Jaunākais izdevums

Beidzot pasaules ziņu aģentūrās parādījušās ziņas, kas saistītas ne tikai ar ekonomiskajiem notikumiem bēdīgi slavenajā Dienvideiropā, bet arī tādās valstīs kā Vācija, Nīderlande un Luksemburga.

Proti, viena no starptautiskajām kredītreitingu aģentūrām pazeminājusi šo valstu reitingu prognozi no «stabila» uz «negatīvu». Tomēr zināma atšķirība, salīdzinot ar situāciju, kad līdzīgu scenāriju piedzīvoja, piemēram Itālija vai Spānija, nemaz jau nerunājot par Grieķiju, šeit tomēr ir.

Proti, dienvidu valstis sāka un arī turpināja zaudēt savas pozīcijas reitingu tabulās, tādējādi demonstrējot nespēju risināt savas problēmas. Ja itāļi un spāņi vēl mēģina kārpīties no ekonomiskās lejupslīdes bedres laukā, tad grieķi ir sākuši pierādīt neiespējamo, respektīvi, ka ir iespējams krist vēl zemāk par dibenu. Savukārt par minētajām trīs valstīm aģentūra Moody's ir izteikusi bažas galvenokārt tāpēc, ka to finanšu dzīve vairāk vai mazāk ir saistīta ar krīzē slīkstošajiem dienvidiem. Un tas ir tikai loģiski - visa eirozona jau ilgāku periodu piedzīvo grūtus laikus, un tāpēc būtu neloģiski gaidīt, ka viena daļa šīs monetārās savienības valstu to vien dara, kā lūdz aizdevumus un to atmaksas perioda atlikšanu, bet otra dzīvo bez jebkādām problēmām - tā vienkārši nemēdz būt.

Principā var teikt, ka šīs valstis, to ekonomika ir visnotaļ spēcīga, ņemot vērā, ka tās ir spējušas tikt galā gan ar savu saimniecību, gan arī regulāri kreditēt (patiesību sakot, dotēt) Grieķiju un vienu otru citu Eiropas valsti. Tomēr, kā zināms, visam ir savas robežas. Domājams, ka jau visai pārskatāmā nākotnē ekonomiski spēcīgās eirozonas valstis izdarīs zināmus secinājumus, lai nepieļautu, ka kredītreitingu aģentūru bažas nepārvēršas par reālu reitingu samazināšanu, kas jau radītu noteiktas konsekvences gan šo valstu tautsaimniecībai, gan Eiropai kopumā. Zīmīgs šajā sakarā ir Latvijas finanšu ministra Andra Vilka paziņojums, ka Grieķijas palikšana eirozonā ir tikai ilūzija. Ja ar šādu paziņojumu kādā no sociālajiem tīkliem nāktu Vācijas kanclere Angele Merkele vai Francijas prezidents Fransuā Olands, tas varētu izraisīt neprognozējamas sekas tirgū, tāpēc domājams, ka šobrīd pamazām tiek sagatavota augsne tam, ka izmaiņas eirozonā vairs nav aiz kalniem. Par to liecina gan minētā Vilka atziņa, gan arī Somijas finanšu ministres Jutas Urpilainenas nesenais paziņojums, ka drīzāk viņas pārstāvētā valsts izstāsies no eirozonas, nekā baros negausīgos Eiropas dienvidus. Kā mēdz teikt - izsalkušajam ir jēga uzdāvināt makšķeri, taču ir stipri vien bezjēdzīgi viņu nepārtraukti apgādāt ar zivīm, jo tas var izvērsties par bezgalīgu un dārgu pasākumu.

Citiem vārdiem sakot, nav pamata uzskatīt, ka būtu gaidāma ekonomiskā apokalipse Eiropas spēcīgajās valstīs. Protams, situācija nav iepriecinoša, bet to stipri vien pāragri ir nosaukt par traģisku. Šobrīd Latvijai ir jānovēro, kādas sekas ES struktūrpolitikā radīs notiekošie procesi, nesteidzoties kļūt par eirozonas sastāvdaļu, pirms tie nav noslēgušies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa vienmēr bijusi visai "dažāda", kas nozīmējis, ka šajā pasaules daļā plaukst labs fons domstarpībām.

Pati Eiropas Savienība (ES) pamatā tika dibināta kā miera savienība, kuras galvenais mērķis bija tas, lai vecajā kontinentā vairs nebūtu kara. Varētu teikt, ka notika izvēle par labu birokrātijai un dažādu veidu citām ķildām, bet galvenais – "nē" karam Eiropā.

Arī šobrīd daudzi šķēpi tiek lauzi starp reģiona ziemeļiem un dienvidiem, piemēram, par to, vai vajadzētu emitēt kopēju reģiona parādu. Plaisas Eiropā (starp ziemeļiem un dienvidiem) gan, šķiet, kļūst arvien plašākas, kas licis uzdot daudz jautājumus par to, kā ES un monetārais reģions varētu izskatīties nākotnē.

