Rudens un ziema nozīmē ne tikai tumsu un aukstumu, bet arī lietu, dubļus un mitrumu, sniegu un sāli. Uzturēt telpās pienācīgu tīrību diendienā var būt īsts izaicinājums, it īpaši vietās, kur ir liela cilvēku plūsma. Gumijas paklājs šajā sezonā ir neaizvietojams palīgs tīru grīdu un patīkamas vides uzturēšanā. Šoreiz īsi pastāstīsim par astoņiem veidiem, kā gumijas paklājs atvieglo un uzlabo tīrības uzturēšanu telpās, un ar kādiem iekštelpu paklājiem to labāk kombinēt.

1.Savāc raupjos un lielākos gružus

Gumijas paklāja rakstā mijas izciļņi ar padziļinājumiem, kuros sakrājas gruži un tie netiek ienesti telpās. Gumijas paklāja raksts izstrādāts tā, lai notīrītu pēc iespējas vairāk netīrumu no apaviem un vienlaikus tos noturētu paklāja iekšpusē un neļautu tos iznēsāt tālāk (paklājs pilda tā saukto skrubja funkciju).

2.Savāc un notur mitrumu paklāja padziļinājumā

Gumijas paklājs arī lieliski savāc mitrumu – pie paklāja ārējām malām ir paaugstinājums, kas neļauj mitrumam aizplūst tālāk, tādējādi paklājs tā padziļinājumā var noturēt pat vairākus litrus ūdens! Jebkādus papildu netīrumus un mitrumu savāks kokvilnas vai mikrošķiedras paklājs, ko var novietot tālāk telpā.

Vai esat domājis, kā vēl uzlabot savu darba vietu, kā klientiem jūsu uzņēmumā justies vēl gaidītākiem? Dizaina paklāji ir viens no lieliskiem veidiem, kā to panākt! Šādi paklāji var palīdzēt daudzējādi – šajā rakstā skaidrosim, kādi ir šie veidi un kāpēc uzgaidāmajās telpās ir nepieciešami ieejas paklāji.

Dizaina paklāji jūsu uzņēmuma telpām – kas tie ir?

Dizaina paklājs ir uz klientu vērsts risinājums telpām, ko veido, balstoties uz konkrētām vēlmēm un specifiskām vajadzībām. Paklāji atšķiras gan pēc krāsas, izmēra, formas, gan izstrādātā dizaina. Lielākoties uzņēmumi dizaina paklājus izmanto, lai novietotu uzgaidāmajās telpās vai pie ieejas, kur tie ir redzami ikvienam apmeklētājam.

Mūsdienās paklāji telpās vairs nav tikai praktisku iemeslu dēļ – visbiežāk tie apvieno dizaina un higiēnas elementa funkcijas. Kāpēc dot priekšroku tieši dizaina paklājiem?

Kino kompānijas «Walt Disney Pictures» filmas «Kristofers Robins» pirmizrādēm, kuras norisinājās Losandželosā un Londonā, Latvijas bērnu apģērbu zīmols «Lazy Francis» radījis divas kleitas. Latvijas zīmola kleitās pirmizrādi apmeklējusi Kristofera Robina meitas lomas tēlotāja, jaunā aktrise – Bronte Kārmaikla (Bronte Carmichael).

Jaunās aktrises kleitas tika radītas īsā laikā - to izveide prasīja nedēļu, informē ražotājs.

«Pie mums vērsās aktrises māte ar lūgumu radīt divas kleitas viņas meitai. Ņemot vērā to, ka kleitas šuvām pēc individuālas piegrieztnes, laika mums bija katastrofāli maz. Turklāt uzdevumu vēl grūtāku padarīja tas, ka kleitām vajadzēja būt šūtām precīzi uz auguma, tāpēc nevarējām kļūdīties pat par centimetru. Tas ir ārkārtīgi sarežģīti, kad mērus ņem, sazinoties «Skype»», stāsta Olga Krūze, zīmola «Lazy Francis» dibinātāja un īpašniece.

