Tāpat kā klātienes saziņā ir situācijas, kurās nepieciešams uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, arī attālināti darījumu un saziņas drošības nosacījumi pieaug, tāpēc arvien biežāk iedzīvotāji tiek aicināti izmantot digitālo pasi – eID karti vai lietotni eParaksts mobile. Tieši šie rīki šobrīd ir vienīgie kvalificētie identitātes apliecināšanas rīki.

Par to izmantošanu un integrēšanu biznesa portālos Dienas Bizness izjautāja VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra Biznesa attīstības daļas vadītāju Kārli Siliņu.

Digitālās identifikācijas jomā 2023.gads nesis un turpinās nest jaunumus. Atsevišķām iedzīvotāju grupām tas šķiet izaicinoši.

2023. gads patiesi ir ieviesis būtiskas korekcijas digitālās identifikācijas jomā. No 1.februāra ne tikai valsts pārvaldei, bet arī komersantiem, kuri sniedz e-pakalpojumus un identificē klientus, ir jānodrošina identifikācija arī ar nacionālās identifikācijas rīkiem – eID karti un eParaksts mobile. Tas, ko valsts ir izdevusi – eID karte un rīku eParaksts mobile -, nav ignorējams, un šīm lietām ir jābūt iekļautām pakalpojumu grozā līdzās citām iespējām.

Paplašinot sabiedriskā transporta biļešu iegādes un lietošanas iespējas, definēta lietotāju grupa ir uzsākusi koda biļetes lietojamības testus ar mērķi pārbaudīt jaunā veida biļetes lietojamību reālos apstākļos, kas ietver biļetes aktivizēšanu transporta līdzeklī un kontroli, informē pašvaldības uzņēmumā Rīgas satiksme.

Koda biļete būs jauns norēķinu veids “Rīgas satiksmes” sabiedriskajā transportā, kas ļaus klientiem veikt norēķinus par braucieniem ar viedtālruni tiešsaistes režīmā.

Koda biļete darbosies paralēli esošajai e-talonu sistēmai. Lai lietotu koda biļeti, klientiem savā viedtālrunī vajadzēs uzstādīt mobilo lietotni. Šajā lietotnē tiešsaistes režīmā varēs iegādāties vienreizējo brauciena biļeti un izmantot to, aktivizējot sabiedriskā transportlīdzekļa salonā, kur būs izvietots katram transportlīdzeklim unikāls kvadrātkoda identifikators.

Gadījumā, ja transportā iekāps kontrolieris, pasažieris atvērs lietotni, kur būs redzama aktivizētā biļete, un uzrādīs to kontrolierim. Koda biļetes platformas izstrāde tika uzsākta 2020. gada nogalē, un tā tiek veidota kā atvērta sistēma, lai šādas biļetes pārdošanu varētu nodrošināt pēc iespējas plašs pakalpojuma sniedzēju (pārdevēju) loks.

Aptuveni 7500 Igaunijas elektroniskajās identifikācijas kartēs konstatēts drošības risks.

Igaunijas Informācijas sistēmu pārvalde (RIA) paziņojusi, ka starptautiska pētnieku grupa to brīdinājusi par drošības risku šīm kartēm, kas visa izsniegtas pēc 2014.gada 16.oktobra. Drošības risks skāris arī e-rezidentiem izsniegtās kartes, taču neattiecas uz mobilajām identifikācijas kartēm.

«Pēc Igaunijas ekspertu pašreizējā vērtējuma, drošības risks pastāv un mēs turpināsim pārbaudīt zinātnieku apgalvojumus,» norādījis RIA ģenerāldirektors Taimars Peterkops.

RIA jau izstrādājusi pirmos risinājumus risku samazināšanai un darīs visu iespējamo, lai identifikācijas kartes turpmāk varētu droši lietot, piebildis Peterkops.

Nav konstatēts, ka drošības riska dēļ no identifikācijas kartēm būtu notikusi personas datu zādzība, un to lietošana netiek ierobežota.

Pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" sabiedriskajā transportā tagad iespējams norēķināties ar koda biļeti, kuras risinājuma un lietotnes izstrāde izmaksāja aptuveni 230 000 eiro, informē "Rīgas satiksmes" valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa.

"Līdz ar koda biļeti tiks paplašinātas biļešu iegādes iespējas, turklāt koda biļeti, kura darbosies paralēli esošajai sistēmai, var iegādāties jebkurā diennakts laikā. Patlaban lietotnē varēs iegādāties viena brauciena biļetes, taču sekosim līdzi, kā aplikācija tiek lietota, un sāksim darbus par tās tālāko attīstību," skaidro Dž. Innusa.

Lietotāji varēs izvēlēties, kuru no trīs iespējamajām lietotnēm ikdienā izmantot - "Rīgas satiksmes", "Mobilly" vai personu apvienības "SP Grupa" lietotni, kas pašlaik vēl ir izstrādes procesā. Iekāpjot sabiedriskajā transportā, biļete jāreģistrē, skenējot kvadrātkodu.

Koda biļetes izstrāde tika sākta 2020.gada nogalē, un atklātas iepirkuma procedūras rezultātā tiesības izstrādāt lietotni ieguva SIA "CatchSmart".

Tiem, kuri pēc 2017. gada vēlēsies mainīt personas kodu uz tādu, kas nesatur dzimšanas datumu, jārēķinās ar izmaksām , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Saeima otrajā lasījumā ir apstiprinājusi grozījumus Iedzīvotāju reģistra likumā, kas paredz, ka no 2017. gada ikviens Latvijas iedzīvotājs, kurš vēlēsies, varēs nomainīt personas kodu pret tādu, kas nesaturēs dzimšanas datu norādes. Paredzēts, ka jaunā personas koda pirmie cipari būs 32, bet pārējie tiks automātiski ģenerēti no 0 līdz 9. Savukārt tiem bērniem, kas dzims jau pēc tam, kad grozījumi būs stājušies spēkā, automātiski tiks piešķirts jaunais personas kods.

Iesaka izvērtēt

Personas kodu mainījušie varēs saņemt izziņu par to, ka ir notikusi maiņa. Iedzīvotāju reģistrā gan tiks saglabāta informācija par iepriekšējo personas kodu. Pēc koda maiņas būs jānomaina personu apliecinošie dokumenti, proti, pase vai ID karte, DB skaidroja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Jānis Citskovskis. Savukārt attiecībā uz citiem jau izdotiem dokumentiem tie būs jāmaina, ja to paredzēs normatīvie akti. Ceļu satiksmes un drošības direkcijas pārstāve Agnese Korbe, jautāta, vai pēc koda maiņas būs jāmaina autovadītāja apliecība, norādīja, ka, visticamāk, būs. Jau šobrīd normatīvie akti nosaka, ka autovadītāja apliecība 30 dienu laikā ir jāmaina, ja ir mainījušies personas dati. Līdz šim visbiežāk tas bija saistīts ar laulībām, kad tiek mainīts uzvārds. Līdz ar to, ja netiks mainīts normatīvajos aktos noteiktais, tad tā paliks arī attiecībā uz gadījumiem, kad tiks mainīts personas kods.

Lai nodrošinātu ikvienam Latvijas iedzīvotājam iespēju droši un uzticami apliecināt savu identitāti digitālajā telpā ne tikai valsts, bet arī privātajā sektorā, Saeima trešajā lasījumā ir atbalstījusi LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rosinātos grozījumus Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā.

Iedzīvotāji, saņemot komersantu e-pakalpojumus, to varēs darīt ar rīkiem, kuru statuss juridiski pielīdzināts personu apliecinoša dokumenta uzrādīšanai klātienē. Latvijā šādu kvalifikāciju saņēmuši eParaksta rīki – eID karte un mobilā lietotne eParaksts mobile.

Šobrīd jau teju 300 komersantu vietnēs ir integrēta iespēja apliecināt identitāti ar eParaksta rīkiem, paredzams, ka nākamā gada laikā šis skaits būtiski pieaugs.

Kāpēc tas ir nepieciešams?