Ja ar to nepietiek, tad šomēnes ar pamatīgu akmeni pa ES kopējo ķildu pūzni atļāvās iesviest Vācijas Konstitucionālā tiesa, kura Eiropas Centrālās bankas (ECB) iepriekšējo aktīvu uzpirkšanu jeb kvantitatīvo mīkstināšanu (gandrīz trīs triljonu eiro apmērā) draudējusi atzīt par potenciāli nelikumīgu, ja šī iestāde tai nesagatavos savas darbības "proporcionalitātes izvērtējumu".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zaķusalā uz dienvidiem no Salu tilta plānots uzbūvēt trīs augstceltnes - divas dzīvojamās ēkas un vienu viesnīcu, otrdien Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēdē sacīja viens no projekta attīstītājiem uzņēmējs Jānis Lasmanis.

Zemesgabals 13 833 kvadrātmetru platībā, uz kura plānots veikt apbūvi, atrodas starp Salu tiltu un zemesgabaliem, uz kuriem vērienīgu apbūvi plāno SIA «Merks» piederošā SIA Zaķusala Estates. Zemesgabala īpašnieki ir Lasmanis un vēl trīs fiziskas personas.

Būvprojektu minimālajā sastāvā konceptuāli ir atbalstījusi Rīgas pilsētas būvvalde.

Projektētāju SIA «DEI arhitekti» pārstāvis arhitekts Ernests Cerbulis informēja, ka plānotas divas dzīvojamās ēkas 24 stāvu augstumā un nedaudz zemāka viesnīcas ēka, kura atradīsies vistālāk uz dienvidiem no Salu tilta.

Kopējā apbūves platība ir plānota 64 428 kvadrātmetri. Iecerēts, ka kompleksā būs 194 dzīvokļi, 294 viesnīcas numuri, 365 autostāvvietas. Kompleksā plānoti dzīvokļi 70-90 kvadrātmetru platībā, kuriem visiem paredzēts skats uz ārpusi, proti, neviena plakne nebūs pavērsta pret Salu tiltu, samazinot trokšņu līmeni. Iecerēts saglabāt arī esošo koku barjeru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas.

1. Uzmanība atkal uz riskiem

Maijā pasaules finanšu tirgos tomēr sākusi iezagties zināma nepārliecība. Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas. Viens no tiem ir ASV un Ķīnas attiecības, kuras kļūst arvien saspīlētākas.

ASV politiķu vidū izskanējusi eksperimentālā ideja par ASV parāda "atcelšanu", ko tur Ķīna (tā savas rezerves nobāzē galvenokārt ASV obligācijās). Daži politikas komentētāji to pat salīdzinājuši ar kaut ko līdzīgu kara pieteikšanai. ASV vadība paudusi milzīgu neapmierinātību, ka Ķīnas apsolītā ASV preču pirkšana nenotiek tik strauji. Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka ASV un Ķīnas attiecības izskatās sliktākās kopš 1979. gada. Tāpat ASV prezidents Donalds Tramps solījis cieši "skatīties" uz Ņujorkas biržā kotētajām Ķīnas kompānijām. Tiek arī runāts par to, ka ASV valdība grib panākt Ķīnas uzņēmumu izņemšanu no ASV piegāžu ķēdēm. Piemēram, piektdien ASV jau lēma, ka Ķīnas Huawei rada draudus ASV drošībai, un tā vairs nepiegādās tai vajadzīgos mikročipus. Augusi ASV un Ķīnas konfrontācija arī gandrīz visos citos iespējamos jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Vācija: Eiropas līderiem jāuzmanās ar izteikumiem par eirozonu

Jānis Rancāns,07.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskusijas saistībā ar Eiropas politiku ievirzās «ļoti bīstamā» gultnē un reģiona līderiem ir ļoti uzmanīgi jāseko līdzi saviem izteikumiem par eirozonas nākotni, pavēstījis Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle.

Eirozonas parādu krīze izraisījusi asas diskusijas starp bloka dienvidu un ziemeļu valstu politiķiem. Vienu pusi pārstāv Spānija un Itālija, kurām ievērojami pieaugušas aizņemšanās izmaksas, un kuras vēlas daudz apņēmīgāku eirozonas rīcību, lai atrisinātu parādu krīzi. Savukārt otru pusi pārstāv ekonomiski daudz stabilākas valstis – kā, piemēram, Vācija, Nīderlande un Somija, kuras ir skeptiski noskaņotas pret bezierunu atbalstu dienvidiem.

