Maksātnespējas likuma grozījumi sola vairāk aizsargāt kreditoru intereses, tomēr var izraisīt valstī arī maksātnespēju lavīnu
No marta spēkā ir stājusies uzņēmumu valdes locekļu civiltiesiskā atbildība, ja grāmatvedības dokumenti pienācīgā stāvoklī netiks nodoti maksātnespējas administratoram. Pastāv gan zināmas interpretācijas iespējas par to, kāds īsti ir pienācīgais dokumentu stāvoklis, kurš ļauj gūt skaidru un nepārprotamu priekšstatu par uzņēmuma darījumiem un mantas stāvokli, taču kopumā šo Maksātnespējas likuma grozījumu mērķis ir aizsargāt uzņēmuma kreditoru tiesības. Proti, ja nodotie dokumenti būs nepienācīgā stāvoklī vai netiks nodoti vispār, no uzņēmuma valdes locekļiem personīgi varēs piedzīt maksātnespējas procesā nesegtos kreditoru prasījumus.
Ņemot vērā pēdējā laika tieksmi, uz uzņēmumu valdes locekļu pleciem sakraut maksimāli lielu atbildības nastu, ieskaitot personīgo atbildību par uzņēmuma nodokļu parādiem, nebūtu jābrīnās, ka uzņēmuma valdes locekļu šķira šī vārda līdzšinējā izpratnē īstenībā būtu jau uz izzušanas robežas.
Taču arī raugoties no citiem skatpunktiem jauno likuma grozījumu efekts var atšķirties no solītā. Protams, ka kreditorus – un ar kreditoriem es nedomāju tikai bankas- tiešām pietiek «uzmest», līdz ar to grožu pievilkšanai varētu būt arī kāds pozitīvs efekts, tomēr neskaidro jautājumu ir vairāk.
Pirmkārt, jau tas, ko kurš administrators gribēs vai negribēs no nodotajiem grāmatvedības dokumentiem saprast.
Otrkārt, vai administrators vērsīsies tikai pret pašreizējiem valdes locekļiem, jeb varbūt nolems skatīties retrospektīvi?
Treškārt, spēkā ir stājušās visai stingras prasības, kas strikti paredz, kad un kādā situācijā uzņēmuma valdei ir pienākums iesniegt maksātnespēju, un te jau sākas maksātnespēju lavīnas iespēja. Piemēram, ja uzņēmums kaut kādā brīdī nevar samaksāt 5000 eiro, tad tiks nekavējoši pieteikta maksātnespēja, kam tūlīt pa pēdām sekos arī uzņēmuma valdes locekļa privātā maksātnespēja, lai viņam personīgi neko nevarētu piesiet, «ja nu kas». Vai šāda situācija ir vērtējama kā laba?
Ja skatās no maksātnespējas administratoru pozīcijām, dodot viņiem iespēju nopelnīt, tad jā. Ja virsmērķis ir aizsargāt kreditorus, tad viņu labums ir varbūtējs, bet ja svarīgi ir saglabāt uzņēmumu dzīvotspēju, tad panāktais rezultāts ir visai šaubīgs. Turklāt visas šīs intereses bieži būs pretrunā. Valsts interesēs ir nodrošināt darbavietas, kreditoriem vajag naudu un naudu vajag arī administratoriem. Sitot pa uzņēmuma valdes locekļiem un pārmērīgi ceļot viņu personīgo atbildību, tiek izdarīts liels spiediens, lai ne tikai uzņēmumu, bet arī privāto maksātnespēju skaits pieaugtu.
Maksātnespējīgs uzņēmums, kam seko tā valdes locekļu privātās maksātnespējas un nereti vēl arī darbu zaudējušo darbinieku privātās maksātnespējas, ja viņi ir ņēmuši kredītus – tāda izskatās cēloņu un seku iespējamā ķēdīte esošajā situācijā.