Ekonomiskā krīze sagādājusi jaunu triecienu Latvijas uzņēmējiem. Viens no lielākajiem galvojumu un garantiju sniedzējiem pasaulē — apdrošināšanas grupa Euler Hermes — ir samazinājusi Latvijas biznesa uzticamības reitingu un sākusi atcelt kredītlīnijas, tādējādi liedzot vairumtirgotājiem iespēju norēķināties par saņemtajām precēm ar pēcapmaksu.
Faktiski tas nozīmē, ka turpmāk visi Latvijas uzņēmumi, kas iepriekš sadarbojās ar šo kompāniju, vismaz uz brīdi būs spiesti ar saviem piegādātājiem norēķināties ar priekšapmaksu, kas pašreizējos ekonomiskajos apstākļos nebūt nav viegls uzdevums, ņemot vērā, ka tādējādi uzņēmējam ir jāiesaldē pietiekami lieli naudas līdzekļi. Protams, viens variants ir mēģināt veikt mūsdienu «neiespējamo misiju» — iegūt apgrozāmos līdzekļus no bankas. Otrais variants —loģiski izrietošs arī no pirmā — skumīgi nopūsties un slēgt savu bodīti ciet, nespējot konkurēt ar citu valstu uzņēmējiem. Turklāt jāuzsver, ka šādas izmaiņas ietekmē ne tikai tos uzņēmumus, kas preces iepērk pārdošanai Latvijas tirgū, bet arī tos, kas no ievestajiem izejmateriāliem komplektē jaunus produktus un eksportē tos tālāk.
Kas licis «nejaukajam» apdrošinātājam pieņemt šādu bargu lēmumu un, tā teikt, nosviest cimdu Latvijas uzņēmējiem pie kājām? Kā galvenos iemeslus savai rīcībai Euler Hermes min bažas par Latvijas lata devalvāciju un ekonomiskās lejupslīdes turpināšanos.
Lai gan mūsu valsts amatpersonas vietējiem medijiem ar putām uz lūpām nebeidz atkārtot, ka nekādas devalvācijas nebūs, tomēr tas netraucē starptautiskajā vidē ik pa brīdim parādīties visdažādāko ekspertu, lietpratēju un ekonomisko praviešu paziņojumiem, ka lata un arī citu Baltijas valūtu piesaistes kursam eiro tūlīt, tūlīt pienāks pēdējā stundiņa. Un ir tikai saprotami, ka neviena kompānija negribēs atstāt uz pēcapmaksu darījumus ar uzņēmējiem no valsts, kuras valūta kuru katru brīdi var kļūt, teiksim, par 30% mazvērtīgāka, izraisot vēl lielāku ekonomikas kritumu, nabadzības pieaugumu, iedzīvotāju nemierus un visas citas iespējamās sociālekonomiskās katastrofas.
Tāpēc gan Latvijas augstākajām amatpersonām, gan tām institūcijām, kas tieši ir atbildīgas par Latvijas tēla veidošanu un sadarbību ar ārvalstu partneriem, vajadzētu nopietni padomāt par to, kā pārliecināt viņus nebaidīties un atgūt uzticību valstij. Var jau uzsvērt, ka aizdevumu no EK esam dabūjuši, budžeta deficīts ir nosegts — un pat ar astīti — un bankrots šobrīd vairs nedraud, taču tas acīm redzami nepārliecina, ka līdz ar to situācija Latvijā varētu uzlaboties.
Tātad ir jārunā vai nu skaļāk, vai skaidrāk un saprotamāk. Iespējams, mūsu valsts augstākajām amatpersonām ir pēdējais laiks uzprasīties uz interviju gan ārvalstu ziņu aģentūrām, gan reprezentabliem laikrakstiem un žurnāliem, lai ar faktiem un skaitļiem apstiprinātu pēdējā laikā tik populārās frāzes, ka «bedres dibens jau ir tuvu» un «gada nogalē ekonomiskā situācija uzlabosies».