Lai gan Vācijas ārlietu ministrs nekonkretizēja, uz ko attiecas brīdinājums par bīstamajām diskusijām, viņš nācis klajā ar saviem izteikumiem tikai dažas dienas pēc tam, kad Bavārijas finanšu ministrs norādīja, ka Grieķijai eirozona jāpamet līdz gada beigām, bet Itālijas premjers pavēstīja, ka ir iespējama Eiropas Savienības psiholoģiska šķelšanās, vēsta AP. «Diskusiju tonis ir kļuvis ļoti bīstams. Mums ir jānodrošinās pret to, ka ar runām tiek pasliktināta situācija Eiropā,» sacīja G. Vestervelle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Lauksaimniekus biedē kailsala iespējamais posts ziemājiem

Sandra Dieziņa,27.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieki ir satraukušies par kailsala ietekmi uz sējumiem, kā dēļ daļu platību pavasarī var nākties pārsēt.

Sals ir liels, un problēma ir tā, ka šobrīd nav sniega, situāciju raksturo Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis. Problēmas ar sējumiem varētu būt gan Zemgalē, gan daļā Kurzemes.

Zinās pavasarī

Iepriekš bijusi sajūta, ka ar sējumiem viss būs labi, jo pagājušā gada rudens bija labvēlīgs laicīgai ziemāju sējai un tas devis iespēju sējumiem uzkrāt barības vielas vēl pirms gaidāmās ziemas, taču šobrīd situācija vairs neesot tik cerīga. Proti, gaisa temperatūra, kas ir zemāka par -20 grādiem, var nodarīt kaitējumu sējumiem, īpaši rapšiem un graudaugiem – tām šķirnēm, kas ir mazāk izturīgas pret salu. O. Balodis atzīst, ka zemnieki gan izglītojas un aizvien vairāk sēj izturīgāku šķirņu sēklas, taču risks pastāv.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka,05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Advokātu kolēģijas vadībā briest pārmaiņas

Guntars Gūte, Diena,03.05.2022

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā Latvija eksportēja sagatavotu un konservētu zivju produkciju par 82,7 milj. eiro (0,8% no Latvijas kopējā eksporta apjoma), kas bija par 2 milj. eiro jeb 2,4% mazāk kā 2013. gadā, liecina Centrālā statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Lielākie eksporta partneri bija Krievija (32,1% no kopējā sagatavotu un konservētu zivju produkcijas eksporta apjoma), Lietuva (7,8%), Zviedrija (6,3%), Vācija (5,4%), Azerbaidžāna (5,1%) un Dānija (4,7%).

2014. gadā sagatavotu un konservētu zivju produkcijas izvedums uz Eiropas Savienības (ES) valstīm sasniedza 32,9 milj. eiro jeb 39,9% no kopējā sagatavotu un konservētu zivju produkcijas eksporta apjoma. Eksports uz NVS valstīm bija 43,3 milj. eiro jeb 52,4%, bet uz pārējām valstīm – 6,4 milj. eiro jeb 7,7%.

Pagājušajā gadā no sagatavotu un konservētu zivju produkcijas visvairāk tika eksportētas brētliņas un šprotes par 46,6 milj. eiro (uz Krieviju – 51,9%, Ukrainu – 5,2%, Lietuvu – 4,7%), makreles par 13,6 milj. eiro (uz Zviedriju – 37,4%, Dāniju - 17,6%, Vāciju – 10,6%) un siļķes par 5,0 milj. eiro (uz Dāniju – 14,8%, Igauniju – 14,1%, Vāciju – 8,6%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim praktiski visi aizstāvji "Trasta komercbankas" likvidācijas lietā visa pērnā gada laikā lūguši tiesai iespēju iepazīties ar lietiskajiem pierādījumiem, līdz advokāts Saulvedis Vārpiņš "Dienas Biznesam" izteica šaubas par to, ka prokuratūra pati tos nav redzējusi vai arī apskatījusi ar nelicencētu programmatūru.

Latvijas Republikas prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska "DB.lv" apstiprināja, ka dati pirms nodošanas tiesai apskatīti ar legālu bezmaksas programmas versiju. Prokuratūra, sagatavojot "Trasta komercbankas" likvidācijas lietu tiesai, elektroniskos dokumentus apskatījusi ar legālu bezmaksas datu apskates programmas "AccessData FTK Imager" versiju, taču tas nekliedē aizstāvības šaubas par prokuratūras darbu kopumā. Pēc informācijas tiesas sēdē šā gada janvārī rodas pamatotas šaubas, ka visus pierādījumus ar demo versiju bijis iespējams apskatīt.

