Cenu kritums eirozonas aizņēmuma vērtspapīru tirgū vedina domāt par drīzu monetāro stimulu pārtraukšanu, kas savukārt liecina par ekonomikas atgriešanos noturīgas augšupejas fāzē
Vēl pirms dažiem mēnešiem Eiropas monetārās savienības obligāciju tirgus bija uzskatāms par tādu, kas turpina gadiem ilgstošo cenu burbuļa veidošanu, liekot uzdot likumsakarīgo jautājumu, vai un kāda būs šī burbuļa plīšana, kādas sekas tas varētu atstāt uz valūtas zonas tautsaimniecību un kā šie procesi ietekmēs ekonomisko situāciju arī Latvijā. Šobrīd aizvien vairāk sāk šķist, ka situācija atrisināsies pati no sevis un eksistenciālu jautājumu uzdošanu vismaz uz brīdi var aizmirst. Ja runājam par ES finanšu lokomotīvi Vāciju, tad tās desmit gadu dzēšanas termiņa obligāciju ienesīgums pēdējā pusgada laikā ir palielinājies no negatīviem apmēram -0,15% līdz 0,41% vakar dienas vidū. Savukārt finansiāli mazāk uzticamās Francijas analoga laika dzēšanas termiņa parāda vērtspapīru ienesīgums ir pieaudzis no apmēram 0,2% līdz 1,1%. Pieauguma tendence vērojama arī citu valstu aizņēmuma vērtspapīru ienesīgumam. Jāpiebilst, ka obligāciju ienesīguma palielināšanās nozīmē šo vērtspapīru cenas kritumu. Mēdz uzskatīt, ka desmit gadu dzēšanas termiņa ienesīguma kāpums par vienu procentpunktu nozīmē šī vērtspapīra cenas samazināšanos apmēram par 10%. Ja raugāmies no šāda viedokļa, tad obligāciju turētāji, to vidū arī dažādi pensiju fondi, no minētajām cenu pārmaiņām piedzīvojuši zaudējumus. Tomēr, pirms kāds paspējis nākt klajā ar paziņojumu, ka pensiju fondi iekļuvuši krīzē, ir vērts norādīt uz to, ka saistībā tieši ar pašreizējiem procesiem minētais zaudējums ir «uz papīra» un, visticamāk, īstermiņa. Ienesīguma palielināšanās nozīmē vien to, ka nākamos obligāciju laidienus valstis būs spiestas veikt uz nedaudz augstākām procentu likmēm nekā iepriekš, tādējādi paverot iespēju pensiju fondiem nopelnīt vairāk nākotnes sirmgalvju labklājībai. Daudzi, protams, varētu iebilst, ka valstij būs jātērē vairāk naudas savu parādsaistību pārfinansēšanai. Tomēr šeit jānorāda uz kādu niansi. Proti, šajā gadījumā obligāciju ienesīguma palielināšanās nozīmē to, ka bankas aktīvāk kreditē tautsaimniecību, ekonomiskā aktivitāte aug, valsts kasē ieplūst vairāk nodokļu un mazinās publiskā sektora izdevumi dažādiem sociālajiem pabalstiem, jo pieaug nodarbinātība. Tādējādi valsts patiesībā ir neto ieguvēja. Vēl vairāk pašreizējie procesi liecina par to, ka ekonomika sāk nostāties uz kājām un zūd tās atkarība no centrālās bankas finansējuma. Šis finansējums un tam sekojošās zemās procentu likmes, lai arī bija tik nepieciešamas ekonomiskajai izaugsmei, tomēr vienlaikus finanšu tirgus dalībniekiem peļņas vārdā lika uzņemties aizvien lielākus finanšu riskus, kuri galu galā būtu radījuši jaunas krīzes aizmetņus. Taču attiecībā uz pašreizējām norisēm varam secināt, ka Eiropas Centrālajai bankai, tāpat kā savulaik tās vārda māsai otrpus Atlantijas okeānam, monetārie stimuli devuši vispārēju grūdienu tautsaimniecībā un izņēmums nav arī Latvija, kur ekonomiskā izaugsme šobrīd var būt straujāka par iepriekš prognozēto.