No 2017. gada Latvijā varēs veikt personas koda, kurš satur informāciju par cilvēka vecumu, nomaiņu, tomēr ir neskaidrības par šo kodu mainījušo personu iepriekšējām saistībām, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valdība jau ir akceptējusi grozījumus Iedzīvotāju reģistra likumā, kurš dos iespējas jebkuram cilvēkam iegūt jaunu personas kodu bez dzimšanas datu norādes. Paredzēts, ka jaunā personas koda pirmie cipari būs 32, bet pārējie automātiski ģenerēti no 0 līdz 9. DB jau rakstīja, ka jautājums par personas koda atbilstību fizisko personu datu aizsardzības kanoniem aktivizējās 2007. gadā saistībā ar Tiesībsarga biroja pārbaudi. Par šiem grozījumiem gan vēl gala vārds būs jāsaka Saeimai.

«No personas datu aizsardzības viedokļa šāda personas koda nomaiņas iespēja ar tādu, kas nesatur datus par personas vecumu, nav slikta ideja, jo līdzīgi procesi notiek arī citās valstīs, tomēr ir vairāki jautājumi, uz kuriem vismaz pašlaik nav skaidru atbilžu,» situāciju raksturo personas datu aizsardzības eksperts un SIA E - sabiedrības risinājumi valdes loceklis Māris Ruķers. Ja parlaments attiecīgos grozījumus akceptēs, tad no 2017. gada jebkurš cilvēks varēs nomainīt savu personas kodu gluži tāpat, kā pašlaik pasi, mainot uzvārdu – reģistrējot laulību – un samaksājot attiecīgu valsts nodevu. «Neredzu problēmas ar valsts iestāžu pārbaudēm par personas kodu mainījušajiem cilvēkiem, bet redzu jautājumus no privātsektora par to, kā viņi varēs pārbaudīt šo cilvēku saistības, un cik tas izmaksās,» atzīmēja M. Ruķers. Viņam nav informācijas par to, vai ar privātuzņēmējiem notikusi kāda saruna – diskusija – par šādu tēmu. «Jautājums jau nav par dzimšanas datuma slēpšanu, jo valsts iestādes ar pieeju reģistriem to zinās, bet gan – par privātsektora iespējām identificēt personas kodu nomainījušo personu,» turpina M. Ruķers. Viņš uzskata, ka privātsektoram tāpat nāksies uzglabāt gan pašreizējo, gan arī jauno personas kodu. «Naivi ir uzskatīt, ka veco kodu neviens vairs negribēs zināt, jo būs jānoskaidro personas iepriekšējās saistības utt.,» uzskata M. Ruķers. Viņaprāt, valstij vajadzētu pārskatīt gadījumus, kad tiek pieprasīts un publiskots personas kods. Līdz ar to būtu jāprecizē, kas tad ir tā cilvēku grupa, kuras personas koda izmantošana saistībā ar dzimšanas datuma izpaušanu pašreiz rada un radīs privātuma aizskārumu, piemēram, komersantu amatpersonu datu publicēšana oficiālajā publikācijā.

Otrdien Ministru kabinets atbalstīja grozījumus Iedzīvotāju reģistra likumā, kas paredz noteikt jaunas prasības personas kodu piešķiršanai, turpmāk nesaistot tos ar dzimšanas datumu, informē Iekšlietu ministrija.

Tādējādi tiks novērsta iespēja, izmantojot personas koda pirmajā daļā ietverto informāciju ar norādi uz personas vecumu, veidot tiešu vai netiešu personas diskrimināciju uz vecuma pamata gan profesionālajās attiecībās, kā arī mazināt iejaukšanos personas privātajā dzīvē.

Personas kodu piešķirs Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un tas tiks veidots no vienpadsmit cipariem. Personas koda pirmie cipari būs 32, bet pārējie cipari būs automātiski sistēmas ģenerētie nejaušie cipari no 0 līdz 9. Pirmie seši cipari no pārējiem pieciem cipariem var tikt atdalīti ar defisi jeb savienojuma zīmi. Pēdējie pieci cipari nesniegs tiešas ziņas par fizisko personu, bet tikai palīdzēs viņu identificēt.

Paplašinot sabiedriskā transporta biļešu iegādes un lietošanas iespējas, definēta lietotāju grupa ir uzsākusi koda biļetes lietojamības testus ar mērķi pārbaudīt jaunā veida biļetes lietojamību reālos apstākļos, kas ietver biļetes aktivizēšanu transporta līdzeklī un kontroli, informē pašvaldības uzņēmumā Rīgas satiksme.

Koda biļete būs jauns norēķinu veids “Rīgas satiksmes” sabiedriskajā transportā, kas ļaus klientiem veikt norēķinus par braucieniem ar viedtālruni tiešsaistes režīmā.

Koda biļete darbosies paralēli esošajai e-talonu sistēmai. Lai lietotu koda biļeti, klientiem savā viedtālrunī vajadzēs uzstādīt mobilo lietotni. Šajā lietotnē tiešsaistes režīmā varēs iegādāties vienreizējo brauciena biļeti un izmantot to, aktivizējot sabiedriskā transportlīdzekļa salonā, kur būs izvietots katram transportlīdzeklim unikāls kvadrātkoda identifikators.

Gadījumā, ja transportā iekāps kontrolieris, pasažieris atvērs lietotni, kur būs redzama aktivizētā biļete, un uzrādīs to kontrolierim. Koda biļetes platformas izstrāde tika uzsākta 2020. gada nogalē, un tā tiek veidota kā atvērta sistēma, lai šādas biļetes pārdošanu varētu nodrošināt pēc iespējas plašs pakalpojuma sniedzēju (pārdevēju) loks.

Tiem, kuri pēc 2017. gada vēlēsies mainīt personas kodu uz tādu, kas nesatur dzimšanas datumu, jārēķinās ar izmaksām , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Saeima otrajā lasījumā ir apstiprinājusi grozījumus Iedzīvotāju reģistra likumā, kas paredz, ka no 2017. gada ikviens Latvijas iedzīvotājs, kurš vēlēsies, varēs nomainīt personas kodu pret tādu, kas nesaturēs dzimšanas datu norādes. Paredzēts, ka jaunā personas koda pirmie cipari būs 32, bet pārējie tiks automātiski ģenerēti no 0 līdz 9. Savukārt tiem bērniem, kas dzims jau pēc tam, kad grozījumi būs stājušies spēkā, automātiski tiks piešķirts jaunais personas kods.

Iesaka izvērtēt

Personas kodu mainījušie varēs saņemt izziņu par to, ka ir notikusi maiņa. Iedzīvotāju reģistrā gan tiks saglabāta informācija par iepriekšējo personas kodu. Pēc koda maiņas būs jānomaina personu apliecinošie dokumenti, proti, pase vai ID karte, DB skaidroja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Jānis Citskovskis. Savukārt attiecībā uz citiem jau izdotiem dokumentiem tie būs jāmaina, ja to paredzēs normatīvie akti. Ceļu satiksmes un drošības direkcijas pārstāve Agnese Korbe, jautāta, vai pēc koda maiņas būs jāmaina autovadītāja apliecība, norādīja, ka, visticamāk, būs. Jau šobrīd normatīvie akti nosaka, ka autovadītāja apliecība 30 dienu laikā ir jāmaina, ja ir mainījušies personas dati. Līdz šim visbiežāk tas bija saistīts ar laulībām, kad tiek mainīts uzvārds. Līdz ar to, ja netiks mainīts normatīvajos aktos noteiktais, tad tā paliks arī attiecībā uz gadījumiem, kad tiks mainīts personas kods.

Personas kodu maiņa prasīs arī būtiskus uzņēmumu resursus, izstrādājot un pielāgojot organizāciju informācijas sistēmas

Lai arī šobrīd vēl ir vairāki neskaidri jautājumi, jaunā beznozīmes personas koda ieviešana prasīs resursus kā uzņēmēju, tā valsts pārvaldes pusē, DB norādīja Lattelecom komercdirektore Kerli Gabriloviča. «Ieviešot šo ieceri, noteikti būs vajadzīgas izmaiņas uzņēmuma informācijas sistēmās, procesos, dokumentos, un tā realizācijai būs nepieciešams finansējums, kā arī jāparedz saprātīgs ieviešanas termiņš. Turklāt, ir jābūt pieejamam elektroniskam rīkam, kas nodrošinās vecā un jaunā personas koda salīdzināšanu, lai pārliecinātos par personas identitāti. Tāda rīka ieviešana konceptuāli ir paredzēta, lai gan vēl nav detalizēti zināms, kādi būs tā lietošanas noteikumi. Svarīgi, lai šis iecerētais e-pakalpojums un informācijas apmaiņa ar Iedzīvotāju reģistru pildītu komersantiem vajadzīgās funkcijas,» uzsvēra K. Gabriloviča.

Pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" sabiedriskajā transportā tagad iespējams norēķināties ar koda biļeti, kuras risinājuma un lietotnes izstrāde izmaksāja aptuveni 230 000 eiro, informē "Rīgas satiksmes" valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa.

"Līdz ar koda biļeti tiks paplašinātas biļešu iegādes iespējas, turklāt koda biļeti, kura darbosies paralēli esošajai sistēmai, var iegādāties jebkurā diennakts laikā. Patlaban lietotnē varēs iegādāties viena brauciena biļetes, taču sekosim līdzi, kā aplikācija tiek lietota, un sāksim darbus par tās tālāko attīstību," skaidro Dž. Innusa.

Lietotāji varēs izvēlēties, kuru no trīs iespējamajām lietotnēm ikdienā izmantot - "Rīgas satiksmes", "Mobilly" vai personu apvienības "SP Grupa" lietotni, kas pašlaik vēl ir izstrādes procesā. Iekāpjot sabiedriskajā transportā, biļete jāreģistrē, skenējot kvadrātkodu.

Koda biļetes izstrāde tika sākta 2020.gada nogalē, un atklātas iepirkuma procedūras rezultātā tiesības izstrādāt lietotni ieguva SIA "CatchSmart".

Lai gan sods par jaunās regulas neievērošu fiziskām personām nedraud, tomēr katra spēkos ir rīkoties, lai pasargātu savus personas datus un kontrolētu, kam tie tiek nodoti, stāsta zvērinātu advokātu biroja Sorainen advokāts un partneris Agris Repšs.

Trešdien, 28.martā, Saeimas Juridiskā komisija 1. lasījumam virzīja Personas datu apstrādes likuma projektu, kas precizēs jaunās Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) piemērošanu Latvijā. To ir vērts zināt, kā uzņēmējiem, tā iedzīvotājiem.

«Mēs ikdienā nepievēršam uzmanību, ka mums prasa nodot personas datus, kad aizpildām pieteikumus mobilā telefona lietotnēm, sociālo tīklu profiliem vai kādu pakalpojumu saņemšanai. Taču faktiski uzņēmumi bieži vāc un apstrādā personas datus dažādām vajadzībām, piemēram, tos izmanto, lai piedāvātu labāku pakalpojumu, veidotu efektīvākas mārketinga kampaņas, kā arī ir gadījumi, kad, pārdodot datus, tiek gūti papildu ienākumi. Tāpēc mūsu datu aizsardzība visupirms, ir mūsu pašu rokās» skaidro Repšs.

#Teju katra trešā šī zīmola kāzu kolekcijas kleita kļūst par dižpārdokli, taču to komerciālā veiksme nav racionāli izskaidrojama.

Teju katra trešā zīmola Katya Katya kāzu kolekcijas kleita kļūst par dižpārdokli, taču to komerciālā veiksme nav racionāli izskaidrojama

Tā DB stāsta zīmola radītāja, modes dizainere Katja Šehurina, kurai ir savs zīmola veikals Londonā.

Kāzu kleitu mode pēdējā laikā ir ļoti mainījusies – tērpi kļuvuši vienkāršāki un funkcionālāki. Ērtība ir ņēmusi virsroku pār vizuālo izskatu. Dizaineres kāzu kleitas ir ieturētas bohēmiskā stilā, tās izstaro vieglumu un brīvību. Ir izveidotas divas zīmola Katya Katya apģērbu līnijas: Katya Katya Occasion vakarkleitām un Katya Katya Bridal – kāzu kleitām.

Ar K. Šehurinu DB tiekas zīmola salonā Rūpniecības ielā, kas atrodas blakus viņas darba studijai. Galds, pie kura notiek saruna, ir noklāts ar jaunās kolekcijas skicēm. Tā kā augstās modes pasaulē idejas tiek zagtas, fotogrāfe tiek piekodināta tās nebildēt. Pie tā, ka zīmola Katya Katya kleitas tiek kopētas, K. Šehurina jau ir pieradusi.