Personu apliecinošu dokumentu likums no 2023. gada paredz eID karti kā primāru personu apliecinošu dokumentu Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu, savukārt ārvalstīs dzīvojošajiem – no 2025. gada, bet atsevišķām personu kategorijām – no 2031. gada. Jau tuvākajos gados visiem Latvijas iedzīvotājiem būs obligāta personu apliecība (eID karte), tāpēc likumsakarīgi, ka valsts veicina arī tās pielietojuma paplašināšanos privātajā sektorā. Šobrīd daļa iedzīvotāju ikdienā autentifikācijai dažādās sistēmās un portālos izmanto arī lietotājvārdu un paroli, sociālos tīklus vai komercbanku nodrošinātos identifikācijas rīkus.

No nākamā gada 1.janvāra e-veselības portā "eveseliba.gov.lv" iedzīvotāji un veselības nozares profesionāļi vairs nevarēs pieslēgties ar internetbanku autentifikācijas rīkiem, bet tikai ar mobilo lietotni "eParaksts mobile" vai personas apliecību jeb eID karti, informēja Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Evija Štālberga.

Valsts reģionālās attīstības aģentūra vēl veicot darbus, lai iedzīvotāji kā pieslēgšanās rīku varētu izmantot arī mobilās lietotnes "Smart-ID" kvalificēto versiju, kas pašlaik ir banku autentifikācijas rīku pamatā. Savukārt juridiskās personas varēs izmantot arī savulaik saņemto "eParaksta" karti.

NVD aicina iedzīvotājus gādāt sev derīgus identifikācijas līdzekļus, lai no nākamā gada piekļūtu savām e-receptēm, e-darbnespējas lapām, e-nosūtījumiem un citiem veselības datiem, kas ir pieejami e-veselības vietnē.

Pieslēgties ar internetbanku e-veselības vietnē no 1.janvāra vairs nevarēs. "Internetbanku identifikācijas līdzekļi nav kvalificēti identifikācijas līdzekļi. Tas ir savulaik ieviests pagaidu risinājums, kam šobrīd ir pieejamas daudz drošākas alternatīvas," uzstāj NVD.

Latvijas basketbolistu Rodionu Kurucu Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) draftā otrajā kārtā ar kopējo 40.numuru izraudzījās Bruklinas Nets komanda, kuras mājvietā norisinās jauno spēlētāju izvēles ceremonija.

Pašlaik 20 gadus vecais Kurucs no 2012. līdz 2015.gadam bija VEF Rīga sistēmā, bet pirms trim gadiem viņš nonāca Spānijas kluba Barselonas Lassa paspārnē, noslēdzot līgumu līdz 2019.gadam.

ULEB Eirolīgā Latvijas basketbolists aizvadītajā sezonā piedalījās četros mačos, savukārt Spānijas augstākajā līgā (ACB) piecos mačos viņš vidēji guva 2,8 punktus. Tikmēr pēc spēka Spānijas otrajā līgā Kurucs piedalījās 15 mačos, vidēji iemetot 10,6 punktus spēlē.

Kurucs 2014.gadā ar Latvijas U-16 izlasi kļuva par Eiropas kadetu vicečempionu, bet aizvadītajā sezonā Lassa galvenajā komandā viņš spēlēja ļoti maz, vairāk pārstāvot kluba otro vienību

Pērn novembrī viņš debitēja Latvijas valstsvienībā, piedaloties 2019.gada Pasaules kausa kvalifikācijas spēlēs, laukumā dodoties trīs mačos, taču arī netiekot pie ievērojama spēles laika. Kurucs iekļauts izlases kandidātu sarakstā arī pirms jūnija beigās un jūlija sākumā gaidāmajām cīņā kvalifikācijas turnīrā.

Turpinot tramvaju parka atjaunošanu, Rīgas satiksme ir noslēgusi līgumu ar Čehijas kompāniju Škoda Transportation par 20 jaunu zemās grīdas tramvaju piegādi, informē Rīgas satiksme.

