenotie monetārās veicināšanas pasākumi, lai aktivizētu kreditēšanas tirgu, tādējādi audzējot patēriņu, ir stipri vien neefektīvi, jo saistībā ar iepriekšējo desmitgažu lekno dzīvi uz aizņēmumu rēķina mājsaimniecībām ir grūti tikt galā jau ar iepriekšējām saistībām. Turklāt risinājums netiek meklēts pareizajā vietā. Viscaur sludinātie taupības pasākumi ir pretrunā ar jaunu aizņemšanos gan valsts, gan korporatīvā sektora, gan mājsaimniecību līmenī. Galvenās problēmas eirozonas veselībai rada nevis valstis, kur kreditēšanas apjomus būtu iespējams palielināt, bet gan tās, kur jaunu aizdevumu izsniegšana šobrīd šķiet stipri problemātiska. Tāpēc aizvien vairāk šķiet, ka ECB var nākties lēmumu pieņemšanā kļūt tikpat inovatīviem kā kolēģiem Atlantijas okeāna otrā krastā.