Parex bankas pārņemšana notikusi nevis valsts, bet gan tās kādreizējo īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka interesēs — tā jau pāris dienas vēsta virsraksti medijos, tiesa, atsaucoties uz nepublicētu Valsts Kontroles (VK) slēdzienu.
Par Kargina un Krasovicka lomu šajā spēlē, šķiet, nu ir par vēlu runāt. Viņi ir izrādījušies gudrāki par visiem: kamēr pārējā Latvija cīnās ar krīzes radītajām naudas grūtībām, viņi pilnīgi mierīgi bauda sava darba augļus — no brūkoša biznesa ir tikuši vaļā, dzīvo labās mājās un brauc ar limuzīniem, bez naudas arī nav palikuši un badu necieš. Savukārt runa ir par tiem mūsdienu «varoņiem», kas no valsts puses ir pieļāvuši Parex bankas pārņemšanu tādā veidā, kā nu tas notika — bez audita, ar abiem līdzīpašniekiem izdevīgiem līgumiem, kā arī jau pirmajā minūtē neuzliekot nekādus ierobežojumus naudas aizplūšanai.
Diez vai šodien vajag diskutēt par to, vajadzēja vai nevajadzēja valstij pārņemt Parex banku. Vajadzēja, jo pretējā gadījumā nopietnas problēmas varētu rasties pilnīgi visam mūsu finanšu sektoram. Tomēr šajā kontekstā ir vismaz pāris lieli jautājumi.
Pirmkārt, vai Parex pārņemšana no valsts puses notika nemākulīgi, vai arī šis process tika saplānots, kā tautā mēdz teikt, «vienos vārtos»?! Izskanējusī informācija saistībā ar VK atzinumu gan vairāk liek domāt par otro variantu. Vispirms jau nav skaidrs, kāpēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas reakcija uz notiekošo Parex bijusi tik stoiciski mierīga, lai gan jau pērnā gada augusta beigās bijis skaidrs, ka šai bankai briest nopietnas problēmas, bet tās nacionalizācija lielā steigā notika novembrī. Tāpat nav skaidrs, kāpēc netika uzlikti ierobežojumi naudas aizplūšanai, faktiski ļaujot banku vienkārši izsūknēt sausu. Kuluāros dzirdams, ka tādējādi varas partijām tuvu stāvošiem ļaudīm tika ļauts vēl nokārtot visus pēdējos darījumus, vēl savācot visu savu naudu. Šādus jautājumus varētu uzdot bez sava gala, taču, pat īpaši neiedziļinoties niansēs, ir skaidrs, ka neviens privātais investors šādā veidā kompāniju nepārņemtu. To, ka darījums ir bijis noslēgts izcili neveiksmīgi, pierāda ne tikai VK izpēte, bet arī fakts, ka tieši šīs bankas dēļ Latvijas ekonomika piedzīvoja īpaši cietu piezemēšanos un šobrīd ir spiesta pakļauties īpaši neizdevīgiem starptautisko naudas aizdevēju izvirzītiem nosacījumiem.
Bet otrkārt… Būtisks jautājums ir par to, kas ar attiecīgo VK ziņojumu notiks tālāk. Proti, ir ļoti labi zināms, ka lēmumu par to, kā tiks pārņemta Parex banka pieņēma toreizējā valdība ar Ivaru Godmani (LPP/LC) priekšgalā. Līdz ar to nākamais jautājums ir — vai nebūtu tikai loģiski, ja tiesā tiktu izvērtēts, cik liela ir toreizējās valdības locekļu un Godmaņa kā tās vadītāja atbildība par to, ka valsts ir zaudējusi miljonus. Šajā kontekstā jāatgādina, ka slavenais starptautiska līmeņa finansists Bernards Medofs, kura darbības rezultātā zaudējumus arī cieta ļoti daudzi cilvēki, šobrīd sēž cietumā, nevis kaut kur Eiropā vai dārgā villā pie jūras.