Neapskatāmie pierādījumi

Līdz apsūdzības nolasīšanai no lietas tika atstādināts prokurors Uldis Cinkmanis, kuram pārmeta Kriminālprocesa likuma pārkāpšanu. Ģenerālprokurors U. Cinkmanim vēlāk izteica piezīmi, kas ir viens no disciplinārsodu veidiem. Lietu pārņēma U. Cinkmaņa kolēģe Zane Pavāre, tomēr no tā pieļauto kļūdu lietas sagatavošanas gaitā nekļuva mazāk. Precīzi to raksturoja I. Dzeņa norāde aizstāvjiem tiesas zālē pērn, ka lieta ir pieņemta tiesā un visiem kopā būtu jātiek ar to galā, noslēgumā izsakot cerību, ka aizstāvība prokuratūras kļūmes neizmantos ļaunprātīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

LDz vadība: Satiksmes ministra darbības vērstas uz slēptu LDz privatizāciju

LETA,10.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) šonedēļ izteiktie paziņojumi par VAS «Latvijas dzelzceļš» vadību ir vērsti uz mērķtiecīgu LDz sagatavošanu privatizācijai, piektdien žurnālistiem sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

«Redzam mērķtiecīgu darbu, kas vērsts uz LDz privatizāciju jeb nozagšanu. Pirms privatizācijas ir jāsamazina uzņēmuma vērtību, lai to varētu veiksmīgi privatizēt un šādi paziņojumi neapšaubāmi rada reputācijas riskus un grauj uzņēmuma vērtību,» teica Bērziņš.

LDz vadītājs norādīja, ka kompānijas valde lūgusi satiksmes ministru nekavējoties atsaukt paustos paziņojumus, lai novērstu tālāku kaitējumu uzņēmumam. «Tāpat tiks nosūtīti iesniegumi visām valsts institūcijām, jo redzamas mērķtiecīgas darbības, kas vērstas uz uzņēmuma novājināšanu. Ļoti ceram, ka nebūs politiskā spiediena uz LDz padomi, lai viņi kompetenti varētu izskatīt visus pārmetumus,» pauda Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vai Baltijas akciju tirgus šobrīd ir peļņas gūšanas iespēja vērtību investoriem?

Edžus Ozoliņš,28.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju jomā būtiska loma vienmēr ir bijusi kopējam tirgus dalībnieku noskaņojumam un citiem psiholoģiskiem faktoriem. Ja tirgū dominē lāči, līknes ir sarkanas un noskaņojums ir pesimistisks, arī labus finanšu rezultātus uzrādošs uzņēmums var piedzīvot tādu pašu lejupslīdi kā tirgus kopumā.

Visai droši varam teikt, ka šādā situācijā šobrīd atrodas gan Latvija, gan viss Baltijas reģiona akciju tirgus. Tomēr šādus apstākļus visai bieži izmanto tā dēvētie vērtību investori (value investors), kuri vispārējās panikas un negatīvā sentimenta aizsegā peld pret kopējo straumi un pieturas pie principa – “Pērc, kad skan lielgabali, pārdod, kad skan trompetes”.

Viņi meklē ilgtermiņa ieguldījumu perspektīvas – fundamentāli spēcīgus uzņēmumus, kas dažādu iemeslu dēļ tirgū ir salīdzinoši nepietiekami novērtēti.

Ārvalstu investīcijas buksē

Krievijas karš Ukrainā ir uzlicis savu zīmogu visam Baltijas reģionam. Pēdējais Ārvalstu investīciju vides indekss 2023 (1) parāda, ka ārvalstu investoru ieguldīšanas apetīte ir sasniegusi līdz šim zemāko ieguldīšanas gatavības līmeni. Ārvalstu investori atzīst, ka ir kļuvuši ļoti piesardzīgi, un vairākums uzsver, ka galvenais iemesls šādai rīcībai ir tieši “lielgabali” jeb pašreizējā ģeopolitiskā situācija. Arī konsultāciju kompānijas EY ikgadējais investīciju vides pētījums “European Attractiveness Survey”, kas apkopo ārvalstu investīciju statistiku visā Eiropā un analizē investoru viedokli par Eiropas valstu pievilcību investīcijām, atklāj, ka Latvijā pagājušajā gadā uzsākti tikai 22 jauni investīciju projekti pretēji 32 projektiem 2022. gadā. Samazinājies arī jaunu ārvalstu investīciju projektu radīto darba vietu skaits – no 2245 darba vietām 2022. gadā līdz 1265 vietām pērn. Nozīmīgs jaunu investīciju projektu samazinājums bija novērojams arī Lietuvā – no 47 projektiem 2022. gadā līdz 28 pagājušajā gadā. Igaunijā samazinājums bijis neliels – no 9 projektiem uz 8. Visā Baltijā samazinājies arī ārvalstu investīciju radīto darba vietu skaits – no 5868 jaunām darba vietām 2022. gadā līdz 4186 pagājušajā gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatkarība – šis ir atslēgas vārds, kāpēc Uldis Pabērzis pirms sešiem gadiem izvēlējās sākt būvēt pasīvo māju. «Negribēju būt atkarīgs no jebkādiem ārējiem apstākļiem, bet, lai uzbūvētu energoneatkarīgu māju ar mazu resursu patēriņu, kā siltuma avoti jāizmanto dabas resursi – zemes un saules siltums,» laikrakstam Diena atzīst gandrīz 600 kvadrātmetru plašās mājas Mežaparkā saimnieks Uldis Pabērzis.

