Līdz ar izteiktu darbaspēka trūkumu tuvākajā laikā, visticamāk, sadārdzināsies fiziskās apsardzes pakalpojumi, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd Latvijā kopumā darbojas 450 licencēti apsardzes komersanti, no kuriem vairāk nekā 280 ir norādījuši, ka sniedz fiziskās apsardzes pakalpojumus. Savukārt šogad licences anulētas sešiem uzņēmumiem, bet 27 apsardzes uzņēmumi paši izbeiguši darbību, liecina Valsts policijas mājaslapā pieejamā informācija. Pagājušajā gadā mainījās apsardzes uzņēmumu licencēšanas kārtība. Proti, apsardzes pakalpojumus ir tiesīgi sniegt tikai tie komersanti, kuri saņēmuši speciālās licences noteiktu apsardzes pakalpojumu sniegšanai.

Likums nosaka arī četrus galvenos apsardzes pakalpojumu veidus – apsardzes tehnisko sistēmu ierīkošana, fiziskā apsardze, tehniskā apsardze un inkasācijas apsardze. Līdz ar izmaiņām ir nedaudz paretinājušās nozares uzņēmumu rindas, jo agrāk tajā pakalpojumus sniedza vairāk nekā 500 uzņēmumi.

Apsardzes nozarē aktuālas ir vecās problēmas, tomēr lielākie nozares spēlētāji nākotnē raugās pozitīvi , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Apsardze ir viena no problemātiskajām nozarēm valstī, jo tajā ir vairāk nekā 500 uzņēmumu un arī liels ēnu ekonomikas īpatsvars – tiek lēsts, ka pat vairāk nekā 40%. Stingrākus nosacījumus paredz no šī gada spēkā stājušies Ministru kabineta noteikumi apsardzes nozarē strādājošiem uzņēmumiem. Tajos noteikts, ka līdz 2017. gadam apsardzes uzņēmumiem jāveic pārsertifikācija un jāsakārto darba procesi un tehniskais aprīkojums. Līdz ar to varētu notikt nozares pašattīrīšanās un daļa negodprātīgo uzņēmumu likvidētos, uzskata aptaujātie tirgus spēlētāji.

Jāatgādina arī, ka šī gada sākumā Valsts ieņēmumu dienests (VID) nāca klajā ar paziņojumu, ka apsardzes nozarē Latvijā darbojas 32 nodokļu maksātāji, kam ir piešķirta fiktīva uzņēmuma pazīme, savukārt Finanšu policijas pārvaldē uz to brīdi izmeklēšanā atradās 12 kriminālprocesi, kuros figurē apsardzes pakalpojumu sniegšanas uzņēmumi. Šī nozare patlaban gan nav VID prioritārā nozare. Savukārt uzņēmumi atzinīgi vērtē Valsts policijas kontroles pasākumus šī gada pirmajā pusē, jo tie nesuši rezultātus, proti, komersanti pret valsti kļuvuši disciplinētāki.

Nomaksāto nodokļu apjoms pēdējā pusotra gada laikā apsardzes nozarē ir pieaudzis, tai pašā laikā palielinājies arī nenomaksāto nodokļu parādu apjoms.

Tā intervijā DB norāda Drošības nozares kompāniju asociācijas (DNKA) vadītājs Arnis Vērzemnieks. Tomēr viņš atzīmē, – ēnu ekonomikas īpatsvars apsardzes nozarē joprojām saglabājas augts, tomēr situācija pamazām uzlabojas. Nākamgad, visticamāk, nozare parakstīs ģenerālvienošanos, kā arī darbu sāks apsardzes uzņēmumu reģistrs, kas palīdzēs izskaust negodprātīgos uzņēmumus. Būtu jānosaka ar pakalpojuma pircēju atbildība.

Fragments no intervijas

Kāds nozarei ir bijis 2017. gads un kādas tendences redzat šobrīd?

Nozares apgrozījums ir audzis gan pērn, gan arī šogad. Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka pieaug arī nomaksāto nodokļu apjoms, palielinās nozarē nodarbināto ienākumi. Salīdzinot šī gada pirmo pusgadu ar attiecīgo periodu pērn, pieaugums ir par aptuveni 10%. Tomēr joprojām vidējais algas līmenis ir 652 eiro, kas atpaliek no valsts vidējā līmeņa. Tā kā VID vairāk veic dažādus kontroles pasākumus, ir pieauguši nodokļu nemaksātāju parādi. Šī gada sākumā tie bija 11,35 milj. eiro, bet 1. septembrī tie bija jau 20,26 milj. eiro. VID ir norādījis, ka pēdējos gados parādījusies jauna tendence, proti, aprēķinātie nodokļi vienkārši netiek maksāti, bet darbinieki tiek aizrotēti uz citu uzņēmumu un paliek tukša čaula. Darbiniekiem pat rādās, ka ir veikts nodokļu aprēķins un veikta nomaksa, bet īstenībā tā nav. Tā ir jauna tendence un pilnīga bezkaunība. VID arī novērojis, ka šādos uzņēmumos daļa šo darbinieku ir jau tuvu pensijas vecumam un faktiski pie šādām shēmām cilvēki būs nelaimīgi, kad viņi aizies pensijā. Tie, kas veido shēmas, ir vieni un tie paši. Bieži vien īpašnieki ir no citām valstīm: Baltkrievijas, Moldovas utt.

