Valsts pārvaldes aicinājums ārzemēs studējušajiem atgriezties Latvijā ir pilns ar paralēliem un ne īpaši glaimojošiem vēstījumiem
Tā kā aizbraukušo skaits no Latvijas turpina pieaugt, valsts pārvaldes pievēršanās dažādiem reemigrācijas pasākumiem un programmām ir saprotama. Vēl labāk, ja tas notiktu nevis kampaņveidīgi, no sērijas – hei, mēs esam izdomājuši kārtējo «ekonomikas izrāvienu», kas praksē nedarbojas –, bet gan šejienes, gan ārzemēs dzīvojošajai sabiedrībai tiktu sniegts pārdomāts vēstījums, kuram sekotu arī atbilstoša rīcība ilgākā laika periodā.
Bet kā ir patiesībā? Valsts kanceleja nāk ar skaļu paziņojumu, ka Latvija gaida atpakaļ desmit ārzemēs izglītojušos jauniešus inženiertehniķa, loģistikas, IT, ekonomikas, finanšu, starptautisko tiesību un attiecību, investīciju piesaistes u.c. specialitātēs, piedāvājot darbu valsts pārvaldē un 1000 eiro uz rokas. Pirmais, kas krīt acīs, ir klaji nevienlīdzīgā attieksme pret Latvijā studējošiem un strādājošiem cilvēkiem. Tad vispirms ir jāemigrē, lai tevi novērtētu un sāktu gaidīt atpakaļ? Programmas autori gan taisnojas, ka Latvijā neesot tādu speciālistu, kādi tagad tiek meklēti par 1000 eiro atalgojumu, jo Latvijas izglītības sistēmā neesot atbilstošu studiju programmu. Tā kā aprakstā minētās specialitātes nudien nešķiet tik eksotiskas, lai Latvijas augstskolās šādu programmu vispār nebūtu, tad izdarāmais secinājums acīmredzot ir cits. Valsts pārvalde šādā veidā ir atzinusi, ka Latvijas augstskolās gūstamās izglītības līmenis ir tik katastrofāli zems, ka teju jebkurš ārzemju diploms kotējas augstāk. Te gan Valsts kanceleja ir aizmirsusi pieminēt vēl kādu Latvijas iestāžu nule ieviestu «inovāciju». Proti, ārzemēs iegūta diploma atzīšana Latvijā turpmāk maksās 68,85 eiro. Tā teikt, esiet laipni gaidīti mājās, ārzemēs studējušie, bet, pirms ar savu smalko izglītību te kaut ko sākat darīt, samaksājiet simbolisku nodevu Akadēmiskās informācijas centram.
Tas ir tā kā ar labo roku vilkt cilvēkus klāt, bet ar kreiso grūst atpakaļ. Nav noliedzams, ka pēdējo piecpadsmit gadu laikā Latvijas darba un izglītības tirgus ir kļuvis plašāk atvērts un vairāk starptautisks. Cilvēki brauc un brauks studēt un strādāt tur, kur viņiem šķiet interesantāk un izdevīgāk. Ja Latvija tiešām cer piesaistīt labi izglītotus speciālistus, tad jāsāk ir pašiem ar sava «pagalma» sakārtošanu, kas ļoti lielā mērā ir tieši valsts resoru rokās. Ja Latvijas izglītības sistēma nespēj sagatavot atbilstoša līmeņa darbiniekus, tad tā ir ar skubu jāmaina un jāpilnveido, nevis gadiem ilgi tikai politiski jāpļāpā par reformām un izrāvieniem. Savukārt, ja gribam, lai šeit strādātu cilvēki ar ārzemju izglītību, tad vispirms ir jārada vide, lai viņiem te būtu interese un motivācija strādāt, nevis tikai jāskatās, kā no atbraukušajiem pie pirmās izdevības «noslaukt» naudu par diplomu atzīšanu un citām birokrātiskām muļķībām.