Galvenais kleitu radīšanas iedvesmas avots bijusi pati filma – visiem pazīstamais Vinnijs Pūks, kas raisa asociācijas ar medu, noapaļotām formām, un Kristofers Robins, kurš ir slavens ar savu klasisko angļu svīteri. «Sarkanā un zelta krāsa ir dzīvi apliecinoši toņi, tāpēc mums nebija ne mazāko šaubu, ka tieši tie jāizvēlas, veidojot tērpus Brontei,» komentē O. Krūze. Abas kleitas tika radītas no dabīgā zīda un apakšsvārki katrai pašūti no 8 metriem tilla.

Laikā, kad ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā samazinās tiešo ārvalstu investīciju plūsma, var rasties jautājums, kāpēc tā, ja jau uzņēmējdarbības vide reģionā uzlabojas? Neskaitāmus gadus dzīvojot ASV, kur ikdienā tiekos un sadarbojos ar dažādiem politikas, tiesībsargājošo iestāžu un biznesa vides pārstāvjiem, vairākkārt personīgi ir nācies dzirdēt par gadījumiem, kad, mēģinot uzsākt uzņēmējdarbību Latvijā, viņi tiešā vai netiešā veidā aicināti dot kukuli, gan no privātā, gan valsts sektora pārstāvjiem.

Rietumu investori uztver Baltiju kā vienotu veselumu

No vienas puses, mēs vēlamies, lai sabiedrotie mūs uztver kā līdzvērtīgus spēlētājus, taču, no otras puses, mēdzam uzvesties kā trešās pasaules valstis. Un attaisnojums, ka tie jau ir tikai daži gadījumi, neiztur kritiku – katrs šāds gadījums met ēnu uz visu reģionu, tāpēc nevajag brīnīties, ja reizēm rietumvalstu sabiedrotie mūs uzskata par pēlēko zonu Krievijas pievārtē, ka mums joprojām piedēvē bijušās PSRS valsts statusu u.tml.

Pirmkārt, mums ir jāpieņem, ka vidējais amerikānis īsti neatšķir Balkānus no Baltijas, tāpēc nevajag gaidīt, ka viņš nodala katru Baltijas valsti atsevišķi, piemēram, Latviju no Lietuvas. Arī mēs par ASV nedomājam kā par atsevišķām pavalstīm (štatiem), bet par visu valsti kopumā, kaut gan atšķirības starp pavalstīm ir ļoti lielas.

Sociālais uzņēmums Lude, kas nodarbina seniorus, radījis jaunu produktu līniju Lude Lumini. Tie ir paklāji, kas apdrukāti ar luminiscējošu zīmējumu, kas iezaigojas, kad izslēgtas gaismas, informē uzņēmumā.

Lude Lumini no iepriekšējo līniju izstrādājumiem atšķir sietspiedes tehnikā iestrādāta luminiscējošās krāsas apdruka. Dienasgaismas vai mākslīgā apgaismojuma iedarbībā šī krāsa «uzlādējas», bet, gaismai nodziestot, uz paklāja iezaigojas uzdrukātais zīmējums. Lude Lumini paklāji tāpat kā pārējie Ludes paklāji tapuši videi draudzīgā veidā, jo austi no lietotiem trikotāžas apģērbiem. Vidēji viena paklāja tapšanai nepieciešami 15 līdz 20 t-krekli, kas tiek izglābti no nonākšanas atkritumos.

Jaunā produktu līnija varētu šķist īpaši saistoši bērniem vai cilvēkiem, kam bail no tumsas. Kad biju maza meitene, naktī baidījos izkāpt no gultas, jo likās, ka tumsā zem tās dzīvo milzu krabis, kas grib saķert manu kāju. Nu jau šo bērnības iedomu atminos ar smaidu, bet tā kalpoja par iedvesmu idejai radīt paklājus, kas tumsā spīd. Izsverot dažādus variantus gaismas efekta radīšanai par atbilstošāko izmaksu un izskata ziņā atzinām luminiscējošu apdruku,» stāsta Ludes līdzdibinātāja Zane Bojāre.

«Zelta globusu» godalgu ceremonijā svētdien Losandželosas piepilsētā Beverlihilsā ar četrām balvām triumfēja filma «Three Billboards Outside Ebbing, Missouri», savukārt Holivudas sievietes, paužot nostāju pret seksuālo uzmācību kinoindustrijā, ceremonijā bija saģērbušās melnas krāsas drēbēs.