Drošības nozare, kurā darbojas apsardzes uzņēmumi, ir vairāku izaicinājumu priekšā, un galvenie no tiem ir saistīti tieši ar ēnu ekonomikas apkarošanu

Drošības nozaru kompānijas asociācija (DNKA) strādā pie vairākām izmaiņām likumos un komersantu reģistra izveides. Par to, kādēļ darbs rit ļoti lēni un par Valsts policijas korporatīvajām saitēm ar apsardzes uzņēmumiem intervijā DB stāsta DNKA valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks.

Fragments no intervijas, kas publicēta 4. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Sākšu ar aktuālo. Būvniecības nozare ir noslēgusi nozares ģenerālvienošanos. Tāda iecere bija aktuāla arī drošības nozarei. Cik tālu ir tikts? Vai sekosiet būvniekiem?

Mums tā vairs nav prioritāte, jo pēdējie grozījumi Darba likumā nosaka, ka virsstundu apmaksu iespējams samazināt līdz 50% tikai tad, ja ar ģenerālvienošanos noteiktais minimālās algas kāpums ir vismaz par 50%, salīdzinot ar minimālo algu valstī. Mēs sapratām, ka nevaram to īstenot. Jā, to var izdarīt četri lielākie uzņēmumi, kas arī ir asociācijas biedri. Taču pārējie uzņēmumi tāpat maksās to pašu, ko līdz šim.

Apsardzes uzņēmumiem trūkst kvalificēta darbaspēka; daļa apsargu ir bijušie vai esošie policisti un zemessargi, algas nozarē ir visai zemas , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Apsardzes komersanti sūdzas, ka trūkst sertificētu darbinieku, ko apstiprina arī Valsts policijas veiktās pārbaudes, stāsta Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja priekšnieks Andris Sudāns.

Apsardzes darbinieki saņem 2,00–2,50 eiro par vienu darba stundu pēc nodokļu nomaksas, kas veido aptuveni 400 eiro mēnesī, informē uzņēmuma Reģionālais drošības serviss valdes priekšsēdētājs Jānis Skābardis.

Algās būtiskas korekcijas ieviesa krīze, tāpat apsargu algas būtiski ietekmē iepirkumi, kuros bieži vien uzvar lētākais piedāvājums.

Liela daļa apsargu strādā vairākās darba vietās, apsardzē piestrādā policijas, armijas un zemessardzes darbinieki. Tāpat pēdējā laikā palielinās sieviešu īpatsvars apsardzes struktūrās. Mācību centra Buts direktora vietnieks Mārtiņš Segliņš informē, ka apsardzes kursos viena piektā daļa apmācāmo ir sievietes. Lielākā daļa kursu apmeklētāju ir kungi vecumā no 40 līdz 50 gadiem.

Lai gan vērojami nelieli uzlabojumi publiskajos apsardzes pakalpojumu iepirkumos, vēl ir tālu līdz sakārtotai sistēmai, kas neļautu konkursos uzvarēt puspelēkām kompānijām , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pagājušajā gadā divus lielus pasūtījumus saņēma kompānija, kuras samaksātais sociālais nodoklis, pēc VID datiem, atbilst apjomam, kas jāmaksā par darbiniekiem, kuri nodarbināti, apkalpojot šos pasūtījumus, bet ir zināms, ka viņiem ir vēl daudz citu klientu. Tā, neminot iesaistītās puses, joprojām neapmierinošo situāciju valsts un pašvaldību iepirkumos raksturo Drošības nozares kompāniju asociācijas (DNKA) vadītājs Arnis Marcinkēvičs. No šī piemēra izriet, – vai nu uzņēmums nevienu pakalpojumu saviem pārējiem klientiem nav sniedzis, kas ir maz ticams, vai arī valsts un pašvaldības izvēlas piegādātājus, kas nemaksā nodokļus, tikai tāpēc, ka tām vajag nopirkt lētāk.

Situācija AS "Rīgas Centrāltirgus" teritorijā ir dramatiska un ir nekavējoties jārisina, organizējot jaunu apsardzes pakalpojumu publisko iepirkumu, lai šāda publiska vieta, kuru ik dienu apmeklē desmitiem tūkstoši iedzīvotāju, beidzot būtu droša.

