Jau vismaz desmit gadus investoriem veidojas redzējums, ka elektrība Latvijā ir dārga. Ja vēl desmit gadus elektrība Latvijā būs dārgāka nekā kaimiņvalstīs, tad jau divdesmit gadus mēs būsim lieguši savā valstī attīstīties nozarēm, kurām šī resursa izmaksas produkcijas pašizmaksā ir būtiskas, saka akciju sabiedrības Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.
Fragments no intervijas:
Cik lielā mērā koncerns nākotnē attīstīsies Latvijā, cik ārpus tās?
Naudas izteiksmē lielākās investīciju izmaksas veidojas ārpus Latvijas, bet tas nenozīmē, ka mēs neinvestējam arī Latvijā. Drīz atklāsim jaunu ķīmijas rūpnīcu, kurā nodarbosimies ar papīra piesūcināšanu ar fenola sveķiem. Tā ir pietiekami liela investīcija, apmēram 10 milj. eiro, un tika realizēta pēdējā gada laikā. Mūsu izaugsmes temps ir kļuvis straujāks. Jo plašāk strādā uzņēmumi, jo vairāk integrējamies blakus reģionos, jo stabilāk jūtas uzņēmums kopumā un tajā strādājošie.
Ir dzirdēts viedoklis, ka trūkst motivācijas investēt Latvijā, īpaši apstrādes rūpniecībā. Kā jūs atrodat šo motivāciju?
Jautājums tomēr ir, vai uzņēmums ir dzimis un audzis te uz vietas vai mēs gaidām kādu investīciju no citas valsts. Motivācija ir ļoti atšķirīga investoram, kurš investē citā tirgū; ja skatās uz kokapstrādi – vai te ir resursi, piemēram, vai te ir tirgus, kādas citas priekšrocības. Bet katrā tirgū ir ne tikai priekšrocības, bet arī barjeras. Tad tiek salīdzinātas iespējas. Latvijā noteikti ir iespējas investēt kokapstrādē. Mums ir ļoti daudz iespēju augt tālākā pārstrādē. Mums ir iespējas augt arī pirmapstrādē. No Latvijas joprojām tiek izvesta zināma daļa apaļkoku, ko mēs šeit neapstrādājam. Attīstības iespējas ir, bet ir jautājums, kā piesaistīt konkrētos investorus. Te zināma loma ir arī valstij, bet, protams, vispirms pašai nozarei un uzņēmumiem. Latvijas Finieris nepaplašina produktu klāstu. Esam ļoti šauri specializējušies uz bērza apaļoku pārstrādi un saplākšņa produktu ražošanu no bērza, taču mēs paplašināmies reģionāli. Citi uzņēmumi varbūt tieši paplašina produktu sortimentu. Arī kokapstrādē Latvijā veidojas jauni uzņēmumi, kas ir gatavi investēt un paplašināt ražošanu, taču ir arī barjeras. Piemēram, ja mēs gribētu ražot siltumizolācijas vati no koksnes vai ja kāds liels investors vēlētos Latvijā ražot celulozi, tad droši vien būtu barjeras, kuru dēļ to mūsu valstī nebūtu iespējams veikt.
Par kādām barjerām ir runa?
Kaut vai elektroenerģijas cenas. Ja elektronerģija pašizmaksā ir 25%, 30% vai pat 40% un ja elektroenerģijā salīdzinājumā ar citiem reģioniem mēs Latvijā pārmaksājam 20%, 30% un pat 40%, tad jūs saprotat, ko nozīmē šī procentu starpība apgrozījuma ziņā. Tādējādi mums ir jāapzinās, cik kvalitatīvi mēs vispār veicam investīcijas Latvijā. Vēlme investēt elektroenerģijas nozarē ir milzīgi liela, jo elektrības cena ir ļoti augsta un investīcijām atdeve ir liela. Tikai jautājums – vai sabiedrība par to var samaksāt.
Visu interviju Meži un kokapstrāde Latvijai var dot vairāk lasiet 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness.