Ukrainas premjerministrs Mikola Azarovs ceturtdien paziņojis, ka ir gatavs atkāpties no amata, ja par to nobalsos parlaments.
«Jautājums par valdības atlaišanu saskaņā ar konstitūciju ir parlamenta prerogatīva. Ja tas savāks pietiekamu balsu skaitu, tad valdība atkāpsies,» žurnālistiem Šveices kalnu kūrortā Davosā paziņoja M. Azarovs.
«Ja politiskie spēki parlamentā un prezidents uzskatīs to par lietderīgu, tad kāds man varētu būt pamats iebilst pret tādu notikumu attīstību?» piebilda premjers.
Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs ceturtdien uzdevis parlamenta spīkeram Vladimiram Ribakam sasaukt Augstākās Radas ārkārtas sēdi, lai apspriestu situāciju valstī.
V. Ribaks jau parakstījis rīkojumu par parlamenta ārkārtas sēdes sasaukšanu 28.janvārī. Viņš arī paziņojis, ka, viņaprāt, ārkārtas sēdē vajadzētu izskatīt jautājumu gan par valdības atlaišanu, gan par Augstākās Radas pieņemtajiem pretrunīgi vērtētajiem likumiem, kas ierobežo pulcēšanās brīvību un lielā mērā veicinājuši situācijas saasināšanos.
Tikmēr pie varas esošās Reģionu partijas deputāti jau paziņojuši, ka negrasās balsot par valdības atlaišanu, kas ir viena no opozīcijas izvirzītajām prasībām.
Ukrainas radikālā kustība Pravij sektor (Labējais sektors), kas, domājams, aizsāka protestētāju sadursmes ar miličiem, uzskata spēku par vienīgo ceļu valdošā režīma gāšanai un nevēlas sadarboties ar citām opozīcijas grupām. «Mums, nacionālistiem, jāsagrauj iekšējās okupācijas režīms revolucionārā ceļā, citi ceļi nav pieejami,» intervijā ziņu aģentūrai AFP norādīja viens no kustības līderiem - 31 gadu vecais Andrijs Tarasenko.
Pravij sektor mērķis ir neatkarīga un stipra valsts. Kustība vēlas gāzt prezidenta Viktora Janukoviča režīmu un, ja nepieciešams, darīt to ar spēku.
Kustība vēlas, lai Ukrainā valdītu ukraiņu tauta, kas būtu brīva no jebkādas Krievijas ietekmes. Tomēr, salīdzinot ar lielāko daļu opozicionāru, tā nav sajūsmināta arī par ciešākām attiecībām ar Eiropas Savienību (ES).
Pravij sektor, par kuru līdz šim bija maz kas zināms, necenšas sadarboties ar citām opozīcijas grupām, pārmetot tām nespēju efektīvi stāties pretī varasiestādēm.
Kustība nav saistīta ar Ukraiņu nacionālistu partiju Visukrainas savienība Svoboda (Brīvība) un tās līderi Oļegu Tjagņiboku, kurš pēdējās dienās pēc sadursmju sākšanās nav nācis klajās ar skaļiem paziņojumiem.
Trīs Ukrainas opozīcijas redzamākos līderus - Tjagņiboku, partijas Batkivščina (Tēvzeme) līderi Arsēniju Jaceņuku un bijušo pasaules čempionu boksā un partijas UDAR dibinātāju Vitāliju Kļičko -, kuri vadījuši protestus pēdējos divus mēnešus, pēdējo dienu vardarbība ir acīmredzami pārsteigusi. Viņi notikušajā vaino varasiestādes, bet arī izvairījušies attaisnot protestētāju pastrādāto vardarbību.
Tarasenko visiem trim līderiem veltīja nicinošas piezīmes. «Tauta iznāca ārā, lai protestētu, lai rīkotos, bet tie, kas atradušies uz skatuves divus mēnešus, darīja visu, lai nemainītu situāciju,» intervijā AFP norādīja Tarasenko. Tjagņiboks, Kļičko un Jaceņuks svētdien protestu laikā tika izsvilpti.
Pravij sektor, kam pievienojušās arī vairākas futbola līdzjutēju grupas, organizē savas akcijas internetā, izmantojot Facebook un citus sociālos tīklus. Kustība iekļaujas plašāka grupējumā, kura nosaukums ir Trident. Grupējums apgalvo, ka balstās uz «tradicionālajiem ukraiņu kristietības» principiem un ukraiņu nacionālisma ideoloģiju.
Trident apgalvo, ka iedvesmojies no pretrunīgi vērtētā ukraiņu nacionālistu līdera Stepana Banderas, kurš pagājušā gadsimta trīsdesmitajos un četrdesmitajos gados vadīja Ukrainas nacionālistu kustību, tostarp Ukrainas Sacelšanās armiju (UPA).
Pirms 55 gadiem mirušais Bandera joprojām ir ļoti pretrunīgi vērtēta personība Ukrainas sabiedrībā. Daļa ukraiņu - galvenokārt valsts rietumos - viņu vērtē atzinīgi kā Ukrainas atbrīvošanās kustības līderi, bet miljoniem ukraiņu valsts austrumos un dienvidaustrumos pārmet Banderam sadarbību ar nacistiem.
Ukrainas iekšlietu ministra vietnieks šonedēļ paziņoja, ka Pravij sektor un citās līdzīgās grupās Kijevā apvienojušies vismaz 500 aktīvisti, kuri iemitinājušies protestētāju okupētajās pašvaldības ēkās.
Daudzus protestētājus saniknojuši parlamenta 16.janvārī pieņemtie likumi, kas ierobežo demonstrāciju rīkošanu. Tomēr
Pravij sektor netic, ka šo likumu atcelšana vai citu opozīcijas prasību izpildīšana spēs ko mainīt. Kustība ir pārliecināta, ka vienīgais iespējamais solis ir tūlītēja varas maiņa, norādīja Tarasenko.
Pravij sektor ir apņēmības pilna turpināt savu radikālo darbību, kamēr viņu mērķi būs sasniegti. «Mums nav citu variantu. Mums ir darīšana ar noziedzniekiem, kas nolaupa cilvēkus, nošauj tos (..). Nekādi kompromisi nav iespējami (..), mēs vai viņi, vai nu mēs uzvarēsim, vai viņi mūs iznīcinās," norādīja Tarasenko. "Rezultāts ir fakts, un tas ir neticams. Kas par neticamu pieaugumu cilvēku skaitā, kas par neticamu atbalsta pieaugumu! Tas ir karš. Janukovičam jāatkāpjas. Tā ir mūsu prasība,» uzsvēra Tarasenko.