Latvijai skaidri jānodemonstrē vēlme un varēšana apkalpot Ziemeļeiropai domāto Ķīnas kravu plūsmu
Viss it kā ir ļoti vienkārši. Ir kravu grupas, piemēram, datortehnika, auto komplektējošās detaļas un citas augstas pievienotās vērtības preces, kuru nosūtīšanai starp Āziju un Eiropu visizdevīgāk izmantot dzelzceļa transportu. Jo aviopārvadājumi ir par dārgu, turklāt daudz vairāk piesārņo vidi, bet jūras pārvadājumi – kaut arī stipri lētāki – pārāk ilgu laiku iesaldē ievērojamus līdzekļus. Šobrīd minēto kravu plūsma starp Ķīnu un Eiropu lielā mērā tiek novirzīta caur Krievijas–Kazahstānas–Baltkrievijas trasnsporta koridoru un no Polijas nonāk tālāk Vācijā un Skandināvijā.
Paskatoties kartē, ir pilnīgi skaidrs, ka, piemēram, Zviedrijas apgādi ar Ķīnas ražojumiem vai zviedru produkcijas nosūtīšanu pretējā virzienā izdevīgāk veikt caur Latviju. Viens no 3. ASEM (Āzijas un Eiropas) transporta ministru sanāksmē «Multimodālu transporta savienojumu attīstība Eirāzijā – status quo un ieskats nākotnē» piedalījušos ārvalstu biznesa pārstāvju secinājumiem ir kā uz paplātes pasniegta dāvana Latvijai. Proti, ir ne tikai ģeogrāfisks, bet arī ekonomisks pamatojums tam, lai mūsu valsts kļūtu par tranzīta un distribūcijas mezglu Eirāzijas loģistikas ķēdē. Tostarp tādēļ, ka izdotos aizpildīt atpakaļceļā uz austrumiem tukšā braucošos konteinerus ar Ziemeļvalstu kravām.
Vienīgais jautājums ir par to, vai Latvijas puse, visām iesaistītajām struktūrām sadarbojoties savā starpā un ar ārvalstu partneriem, beidzot ne tikai vārdos, bet arī darbos spēs nodemonstrēt, ka regulāri konteinervilcieni tiem tik tiešām interesē. Cik noprotams no citu iesaistīto pušu teiktā, Latvijas pusei vajadzētu būt klaji neieinteresētai, lai palaistu garām savu lielo iespēju kļūt par Ziemeļeiropas apgādes centru.
Ir gan kāds laika ziņā degošāks ar tranzītu un loģistiku un visu iepriekšminēto saistīts jautājums un no Latvijas puses atbildes reakcijas uz to visai drīz kļūs skaidrs, cik lielā mērā Latvijas puses darbi atbilst atbildīgo amatpersonu bieži vien skaļi deklarētajiem vārdiem. Runa ir par to, vai nākotnē kravu plūsmas apkalpošanai starp Eiropu un Ķīnu kazahi veidos termināli Klaipēdā – kā cer lietuvieši – vai tomēr, piemēram, Rīgā, kā vārdos sakās gribam Latvijas puse.
Tāpat kā Ziemeļeiropas apgādes jautājumā arī šeit viss lielā mērā ir atkarīgs no Latvijas puses, tostarp Satiksmes ministrijas un brīvostas saskaņotas rīcības, izsakot kazahiem adekvātu piedāvājumu. Savukārt, ja izgāztos skaļi un plaši izbazūnētā vēlme sadarboties ar kazahiem termināļa izveidē, tā būtu vērtējama ne tikai kā viena atsevišķa projekta neizdošanās. Tā būtu arī zīme Ziemeļeiropā un Ķīnā bāzētajiem spēlētājiem, ka Latvijas puse nemāk vai nevēlas paņemt pat uz paplātes pasniegtas dāvanas.