Viņa māja vizuāli atšķiras no pārējām ēkām šai zaļajā Rīgas teritorijā. Tā pat izskatās videi draudzīga, un, kā saka saimnieks, ekoloģiska tā kļuvusi tieši tāpēc, ka ir neatkarīga. Uldis savā mājā veic arī patērēto energoresursu uzskaiti, ko ievada speciāli izveidotā projekta Energodetektīvs rīkā. Šim projektam viņš pievienojās 2013. gadā, kad to izveidoja viņa draugs un domubiedrs Valdis Ratniks. Energodetektīva mērķis ir attīstīt sabiedrībā ideju par energoefektivitātes paaugstināšanu bez sākotnējiem finanšu ieguldījumiem.

Kad 2009. gadā Uldis Pabērzis sāka savas mājas projektu, viņam vēl nebija skaidrs, kāda tā būs. Ideju par taupīgo māju viņam izklāstīja arhitekts Ervīns Krauklis, kurš atzīst – privātpersonu ieinteresētība pasīvo mājokļu būvniecībā Latvijā aug.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Islandē uz dienvidiem no galvaspilsētas Reikjavīkas pirmdienas vakarā sākās vulkāna izvirdums, kas šodien plešas plašumā, radot zemē četrus kilometrus garu ugunīgu plaisu.

"Izvirdums sācies Reikjanesas pussalā. To var redzēt tīkla kamerās, un šķiet, ka tas ir tuvu Hagafellai" - pilsētai uz dienvidiem no Reikjavīkas, sākotnēji ziņoja Islandes Meteoroloģiskais birojs.

Izvirdums sākās ap plkst.22.17 (plkst.00.17 otrdien pēc Latvijas laika) pēc vairākām nelielām zemestrīcēm, kuras bija notikušas ap plkst.21 (plkst.23 pēc Latvijas laika).

Islande ir bijusi paaugstinātas trauksmes stāvoklī, gaidot potenciālu vulkāna izvirdumu pēc intensīvas seismiskās aktivitātes novembrī.

Salas dienvidrietumos esošajā Reikjanesas pussalā tika reģistrētas tūkstošiem nelielu zemestrīču. 11.novembrī tika evakuēti apmēram 4000 iedzīvotāji no zvejas ostas pilsētas Grindavīkas, kas atrodas aptuveni 40 kilometrus no galvaspilsētas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saules enerģija ir kļuvusi par neatņemamu enerģijas ieguves sastāvdaļu visā pasaulē un tā arvien vairāk maina pasaules enerģētisko ainavu. Taču, vai līdz šim saules parki ir bijuši uzstādīti efektīvi? Dienvidu virzienā uzstādīti saules paneļi maksimāli ražo enerģiju laika posmā no plkst. 10.00 līdz 15.00, bet lielākais pieprasījums pēc enerģijas ir rīta un vakara stundās. Energum piedāvā efektīvu risinājumu – vertikāli uzstādītus abpusējos (bifacial) saules paneļus.

Šādi vertikālie saules paneļi sniedz iespēju optimizēt enerģijas ražošanu tad, kad tā ir visvairāk nepieciešama – rīta un vakara stundās, kad cilvēki mostas, sāk savas ikdienas gaitas un atgriežas mājās pēc darba dienas, tad elektrības patēriņš sasniedz maksimumu. Taču šeit var saskarties ar problēmu, ka enerģijas ražošanas jauda, bieži vien, izrādās nepietiekama, radot neatbilstības starp pieprasījumu un piedāvājumu. Te vertikālie saules paneļi parāda savu īsto vērtību: uzstādīti austrumu-rietumu orientācijā, tie efektīvi uztver rīta un vakara sauli, ģenerējot vairāk enerģijas šajās stundās, nekā paneļi, kas orientēti pret dienvidiem. Vērtējot investīciju atdevi arī finansiālais ieguvums ir lielāks rīta un vakara stundās, jo šobrīd novērojams, ka biržā elektrības cenas visaugstākās ir tieši šajos laika periodos.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Skotijas balsojums - tikai pirmā puslaika rezultāts

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece,22.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skotijas referenduma iznākums nav liels pārsteigums, taču tas nenozīmē, ka separātistu centieniem daudzviet pasaulē tāpēc būtu pielikts punkts