Drošības nozares kompāniju asociācija (DNKA) jau vairākus gadus iepriekš ir norādījusi, ka Centrāltirgus drošības dienests nespēj pienācīgi veikt savus pienākumus, jo teritorijā bez īpašas piepūles varēja iegādāties nelegālas akcīzes preces. Vislielākais absurds ir tas, ka to zināja visi - sabiedrība, policija, tirgotāji un AS "Rīgas Centrāltirgus" administrācija, tomēr situācija netika risināta. Tikai pateicoties žurnālistu darbam, kad tika iegūti neapgāžami pierādījumi nolaidībai, atbildīgās personas ir sarosījušās.

Publiskais iepirkumus, kas tika veikts decembrī par papildus divu apsargu klātesamību teritorijā, nav nopietni un nevar nodrošināt drošību šajā teritorijā. Pašlaik ir svarīgi saprast, kā iespējami ātrāk šo tirgus teritoriju sakārtot, tāpēc viens no pirmajiem darbiem ir drošības audita veikšana un jauna apsardzes pakalpojumu publiskā iepirkuma izsludināšana. Tas nozīmē, ka AS "Rīgas Centrāltirgus" teritorijā jānosaka iespējamās riska vietas, jāiezīmē drošības resursu izvietojums un apjoms, kā arī objekta specifika, lai šo teritoriju padarītu vieglāk uzraugāmu.

Īstenojot uzņēmuma attīstības plānu reģionos, apsardzes kompānija "Koblenz Drošība" atvērusi filiāli Liepājā un no šā gada sākuma piedāvā dažādus apsardzes un drošības risinājumus Liepājas pilsētā un tās apkārtnē.

"Liepājas pilsēta un dienvidkurzemes reģions kopumā uzrāda ļoti stabilu ekonomisko attīstību. Strauji attīstās mazais un vidējais bizness, atveras jaunas ražotnes, ienāk ārvalstu investori. Kopējais investīciju klimats ir ļoti labvēlīgs, kā arī vietējā pašvaldība ir ļoti ieinteresēta jaunu uzņēmumu ienākšanā pilsētā. Tā kā "Koblenz Drošība" ir izcīnījusi stabilu vietu Kurzemes reģionā, īpaši Ventspilī un Kuldīgas novadā, mēs bijām ļoti ieinteresēti paplašināt savu pārklājumu un loģiska izvēle bija Liepāja," skaidro Raivis Terinsks, "Koblenz Drošība" valdes priekšsēdētājs.

Veicot tirgus situācijas priekšizpēti, secināts, ka situācija Liepājas apsardzes tirgū ir stagnējoša- ir nostiprinājušies pāris lielākie nozares uzņēmumi, tirgus ir sadalīts, konkurences apstākļi tirgū nav. Šajā situācijā lielākais zaudētājs ir klients, cenu līmenis ir augsts un izvēle ierobežota.

No iepriekšējā Ford EcoSport modeļa ir palicis tikai modeļa nosaukums un virsbūves čaula. Viss pārējais Ford zīmola mazākajam krosoveram ir pilnīgi jauns

Tikai vizuāli jaunākās paaudzes Ford EcoSport mazais pseidokrosovers ir līdzīgs iepriekšējai paaudzei, ko Eiropas vajadzībām ražoja Indijas rūpnīcā. Jaunais modelis izmantos svaigākās un modernākās Ford Fiesta platformu un tehniskos labumus, bet pats auto jau tiek ražots modernā rūpnīcā Rumānijā, nevis Indijā. Joprojām neparasts auto ar džipisku ārieni, kas pamatā uzticēsies priekšējiem velkošajiem riteņiem, taču turpmāk cenu lapā varēs atrast arī komplektāciju ar pilnpiedziņu.

No eiropiešu, tostarp arī Latvijas patērētāju pozīcijām raugoties, jaunais EcoSport būs nesalīdzināmi saturīgāks un pilnvērtīgāks pilsētas pseidokrosovers. Tehniskais atbalsts, kas taisnā ceļā ir pārceļojis no Ford Fiesta, pilnībā mainīs EcoSport vērtību pircēju acīs. Skaidrs, ka EcoSport ir viens no budžeta klases mazajiem krosoveriem, kas pēc izmēriem pietiek diviem pieaugušiem pasažieriem. Otrā rinda ir domāta tikai mazu bērnu vai svaiga gaisa vizināšanai. Pieaugušajiem tur nav ko meklēt. Pašsaprotami, ka arī bagāžnieks ir necils. Līdz ar to EcoSport līdz šim bija ērts instruments ikdienas darbos, piemēram, apsardzes kompānijām. Vai arī tiem, kam vajadzēja žiperīgu un daudzpusīgu pilsētas auto, kas nebaidās no sarežģītākām braukšanas situācijām, kas mūsu galvaspilsētā ir ikdienišķa parādība. Gan iepriekšējam, gan jaunajam EcoSport nav pat vajadzīgs 4X4, bet pietiek ar brangu klīrensu, kāds EcoSport joprojām ir, lai mazais auto varētu iebraukt, izbraukt un arī uzrāpties uz augstākas apmales vai pārrāpties pāri šķērslim. Citiem vārdiem sakot, neievainojams un piemērots pilsētā visu gadu.

Labam vadītājam vienmēr ir jābūt gatavam paveikt to, ko viņš prasa no pārējiem, tādā veidā iedvesmojot komandu sasniegt arvien augstākus mērķus, domā SIA Tet galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Lielākais vadītāja izaicinājums ir koordinēt visu darbinieku efektīvu sadarbību, jo tikai kopā ar komandu uzņēmums var veiksmīgi, ātri un efektīvi virzīties uz priekšu, uzskata U. Tatarčuks.

Viņš uzsver, ka vienmēr ir svarīgi atrast balansu, lai vienlaicīgi spētu attīstīt gan jaunus pakalpojumus un noturētu esošo kvalitāti, gan nodrošinātu veiksmīgu sadarbību ar darbiniekiem un klientiem. Mērķi mainās Bērnībā es sapņoju kļūt par profesionālu sportistu, atminas U. Tatarčuks.

“Īpaši trenējos 100 metru distancē sprintā un aktīvi spēlēju basketbolu, taču ātri vien sapratu, ka nekļūšu par pasaules čempionu, tāpēc pievērsos uzņēmējdarbībai, joprojām saglabājot tuvas attiecības ar aktīvu dzīvesveidu. Arī mana pirmā izglītība saistās tieši ar sportu – 1999. gadā Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (LSPA) ieguvu sporta skolotāja un basketbola trenera diplomu, kas man deva plašu ieskatu visos sporta veidos. Arī tagad sports ir svarīga manas dzīves sastāvdaļa, jo uzskatu, ka jebkuram vadītājam ir jāatrod laiks sev, piemēram, šobrīd aktīvi spēlēju hokeju,” atklāj U. Tatarčuks.

Stājoties spēkā Eiropas Savienības (ES) Vispārīgās datu aizsardzības regulai, palielinājies pieprasījums pēc seifiem dokumentu un datu nesēju glabāšanai.

Seifi sen vairs nav tikai ugunsdrošas metāla kastes, kurās glabāt naudu no garnadžiem. Tie ir aprīkoti ar elektronisku vadību, tajos ir iestrādātas slēdzenes ar biometriskās piekļuves kontroli, autentificējot lietotāja pirkstu nospiedumus. Skaidras naudas darījumu apjoma samazināšanās nebūt nav ietekmējusi seifu ražotāju un tirgotāju biznesu, jo seifi arvien biežāk tiek izmantoti, lai bēdzinātu dažādus datu nesējus.

Kopš šā gada 25. maija, kad sājās spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula, uzņēmumu un privātpersonu interese par slēdzamo metāla mēbeļu un seifu iegādi ievērojami pieauga, stāsta SIA Eurosafe valdes loceklis Iļja Sapožņikovs.

SIA Eurosafe ir bulgāru ražotāja Promet pārstāvis Latvijā. Pieprasītākie ir uguns un uzlaušanas drošie seifi un metāla skapji. «Cilvēki vēlas pasargāt savu naudu un dokumentus no abiem iespējamajiem ļaunumiem – nozagšanas un sadegšanas. Tāpat šobrīd pastiprināti tiek sargāti arī visi datu nesēji,» viņš klāsta. Biežāk seifus pērk finanšu institūcijas, valsts iestādes, lombardi un privātpersonas. Tā kā bankās seifu izmantošana ir dārga un ne visi tām uzticas, ir privātpersonas, kas iegādājās seifus.

Lai izceltos un spētu sevi pierādīt, ir jābūt unikālam un ļoti spējīgam jebkurā tirgū gan Latvijā, gan citviet pasaulē, uzskata Artūrs Āmars, Drošības profesionāļu asociācijas līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs, Sanitex grupas uzņēmumu drošības dienesta vadītājs.

Tas ir ārkārtīgi sarežģīti, tāpēc ir būtiski apvienot savas spējas, aizrautību un profesionalitāti ar to, kas tirgum konkrētajā brīdī ir patiešām nepieciešams, spriež A. Āmars, piebilstot, ka Latvijas tirgū ļoti labi var attīstīt jebkāda veida uzņēmējdarbību, bet jābūt pilnīgai pārliecībai par savām darbībām. Galvenā panākumu atslēga, manuprāt, ir pārliecība un mērķtiecība – ja ir ticība savām spējām un tiek ieguldīts liels darbs, rezultāts būs, domā A. Āmars.

Tāpat svarīgi atcerēties, ka nevajadzētu aprobežoties ar Latvijas tirgu vien, jo tas ir mazs, tāpēc uzņēmējiem ir jāraugās plašāk – Baltijas un Ziemeļeiropas tirgus virzienā. Mūsu uzdevums kā latviešiem uzņēmējdarbībā ir attīstīt mūsu valsts pievienoto vērtību un aicināt uzņēmējus savu biznesu attīstīt pie mums, Latvijā, atzīmē Drošības profesionāļu asociācijas līdzdibinātājs.