«Three Billboards Outside Ebbing, Missouri» saņēma galveno godalgu kā labākā kinofilma drāma, bet divas filmas zvaigznes Frensisa Makdormanda un Sems Rokvels tika pie aktierdarbu godalgām - Makdormanda kā labākā aktrise drāmā, bet Rokvels kā labākais otrā plāna aktieris drāmā. Filma arī uzvarēja labākā scenārija kategorijā.

Ja citus gadus zvaigžņu ierašanās ceremonijā ir krāšņa modes dizaineru jaunāko veikumu parāde, šogad uz sarkanā paklāja dominēja melnā krāsa.

Pēc «sarežģītā gada» Holivudā izvēle par labu melnam apģērbam ir solidaritātes izpausme, skaidroja aktrise Rīza Viterspūna. Viņa ir viens no centrālajiem cilvēkiem koalīcijā pret seksuālo uzmācību «Time's Up Now», kas mudinājusi ceremonijā sarīkot modes «aptumšošanu».

Zviedrijas un Baltijas korporācijas pašlaik ekonomikā nesaskata nekādu pieprasījumu, tāpēc viņi arī neinvestē

«Ja viņi zinātu, ka gaida pieprasījums, viņi investētu, tomēr viņi nogaida, jo nav šādas paredzamības,» par korporatīvo investoru noskaņojumu DB saka Swedbank prezidents un izpilddirektors Mikaels Volfs. Intervijā viņš arī neslēpj, ka Swedbank kā banka gribētu no Latvijas valsts vienreiz dzirdēt skaidru nostāju, vai tā finanšu pakalpojumu biznesu nerezidentiem šeit grib vai negrib.

Nule kā Rīgā bija Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī, kas pēc pāris mēnešiem Latvijā sāks pārraudzīt arī Swedbank. Ko domājat par šiem regulatora jaunumiem?

Latvijas bērnu apģērba modes zīmola Lazy Francis dizainere Olga Krūze šā gada novembra vidū Londonā, Čelsijas rajonā atvērusi bērnu apģērbu un aksesuāru veikalu Kids Emporium, apvienojot vairākus zīmolus vienuviet, tostarp arī Lazy Francis darinājumus.

Veikals tapis sešu nedēļu laikā intensīva remonta rezultātā, lai paspētu iegūt britu uzmanību īsi pirms Ziemassvētku dāvanu sagādāšanas perioda. Divu gadu laikā Londonā plānots atvērt vēl divus šāda tipa multibrendu koncepta veikalus, veicinot Latvijas zīmolu attīstību un atpazīstamību.

Otro reizi Latvijas bērnu apģērba modes zīmola Lazy Francis radīto kleitu Holivudas kinoaktrise izvēlējusies iznācienam uz sarkanā paklāja - šoreiz filmas Skaistums tev līdzās (Collateral Beauty) pirmizrādes ceremonijā Ņujorkā, informēja uzņēmumā.

Kleitu šoreiz iegādājusies vienpadsmit gadus vecā amerikāņu aktrise Kailija Rodžersa (Kylie Rogers) no Teksasas, kura dienu pirms svinīgā notikuma saviem faniem vietnē Twitter paziņojusi, ka ir pateicīga zīmolam Lazy Francis par tērpu plānotajam pasākumam.

«Katra sieviete būtu pelnījusi, ka pirmais, kas pieskaras viņas kailajai pēdai no rīta, ir mežģīnes,» vienojušās senioru uzņēmumā Lude strādājošās dāmas.

Sociālajā uzņēmumā Lude, kurā tiek nodarbināti seniori, tapuši pirmie paklāji, kuru izejmateriālu veido Latvijas apakšveļas ražotāju Rosme un Lauma Lingerie ražošanas pārpalikumi – mežģīnes.

Tāpat Lude paklāju ražošanā izmanto arī zīmola ZIB trikotāžas atgriezumi.