Starptautiskā valūtas fonda pētījums liecina, ka mākslīgais intelekts (MI) lielākā vai mazākā mērā ietekmēs vairāk nekā 40% darba vietu visā pasaulē. Savukārt starptautiskais finanšu holdings “Goldman Sachs” paziņojis, ka MI skars vairāk nekā 300 miljonu darba vietu ASV un Eiropā. Izņēmums nav arī darba vide IT nozarē, kur nepieciešamība pēc IT speciālistu prasmēm savā darbā izmantot MI iespējas tikai pieaug.

Tā, piemēram, Eiropas Savienības (ES) ziņojums “Mākslīgā intelekta prasmju vajadzību analīze 2023″ par IT industrijas profesijām, atklāj vairāk kā desmit IT specialitātes, kurās jau šobrīd ir nepieciešamas padziļinātas MI prasmes – datu zinātniekiem un inženieriem, mašīnmācīšanās, datorredzes un neirolingvistiskās programmēšanas (NLP) inženieriem, u.c. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī Latvijas IT jomā, taču pagaidām vēl MI lietošanas iemaņas kā viena no noteicošajām prasībām vai kritērijiem darba kvalifikācijas novērtēšanai netiek izvirzīta.

Darba sludinājumu skaits mazinājies

Latvijā pirms gada vienlaikus aktuāli bija aptuveni 1000 darba sludinājumi IT nozarē, tagad vidēji tie ir 400. Tas zināmā mērā skaidrojams ar to, ka ES fondu apguve IT industrijā ir pašreiz beigusies, līdz ar to ir ne tikai mazāks pieprasījums pēc darba spēka, bet arī jūtama konkurence uz jebkuru valsts pārvaldes izsludinātu iepirkumu. Piemēram, ja uz vienu iepirkumu ir pat desmit pretendenti, tas Latvijas tirgū ir daudz.

Norvēģijas kāzu tērpu zīmols Sadoni par vietu, kur šūt savas kleitas, izvēlējies Rīgu; tā dizainere un līdzīpašniece Trūde Sadoni (Trude Sadoni) ar šo lēmumu ir apmierināta

Līgavām ir jādod iespēja izpaust savu individualitāti kāzu kleitā, un par savu uzdevumu dizainere uzskata palīdzēšanu viņām to īstenot. T. Sadoni ik mēnesi vairākas dienas pavada Rīgā, lai būtu Sadoni ateljē un iesaistītos ikdienas procesos, pārējā laikā kopā ar savu vīru un biznesa partneri Hamidu Sadoni (Hamid Sadoni) klātesot ar e-pasta un citu sakaru līdzekļu palīdzību. Vairāk par tendencēm kāzu kleitu biznesā, e-komerciju un izaicinājumiem viņa stāsta intervijā DB.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā izvēlējāties šūt kleitas Latvijā? Tepat netālu – gan Lietuvā, gan Igaunijā – šī industrija arī ir labi attīstīta.

Turpinot tramvaju parka atjaunošanu, Rīgas satiksme ir noslēgusi līgumu ar Čehijas kompāniju Škoda Transportation par 20 jaunu zemās grīdas tramvaju piegādi, informē Rīgas satiksme.

Pirmie zemās grīdas tramvaji no šīs piegādes Rīgā parādīsies 2017.gada pirmajā pusē, savukārt visu Škoda 15T Riga tramvaju piegādei jānotiek līdz 2017.gada beigām. Jaunais tramvaju iepirkums neietekmēs sabiedriskā transporta biļešu cenas Rīgā, taču būtiski palielinās pasažieru pārvadājumu kvalitāti – īpaši to pasažieru, kuri ikdienā izmanto tramvajus. Paredzēts, ka jaunie zemās grīdas tramvaji kursēs 4.tramvaju maršrutā Imantas virzienā.

Visi jaunie zemās grīdas tramvaji tiks aprīkoti ar kondicionēšanas iekārtām, pielāgotu sistēmu elektroniskās norēķinu sistēmas vajadzībām, monitoriem, video novērošanu, pasažieru skaitīšanu, apkopei nepieciešamajām rezerves daļām, kā arī citu aprīkojumu.

SIA CEnOS vēlas panākt, lai inženiermodelēšanu uzņēmumi izmanto biežāk, ieviešot tajā atvērtā koda risinājumus, kas būtu pieejami plašākam kompāniju lokam nekā līdz šim, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Ticam atvērtā koda programmatūrai un tam, ka inženieriem jānodarbojas ar inovācijām – palīdzam to darīt vienkāršāk. Industrija kļūst liberālāka, izmantot programmatūru tajā būs lētāk un ērtāk. Līdz ar to valstis, kam tradicionāli ir mazāks ražošanas budžets, varēs veiksmīgāk konkurēt. Arī Latvijai tā ir iespēja,» uzskata Mihails Ščepanskis, SIA CEnOS līdzīpašnieks.