Pirmie zemās grīdas tramvaji no šīs piegādes Rīgā parādīsies 2017.gada pirmajā pusē, savukārt visu Škoda 15T Riga tramvaju piegādei jānotiek līdz 2017.gada beigām. Jaunais tramvaju iepirkums neietekmēs sabiedriskā transporta biļešu cenas Rīgā, taču būtiski palielinās pasažieru pārvadājumu kvalitāti – īpaši to pasažieru, kuri ikdienā izmanto tramvajus. Paredzēts, ka jaunie zemās grīdas tramvaji kursēs 4.tramvaju maršrutā Imantas virzienā.

Visi jaunie zemās grīdas tramvaji tiks aprīkoti ar kondicionēšanas iekārtām, pielāgotu sistēmu elektroniskās norēķinu sistēmas vajadzībām, monitoriem, video novērošanu, pasažieru skaitīšanu, apkopei nepieciešamajām rezerves daļām, kā arī citu aprīkojumu.

No 2023.gada elektroniskās identifikācijas kartes (eID) būs obligāts identifikācijas dokuments visiem valsts iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu, paredz valdības atbalstītie grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais likumprojekts saistīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas, kuras mērķis ir stiprināt elektronisko darījumu uzticamību iekšējā tirgū, stāšanos spēkā. Regula paredz, ka visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm no 2018.gada 1.septembra jānodrošina iespēja saņemt elektroniskos pakalpojumus pāri robežām, izmantojot jebkurā dalībvalstī izsniegtu kvalificētu un identifikācijas shēmā iekļautu identifikācijas līdzekli.

Pēc VARAM paustā, lai iedzīvotāji pilnvērtīgi varētu īstenot savas tiesības un pienākumus, neatkarīgi no atrašanās vietas izmantojot valsts radītos elektroniskos pakalpojumus, kā arī veikt elektronisko dokumentu apriti, eID kartes nepieciešams noteikt kā primāro personas apliecinošo dokumentu.

Lai gan sods par jaunās regulas neievērošu fiziskām personām nedraud, tomēr katra spēkos ir rīkoties, lai pasargātu savus personas datus un kontrolētu, kam tie tiek nodoti, stāsta zvērinātu advokātu biroja Sorainen advokāts un partneris Agris Repšs.

Trešdien, 28.martā, Saeimas Juridiskā komisija 1. lasījumam virzīja Personas datu apstrādes likuma projektu, kas precizēs jaunās Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) piemērošanu Latvijā. To ir vērts zināt, kā uzņēmējiem, tā iedzīvotājiem.

«Mēs ikdienā nepievēršam uzmanību, ka mums prasa nodot personas datus, kad aizpildām pieteikumus mobilā telefona lietotnēm, sociālo tīklu profiliem vai kādu pakalpojumu saņemšanai. Taču faktiski uzņēmumi bieži vāc un apstrādā personas datus dažādām vajadzībām, piemēram, tos izmanto, lai piedāvātu labāku pakalpojumu, veidotu efektīvākas mārketinga kampaņas, kā arī ir gadījumi, kad, pārdodot datus, tiek gūti papildu ienākumi. Tāpēc mūsu datu aizsardzība visupirms, ir mūsu pašu rokās» skaidro Repšs.

AS «Olainfarm» provizoriskie konsolidētie 2017. gada decembra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 10,08 miljonus eiro, kas ir par 2% mazāk nekā 2016. gada decembrī.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Ukrainā, kur tā ir palielinājusies par 700%, un Baltkrievijā - par 329%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Kirgizstānā - par 36%, un Kazahstānā - par 32%. 2017. gada decembrī AS «Olainfarm» veica būtiskas piegādes uz Uzbekistānu. AS «Olainfarm» koncerna lielākie noieta tirgi decembrī bija Krievija, Latvija un Ukraina.

