Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, vides un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis - šo trīs politiķu vārdi dažu pēdējo nedēļu laikā plašsaziņas līdzekļos ir locīti visos iespējamos locījumos, turklāt droši var teikt, ka pārsvarā gadījumu viņi tiek kārtīgi pelti.
Divos no trīs gadījumiem pāris organizācijas katra savam ministram jau paspējušas izteikt neuzticību, bet trešajā, nesagaidot kādas biedrības vai savienības gana efektīvu bļaustīšanos, vismaz paša valsts sekretārs lika vienam otram vārdam izskanēt skaļāk. Attiecībā uz šo ministriju vadītāju reālo darbu, protams, var strīdēties par izvēlētajām metodēm, taču par visiem droši var teikt - izvēlētais virziens nereti ir pareizs vai vismaz diskusiju vērts.
Pavļuta gadījumā optimāla ir rīcība attiecībā uz turpmāko valsts politiku tā dēvētās zaļās enerģijas jomā, ko uzņēmēji jau ir novērtējuši. Ķīlis ir skaļi pateicis to, ko dažādi politiķi ir klāstījuši neoficiālās sarunās, bet, kolīdz ir bijis jārunā publiski, sākuši aizdomāties par saviem reitingiem - augstskolu sistēma Latvijā ir neefektīva, daudzos gadījumos - nekvalitatīva, un pašu mācību iestāžu ir par daudz. Tā tas ir! Jautājums tagad ir vien par Ķīļa iecerēm un spējām kaut ko mainīt, proti, vai viņš tiešām ir gatavs kaut ko radikāli mainīt attiecīgajā sfērā, vai arī viņam tikai patīk efektīvi, kolorīti izteikties brīžos, kad televīzijas ir ieslēgušas mikrofonus. Un ir tikai loģiski, ka savu neuzticību Ķīlim ir izteikuši visnotaļ pieklājīgi pelnošie Latvijas augstskolu rektori - gadījumā, ja Ķīlis ne tikai runās, bet arī darīs, daļa no viņiem savus amatus zaudēs, un tas taču nevienam nav patīkami.
Neuzticība izteikta arī Sprūdžam, un arī tas nav nekas pārsteidzošs. Respektīvi, uzmanības pievēršanu maznozīmīgiem jautājumiem viņam ir pārmetuši Latvijas lielo pašvaldību vadītāji, kas ir arī neuzticības izteikšanas iniciatori. Maz ticams, ka pašvaldību bosi mētātos ar tik skaļiem vārdiem kā «neuzticība» gadījumā, ja jautājumi, ko mēģina «kustināt» Sprūdžs, tiešām būtu maznozīmīgi. Drīzāk gan šeit runa varētu būt par viņa vismaz vārdos pausto ieceri perspektīvā īstenot vienu otru reformu, kā arī atbalstu deputātu skaita mazināšanai pašvaldībās, kas būtu tikai loģiski - ja reiz iedzīvotāju skaits rūk, arī uzturamajam aparātam būtu jāsamazinās.
Zīmīgs vismaz pēdējos divos gadījumos ir fakts, ka šajās peripetijās (vismaz publiski) diez ko neiesaistās pārējie valdības un arī koalīcijas pārstāvji. Premjers Valdis Dombrovskis tik vien ir izteicies, ka izvērtēs situāciju saistībā ar Ķīli un Sprūdžu pēc atgriešanās no komandējuma Ķīnā. Šobrīd vairāk gan izskatās, ka pārējā koalīcija ir ieņēmusi nogaidošu pozu... Ja trīs valdības «skandālistiem» izdosies kaut ko panākt, Ministru kabinets varēs sist sev pie krūtīm un stāstīt, kādi visi ir bijuši malači, ja nekas neizdosies - potenciālie grēkāži jau tagad ir skaidri. Turklāt arvien biežāk kuluāros dzirdams, ka par grēkāžiem viņus cenšas padarīt tieši vadošais koalīcijas partneris, lai tādējādi mēģinātu glābt savu balējošo reitingu.