Uzņēmums apzinās, ka lielās kompānijas nav gatavas riskēt, tāpēc tradicionāli izmanto komerciālu programmatūru, kam var uzticēties, pie kā ir pieradušas, kas atbilst tirgus standartiem. Savukārt vidēja izmēra uzņēmumiem alternatīvi risinājumi ir iespēja būt konkurētspējīgiem, tāpēc tie ir atvērtāki attiecībā uz šādiem piedāvājumiem. «Un tā ir mūsu niša,» viņš saka.

No 2017.gada personas koda vietā piešķirs tā saukto identifikācijas numuru bez dzimšanas datuma norādīšanas, paredz Iedzīvotāju reģistra likuma grozījumi. Tos ceturtdien, 17.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma Saeima.

Izmaiņas arī paredz, ka persona, kurai jau piešķirts personas kods, kura pirmie seši cipari norāda dzimšanas datumu, sākot no 2017.gada 1.jūlija varēs lūgt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi mainīt piešķirto personas kodu uz identifikācijas numuru.

Iedzīvotājiem tas būs bezmaksas pakalpojums. Personas koda nomaiņa gan nebūs obligāta.

Patlaban personas kods sastāv no vienpadsmit cipariem. Pirmie seši norāda personas dzimšanas datumu, bet septītais norāda gadsimtu – cipars 0 ir 19.gadsimts, 1 – 20.gadsimts, bet cipars 2 – 21. gadsimts. Ciparu skaits identifikācijas numurā būs tāds pats kā personas kodā.

AS Pasažieru vilciens (PV) iepirkuma par 32 jaunu piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādi pirmajā kārtā ir pieteikušies pieci pretendenti, informēja PV pārstāvis Egons Ālers.

Šodien plkst.10 noslēdzās PV izsludinātā elektrovilcienu iepirkuma pirmās kārtas pieteikumu iesniegšanas termiņš. Pieteikumus iesniedza Patentes Talgo S.L, Stadler Polska Sp. z o.o., Uraļskije lokomotivi, Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A. un Škoda vagonka a.s..

«Iepirkuma procedūra tika organizēta ar mērķi uzrunāt iespējami plašu pretendentu loku, paredzot, ka tas mums ļaus iegūt atbilstošu piedāvājumu par vislabāko cenu. Industrijas interese par iepirkumu bijusi augstākā, kāda līdz šim novērota šāda līmeņa iepirkumos Latvijā un tas apliecina, ka esam izvēlējušies pareizu iepirkuma formu, kas veicina konkurenci un nākotnē nodrošinās iespējami izdevīgākus nosacījumus jauno elektrovilcienu iegādei,» norādīja PV valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns.

Abi Latvijas uzņēmumi panākuši vienošanos, kas ietver 105 tūkstošu ASV dolāru kompensācijas izmaksu "Printful" un pienākumu "Printify" saskaņā ar tiesas izdoto rīkojumu turpmāk neveikt darbības, kas aizskar "Printful" intelektuālā īpašuma tiesības.

ASV Ziemeļkalifornijas apgabala Sanfrancisko tiesa ir pieņēmusi lēmumu izdot rīkojumu "Printful" prasībā pret "Printify". Rīkojumā tiks atzīts, ka "Printify" ir pārkāpis ASV federālos normatīvos aktus un ir nelikumīgi aizskāris "Printful" intelektuālā īpašuma tiesības.

"Ceram, ka "Printify" vadība pildīs tiesneša apstiprināto pienākumu izvairīties no intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem. "Printful" biznesa pamatvērtības raksturo cieņa pret klientiem un darba spēku, taisnīga nodokļu samaksa, godīga konkurence un intelektuālas jaunrades autorības respektēšana. To pašu sagaidām no citiem nozares spēlētājiem," lietas atrisinājumu komentē "Printful" galvenā juriste Baiba Orbidāne, piebilstot, ka uzņēmums gatavs arī turpmāk vērsties tiesā par līdzīgiem pārkāpumiem.

Saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulu tajā noteiktās personas datu aizsardzības prasības ir tehnoloģiski neitrālas. Līdz ar to Regula vispārīgi nedz aizliedz, nedz atļauj blokķēžu tehnoloģijas izmantošanu, tāpat kā regula nedz atļauj, nedz aizliedz, piemēram, sociālo tīklu, mobilo aplikāciju, videonovērošanas sistēmu izmantošanu.

Viens no iemesliem kādēļ tika izstrādāta un pieņemta šī Vispārīgās datu aizsardzības regula, bija fakts, ka līdz regulai pastāvošais datu aizsardzības regulējums nebija atbilstošs un piemērots straujajai tehnoloģiju attīstībai un globalizācijai. Līdz ar to bija nepieciešams jauns regulējums, kurš ļautu gan izmatot jaunās tehnoloģiskās iespējas, gan to ietvaros nodrošināt datu aizsardzības prasības. Praktiski vērtējot, vai un kā nodrošināt blokķēžu atbilstību regulai, jāsecina, ka pastāv vairāki izaicinājumi un vienmēr ir jāapsver vismaz šādi ar privātuma aizsardzību un regulas ievērošanu saistītie aspekti:

Vai notiks personas datu apstrāde?

Apritējis jau gads, kopš tika pieņemta pirmā Eiropas Savienības (ES) sankciju kārta pret Krieviju saistībā ar iebrukumu un karu Ukrainā. Gada laikā tai sekojušas vēl deviņas kārtas, jaunākā stājusies spēkā pavisam nesen.

Kopumā šī ir jauna, līdz šim nebijusi pieredze, tādēļ ir vērtīgi atskatīties, kā Latvijai veicies ar sankciju piemērošanu un kādi bijuši galvenie izaicinājumi.

Sankciju apjoms un ietekme

Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā ES ir piemērojusi sankcijas kopumā 1386 fiziskajām personām un 171 juridiskajai personai¹, taču patiesībā sankcijām pakļauto personu loks ir krietni plašāks, jo sankcijām ir pakļautas ne tikai tās personas, kuras tieši minētas sankciju sarakstos, bet arī citas juridiskās personas, kuras atrodas sankcijām pakļauto personu īpašumā vai kontrolē.

Papildus ES ir noteikusi arī plaša mēroga sektorālās sankcijas, piemēram, noteiktu preču grupu importa un eksporta vai pakalpojumu sniegšanas aizliegumu, sadarbības aizliegumu ar noteiktām personām. Tāpat finanšu jomā Krievijas rezidentiem noteikts limits, līdz kādam atļauts izsniegt aizdevumus vai turēt finanšu līdzekļus. Droši varam apgalvot, ka pret Krieviju noteiktās sankcijas ir nepieredzēti plašas un tika pieņemtas ļoti strauji, ievērojot dinamisko situācijas eskalāciju Ukrainā. Šīm sankcijām ir būtiska ietekme Latvijā, ņemot vērā, ka mūsu valsts robežojas ar Krieviju un vēsturiski Latvijai bijušas un joprojām ir salīdzinoši ciešas ekonomiskās attiecības ar šo valsti. Tajā pašā laikā jāatzīmē būtiskais darbs, kas Latvijā pēdējos gados paveikts finanšu sektorā, mazinot klientu – nerezidentu – riska ekspozīciju. Līdz ar to sankciju radītās sekas finanšu sektorā ir ievērojami mazākas.

Kino kompānijas «Walt Disney Pictures» filmas «Kristofers Robins» pirmizrādēm, kuras norisinājās Losandželosā un Londonā, Latvijas bērnu apģērbu zīmols «Lazy Francis» radījis divas kleitas. Latvijas zīmola kleitās pirmizrādi apmeklējusi Kristofera Robina meitas lomas tēlotāja, jaunā aktrise – Bronte Kārmaikla (Bronte Carmichael).

Jaunās aktrises kleitas tika radītas īsā laikā - to izveide prasīja nedēļu, informē ražotājs.

«Pie mums vērsās aktrises māte ar lūgumu radīt divas kleitas viņas meitai. Ņemot vērā to, ka kleitas šuvām pēc individuālas piegrieztnes, laika mums bija katastrofāli maz. Turklāt uzdevumu vēl grūtāku padarīja tas, ka kleitām vajadzēja būt šūtām precīzi uz auguma, tāpēc nevarējām kļūdīties pat par centimetru. Tas ir ārkārtīgi sarežģīti, kad mērus ņem, sazinoties «Skype»», stāsta Olga Krūze, zīmola «Lazy Francis» dibinātāja un īpašniece.