Izmantojot Latvijas tekstiluzņēmumu ražošanas pārpalikumus, katra paklāja ražošanā tiek izglābti aptuveni divi kilogrami potenciālu atkritumu, kas citādāk nonāktu izgāztuvē, pauž Lude pārstāvji.

Ņemot vērā atkritumu izmantošanu ražošanā, Skandināvijā Ludei piešķirta Kvalitātes inovāciju gada balva.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Retoriskas kaislības un politiskus demaršus izraisījusī Ukrainas un ES asociācijas līguma «atcelšana» bija paredzama un nav trokšņa vērta.

Ukrainas un ES asociācijas nolīgums šodien vienlaikus tiek apspriests un pieņemts Eiropas Parlamentā Strasbūrā un Augstākajā radā Kijevā. Proti, tas ne tuvu nav «atlikts» vai «atcelts», kā lasāms šur tur gan krieviski, gan angliski publicējošajā plašsaziņā. Dokumenta politiskā daļa stājas spēkā pilnībā. Spēkā paliek arī ukraiņu eksportētājiem vienpusīgi piešķirtie atvieglojumi piekļuvei ES tirgum. Vienīgais, kas līdz 2015. gada beigām tiešām tiek piebremzēts, ir atbildes gājiens no Ukrainas puses, simetriskā apmērā atceļot uzliktās nodevas importam no ES – tas arī viss.

Attiecīgi ir grūti saprast histērisko reakciju uz šo faktiski neko, sevišķi Ukrainā un Rietumos. Ukrainas ārlietu ministra vietnieks Daņilo Lubkivskis, protestējot pret sava šefa Pavela Kļimkina paziņojumu, ka nolīgums pilnībā spēkā vēl nestāsies, iesniedzis atlūgumu, jo notiekošais «dod nepareizu signālu kā agresoram (t.i., Kremlim), tā arī Ukrainas pilsoņiem». Viceministram Twitter vietnē pievienojas arī britu domnīcas Centre for European Reform ārlietu politikas šefs Ians Bonds – ka šodien Kijevā un Strasbūrā notiekošais iedrošinās Krieviju un novilcinās Ukrainai tik nepieciešamās reformas. Pirmais apgalvojums ir absurds, otrs – apšaubāms.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

«Sankcijas un embargo sagrauj brīvā tirgus principus. Vienlaikus brīvais tirgus ir vienīgais spēks, kas ļautu izkļūt no tādas situācijas,» intervijā laikrakstam Diena saka viens no pirmajiem Latvijas valdības vadītājiem pēc valsts neatkarības atjaunošanas Valdis Birkavs, kurš uzskata - pašlaik valdības rīcība krīzes risināšanā ir pārāk lēna.

Saistībā ar šābrīža krīzi pasaulē un tās ietekmi uz Latviju nesen kopā ar citiem bijušajiem premjeriem bijāt uz tikšanos pie Valsts prezidenta. Bija doma reāli piedāvāt palīdzību vai tikai par sevi atgādināt?

Kāpēc gan mums būtu jāatgādina par sevi? Es jau daudzus gadus darbojos divos starptautiskajos klubos, manu pieredzi izmanto citas valstis, nevis Latvija, man darba pietiek. Mums, bijušajiem premjeriem, jau kopš 1998. vai 1999.gada ir bijušas regulāras tikšanās, kurās piedalījušies arī bijušie prezidenti Vaira Vīķe-Freiberga un Guntis Ulmanis. Parasti šīs tikšanās organizējām kopā ar Māri Gaili, šoreiz iniciatīva nāca no Ivara Godmaņa un Aigara Kalvīša. Ņemot vērā, ka situācija kļūst arvien draudīgāka, sabiedrība polarizējas, ekonomika ir apdraudēta (un trausla ekonomika prasa ļoti spēcīgu vadību), tad nospriedām, ka mums jāpiedāvā tas, ko zinām, kāda ir mūsu iepriekšējā pieredze krīzes apstākļos.

Ir gadījies dzirdēt mežus dēvējam par Latvijas zaļo zeltu. Gribētos atgādināt, ka tam ir ne tikai simboliska nozīme vien, jo mežs ir arī bagātīgs tautsaimniecības resurss.