AS «Olainfarm» piederošā aptieku tīkla SIA «Latvijas aptieka» realizācija 2017. gada decembrī veidoja 2 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā 2016. gada decembrī. Šajā laikā darbojās 69 aptiekas. SIA «Silvanols» apgrozījums 2017. gada decembrī bija 0.4 miljoni eiro, kas ir par 18% mazāk nekā šajā periodā 2016. gadā. SIA «Silvanols» 2017. gada decembrī realizēja produkciju deviņās Eiropas valstīs, ar «Olainfarm» starpniecību arī Baltkrievijā, Krievijā, Azerbaidžānā un Kosovā. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA «Tonus Elast» realizācija 2017. gada decembrī veidoja 0.8 miljonus eiro, kas ir par 26% mazāk nekā 2016. gada decembrī, produkti tika realizēti 21 valstī trīs kontinentos.

Starptautiskā valūtas fonda pētījums liecina, ka mākslīgais intelekts (MI) lielākā vai mazākā mērā ietekmēs vairāk nekā 40% darba vietu visā pasaulē. Savukārt starptautiskais finanšu holdings “Goldman Sachs” paziņojis, ka MI skars vairāk nekā 300 miljonu darba vietu ASV un Eiropā. Izņēmums nav arī darba vide IT nozarē, kur nepieciešamība pēc IT speciālistu prasmēm savā darbā izmantot MI iespējas tikai pieaug.

Tā, piemēram, Eiropas Savienības (ES) ziņojums “Mākslīgā intelekta prasmju vajadzību analīze 2023″ par IT industrijas profesijām, atklāj vairāk kā desmit IT specialitātes, kurās jau šobrīd ir nepieciešamas padziļinātas MI prasmes – datu zinātniekiem un inženieriem, mašīnmācīšanās, datorredzes un neirolingvistiskās programmēšanas (NLP) inženieriem, u.c. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī Latvijas IT jomā, taču pagaidām vēl MI lietošanas iemaņas kā viena no noteicošajām prasībām vai kritērijiem darba kvalifikācijas novērtēšanai netiek izvirzīta.

Darba sludinājumu skaits mazinājies

Latvijā pirms gada vienlaikus aktuāli bija aptuveni 1000 darba sludinājumi IT nozarē, tagad vidēji tie ir 400. Tas zināmā mērā skaidrojams ar to, ka ES fondu apguve IT industrijā ir pašreiz beigusies, līdz ar to ir ne tikai mazāks pieprasījums pēc darba spēka, bet arī jūtama konkurence uz jebkuru valsts pārvaldes izsludinātu iepirkumu. Piemēram, ja uz vienu iepirkumu ir pat desmit pretendenti, tas Latvijas tirgū ir daudz.

SIA CEnOS vēlas panākt, lai inženiermodelēšanu uzņēmumi izmanto biežāk, ieviešot tajā atvērtā koda risinājumus, kas būtu pieejami plašākam kompāniju lokam nekā līdz šim, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Ticam atvērtā koda programmatūrai un tam, ka inženieriem jānodarbojas ar inovācijām – palīdzam to darīt vienkāršāk. Industrija kļūst liberālāka, izmantot programmatūru tajā būs lētāk un ērtāk. Līdz ar to valstis, kam tradicionāli ir mazāks ražošanas budžets, varēs veiksmīgāk konkurēt. Arī Latvijai tā ir iespēja,» uzskata Mihails Ščepanskis, SIA CEnOS līdzīpašnieks.

Uzņēmums apzinās, ka lielās kompānijas nav gatavas riskēt, tāpēc tradicionāli izmanto komerciālu programmatūru, kam var uzticēties, pie kā ir pieradušas, kas atbilst tirgus standartiem. Savukārt vidēja izmēra uzņēmumiem alternatīvi risinājumi ir iespēja būt konkurētspējīgiem, tāpēc tie ir atvērtāki attiecībā uz šādiem piedāvājumiem. «Un tā ir mūsu niša,» viņš saka.

Publicēts jaunākais «Globālais konkurētspējas indekss». 2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Indeksā ietvertās pirmās 45 valstis un to saņemto punktu skaitu iespējams uzzināt galerijā augstāk!