Skotijas neatkarības balsojumam pagājušajā nedēļā daudzi sekoja ar aizturētu elpu. Jau tas vien, ka šāds referendums vispār notika vienā valodā runājošā Eiropas valstī, kuras sastāvdaļa Skotija ir bijusi vairāk nekā 300 gadus, ir ievērības cienīgs fakts. Arī tas, ka 45% tomēr nobalsoja par Skotijas neatkarību no Apvienotās Karalistes, ir tik augsts rādītājs, kam vēl pirms dažiem gadiem neviens nebūtu ticējis. Jautājums tagad ir tāds, vai šī referenduma rezultāts, no kura izriet Skotijas palikšana Lielbritānijas sastāvā, Eiropā un citviet pasaulē tiks uztverts kā separātisma un neatkarības idejas pilnīga sakāve? Ņemot vērā kopējās valdošās tendences, visticamāk, ka nē. Nav pat teikts, ka arī pašā Skotijā pēc kāda laika nevarētu notikt atkārtots neatkarības referendums. Tāds piemērs ir – par Kvebekas neatkarību no Kanādas balsojums notika divreiz – 1980. un 1995. gadā, lai arī abās reizēs separātisma idejas piekritēji nesavāca pietiekamu balsu skaitu. Kā norādījis bijušais Lielbritānijas Eiropas lietu ministrs Deniss Makšeins, referenduma iznākums par labu Skotijas palikšanai Lielbritānijas sastāvā uzskatāms tikai par pirmā puslaika rezultātu, jo jau pats šis referendums faktiski ir Londonas politiskās elites sakāve. Lai nu kā, Lielbritānijas valdībai tagad nāksies turēt Skotijai pirms referenduma dotos solījumus par lielāku pašnoteikšanos un citiem labumiem. Redzēsim, kā viņiem ar to veiksies, jo briti jau kopš seniem laikiem ir bijuši dāsni labas dzīves solītāji, taču nebūt ne tik čakli savu solījumu pildītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vēlēšanu rezultāti Itālijā nevieš cerības Eiropas Savienībai un ir negatīvs signāls Baltijai

Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks,06.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēlēšanas Itālijā ir kārtējais piemērs tam, kā populisti un eiroskeptiķi ir guvuši ļoti lielu sabiedrības atbalstu, jo līdzšinējās valdības nav spējušas sniegt sabiedrībai pieņemamus risinājumus valstī pastāvošajām problēmām. Atšķirīgie uzskati par Eiropas Savienības lomu Itālijas iekšējo problēmu risināšanā, visticamāk, vājinās Eiropas Savienību kopumā, turklāt nav arī skaidrs, kāda būs Itālijas turpmākā pozīcija attiecībā uz ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju, kas nenoliedzami ir negatīvs signāls Baltijas reģionam.

Provizoriskie vēlēšanu rezultāti Itālijā ar bažām liek raudzīties uz koalīcijas veidošanas procesu, jo sarunas būs ilgas un sarežģītas. Sociāldemokrātiskajiem un konservatīvajiem spēkiem Silvio Berluskoni paspārnē acīmredzot nepietika tādu argumentu un pārliecināšanas spēju kā Sebastianam Kurcam Austrijā, lai sabiedrību noskaņotu par labu sev.

Viens no galvenajiem Itālijas priekšvēlēšanu aģitācijas tematiem bija bēgļu krīze un Eiropas Savienības politika šajā jautājumā. Fakts, ka no Romas uz valsts dienvidiem visos vēlēšanu apgabalos uzvarējusi «Piecu zvaigžņu kustība», liecina, ka bēgļu krīze ne tuvu nav atrisināta, lai arī ir šķietami pieklususi. Tas vēlreiz apliecina, ka arī Eiropas Savienībai ir jāīsteno aktīvāka ārpolitika patvēruma meklētāju izcelsmes valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Otrā teroraktā netālu no Barselonas ievainoti septiņi cilvēki

LETA—AFP/BBC/AP,18.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Agrā piektdienas rītā piejūras kūrortā Kambrilsā, kas atrodas 120 kilometrus uz dienvidiem no Barselonas, "domājamu teroristu" automašīna ietriekusies cilvēku pūlī, ievainojot septiņus cilvēkus.

Pēc tam policija uzbrucējus nošāvusi.

Pieci no ievainotajiem nogādāti slimnīcā, un divi no viņiem ir smagā stāvoklī, bet viens - kritiskā, ziņo ātrās palīdzības dienests.

Starp cietušajiem ir arī viens policists.

Uzbrukums Kambrilsā notika vairākas stundas pēc terorakta Barselonā, kur ceturtdienas vakarā tika nogalināti 13 cilvēki, bet aptuveni 100 guvuši ievainojumus.

Policija ziņo, ka automašīnā "Audi A3", kas Kambrilsā ietriecās cilvēkos jūras krasta promenādē, atradās pieci iespējamie teroristi, kurus policija nošāva.