Vairāk nekā pusi savas valsts teritorijas esam atvēlējuši meža audzēšanai. Diemžēl mežsaimniecība, mežrūpniecība un kokapstrāde vairs nav kaut kas pats par sevi saprotams. Mums būs jāiet protestā – par iespēju būt saimniekiem savā zemē, strādāt, ražot un attīstīties.

Šobrīd Ministru kabinetā atrodas kaudze dažādu ministriju sagatavotu dokumentu, kas ir sākums tam, lai nacionālajā normatīvajā vidē nosēdinātu Eiropas zaļā kursa idejas. Divi piemēri. Informatīvajā ziņojumā “Par Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora virzību uz klimatneitralitāti” ir tieši pateikts, ka mērķis ir kokapstrādes nozarei samazināt izejmateriāla pieejamību par 2 miljoniem kubikmetru. Savukārt otrs informatīvais ziņojums “Par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību aizsargājamo biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai” ar vēl lielāku apetīti norāda uz potenciālu 7500 darba vietu zudumu meža nozarē. Te ir vietā atgādināt, ka viena darba vieta pie mums rada vēl vienu darba vietu vietējo tirgu apkalpojošās nozarēs, nemaz nerunājot par viesmīlības, ēdināšanas, izglītības un citiem sektoriem, kas ir cieši saistīti ar jebkura cilvēka dzīvi un atkarīgi no klientu maksātspējas. Mūsu aplēses rāda, ka reālā visu šo ideju ietekme varētu būt vēl lielāka, sliktākajā scenārijā likvidējot pusi no vairāk nekā 40 000 meža nozarē strādājošo darba vietām, no kurām lielākā daļa atrodas ārpus Rīgas.

Ārkārtas situācijai, kuru Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) ir izsludinājis Rīgas reģionā saistībā ar speciālistu trūkumu, navajadzēja būt pārsteigumam Veselības ministrijai.

Jau šā gada februārī intervijā DB NMPD direktore Liene Cipule norāda: «Ja visi strādātu tikai vienu slodzi, mums būtu 240 vakances. Pašlaik darbinieki vēl joprojām strādā normālo pagarināto darba laiku.» Tajā pašā intervijā arī direktore uzsver, ka Rīgā ir lielas problēmas ar brigāžu nokomplektēšanu. Līdz ar to veselības ministres Andas Čakšas skepsei par ārkārtas situācijas izsludināšanu nav pamata. Protams, tādas lietas nevar patikt nevienam ministram, taču, ja kāda problēma ilgstoši nav risināta, tā vienā brīdī samilst tiktāl, ka vienkārši pārsprāgst. NMPD tieši tā notika, un Rīgas reģionā šī masveida uzsprāgšana rezultējās ar vairāku darbinieku atlūgumiem. L. Cipule arī paudusi, ka mediķu atalgojuma jautājums joprojām nav atrisināts, jo, šīs valdības skatījumā, tas jārisina jaunajai valdībai.

Rosinājums samazināt iedzīvotāju iemaksas pensiju 2. līmenī ir nopietns signāls, kas liecina par bīstamu procesu politiķu pieejā valsts pārvaldīšanai. Tā sekas vēl izjutīsim.

Politikas veidotāji un virzītāji ir gatavi upurēt mūsu jauniešu nākotni šodienas tēriņiem, jo iemaksu samazināšana pensiju kapitālā nozīmē, ka šodien strādājošie Latvijas cilvēki uzkrās mazāk un pensijas vecumā saņems mazāk.

Pasmelšana no nākotnes pensiju kapitāla nav nekādi attaisnojama rīcība šodien, bet vēl būtiskāka šajā stāstā ir apbrīnojami vieglprātīgā attieksme pret uzticēšanos, ko valsts iemanto, rūpējoties par saviem cilvēkiem. Izskatās, ka budžeta sastutēšana ir svarīgāka par sabiedrības uzticības kredītu, tāpēc politiķi ar vieglu roku pagaldē nostumj īstās problēmas – ēnu ekonomiku un valsts tēriņu efektivitāti. Tās ir pārāk grūti risināmas, bet miljonus budžetā vajag tagad. Kur paņemt? No nodokļu maksātājiem – pensiju krājējiem un bankām (t.s. “virspeļņas” nodoklis).