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā «Globālā konkurētspējas indeksa» (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

2017. gads metīs investētājiem nopietnu izaicinājumu, finanšu tirgos šis būs sarežģīts gads, iezīmīgs ar nestabilitāti un ļoti lielu politisko notikumu, tā saukto „melno gulbju”, iespaidu. D. Trampa prezidentūras sākums un joprojām neparedzamā ASV politika attiecībā uz brīvo tirdzniecību, Ķīnas valdības centieni iegrožot valsts ekonomikas pārkaršanu, OPEC vienošanās stabilizēt naftas cenas, vēlēšanas svarīgākajās ES ekonomikās – Vācijā, Francijā, Itālijā, referendums Nīderlandē, Brexit process – tie visi ir notikumi, kas 2017. gadā pilnīgi noteikti šūpos finanšu tirgus.

„Aktīvam investētājam tirgus nenoteiktība paver lielākas iespējas, tāpēc 2017. gads būs patiesi interesants, un investētāji var gūt labu peļņu. Mēs esam sagatavojuši perspektīvāko 2017. gada investīciju virzienu prognozes ikvienam kapitāla veidam – valūtām, akcijām, indeksiem, obligācijām un izejvielām. Pērn mūsu analītiķu komandai izdevās precīzi paredzēt tirgus virzienu visos kapitāla veidos, bet investētāji, kas izmantoja rekomendācijas par FTSE 100 indeksu, sojas cenas perspektīvām un Apple akcijām, ieguva labu investīciju atdevi, jo šo pozīciju izmaiņas sasniedza pat 12-16%. Kredītpleca iespējas izmantojušo investētāju peļņa attiecīgi bija vēl lielāka,” – aktīviem investētājiem domāto 2017. gada prognožu paketi piedāvā uzņēmuma TMS Brokers analītikas nodaļa .

"Swedbank" savā mobilajā lietotnē ieviesusi iespēju veikt maksājumus, nezinot saņēmēja konta numuru – pietiek tikai ar tālruņa numuru.

Šāda veida pārskaitījumi ir pieejami ne tikai starp "Swedbank", bet arī citu banku klientiem, kuras pievienojušās Latvijas Bankas uzturētajam Zibsaišu reģistram. Līdz ar to maksājumi, kur jānorāda tikai saņēmēja mobilā tālruņa numurs, nu ir kļuvuši pieejami vismaz 90% Latvijas komercbanku klientu, to padarot par jaunu starppersonu norēķinu standartu.

"Pēdējo ceturkšņu dati rāda, ka mūsu klientiem mobilā lietotne ir kļuvusi par pamata bankošanās veidu – šā gada martā autorizēšanās skaits "Swedbank" lietotnē vairāk nekā trīs reizes apsteidza internetbankas lietošanu datorā, savukārt lietotnē veikto maksājumu skaits internetbanku apsteidza jau pagājušajā gadā. Iecere, ka banka nav vieta, uz kuru speciāli jāiet vai jāzvana, bet tā bankas klientam ir pieejama visur, kur vien klients atrodas, ir piepildījusies. Turpinot šī sapņa realizāciju, esam ieviesuši nākamo elementu, kas ļauj ietaupīt laiku, veicot savstarpējos norēķinus starp privātpersonām, tai skaitā citu banku klientiem. Lai veiktu maksājumu, vairs nav jāievada saņēmēja konta numurs – varēs vienkārši izvēlēties personu no sava tālruņa kontaktu saraksta vai ievadīt tālruņa numuru manuāli," norāda "Swedbank" Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs.

Igaunijā testē nacionālo digitālās identitātes mobilo lietotni "mRiik", kura lejupielādei būs pieejama šovasar, lai gan pagaidām vēl nav skaidrības, vai to varēs izmantot fiziskas personas identifikācijas kartes vietā.

Plānots, ka lietotne "mRiik" ļaus lietotāja mobilajā telefonā izmantot personas identifikācijas dokumentus - pasi, identifikācijas karti, autovadītāja apliecību -, kas teorētiski nozīmētu, ka vairs nav jāizmanto fiziski dokumenti.

Tomēr sākotnēji lietotnē būs redzama tikai informācija par personas identitāti, bet praktiskam dokumentu digitālās versijas pielietojumam ir nepieciešami tiesību normu grozījumi.

