Izmaksu sadaļa mulsinoša, no kā var secināt, ka bez Iedzīvotāju reģistra citās informācijas sistēmās personas kodi neparādās
No 2017. gada Latvijā varēs veikt personas koda nomaiņu, kurš satur informāciju par cilvēka vecumu, tomēr ir diezgan daudz neskaidrību par pašu procesu un izmaksām. To paredz valdības akceptētie grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā. Paredzēts, ka jaunā personas koda pirmie cipari būs 32, bet pārējie automātiski ģenerēti no 0 līdz 9. Jautājums par personas koda atbilstību fizisko personu datu aizsardzības kanoniem aktivizējās 2007. gadā saistībā ar Tiesībsarga biroja pārbaudi. Par grozījumiem gala vārds būs jāsaka Saeimai.
Pozitīvi ir vērtējams, ka likumprojekts paredz papildināt likuma pārejas noteikumus ar jaunu punktu, kurā noteikts, ka persona, kurai jau piešķirts personas kods ar dzimšanas datiem, sākot ar 2017. gadu, vienu reizi brīvprātīgi varēs lūgt piešķirt jaunu personas kodu bez dzimšanas datuma norādīšanas, tādējādi varēs izvairīties no precedentiem, kad cilvēks kodu vēlētos mainīt nepārtraukti, lai gadu vietā slēptu pavisam ko citu. Interesanti, ka likumprojekta anotācijā nav iekļauts Tieslietu ministrijas padotības iestādes Datu valsts inspekcija (DVI) viedoklis, jo tieši šīs iestādes viens no primārajiem mērķiem ir personas datu uzraudzība un aizsardzība. Būtu vērtīgi noskaidrot, vai DVI atbalsta personas koda maiņu. Tāpat nebūtu slikti, ja pirms izmaiņām tiktu veikta aptauja (piemēram, internetā, nevis pusmiljona eiro apmērā), lai būtu aplēses, cik iedzīvotāji ir neapmierināti ar esošo personas kodu un cik iedzīvotāju apsvērtu koda maiņu, lai prognozētu gaidāmo aktivitāti. Mulsina likumprojekta anotācijas sadaļa par izmaksām, jo saskaņā ar to, līdzekļi izmaiņām ir nepieciešami tikai Iedzīvotāju reģistram un e-pakalpojuma «Iepriekšējā un piešķirtā jaunā personas koda salīdzināšana» izveidei, varētu domāt, ka citās informācijas sistēmās personas kodi neparādās, nemaz nerunājot par privāto sektoru, īpaši būtiski tas varētu būt finanšu jomā, kuru klientu lokā ir arī cilvēki, kuri nemaz nebēdātos, ka uz kādu brīdi pazustu no bankas redzesloka. Lai apzinātu reālās izmaksas tikai valsts pārvaldē, būtu jānoskaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) viedoklis, jo ministrijas pārziņā ir valsts IT saimniecības jautājumi. VARAM komentāru anotācijā neizdevās atrast.
Pārmaiņām gataviem būs jābūt arī uzņēmumiem, kuri klientus identificē pēc personas kodiem vai arī tas ir līdzeklis cilvēka rīcībspējas noteikšanai. Tāpat nav zināms, kādi būs piekļuves noteikumi, lai izmantotu e-pakalpojumu personas koda salīdzināšanai, tāpēc būtu jānosaka kārtība, kas un kā varēs šo pakalpojumu izmantot. Vairāki pakalpojumu sniedzēji ir norādījuši, ka līgumos ar klientiem viņiem ir pienākums par izmaiņām paziņot 10 kalendāro dienu laikā, tomēr dzīvē ne vienmēr tā notiek. Realitāte var būt tāda, ka cilvēks nomaina personas kodu, aiziet pēc jaunas braukšanas apliecības, veic informēšanu saistībā ar nekustamiem īpašumiem un automašīnu, iespējams, aiziet uz banku, informē pāris pakalpojumu sniedzēju, bet varbūt kaut kur nemaz neparādās un neko neziņo. Tāpēc – kas par neziņošanu nesīs atbildību, vai arī privātajam sektoram reizi gadā būs jāpārbauda klientu personas kodi? Jautājumu šajā jomā netrūkst, līdz ar to Saeimā varētu būt gaidāmas interesantas diskusijas.