Galvenais kleitu radīšanas iedvesmas avots bijusi pati filma – visiem pazīstamais Vinnijs Pūks, kas raisa asociācijas ar medu, noapaļotām formām, un Kristofers Robins, kurš ir slavens ar savu klasisko angļu svīteri. «Sarkanā un zelta krāsa ir dzīvi apliecinoši toņi, tāpēc mums nebija ne mazāko šaubu, ka tieši tie jāizvēlas, veidojot tērpus Brontei,» komentē O. Krūze. Abas kleitas tika radītas no dabīgā zīda un apakšsvārki katrai pašūti no 8 metriem tilla.

Liepājniece Ilze Šupstika pamet labi atalgotu darbu, lai no sirds nodotos tam, par ko kādreiz teica «nekad», radījusi bērnu apģērbu zīmolu Little lion

Ilze nekad apzināti nav mācījusies šūt, bet vidusskolas laikā apmeklējusi dažādus pulciņos. Kleitas Ilze savai meitai nekad nav pirkusi veikalos, vienmēr šuvusi pati, tomēr nebija iedomājusies, ka šūšana varētu kļūt par pamatnodarbošanos. «Kad man kādreiz teica – tev ir tik skaistas kleitas, vajadzētu ar to nodarboties, man likās – nu nē, negribu būt šuvēja. Valdīja stereotips – ja ir augstākā izglītība, tad taču nestrādā par šuvēju, » viņa stāsta.

Viņa strādājusi algotu darbu, saņēmusi labu atalgojumu, taču kādā brīdī radusies sajuta, ka vairs nejūt piepildījumu, kaut kas ir jāmaina. Arī Ilzes vīrs viņu atbalstīja un mudināja iet prom no darba, nopirka sievai audumus, un viņa sāka darboties. Sākotnēji viņa sprieda, ka varētu strādāt ar trikotāžas audumu, jo tas ir vienkāršāk. «Sāku skatīties, ko dara citi, un darīju pilnīgi pretējo. Tie, kas mājas apstākļos kaut ko šuj, lielā mērā izmanto trikotāžu, taču šis audums nebija īsti manējais. Man ir svarīgi, ka manām kleitām ir kokvilnas oderīte, skaistas podziņas un auduma pogu cilpiņas, lai kleitas ir svinīgas, taču lai ir arī viegli mazgājamas. Citi vecāki saka – galvenais, lai kleitas nebūtu jāgludina, tāpēc cenšos izmantot šādus audumus,» stāsta Ilze. Visbiežāk apģērbu radīšanai tiek izmantota kokvilna, mākslīgais zīds, zīds, samts, bet oderēm pārsvarā tiek izmantota kokvilna.

Latviešu šuvējas Elīnas Belovas darinātā kleita The paris Dress sīvā konkurencē atzīta par pasaules lielākā pašdarinātās modes un šūšanas portāla BurdaStyle.com nedēļas labāko projektu, teikts paziņojumā medijiem.

Apģērbu dizaineri un šuvēji no visas pasaules katru nedēļu BurdaStyle izvieto simtiem pašu darinātu tērpu, no kuriem eksperti izvēlas vienu, kurš turpmāko nedēļu grezno portāla sākumlapu, tā saņemot maksimālu portāla apmeklētāju uzmanību.

«Ar apģērbu šūšanu nodarbojos tikai hobija līmenī, tāpēc man ir milzīgs prieks, ka manis darinātā kleita ir izpelnījusies šādu atzinību. Šo kleitu šuvu īpaši braucienam uz Parīzi, un to veidojot kombinēju detaļas no trim publiski pieejamām piegrieztnēm. Kopumā portālā piecu gadu laikā esmu ievietojusi jau 15 darbus, taču šī kleita ir pirmā, kura atzīta par nedēļas labāko projektu,» stāsta Elīna Belova.

Saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un sludinājumu portāla ss.lv konfliktu kārtējo reizi ir aktualizējies jautājums par personas datu aizsardzību.

