Brīži, kad noteiktas sugas radījumi sāk pamest kādu kuģi, tautā netiek uzskatīta par labu zīmi, jo tas liecinot vien par to, ka attiecīgais peldlīdzeklis tūlīt nogrimšot.
Citiem vārdiem sakot, ziņas, ka Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim vairs nebūs nekāda sakara ar pašu radīto Parex banku, nekādi nav uzskatāmas par labu zīmi vairāku iemeslu dēļ.
Pirmkārt, tieši šie cilvēki vislabāk zina visus šīs bankas tā saucamos zemūdens akmeņus, lai arī viņu vadības laikā tā piedzīvoja krīzi. Otrkārt, pilnībā atbrīvojoties no Kargina un Krasovicka, diez vai valstij izdosies no viņiem abiem paprasīt vismaz kaut kādu atbildību gadījumā, ja, piemēram, izrādīsies, ka viņu darbībās ir bijušī pārkāpumi.
Tāpat līdz galam skaidrs nav tas, kāpēc no Parex bankas vadīšanas atteicās Inesis Feiferis. Viena no versijām - nav iespējams īpaši ilgi izturēt, kad augstākstāvošas amatpersonas pieņem lēmumus, paģērot to izpildi un apgrūtinot darbu, taču diez ko neņemot vērā paša viedokli. Protams, pašreizējā situācijā būtiskākais jautājums ir par to, cik daudz valstij jeb, pareizāk sakot, nodokļu maksātājiem vēl izmaksās Parex bankas glābšana, un vai to vēl vispār izdosies izdarīt?! Banku eksperti, tiesa, pārsvarā gadījumu neoficiāli, baidīdamies no Drošības policijas aktivitātēm, pauž bažas, ka pēdējā laikā notiekošais ar Parex banku ir tāds kā beigu sākums. Respektīvi, ir pārāk daudz pazīmju, kas norāda - sākotnējie Latvijas valstsvīru paziņojumi, ka šī banka apvienojas ar valsti, un nu tik viss būs pašā labākajā kārtībā, ir izgāzies. Jau tagad ir skaidrs, ka šis pasākums valstij izmaksās vairāk, nekā sākotnēji bija plānots, vai arī - par ko tika stāstīts sabiedrībai.
Lai cik muļķīgi tas arī neizklausītos, valsts faktiski ir kļuvusi par Parex bankas ķīlnieci, sedzot tās tēriņus situācijā, kad, lai stabilizētu ekonomisko situāciju valstī, tiek spriests par nepieciešamību aizņemties vairākus miljardus eiro. Līdz ar to pamatots ir jautājums, cik profesionāls un, iespējams, arī godprātīgs ir Parex bankas pārņemšanas projekts, un kas tā visa rezultātā būs lielākie ieguvēji - noguldītāji bankā, kam tiek ierobežota noguldījumu izmantošanas iespēja, sabiedrība kopumā, kas acīmredzot vēl daudzus gadus maksās milzīgus parādus, vai arī divi līdzšinējie bankas īpašnieki, kas uz valsts pleciem būs pārbīdījuši ārkārtīgi lielu parādu nastu un neko vairāk.