Pieņemtie valsts budžeta grozījumi šim gadam nenovēršami raisa divējādas izjūtas. No vienas puses, ir labi, ka ir izdevies samazināt tēriņus par vairāk nekā simts miljoniem latu, kas savukārt ļauj saglabāt sabalansētu budžetu.
Taču, no otras puses, bažas raisa pēdējā laikā arvienbiežāk izskanošā versija par to, uz kā rēķina tad īsti ir izdevies samazināt tēriņus. Respektīvi, nevis uz vakanto štata vietu un iepirkumu samazināšanu, kas līdz šim visu laiku tika uzsvērts kā būtiskākais faktors, bet gan galvenokārt «apgriežot» valsts līdzfinansējumu ES naudas apguvei. Jā, var teikt, ka šāda versija varētu būt tikai opozīcijas vervelēšana, taču laikam jau jāatzīst, ka šajā gadījumā nav dūmu bez uguns.
Proti, savulaik aizsardzības ministrs Vinets Veldre intervijā Db apgalvoja: "Tās ministrijas, kam šī struktūrfondu nauda ir, dzīvā kaulā negriezīs - tās samazinās struktūrfondu apjomus un tādējādi būs izpildījušas minēto prasību." Tātad nu jau var teikt - ir nožēlojami, ja izrādīsies, ka opozīcijai un Veldrem bijusi taisnība, jo vēl nv bijusi neviena tāda valsts, kam naudas kādreiz būtu par daudz. Bet, kā zināms, ES fondu projektu ietvaros ieguldot noteiktu naudas summu, pretī var iegūt ievērojami vairāk.
Tajā pašā laikā valdība spītīgi izrāda interesi tērēt naudu pilnīgi bezjēdzīgiem mērķiem - zirgu goda sardzei (Veldres paziņojumi, ka tas ir nepieciešams, jo "zirgs nav dzīvnieks", vien draud izraisīt apvērsumu pasaules zooloģijas vēsturē), jaunu BMW automašīnu iegādei Valsts kancelejai utt.
Var jau teikt, ka katra no nosauktajām pozīcijām, skatoties uz kopējā fona, lielus līdzekļus neprasa - 100 līdz 150 tūkstošus latu. Taču šeit ir jāatgādina, ka parasti vienā otrā ģimenē nauda beidzas akurāt trīs dienas pirms algas nevis tāpēc, ka attiecīgajā mēnesī būtu iegādāts plazmas panelis, bufete virtuvei un guļamistabas iekārta, bet gan tādēļ, ka pa latam vien ir iztērēts, nopērkot dažādus visnotaļ jaukus, taču absolūti nevajadzīgus nieciņus.