Visai maigi izsakoties un neiedziļinoties restarta mēģinājumu neveiksmju sērijas iemeslos, jāsecina, ka centieni atdzīvināt metalurģijas nozari, respektīvi, Liepājas metalurgu, beigušies ar neko.

Precīzāk – beigušies ar šonedēļ uzsākto izsoli maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs tēraudkausēšanas ceham un uzņēmumam piederošajiem nekustamajiem īpašumiem. Kā intervijā (DB 27.02.2018.) ilgstošos tukšos centienus iepūst liesmas tēraudkausēšanas krāsnīs rezumēja Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes vadītājs Jānis Vilnītis, divas reizes Liepāja ir pārslimojusi metalurģijas uzņēmumu nogrimšanu, un trešo reizi kāpt uz tā paša grābekļa pilsēta nav pelnījusi. Tādēļ, runājot līdzībās, ir jāaizver metalurga zārks un jāiet uz priekšu, domājot par Liepājas uzņēmējdarbības vides turpmāko attīstību. Un tā ir nesaraujami saistīta ar jaunu saturu Metalurga teritorijai un infrastruktūras «kultūrslānim», ko tā ietver. Faktiski Liepājā ir jāatver balta lapa un jāpiepilda ar kvalitatīvu saturu. Valsts ieguldītā nauda sen mirušā metalurģijas uzņēmuma ķermeņa uzturēšanā pie dzīvības aparātiem nu ir paslaucīta zem vēstures paklāja, bet sabiedrība, kā zināms, ir pieradināta norīt tamlīdzīgus krupjus. Līdz galam nopietnas intereses trūkums no potenciālajiem investoriem abos ģeogrāfiskajos pretpolos tā arī nevienu pārliecinošu piedāvājumu gada laikā nepiespēlēja. Sabiedrībai kārtējo reizi atliek tikai cerēt – šoreiz, ka izdosies atgūt maksimāli daudz naudas maksātnespējas procesā.

Burberry griež mēteli uz otru pusi; modes industrijas netīro noslēpumu paslaucīt zem paklāja kļūst aizvien grūtāk, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Luksusa preču ražotājs Burberry visai ātri – apmēram mēneša laikā – ir reaģējis uz sabiedrības sašutumu pēc jūlija beigās plašsaziņā apspriestajiem datiem par iznīcinātās produkcijas apjomu iepriekšējā finanšu gadā. Kompānijas ziņojumā bija teikts, ka ir tikušas sadedzinātas tirdzniecībai nepiemērotas preces 37 miljonu USD vērtībā, no kā vairāk nekā trešā daļa bijušas smaržas.

Ražotājs skaidrojis, ka tā rīcība konkrētajā pozīcijā saistīta ar licences laušanu ar ASV ražotāju Coty, un modes industrijas līderiem ir argumentu arsenāls par labu biznesam apgrūtinošo uzkrājumu iznīcināšanai, tomēr tas nav attaisnojums turpinoši postošajai ietekmei uz vidi, kurā sava daļa ir arī novecojušo kolekciju iznīcināšanai.

Diskusijā par visai Latvijas tautsaimniecībai un iedzīvotājiem kritiski svarīgo “Sadales tīkla” tarifu projektu nav vietas brīvām faktu interpretācijām.

Šie ir jautājumi, kas jārisina strukturēti, konkrēti un caurspīdīgi – visiem galalietotājiem saprotamā veidā. Principi, kas ir šo tarifu noteikšanas un elektroenerģijas tirgus darbības pamatā, jau tā ir pietiekami sarežģīti, lai tajos spētu orientēties visas iesaistītās puses. Šobrīd redzamās darbības par to neliecina, radot pamatu bažām par to, cik pienācīgi tiek virzīts tarifu izmaksu samazināšanas jautājums.