Par Rīgas pašvaldības lēmumu Rīgas vēsturiskajā centrā aizliegt 42 azartspēļu zāles azartspēļu rīkotāji ir gatavi ar pašvaldību tiesāties līdz pat Eiropas tiesu līmenim, šodien Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā paziņoja Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) vadītājs Ģirts Ludeks.

Komitejas sēdē 14.jūnijā atkal tika spriests par turpmāko azartspēļu likteni Rīgā. Tā kā pērn rudenī Rīgas dome jau pieņēma lēmumu par 42 spēļu zāļu likvidēšanu Rīgas vēsturiskajā centrā, ziņojumu sāka domes Juridiskās pārvaldes vadītājs Jānis Liepiņš. Viņš pastāstīja, ka patlaban tiesā atrodas 40 lietas pret pašvaldību, kas saistītas ar šo lēmumu. «Divas lietas ir apvienotas un viena izbeigta pēc paša iesniedzēja lēmuma. Pirmajā instancē ir izskatītas jau 25 lietas un 13 no tām spriedumi ir par labu pašvaldībai. Sešas lietas ir nonākušas līdz apgabaltiesai,» sacīja Liepiņš.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Ilze Purmale pastāstīja, ka patlaban pēc objekta statusa un atrašanās vietas atbilstošas Rīgas teritorijas plānojumam no 2006.-2018.gadam ir 108 spēļu zāles. 93 no tām atbilst objekta statusam, bet 15 esošās zāles jau tagad neatbilst objekta statusam. Taču balstoties uz pirmo Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030.gadam redakciju, nākotnē atbilstošas būs vien 36 zāles, jo jaunajā plānojumā spēļu zāles būs atļauts izvietot tikai jauktas apbūves centra teritorijās.

Saņemties nodibināt jaunu uzņēmumu jomā, ko nesaproti, iespējams, var tad, ja iepriekš vadītas trīs bankas

Tā jokojot teic elektrisko skrejriteņu koplietošanas platformas Fiqsy vadītājs un līdzīpašnieks Māris Avotiņš. Agrāk viņš vadīja Swedbank un Expobank Čehijā, bet šobrīd ir pievērsies savam biznesam. Viņš uzskata, ka jaunuzņēmumi ir interesants biznesa virziens un būtu grēks neizmantot savas zināšanas projektu un lielu organizāciju vadībā, jo katrs startup reiz cer kļūt par lielu un globālu kompāniju. Uzņēmēju saista gan mobilitāte, ko sniedz skrejriteņi, gan koplietošanas ideja, tāpēc viņš vēlas šo biznesu attīstīt ne vien Latvijā, bet plašāk. Vairāk par ambīcijām saistībā ar Fiqsy, pieredzi finanšu sektorā un vērtējumu par šobrīd notiekošo banku jomā M. Avotiņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Lēnāk nekā citviet Eiropā, tomēr arī Latvijā uz ielām biežāk manāmi elektriskie skrejriteņi, velosipēdi un citi viedie rīki, kas pārvietošanos padara krietni veiklāku

Līdzās interesei par jaunajiem pārvietošanās rīkiem rodas labvēlīga augsne biznesa attīstīšanai. Pagaidām dažādu elektrisko braucamrīku nomu piedāvā vien daži uzņēmumi, pārsvarā Rīgā, Siguldā, Jūrmalā un citviet, bet DB uzrunātie uzņēmēji prognozē, ka tirgus potenciāla izmantošana ir tikai sākuma posmā. «Vismaz elektroskrejriteņu jomā Latvijas tirgus šobrīd ir sasniedzis vien 10% no sava potenciāla, tas šovasar un nākamajā vasarā augs vēl vismaz desmit reižu,» prognozē elektrisko skūteru nomas platformas Atom dibinātājs, SIA Atom Tech valdes priekšsēdētājs Artūrs Burņins. Tomēr Latvijā, visticamāk, nekad nebūs sagaidāma tik plaša elektrisko braucamrīku popularitāte, kāda tā ir citās zemēs, it īpaši tajās, kurās silto un saulaino dienu gadā ir vairāk nekā drēgno un auksto.

Profesionālā skola dod iedrošinājumu doties tālāk.

Lai personas ar invaliditāti varētu sevi brīvi realizēt darba tirgū atbilstoši iespējām un vajadzībām, īpaši svarīga ir iekļaujoša izglītības sistēma visos līmeņos, norāda Labklājības ministrijā (LM). Iegūtajā specialitātē strādāt gan izvēlas tikai neliela daļa absolventu, stāsta Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma Cīravas teritoriālās struktūrvienības vadītāja Linda Zeltiņa.