Igaunijas Iekšlietu ministrijas, Policijas un robežsardzes departamenta un Valsts informāciju sistēmu pārvaldes (RIA) pārstāvji pašlaik diskutē, kas ir jāizdara un kādi likuma grozījumi nepieciešami, lai digitālie personas identitātes dokumenti jau drīzumā būtu plaši izmantojami.

AS «Olainfarm» provizoriskie konsolidētie 2017. gada oktobra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 9,51 miljonu eiro, kas ir par 7% mazāk nekā šajā periodā pērn, informē uzņēmums.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Polijā, kur tā ir palielinājusies par 623%, un Moldovā - par 180%. 2017. gada oktobrī AS «Olainfarm» veica būtiskas piegādes uz Tadžikistānu. AS «Olainfarm» koncerna lielākie noieta tirgi oktobrī bija Krievija, Latvija un Ukraina.

AS «Olainfarm» piederošā aptieku tīkla SIA «Latvijas aptieka» realizācija 2017. gada oktobrī veidoja 2,02 miljonus eiro, kas ir par 25% vairāk nekā šajā periodā pērn. Šajā laikā darbojās 69 aptiekas. SIA «Silvanols» apgrozījums 2017. gada oktobrī bija 0,40 miljoni eiro, kas ir par 25% mazāk nekā šajā periodā pērn. SIA «Silvanols» 2017. gada oktobrī realizēja produkciju sešās Eiropas valstīs. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA «Tonus Elast» realizācija 2017. gada oktobrī veidoja 0,62 miljonus eiro, kas ir par 29% mazāk nekā šajā periodā pērn, produkti tika realizēti 15 valstīs trīs kontinentos.

AS Olainfarm akcionāru sapulcē šī gada 1. jūnijā tika apstiprināts uzņēmuma darbības plāns, kas paredz, ka tā nekonsolidētais apgrozījums 2017. gadā sasniegs 96 miljonus eiro, savukārt konsolidētais apgrozījums – 127 miljonus eiro.

Saskaņā ar provizoriskajiem apgrozījuma rādītājiem 2017. gada pirmajos sešos mēnešos ir sasniegti 50% no visa 2017. gadā plānotā nekonsolidētā apgrozījuma un 46% no gadā plānotā konsolidētā apgrozījuma.

Kompānija informē, ka Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada jūnija rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 10,11 miljonus eiro, kas ir par 8% vairāk nekā šajā periodā pērn. Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Turkmenistānā, kur tā ir palielinājusies par 1206%, Itālijā – par 296%, Kazahstānā – par 103%, Polijā – par 78%, un Baltkrievijā – par 60%. 2017. gada jūnijā Olainfarm veica būtiskas piegādes uz Uzbekistānu un Nīderlandi. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Ukrainā – par 38%. Olainfarmm koncerna lielākie noieta tirgi jūnijā bija Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija.

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada augusta rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 8,04 miljonus eiro, kas ir par 19% vairāk nekā šajā periodā pērn, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Tadžikistānā, kur tā ir palielinājusies par 349%, Vācijā - par 110%, Krievijā - par 93%, un Baltkrievijā - par 63%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Ukrainā - par 49%. 2017. gada augustā AS Olainfarm veica būtiskas piegādes uz Turkmenistānu un Nīderlandi.

AS Olainfarm koncerna lielākie noieta tirgi augustā bija Krievija, Latvija un Baltkrievija. AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2017. gada augustā veidoja 1,83 miljonus eiro, kas ir par 24% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 68 aptiekas. Savukārt SIA Silvanols apgrozījums 2017. gada augustā bija 0,38 miljoni eiro, kas ir par 6% vairāk nekā šajā periodā pērn. SIA Silvanols 2017. gada augustā realizēja produkciju septiņās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm starpniecību arī Kazahstānā, Baltkrievijā un Krievijā.