Vairākkārtīgu cenu kāpumu jaunajā tarifu projektā galvenokārt nosaka iecere iespaidīgu, tīkla vajadzībām nepieciešamo, elektroenerģijas apjomu, iegādāties “pēc fakta” jeb par konkrētā brīža biržas cenām. Tā vietā, lai šīs izmaksas vismaz daļēji fiksētu ilgtermiņā. Drosmīga pieeja, ņemot vērā, ka jau vairāk nekā gadu biržas cenas līdzinās īstam kazino – no brīžiem, kad elektrība pieejama par brīvu, līdz tam, ka cenas sasniedz tūkstošiem eiro par megavatstundu. Rezultātā var nākties meklēt veidus, kā tarifos ietvertā elektrības iegādes izmaksas kompensēt no valsts līdzekļiem.

Jūs, visticamāk, pazīstat Tomu un Džeriju – divus ikoniskus animācijas seriāla tēlus. Viņi nepārtraukti cīnās viens ar otru, bet arī nespēj iztikt viens bez otra. Tā ir simbioze, kas nekad nespēs uzplaukt, taču to nevar arī pārtraukt, jo tā sniedz taustāmu labumu. Gluži tāpat kā kaķa un peles spēles starp ASV un Ķīnu.

Divas pasaules lielākās ekonomikas savā starpā konkurē un konfliktē, taču tās arī sadarbojas un veic tirdzniecības darījumus. Galvenie domstarpību un spriedzes avoti starp šiem milžiem ir cilvēktiesību un ģeopolitikas jomā. Tas savukārt ietekmē tirdzniecību un tehnoloģijas.

Liekas, ka vēl nesen ASV un Ķīnas tandēms šķita viens no veiksmīgākajiem starpvalstu sadarbības un valstu attīstības paātrināšanas piemēriem. Tagad, kad katra valsts cenšas iegūt priekšrocības pār otru, izmantojot tarifus, sankcijas, aizliegumus un citus līdzekļus, šī aina šķiet tāla un gandrīz neticama.

Ko dara Toms vai Džerijs, ja viņiem cīņā neveicas? Jā, viņi dodas meklēt sabiedrotos. Tāpat kā ASV un Ķīna - tās cenšas ietekmēt un pārliecināt citas valstis pievienoties tām, piedāvājot dažādus stimulus, palīdzību un dažādu veidu savienības. Dažas, acīmredzot, zem paklāja.

Augstā debess, kāda bēdu ieleja! Aizvadītajās dienās un nedēļās mediju ziņās Latgale iekļuvusi tikai un vienīgi ar negatīviem notikumiem.

Noris Krievijas un Baltkrievijas «militāri teatrālo» mācību Zapad aktīvā fāze. Nokrišņu daudzums, lauksaimniekiem lietavu nodarītie zaudējumi un to kompensēšana, kā arī ūdens izmērcētā ceļu infrastruktūra. Tie ir galvenie ziņu bloki, no kuriem pašlaik būvēts Latgales tēls masu medijos. Pašķirstot ziņu aģentūras LETA aizvadīto dienu ziņas, kur minēta Latgale, paveras drūmākā aina arī bez abām piesauktajām aktualitātēm. Policija Kārsavā uziet marihuānas audzētavu, iztiesā lietu par 200 tūkst. latu izzagšanu no Preiļu slimnīcas, policija pieķērusi 12 dzērājšoferus – no tiem sešus Latgalē. Briesmu stāstu ēdienkartes desertā tiek piedāvāta ziņa par to, ka pēc alkohola lietošanas slimnīcā nogādāts bērns. Tādu ainu rāda prese, tomēr skaidrs, ka pamatā Latgalei pašlaik galīgi neiet: pirmkārt, ar meteoroloģiskajiem apstākļiem un, otrkārt, ar sabiedriskajām attiecībām to plašākā izpratnē. Tā ir tikai pavirši sameistarota Latgales «fasāde», jo reģiona saturs ir krasi atšķirīgs, vērtīgs un īpašs.

Mūsdienu pasaulē, kur tehnoloģijas attīstās zibenīgā ātrumā, uzņēmumi, lai nezaudētu konkurētspēju, cenšas neatpalikt ar dažādu jaunu risinājumu ieviešanu.

Tas ir saprotami. Tomēr straujajā attīstības tempā tikpat svarīgi ir atcerēties, ka jauna tehnoloģija nav panaceja - tas ir tikai rīks uzņēmēja rokās, kura izmantošanai jābūt rūpīgi pārdomātai un pielāgotai uzņēmuma specifiskajām vajadzībām. Diemžēl praksē redzu, ka uzņēmumi tehnoloģijas bieži ievieš bez skaidras stratēģijas un ir pārsteigti, kāpēc tās nenes gaidīto rezultātu.

Jāsakārto mājsaimniecība

No sadzīves zinām - ja māja nav sakārtota un putekļi noslaucīti, pat sarkanā paklāja izritināšana nepalīdzēs tai kļūt vizuāli pievilcīgai. Tieši tāpat ir ar tehnoloģijām. Kamēr uzņēmuma iekšējie procesi nav sakārtoti, tikmēr inovatīvu risinājumu ieviešanai nebūs nozīmes. Lai jaunā tehnoloģija spētu sniegt taustāmus rezultātus, uzņēmumā ir jābūt skaidrai un efektīvai procesu pārvaldībai, jo, ieviešot tehnoloģiju ar nesakārtotām iekšējās procedūrām, pastāv risks, ka jauninājumi radīs vēl lielāku haosu. Gartner pētījumi rāda - ja bizness nav pietiekami sagatavojies pārmaiņām, uzņēmuma resursu plānošanas jeb ERP projektu 55 % līdz 75 % gadījumu ir lemti neveiksmei.

Ja Latvijas ekonomika un cilvēku labklājība atpaliek no mūsu kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem, skaidrs, – ir vainīgas bankas. Ja Latvijā ir par maz labi atalgotu darba vietu, – vainīgas bankas. Jo tās, lūk, nefinansē jaunu uzņēmumu rašanos. Ja kāds ar sliktu kredītvēsturi vai apšaubāmas izcelsmes ienākumiem nevar paņemt kredītu, – vainīgas bankas.

Šāda viedokļu “ainava” pēdējo mēnešu laikā veidojas (tiek veidota?) par un ap Latvijā strādājošajām bankām. Sabiedrība tiek “nogatavināta” jauna nodokļa ieviešanai banku nozarē, jo eirozonā īstenotās monetārās politikas dēļ, kas vērsta uz inflācijas mazināšanu, bankas nu pelna par daudz. Bet nākamajā budžetā jau tagad zināms - robu gana daudz.

Regulāra banku piesaukšana dažādos kontekstos apliecina to, cik nozīmīga ir finanšu sistēma valsts ekonomikas funkcionēšanā un attīstībā. Bankas to apzinās un labi saprot gan privātpersonu situāciju, kurām jāsaskaras ar inflācijas ierobežošanas sekām – pieaugošām kredītlikmēm, gan arī uzņēmējus, kuru vēlmi un spēju aizņemties ietekmē daudzi neskaidri jautājumi – no kara izraisītas nestabilitātes līdz energoresursu krīzei un jaunu tirgu meklējumiem.

Lai nodrošinātu Jelgavas Sporta halles atbilstību Pasaules reitinga badmintona turnīru rīkošanas noteikumiem, “Yonex Latvia International” rīkotājiem nāksies aizlīmēt visus Jelgavas Sporta halles logus vairāk nekā 100 kvadrātmetru apmērā.

Turnīru rīkošanas noteikumi paredz, ka sportā zālē var būt tikai mākslīgais apgaismojums, un nav pieļaujams, ka ir pat atvērts viens vēdlodziņš, pa kuru varētu zālē iespīdēt saules gaisma. “Šī prasība sākotnēji šķiet ļoti skarba, taču tam ir loģisks pamatojums - badmintona spēlētājiem šādi “gaismas caurumi” tik tiešām traucē, jo badmintona bumbiņa tur uz mirkli mēdz pazust. Bet tiešs saules stars var apžilbināt badmintona spēlētāju,” stāsta viens no “Yonex Latvia International” tiesnešiem, badmintona treneris Kristaps Pilveris, kurš uzņēmies koordinēt logu aizklāšanu.

Turnīra rīkotāji pēc palīdzības vērsušies uzņēmumā “STATS Serviss”.