Jāņem vērā, ka šī joma līdz ar tehnoloģiju attīstību un pakalpojumu digitalizāciju iegūst lielāku lomu ikdienā, jo personas dati tiek izmantoti arvien lielākā apjomā. Līdz ar to gan komersantiem un fiziskām personām, gan valsts institūcijām ir jārēķinās ar arvien biežākām problēmsituācijām, kas ikdienā var rasties tieši saistībā ar personas datu izmantošanu, uzglabāšanu vai nodošanu citām personām. Jāuzsver, ka pēc nepilna gada ikvienam komersantam, organizācijai un iestādei būs jāievēro arī jaunā Vispārīgā datu aizsardzības regula, kura paredz daudzus jaunus pienākumus. Laikus neveicot atbilstošus priekšdarbus, daudzi komersanti un organizācijas potenciāli riskē nokļūt sev nepatīkamās konfliktsituācijās gan ar valsts institūcijām, gan klientiem un sadarbības partneriem.

Atvērtā koda programmatūra var būtiski samazināt uzņēmuma izmaksas IT jomā

Tā sarunā ar Dienas Biznesu norāda Geminent EU akcionārs un vadītājs Normunds Krūmiņš.

Lielo zīmolu, piemēram, Microsoft, plaši lietotās programmatūras dārdzība bijis viens no iemesliem, kas, darbojoties loģistikas jomā, viņu pamudinājis pievērsties IT jautājumiem. Proti, lai aprīkotu pat nelielas loģistikas kompānijas biroju – līdz 10 cilvēkiem – ar legālām datorprogrammām, būs nepieciešami vismaz 400 eiro katram datoram, turklāt pēc 2‒3 gadiem programmas nāksies atjaunot, atkal maksājot samērā lielas summas. Ja vēl ir nepieciešamība izmantot programmatūru mūzikas, audiovizuālo materiālu apstrādei vai projektēšanai, tad summas būs mērāmas tūkstošos. Tagad gan ir iespējams izmantot, piemēram, Microsoft Office mākonī, taču tad, kad vairs netiek maksāta abonēšanas maksa, klientam nekas nepaliek kā vien paša radītais dokuments, ja vien arī tas nav palicis mākonī.

Iepirkuma konkursā par zemās grīdas tramvaju piegādi pašvaldības SIA Rīgas satiksme (RS) ir uzvarējis uzņēmums Škoda Transportation, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

RS izvēlēto zemās grīdas tramvaju piegādātāju oficiāli izziņos rīt, 27.aprīlī. Uzņēmumā aģentūrai LETA atteicās komentēt, vai konkursā ir uzvarējis uzņēmums Škoda Transportation, kas RS zemās grīdas tramvajus piegādāja līdz šim un kas tika minēts kā ticamākais konkursa uzvarētājs pirms tā noslēguma. Uzņēmums vēlas, lai visi konkursa dalībnieki rezultātus uzzina vienlaicīgi, un tad arī būtu iespēja izskaidrot, kāpēc izvēlēts konkrētais uzvarētājs.

Atklāts iepirkums 20 zemās grīdas tramvaju iegādei, kuri kursēs 4.tramvaju maršrutā Imantas virzienā, tika izsludināts pērn rudenī. Iepirkuma orientējošā summa varētu būt 70 miljoni eiro.

Šā gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā (ES), arī Latvijā, stāsies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Turpmāk – par Latvijas gatavību regulas ieviešanai, tās ietekmi uz uzņēmējdarbību un to, kā uzņēmumiem sagatavoties 25. maijam.

Cik gatava Latvija ir regulas ieviešanai no likumdošanas viedokļa?

Aigars Klaucāns, Datu valsts inspekcijas (DVI) Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas juriskonsults: Šobrīd aktīvi izstrādājam nacionālo normatīvo aktu, to dara Tieslietu ministrija, kas nodarbojas ar politikas veidošanu datu aizsardzības jomā. Saeimā jau ir nonācis likumprojekts – Personas datu apstrādes likums, kas aizstās šobrīd spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Arī DVI, manuprāt, ir pietiekami gatava jaunajai situācijai, arī tādēļ, ka attiecībā uz tiesiskajiem pamatprincipiem nav nekādu būtisku izmaiņu, tie paliek būtībā nemainīgi. Protams, ir arī izaicinājumi, ietekmes novērtējums, rīcības kodekss, sertifikācija, ar to visu vēl notiek darbs, tomēr mēs nešaubāmies, ka 25. maijā DVI būs gatava. Ievērojot Personas datu apstrādes likumprojekta anotācijā norādīto informāciju, iespējams, 2019. gadā par 15 amata vietām tiks palielināts DVI darbinieku skaits.