No malas raugoties uz vienas no ietekmīgākās nevalstiskās organizācijas, kuras «jumts» ir arī atsevišķas politiskās partijas, – Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) – pēdējā laika aktivitātēm, jāteic, ka tās moto, šķiet, ir par katru cenu nepieļaut ne vismazākās reformas un nekādā gadījumā neizkāpt no komforta zonas.
Runa ir par trīs savstarpēji it kā nesaistītiem gadījumiem, kurus tomēr vieno spītīga turēšanās pretī ikvienam jaunievedumam, kas varētu sašūpot ierasto lietu kārtību un, nedod Dievs, apdraudēt vēl kāda amatu. Pirmais ir LPS pretestība izglītības satura reformai. Līdztekus iebildumiem pret skolas gaitu sākšanu sešu gadu vecumā LPS padomniece Ināra Dundure ir izteikusi arī šādu «pērli»: «Pašreizējais piedāvājums nav balstīts ne Satversmē, ne ģimeniskās, ne latviskās vērtībās.» Tas ļoti atgādina Polijas un Ungārijas amatpersonu retoriku, un cik tur tālu arī no Krievijas uzstādījumiem par tradicionālajām vērtībām iepretī «sapuvušajiem» Rietumiem. Un LPS darboņus ne mazākā mērā nemulsina tas, ka kompetenču izglītības saturu vairākus gadus ir izstrādājuši šīs jomas vadošie eksperti.
Taču patiesībā āža kāja jau lien ārā, jo izskatās, ka īstenais LPS satraukuma iemesls ir tas, ka izglītības reforma paredz likvidēt pašvaldību ģimnāzijas, atstājot tikai vidusskolas un valsts ģimnāzijas. Tāpat paredzēta speciālo skolu un vakarskolu likvidēšana. Un to taču LPS nevar pieļaut! Un štrunts par izglītības kvalitāti. Tāpat nevar pieļaut likumu par vietējiem pašvaldību referendumiem, jo to taču saskaņā ar LPS viedokli nelietīgi izmantos opozīcija. Arguments, ka referendums ir absolūti leģitīms instruments demokrātijā, varbūt šķiet vērā ņemams visādiem liberastiem un sorosītiem, bet ne LPS. Jo vietējo referendumu atļaušana liks vietējai varai izkāpt no savas komforta zonas, sākt nodarboties ar savu lēmumu skaidrošanu un iedzīvotāju pārliecināšanu.
Acīmredzot vietvaru izpratnē labas lietas nevar būt tādas, pret kurām neiebilst Valsts kontrole.
Būs jāatbild uz visādiem muļķīgiem jautājumiem. Kam tas viss ir vajadzīgs?! Gala rezultātā nesaprātīgie iedzīvotāji vēl referendumā nobalsos ne tā, kā vajag. LPS pilnīgi nepieņemami šķiet arī likuma grozījumi, kas dotu Valsts kontrolei pilnvaras no amatpersonām piedzīt revīzijās konstatētos zaudējumus. Ko tad tas nozīmē – vairs nevarēs pa pašvaldību un tās uzņēmumiem šiverēt kā pa savu kabatu, zinot, ka tam seku nebūs? Izbrīna izskanējušais arguments, ka pašvaldībās nenotiek daudz labu lietu, jo ir bailes no Valsts kontroles. Acīmredzot vietvaru izpratnē labas lietas nevar būt tādas, pret kurām neiebilst Valsts kontrole. Jo vai tad ugunsdzēsības depo ierīkots medību klubs nav laba lieta? Tikai, redz, muļķīgā Valsts kontrole atsakās to saprast.
Ja tam visam vēl pievieno pretestību pret pašvaldību sadarbības teritoriju izveidi, nemaz nerunājot par kategoriskajiem iebildumiem izpildīt normu, ka novadā nav mazāk par 4000 iedzīvotājiem, tāpat kā protestus pret skolu un ceļu tīkla pārskatīšanu saskaņā ar ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja pētījumiem, tad izskatās, ka LPS galvenais uzstādījums ir saglabāt ierasto lietu kārtību ar acis aizmālējošu lozungu, ka vispār jau tā ļoti atbalsta reformas, tikai nepieciešamas kārtīgas diskusijas. Vēlams – mūža garumā.