Spāņu mediji ziņo, ka uzbrukumā izmantotā automašīna apgāzusies, un, tikko tajā esošie cilvēki no tās izkļuvuši, policija atklājusi uguni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā jūras piekraste Šķēdes kāpās turpinās jūras būnas būvdarbi. Patlaban jau ir izbūvēti 120 metri, plānots, ka līdz gada beigām taps atlikušie 105 metri.

Būna tiek būvēta perpendikulāri krastam, lai pasargātu to no erozijas. Jau tagad vēl nepabeigta būve ir pierādījusi savu efektivitāti - kopš pērnā gada beigām aiz būnas smilšu krasts ir ievērojami pieaudzis.

Liepājas jūras būna patlaban ir vienīgā šāda veida celtne Baltijā, tās funkcija ir apturēt smilts migrāciju, pasargājot krastu no noskalošanas vai erozijas.

Liepājas jūras krasta intensīvas noskalošanās rezultātā apmēram 30 gadu laikā vairāki pilsētas infrastruktūras objekti ir nonākuši krasta tiešās noskalošanas zonā. Atbilstoši ekspertu vērtējumam, neveicot krasta nostiprināšanas pasākumus, nākamo 10-20 gadu laikā notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, Latvijā lielākais holokausta upuriem veltītais memoriāls, kā arī kapi tiks ieskaloti jūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā nedrīkst pieļaut mēģinājumus izveidot jaunu Berlīnes mūri, sacījis Somijas Eiropas lietu ministrs Aleksandrs Stubs, brīdinot par mēģinājumiem atdalīt ziemeļu valstis no dienvidu valstīm, vēsta AFP.

«Gandrīz piecdesmit gadus Eiropa bija sašķelta starp rietumiem un austrumiem, šodien ir bezjēdzīgi to dalīt starp ziemeļiem un dienvidiem. Mēs nevēlamies jaunu Berlīnes mūri,» intervijā Zviedrijas laikrakstam Dagens Nyheter, sacīja A. Stubs.

Iepriekš Somijas eiro skeptiķu partijas Īstie somi vadītājs Timo Soini pavēstīja, ka eirozonu varētu sadalīt divās daļās, kas attiecīgi apvienotu ziemeļu un dienvidu valstis. T. Soini norādīja, ka dienvidu monetārajā savienībā ietilptu Spānija, Portugāle, Grieķija un, iespējams, Itālija. Savukārt ziemeļu grupā – Vācija, Nīderlande, Baltijas valstis un Ziemeļvalstis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Itālija vēlas ES īpašā statusa piešķiršanu trūcīgajiem dienvidiem

LETA--AFP,11.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte trešdien apliecināja, ka lūgs Eiropas Komisiju (EK) piešķirt Itālijas trūcīgajiem dienvidiem īpašu statusu, lai sekmētu nodarbinātību un aktīvāk vērstos pret organizēto noziedzību.

«Mums ir jācenšas panākt, ka Eiropa atzīst īpašo statusu mūsu dienvidiem, lai mēs varētu veikt ārkārtas pasākumus attīstībai,» sociālajā tīklā «Facebook» pavēstīja premjers pirms došanās uz Briseli, kur viņš tiksies ar EK jauno prezidenti Urzulu fon der Leienu.

Pateicoties īpašajam statusam, valsts dienvidu reģioni iegūs preferenciālu un tiešu piekļuvi dažām Eiropas Savienības (ES) programmām.

Bezdarba līmenis jaunieši vidū šajos reģionos šobrīd ir viens no augstākajiem Eiropā.

Dienvidos vairāk nekā 1,8 miljoni ģimeņu 2018.gadā dzīvoja pilnīgā nabadzībā, liecina jaunākie «Eurostat» dati.

Jaunatnes nodarbinātības problēmu dēļ ietekmīgo organizētās noziedzības grupējumu vervētājiem savus mērķus sasniegt kļuvis vieglāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebrīvē augušās apdraudētas sugas dzērves, kuras Krievijas prezidents Vladimirs Putins septembrī apmācīja doties lidojumā uz dienvidiem, tomēr nav spējušas pievienoties migrējošajiem putniem un nogādātas atpakaļ uz rezervātu, vēsta Reuters.

Db.lv jau vēstīja, ka V. Putins piedalījās ornitologu eksperimentā, kura ietvaros nebrīvē augušās dzērves tika mācītas doties uz siltajām zemēm. Projekta mērķis bijis ar deltaplāna palīdzību parādīt dzērvēm pārlidojuma maršrutu. Krievijas mediji iepriekš ziņoja, ka tas izrādījies veiksmīgs, jo deltaplānam pievienojušies pieci putni.

No sešām projektā iesaistītajām dzērvēm tikai viena mēģinājusi doties uz dienvidiem, tomēr guvusi ievainojumus, kad Kazahstānā tai uzbrukuši suņi. Dzērve vēlāk arī tikšot transportēta uz rezervātu.

