Latvija šogad varētu ne tikai izvairīties no eksporta apjomu samazināšanās, bet šos apjomus, vismaz apstrādes rūpniecības nozarē, pat jūtami palielināt .
Neraugoties uz samērā drūmo gada sākumu, kad pasauli pāršalca ziņas par augošām ekonomiskajām problēmām jaunattīstības valstīs un šo valstu kontekstā no uzmanības degpunkta nav nozudušas Krievijas ekonomiskās problēmas un tās konfliktēšana ar Ukrainu, pēdējās ziņas vedina domāt, ka Latvija šogad varētu ne tikai izvairīties no eksporta apjomu samazināšanās, bet šos apjomus, vismaz apstrādes rūpniecības nozarē, pat jūtami palielināt.
Veicot nelielu vēsturisku atkāpi, jāsaka, ka pagājušais gads Latvijas uzņēmumiem nav bijis sevišķi veiksmīgs. Kopējie eksporta apjomi palielinājās vien apmēram par pusotru procentu, faktiskajos skaitļos sasniedzot nedaudz vairāk par 10 miljardiem eiro. Vēl sliktāka pagātnes aina vērojama, ja aplūkojam mūsu kādreizējā eksporta dzinējspēka – apstrādes rūpniecības – sniegumu. Šīs nozares eksporta apjomi pagājušajā gadā sasnieguši 3,93 miljardus eiro, kas ir par 2,6% mazāk nekā gadu iepriekš. Turklāt, ja šos skaitļus savietojam ar pērn notikušo 2,3% vērto ražotāju cenu pieaugumu rūpnieku saražotajai un uz ārvalstīm izvestajai produkcijai, tad «tīrā eksporta» apjoms uzrāda vēl lielāku samazinājumu.
Protams, šādi skaitļi var šķist visai nepatīkami, taču, ņemot vērā to, ka pērn apdzisa Liepājas metalurga tērauda kausēšanai paredzētās krāsnis, šāds sniegums nav peļams. 2,3% vērts eksporta produkcijas sadārdzinājums laika periodā, kad attīstīto valstu pamatinflācijas rādītājiem ir ilgstoša tendence tuvoties nullei, vedina domāt par to, ka Latvijas eksports ir veselīgāks, nekā sākotnēji varētu šķist. Tas ļauj samērā optimistiski raudzīties uz Latvijas ārējās tirdzniecības norisēm, pat neraugoties uz notiekošo Krievijā un Ukrainā. Attiecībā uz tām, spriežot pēc atsevišķu uzņēmumu sniegtās informācijas biržā, viss ne tikai nav attīstījies pēc iespējami sliktākā scenārija, bet realizācijas apjomus, piemēram, Olainfarm gadījumā, ir izdevies pat jūtami palielināt.
Ar šķietamu optimismu vismaz pagaidām varam raudzīties uz produkcijas noietu arī Rietumu tirgos. Vārds «pagaidām» lietots tāpēc, ka no pieejamās informācijas izriet – tāds ekonomikas dzinējspēks kā privātā sektora kreditēšana samazinās, taču vienlaikus palielinās tāds par patērētāju veselību liecinošs indikators kā būvniecības apjomi.
Attiecībā uz pēdējo no minētajiem indikatoriem jūtami uzlabojumi ir vērojami arī tādos tradicionālos Latvijas eksporta tirgos kā Vācija un Lielbritānija, kur celtniecība šā gada pirmajos trijos mēnešos, rēķinot gada izteiksmē, ir palielinājusies attiecīgi par 14,3% un 4,4%. Eiropas patērētāju aktivizēšanās acīmredzami ir izgājusi ārpus minēto pirmā ceturkšņa datu robežām un atspoguļojas arī Latvijas rūpniecības datos, kur tādu lielu eksportējošu nozaru kā kokrūpniecības un gatavo metālizstrādājumu ražošanas apjomi aprīlī, rēķinot salīdzinājumā ar iepriekšējā gada ceturto mēnesi, ir palielinājušies attiecīgi par 8% un 12,7%, tādējādi ievērojami kāpinot arī gada kopējo četru mēnešu izaugsmes tempu.
Arī par pakalpojumu eksportu šogad diezin vai varēsim sūdzēties, par ko liecina izaugsme dzelzceļa un ostu darbībā. Tāpat nav piepildījušās bažas par to, ka Krievijas tūristi Latviju būtu izsvītrojuši no savu potenciālo apmeklējumu kartes.
Tā vien šķiet, ka šobrīd mūsu valstij labi veicas vai visās ekonomikas nozarēs, kas gan uz vietējo, gan eksporta tirgu balstīto nozaru kontekstā ļauj optimistiskāk skatīties ne tikai uz valsts tautsaimniecības, bet arī iedzīvotāju labklājības izaugsmi. Vispārējā eiforijā gan nevajadzētu aizmirst, ka tas, kas notiek patlaban, zināmā mērā ir veiksmīga apstākļu sakritība, kas var neturpināties ilgstoši, tāpēc, lai labie dati izvērstos tendencē, Latvijas uzņēmējdarbībai būtu vērts atcerēties par investīcijām, kuras pēdējā laikā uzrādījušas tendenci noplakt.