Mācās arī četrdesmitgadnieki

Cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem Cīravā paredzētas divas programmas – pavāra palīgs un kokapstrādes iekārtu operators. Lai iestātos, nepieciešama pamatskolas izglītība. Vecuma ierobežojumu nav, un amplitūda ir ļoti liela – mācās arī četrdesmitgadnieki. «Motivācija ir ļoti dažāda,» novērojusi L. Zeltiņa. «Mēs uzrunājam, piedāvājam, un reizēm skola ir pirmais izaicinājums. Ne vienmēr šie cilvēki zina, kādas iespējas viņus var sagaidīt ārpusē. Baidās.»

Rumāņu mazcenas krosovers Dacia Duster ir kā darba apģērbs, ko nav bailes saburzīt, sašmulēt vai pat saplēst. Ja tas arī notiks, nebūs liela bēda, jo tas tak ir darba apģērbs.

Dacia Duster nav auto, ko apjūsmot, tas ir darba instruments, kas noder ikdienā, turklāt nemaksā dārgi. Tas ir tas, kas Latvijā un pārējās postpadomju valstīs tiek vērtēts visaugstāk, proti, cena. Šāda taktika atmaksājas ar uzviju, jo salīdzinājumā kaut vai ar alianses partnera Renault pasažieru modeļiem, kas negribīgi pamet autosalona telpas, Dacia Duster par pircēju trūkumu neuztraucas. Patiesībā pieprasījums joprojām ir lielāks nekā piedāvājums, attiecīgi Dacia Duster tīkotāji joprojām ir spiesti stāvēt rindā un pacietīgi gaidīt.

Kāpēc tas būtu jāpērk

Cena un daudzfunkcionālais pielietojums ir divi iedarbīgākie Dacia Duster argumenti. Jauns krosovers pat ar sulīgu aprīkojumu par 15 tūkst. eiro? Izklausās neticami, bet tas ir iespējams. Attiecīgi ne tikai mežizstrādes uzņēmumi, zemnieku saimniecības vai apsardzes firmas un cita veida kompānijas labprāt dod priekšroku Dacia Duster. Rumāņu mazcenas krosoveru ļoti iecienījušas privātpersonas, turklāt ne tikai no lauku reģioniem, bet arī pilsētām. Vēl viena stabila Dacia Duster pircēju auditorija ir pensionāri. «Augstāk sēdi, tālāk redzi» koncepcija komplektā ar draudzīgo cenu ir tas, kas patīk, turklāt Dacia tirgotājiem par prieku šie pircēji neķēpājas ar līzingu, bet auto pērk pašu spēkiem. Pēc Dacia tirgotāju stāstītā, ne tikai pensionāri, bet arī pārējā privātpersonu masa spēj par automašīnu norēķināties paši un neizmantot līzingu kompāniju atbalstu. Pat, apaugot ar dažādām noderīgām ekstrām, proti, multifunkcionālu stūri, Media Nav Evolution multimediju sistēmu, kruīza kontroli ar ātruma ierobežotāju, daudzskatu kameru sistēmu, LED dienas gaitas lukturiem u.c. labumiem, Dacia Duster maksās 14 450 eiro. Tas ir neapgāžams arguments pircēju piesaistei. Skaidrs, ka viss nav zelts, kas spīd. Multimediju sistēmas ekrānu, kā arī kameru izšķirtspēja ir draņķīga, tostarp arī LED dienas gaismas diožu virtene ir veidota, strikti ievērojot ierobežoto budžetu. Dacia Duster ir vienkāršs auto vienkāršiem cilvēkiem, ja saimniecībā vajag lētu krosoveru, kurš būs uzticams atbalsts ikdienas darbos, turklāt mīlēs braukt pa grants seguma ceļiem, tad pretinieku rumānim nav.

Pēdējo gadu laikā videonovērošanas virziens ir strauji pieaudzis gan publiskajā gan privātajā segmentā, balansējot uz robežas starp cilvēku un īpašumu drošību un privātuma neaizskaramību, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ļoti plašs kameru tīkls – vairāk nekā 1100 objektu – ir Rīgā. Ar to starpniecību tiek uzraudzīta sabiedriskā kārtība un iedzīvotāju drošība, novērotas publiskas vietas – tuneļi, skvēri, parki, maģistrālās ielas, arī izglītības iestādēm piegulošās teritorijas. Kameras galvenokārt atrodas centrā, kur pulcējas daudz cilvēku, kā arī kriminogēnākās pilsētas daļās. Pašvaldības policijā skaidro, ka kameras ļauj konstatēt un novērst daudz likumpārkāpumu – pamanot pārkāpumu, nodarījumu vai situāciju, kad nepieciešama policijas palīdzība, informācija nekavējoties tiek nodota tuvākajai policijas ekipāžai, kura operatīvi reaģē uz notikušo. Visbiežāk ar video novērošanas kameru starpniecību tiek fiksēti likumpārkāpumi, kas saistīti ar sabiedriskā miera un kārtības traucēšanu, piemēram, konfliktsituācijas, alkoholisko dzērienu lietošana sabiedriskās vietās, atrašanās cilvēka cieņu aizskarošā reibuma stāvoklī, tirdzniecība neatļautās vietās u.tml., kā arī regulāri tiek fiksētas zādzības un laupīšanas. Pērn Rīgas pašvaldības policijas videonovērošanas centrs fiksēja 1673 likumpārkāpumus, vēl gadu iepriekš – 1896. Tiesībsargājošām iestādēm saglabāti un izsniegti 265 videoieraksti.