Pēc V. Putina eksperimenta ar dzērvēm kaimiņvalsts prezidents sociālajos portālos tika vainots putnu sakropļošanā. Dzērves tikušas transportētas nepiemērotos apstākļos un guvušas ievainojumus lidojuma laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

lgstošā sausuma dēļ situācija augkopībā un dārzeņkopībā dažviet ir traģiska, tāpēc lauksaimnieki aicinās valdību izsludināt ārkārtas situāciju, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kā DB pastāstīja biedrības Zemnieku saeima priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, tiks apkopota meteoroloģiskā informācija par maiju un identificēti reģioni, kur situācija ir visproblemātiskākā. Pēc tam biedrība rakstīs vēstuli Zemkopības ministrijai (ZM), uz kā pamata ministrija varēs vērsties valdībā. Provizoriski šāda vēstule varētu tapt jau pirmdien, pieļāva J. Lazdiņš. Viņš arī teica, ka Lauku atbalsta dienests (LAD) sāks VPM pieteikto platību kontroli un tās ietvaros dienests varētu fiksēt, kāda ir situācija laukaugu un dārzkopības platībās.

«Raža ir samazinājusies, bet šobrīd nevar pateikt, ka tā ir nulle, tāpēc jāfiksē situācija,» sacīja Lazdiņš. Visvairāk sausums ietekmējis Kurzemi un daļu Zemgales, iespējams, arī Vidzemi un Latgali. Var zaudēt vasarājusIlgstošā sausuma dēļ Ventspils novada dome lūgusi Ministru kabinetu Ventspils novada administratīvajā teritorijā izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā, ziņo LETA. Ventspils novada dome ir saņēmusi desmit zemnieku parakstītu vēstuli, kurā viņi pievērsuši uzmanību ilgstošajam sausumam Ziemeļkurzemē. Sausā un karstā laika dēļ lauksaimnieki var zaudēt teju visu vasarāju ražu. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija otrajā dekādē bija 9,1 milimetrs, kas ir par 43% mazāk par normu, savukārt maija trešajā dekādē tie bija 2,3 milimetri, kas ir par 88% mazāk, nekā būtu vajadzīgs veģetācijas attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Indonēzija uz attīstītajām valstīm nosūtīs atpakaļ 49 konteinerus plastmasas atkritumu

LETA--DPA,03.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Indonēzija 49 konteinerus ar plastmasas atkritumiem nosūtīs atpakaļ uz attīstītajām valstīm, piemēram, ASV un Vāciju, trešdien paziņoja vietējā amatpersona.

Reģionā pastiprinās cīņa pret nelegālu atkritumu ievešanu.

«Konteineri ir aizzīmogoti un gatavi atgriezties atkarībā no kuģošanas grafikiem,» paziņoja Indonēzijas muitas pārvaldes preses pārstāvis Denu Sudžantoro.

Viņš informēja, ka atkritumi tiks nosūtīti atpakaļ uz ASV, Vāciju, Franciju, Austrāliju un Honkongu.

Konteineri pašlaik atrodoties Batamas salā uz dienvidiem no Singapūras, informēja Sudžantoro.

Pagājušajā mēnesī Indonēzijas valdība nosūtīja atpakaļ ASV piecus konteinerus ar plastmasas atkritumiem, kuros bija aizliegti materiāli.

Ķīna pērn aizliedza plastmasas atkritumu importu, tādēļ citas Dienvidaustrumāzijas valstis kļuvušas par galamērķi tiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Privātā patēriņa krīze Vācijā draud negatīvi ietekmēt Latvijas biznesu

Db.lv,02.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas trešajā lielākajā eksporta tirgū Vācijā fiksēta tehniskā recesija – IKP šajā valstī ir samazinājies divus ceturkšņus pēc kārtas.

Vācijai piedzīvojot kopš 1991.gada lielāko ekonomikas lejupslīdi, starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" eksperti, kā galvenos tās iemeslus min privātā patēriņa samazināšanos un augsto inflāciju, un Vācijas ekonomikai prognozē stagnāciju. Latvijas rūpniecībai, kam Vācija ir nozīmīgs eksporta tirgus, šie ir satraucoši signāli, kas neprognozē ātru atveseļošanos.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, 2023.gada pirmajā ceturksnī Vācijas IKP samazinājies par 0,3 procentiem salīdzinājumā ar situāciju 2022.gada ceturtajā ceturksnī, kad arī reģistrēts IKP kritums 0,5 procentu apmērā. Izņemot 2020. gadu, kad ekonomiskos procesus visā Eiropā ietekmēja pandēmijas ierobežojumi, šī ir pirmā tehniskā lejupslīde Vācijā kopš 2012.–2013. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru