Nevar noliegt, ka trīskārtējais Latvijas valdības vadītājs Valdis Dombrovskis (Vienotība) ir vietējās politikas fenomens - neraugoties uz dažādiem nepopulāriem lēmumiem, viņš ir spējis saglabāt visnotaļ augstu uzticības līmeni sabiedrībā.
Tomēr tagad izskatās, ka viņš ir nolēmis tam pielikt treknu punktu, ieliekot opozīcijas partiju rokās visus iespējamos trumpjus, kā arī pamatīgi satracinot sociālos partnerus. Runa ir par solījumu, ko valdība ir kultivējusi jau pietiekami daudzus mēnešus - samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) un palielināt neapliekamo minimumu. Abi šie solījumi regulāri tika skandēti teju kā viens veselums, taču tagad izrādās, ka IIN gan varēšot samazināt, bet palielināt neapliekamo minimumu - nekādi. Problēma ir apstāklī, ka neapliekamais minimums, tā apmērs ir ļoti nozīmīgs gana lielai sabiedrības daļai - cilvēkiem, kuri vēlas, lai viņu maciņos būtu vismaz par kādu latu vairāk. Jāpiebilst, ka šiem pašiem cilvēkiem ikdienā tiek klārēts, ka ekonomikas krīze mūsu valstī ir beigusies, un vispār - Latvija esot veiksmes stāsts. Turklāt nav arī īsti skaidrs, kāpēc nav iespējams palielināt neapliekamo minimumu, it īpaši jau ņemot vērā, ka nupat tika samazināts PVN par vienu procentpunktu, tādējādi sperot soli, no kura nekādu pozitīvo efektu neizjuta ne uzņēmumi, ne patērētāji. Proti, ja jau atradās līdzekļi tik bezjēdzīgam solim, tad kāpēc gan nevarētu celt neapliekamo minimumu, skaidri zinot, ka šādā veidā valsts budžeta neiekasētā nauda tajā atgriezīsies PVN veidā, jo cilvēki, kuri algas dienā būs saņēmuši par dažiem latiem vairāk, tos, visticamāk, iztērēs tuvākajā pārtikas veikalā, nevis nesīs uz banku, lai noguldītu ilgtermiņa depozītā.
Nav brīnums, ka šāda valdības atkāpšanās no iepriekš solītā šoreiz ir sadusmojusi uzreiz divus sociālos partnerus - gan arodbiedrības, gan arī uzņēmējus. Ne velti pozitīva risinājuma neatrašanas gadījumā šajā jautājumā jau tagad tiek solītas dažādas protestakcijas līdz patjauna referenduma rosināšanai, lai atlaistu tikai pirms gada ievēlēto Saeimu. Nebūtu jābrīnās, ja šoreiz izvērstās protestakcijas tiešām būs vērienīgas, ņemot vērā vēl kādu būtisku faktoru - nākamajā gadā ir gaidāmas pašvaldību vēlēšanas. Un tas nozīmē, ka ikviens opozīcijā sēdošs polistikais spēks, lai vairotu savas izredzes iegūt pašvaldībās kādu mandātu vairāk, ir gatavs doties uz barikādēm, bļaujot, ka Dombrovska valdība nepilda solījumus, un būs grūti pret šādu apgalvojumu kaut ko iebilst, lai gan paši bļāvēji nebūs ne par mata tiesu labāki.
Jā, politiķu kontā ir pietiekami daudz neizpildītu solījumu, tomēr nereti runa ir par priekšvēlēšanu karstumā izteiktiem populistiskiem paziņojumiem. Bet šoreiz gan Dombrovskim, gan arī ekonomikas ministram Danielam Pavļutam, gan finanšu ministram Andrim Vilkam ir jāapzinās, ka paziņojumu par neapliekamā minimuma palielināšanu, sāķot ar 2013. gadu, kā nopietnu, turklāt loģisku soli uztvēra gan darba devēji, gan arī ņēmēji, un šāda vārda neturēšana var izrādīties nopietns šķērslis turpmākajā politiskajā karjerā.