Ieilgušais Inčukalna gudronu dīķu sanācijas projekts, Valsts vides dienestam un SIA Skonto būve pārtraucot līgumu, šogad ieguva jaunu pavērsienu, taču ne risinājumu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Gaidot ziemu, sērskābā gudrona dienvidu dīķis tiek pārklāts ar ūdeni necaurlaidīgu materiālu, lai nepieļautu lietus un sniega kušanas ūdeņu sajaukšanos ar dīķī palikušo piesārņojumu. Tas valstij Valsts vides dienesta personā izmaksā vairāk nekā 417 tūkst. eiro (bez PVN). Tomēr tas ir nieks, salīdzinot ar summu, ko šī projekta īstenošana jau ir prasījusi, turklāt nesasniedzot vēlamo rezultātu. Pērn Valsts vides dienestam (VVD), vienojoties par grozījumiem sanācijas darbu līgumā ar būvkompāniju Skonto būve, ar kuru iepriekš darbu veikšanai plānotie 28,5 milj. eiro pārtapa par 42,7 milj. eiro, šķita, ka beidzot panākts risinājums darbu turpināšanai, Latvijai nezaudējot vairāk nekā 20 milj. eiro lielo Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu. Pēc ieilguša strīda par sērskābā gudrona netipiskajām īpašībām, kas būtiski atšķīrās no paredzētajām un kuru dēļ vajadzēja mainīt darbu procesa organizatorisko un tehnisko risinājumu, VVD pērn atzina Skonto būves taisnību. Šogad, kad uzliesmojis jauns strīds par to, ka gan dienvidu, gan ziemeļu dīķos gudrona ir krietni vairāk, nekā paredzēts, un tā izsmelšanai no valsts vajadzētu saņemt papildu samaksu, VVD uzņēmumam atteicās piekāpties. Pēc skaļas un publiskas vārdu apmaiņas, apsardzes kompānijas iesaistes objekta pārņemšanā VVD kontrolē, tagad iestājies šķietams pieklusums, gaidot Valsts kontroles un tiesas lēmumu. Proti, uzņēmums vērsās tiesā pret VVD, kas ar to pārtrauca līgumu, apšaubot dienesta rīcības tiesiskumu, kā arī prasot parāda un līgumsoda piedziņu. Skonto būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis iepriekš pauda, ka VVD uzņēmumam ir palicis parādā 1,8 milj. eiro. Par darbu līdz šī gada pavasarim uzņēmumam bija samaksāti ap 25 milj. eiro.

Pandēmija turpina noteikt pasaules dzīves ritmu. Covid-19 krīze skārusi praktiski visas tautsaimniecības nozares.

Eiropas Komisija mudinājusi visas reģiona dalībvalstis jau no 15. jūnija atcelt jebkādu savstarpējo robežu kontroli un atļaut brīvu ceļošanu.

Tikmēr Latvijā daļa uzņēmumu atgriežas no trīs mēnešu dīkstāves, un Latvijas Bankas prognozes neparedz tūlītēju ekonomikas atveseļošanos.

Lasi žurnāla #DienasBizness 16. jūnija numurā (šoreiz 64 lpp.):

Aktīvāka biznesa iesaistīšanās iepirkumu procesa pilnveidošanā mazina problēmas publiskajos konkursos, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Rezultāts būs redzams konkursos, kurus izsludinās pēc mēneša,» par ieguvumiem no tikko kā publiskotā paraugnolikuma iepirkumiem uzkopšanas nozarē DB saka Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācijas (LPUAA) valdes priekšsēdētājs Kristaps Drone. Tas sadarbībā ar nozares uzņēmumiem, Valsts ieņēmumu dienestu, Finanšu ministriju, starptautiskiem ekspertiem un Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) izstrādāts gada garumā. Paraugnolikums radīts tā, lai pasūtītāji to varētu ērti izmantot, ierakstot faktiski tikai nepieciešamo pakalpojumu un tehniskās detaļas. Šādi iecerēts pasargāt pasūtītāju no nekvalitatīviem piedāvājumiem, bet valsti un visu nozari – no negodprātīgiem spēlētājiem, stāsta K. Drone. DB jau ziņojis, ka uzkopšanas nozare ir viena no tām, kur ilgstoši notikusi cīņa par godprātīgu nodokļu maksāšanu.