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada februāra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 8 miljonus eiro, kas ir par 3% mazāk nekā šajā periodā pērn.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Gruzijā, kur tā palielinājusies par 35% un Krievijā, kur tā palielinājusies par 23%, savukārt lielākais realizācijas samazinājums vērojams Ukrainā, kur tā samazinājās par 33% un Lietuvā, kur tā samazinājās par 30%. 2017.gada februārī veiktas būtiskas piegādes arī uz Bulgāriju, Moldovu un Vāciju. Lielākie noieta tirgi bija Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2017. gada februārī veidoja 1,68 miljonus eiro, kas ir par 3% mazāk kā pērn. Šajā laikā darbojās 68 aptiekas. SIA Silvanols apgrozījums 2017. gada februārī bija 0,57 miljoni eiro, kas ir par 21% vairāk nekā šajā periodā pērn. SIA Silvanols 2017. gada februārī realizēja produktus sešās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm palīdzību arī Baltkrievijā. SIA Tonus Elast realizācija šajā laika posmā sasniedza 0.77 miljonus eiro un tā tika veikta 17 valstīs trīs kontinentos.

Līdzšinējo personas apliecību jeb eID karti plānots noteikt kā obligātu personu apliecinošu dokumentu. To paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien, 30.aprīlī, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā.

Personas apliecība būs obligāta visiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu, un pase turpmāk tiks paredzēta kā izvēles personu apliecinošs dokuments vai kā ceļošanas dokuments uz valstīm, kurās eID karte netiek atzīta par personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu.

Patlaban persona kā vienīgo personu apliecinošo dokumentu var izvēlēties eID karti vai pasi, vai arī abus dokumentus – gan eID karti, gan pasi.

Saskaņā ar plānotajām izmaiņām tiem iedzīvotājiem, kuriem jau ir eID karte un tās derīguma termiņš līdz 2023.gadam vēl nebūs beidzies, nebūs nepieciešams to nomainīt pret jaunu. Savukārt tiem, kuriem pārejas periodā būs pienācis laiks nomainīt pasi, jaunu to izsniegs jau kopā eID karti.

Fizisko personu identifikācijas prasības elektronisko pakalpojumu saņemšanai noteiktas vienā tiesiskā regulējumā. To paredz ceturtdien, 5.novembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtais Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likums.

Likums nosaka personas identifikācijas procesu elektroniskajā vidē, kurš būtu pielīdzināms personas identitātes pārbaudei klātienē attiecībā uz konkrēto pakalpojumu, informē Saeimas Preses dienests.

Līdz šim e-pakalpojumu saņemšanas procedūra bija sarežģīta un radīja nesamērīgu slogu elektronisko pakalpojumu sniedzējam un nereti būtisku administratīvo slogu arī potenciālajam pakalpojumu saņēmējam, iepriekš norādījuši likumprojekta izstrādātāji no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Tāpat, lai nodrošinātu lietotājiem piekļuvi elektroniskajiem pakalpojumiem, līdz šim tika izmantotas dažādas lietotāju identifikācijas metodes.

Abi Latvijas uzņēmumi panākuši vienošanos, kas ietver 105 tūkstošu ASV dolāru kompensācijas izmaksu "Printful" un pienākumu "Printify" saskaņā ar tiesas izdoto rīkojumu turpmāk neveikt darbības, kas aizskar "Printful" intelektuālā īpašuma tiesības.

ASV Ziemeļkalifornijas apgabala Sanfrancisko tiesa ir pieņēmusi lēmumu izdot rīkojumu "Printful" prasībā pret "Printify". Rīkojumā tiks atzīts, ka "Printify" ir pārkāpis ASV federālos normatīvos aktus un ir nelikumīgi aizskāris "Printful" intelektuālā īpašuma tiesības.

"Ceram, ka "Printify" vadība pildīs tiesneša apstiprināto pienākumu izvairīties no intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem. "Printful" biznesa pamatvērtības raksturo cieņa pret klientiem un darba spēku, taisnīga nodokļu samaksa, godīga konkurence un intelektuālas jaunrades autorības respektēšana. To pašu sagaidām no citiem nozares spēlētājiem," lietas atrisinājumu komentē "Printful" galvenā juriste Baiba Orbidāne, piebilstot, ka uzņēmums gatavs arī turpmāk vērsties tiesā par līdzīgiem pārkāpumiem.