Izlaidums asociējas ne tikai ar kāda svarīga dzīves posma beigām, skaistajiem ziediem absolventa rokās, bet arī izmaksām, kas mēdz sasniegt vairākus simtus eiro, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Absolvējot kādu mācību iestādi, jārēķinās, ka naudas maks būs jāatver gana plaši. Izmaksu pozīciju ir daudz – ziedi, dāvanas, cienasts, fotogrāfa pakalpojumi, apģērbs, apavi u.c. DB veica vairāk nekā 20 cilvēku aptauju, lai noskaidrotu vidējo summu, kas jāatvēl izlaidumam. Aptaujāti tika gan bērnudārznieku, pamatskolas un vidusskolas beidzēju vecāki, gan augstskolu beidzēji. Lielākā daļa atzina, ka izlaidums nebūt nav lēts prieks. No kopējām izmaksām, kurās ietilpst ziedi un dāvanas skolotājiem, nevar izvairīties, bet ietaupīt var uz apģērba rēķina. Vairāki vecāki atzina, ka bērnudārzs nebūt nav tā vieta, kur izrādīt savu statusu un sapucēt atvasi pēc iespējas košāk, greznāk un šikāk, tādēļ var iztikt ar svinīgajām drēbēm, kas jau ir krājumos, vai arī tās iegādāties par sapratīgu cenu. Prasīgāki pēc smalkākām drānām ir pamatskolas un vidusskolas beidzēji, kuru vecākiem par atvašu pucēšanu nākas tērēt vairāk, bet augstskolas absolventi DB atzina, ka apģērbam nepievērš tik lielu nozīmi, kā to darīja, beidzot vidusskolu, jo sapratuši, ka šādām ārišķībām naudu var nešķiest.

Valsts vides dienests izsludinājis iepirkumu Inčukalna sērskābā gudrona dīķu projektēšana un sanācijas darbu veikšanai, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Līguma darbības laiks noteikts 36 mēneši. Iepirkums tiks veikts sarunu procedūras veidā.

Pretendenti pieteikumus var iesniegt līdz 1.aprīlim.

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka ieilgušais Inčukalna gudronu dīķu sanācijas projekts, Valsts vides dienestam un SIA Skonto būve pārtraucot līgumu, pērn ieguva jaunu pavērsienu, taču ne risinājumu.

Gaidot ziemu, sērskābā gudrona dienvidu dīķis tika pārklāts ar ūdeni necaurlaidīgu materiālu, lai nepieļautu lietus un sniega kušanas ūdeņu sajaukšanos ar dīķī palikušo piesārņojumu. Tas valstij Valsts vides dienesta personā izmaksā vairāk nekā 417 tūkst. eiro (bez PVN). Tomēr tas ir nieks, salīdzinot ar summu, ko šī projekta īstenošana jau ir prasījusi, turklāt nesasniedzot vēlamo rezultātu. 2014.gadā Valsts vides dienestam (VVD), vienojoties par grozījumiem sanācijas darbu līgumā ar būvkompāniju Skonto būve, ar kuru iepriekš darbu veikšanai plānotie 28,5 milj. eiro pārtapa par 42,7 milj. eiro, šķita, ka beidzot panākts risinājums darbu turpināšanai, Latvijai nezaudējot vairāk nekā 20 milj. eiro lielo Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu.

Iepirkumu uzraudzības birojs saņēmis divu uzņēmumus sūdzības Valsts vides dienesta (VVD) konkursā par Inčukalna sērskābā gudrona dīķi projektēšanu un sanācijas darbiem, liecina paziņojums IUB.

Sūdzības iesnieguši SIA Skonto Būve un SIA EWT DUS Serviss.

Sūdzības tiks izskatītas 13.aprīlī.

Db.lv jau rakstīja, ka VVD izsludinājis iepirkumu Inčukalna sērskābā gudrona dīķu projektēšana un sanācijas darbu veikšanai, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Līguma darbības laiks noteikts 36 mēneši. Iepirkums tiks veikts sarunu procedūras veidā.

Pretendenti pieteikumus varēja iesniegt līdz 1.aprīlim.

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka ieilgušais Inčukalna gudronu dīķu sanācijas projekts, Valsts vides dienestam un SIA Skonto būve pārtraucot līgumu, pērn ieguva jaunu pavērsienu, taču ne risinājumu.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks. «Nordea ir viena no retajām bankām Eiropā ar AA- reitingu, kas ir augstāks nekā Latvijas valstij. Tāpat Nordea ir viena no 29 sistēmiskajām bankām pasaulē, kas nodrošina globālo finanšu stabilitāti,» par savu darbavietu stāsta J. Buks.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pirmkārt šī ir viena no visdinamiskākajām un straujāk augošajām nozarēm. Ja paskatāmies uz banku darbību pirms desmit gadiem un šodien, tad tās ir fundamentāli atšķirīgas nozares. Ja mēģinām iedomāties, kā bankas izskatīsies pēc desmit gadiem – tas būs kaut kas pilnīgi atšķirīgs no šodienas. Atcerēsimies, ka pirmie bankomāti un attālinātie norēķini tika ieviesti tikai pirms 30 gadiem. Industrija strauji mainās katru gadu un tas ir ļoti interesanti.